Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.35 (142) 2008. gada 27. augusts
            

  Aktuāli | Kāda izglītība derēs rīt un parīt?

Darba tirgus pieprasa labus sava aroda pratējus
AIGA PELANE, INGUNA UKENĀBELE, BNS, – speciāli "Komersanta Vēstnesim"


Foto: Boriss Koļesņikovs, "LV"

Darba devējs nespēj sev atrast nepieciešamo darbinieku. Darbinieks nespēj atrast sev darbu. Visam tam pa vidu – tautsaimniecība ar visai apšaubāmu nozaru struktūru, kur joprojām dominē tirdzniecības sektors, kā arī gadiem ilgā Latvijas vēlme attīstīt ekonomiku, kas spēj saražot produktus ar augstu pievienoto vērtību. Šādi turpinot – kad vēlmes nesaskan ar vajadzībām un tiek pārvērtētas arī iespējas, nekur tālu nebūs iespējams tikt. Ir nepieciešams atrast kopsaucēju.



Vēl šā gada sākumā darba tirgū no vienkāršajām profesijām visvajadzīgākie bija celtnieki, pārdevēji un metinātāji, bet no augstāk kvalificētajām - mediķi, izglītības darbinieki un programmētāji - liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati. Šo profesiju vietā Latvijas izglītības sistēma jau kuro gadu pēc kārtas darba devējiem plašā klāstā piedāvā jaunos ekonomistus un juristus, reklāmas darbiniekus, PR speciālistus un žurnālistus. Ir vairāk nekā skaidrs, ka liela daļa no viņiem darbu specialitātē atrast nevarēs, bet darba devēji ar lielām grūtībām turpinās meklēt pārdevējus un mediķus.

"Uzskatu, ka lielā ekonomikā krīze sāka veidoties tieši darbaspēka problēmu dēļ. Un tas notika ne jau pirms gada vai diviem, kad sāka strauji celties algas. Krīzes pazīmes varēja manīt krietni agrāk, kad vairs nebija iespējas atrast tirgū vajadzīgās specialitātes profesionāļus," atzīst holdingkompānijas "LNK" padomes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Aleksandrs Milovs. Pirms 20 gadiem dibinātais holdings apvieno uzņēmumus, kas strādā trīs pamatvirzienos: ražošana un inženierija, celtniecība un nekustamo īpašumu attīstība. Kompānijas darbinieku skaits pārsniedz 1000 cilvēku.

A.Milovs norāda, ka labus darbiniekus atrast vienmēr ir bijusi problēma. Tagad gan situācija nedaudz uzlabojoties, jo krīzes apstākļos pieaug bezdarbs, līdz ar to arī uzņēmumam parādās iespēja izvēlēties tirgū labāko. "Taču es nedomāju, ka valsts varētu būtiski iejaukties darbaspēka tirgū un to regulēt. Diez vai atradīsies kāds gudrinieks, kurš varēs pateikt, kas būs pēc pāris gadiem un kādi speciālisti būs pieprasīti. Dzīve un tirgus to pasaka, ne cilvēks. Situācija ekonomikā mūsdienās ir pārāk mainīga. Taču valstij būtu jānosaka vismaz vairāki prioritārie attīstības virzieni, lai būtu skaidrs, uz ko tad mēs visi ejam. Tas, protams, situāciju atvieglotu," uzsver A.Milovs.

 

Tirgus alkst vienkāršo darbinieku

Latvijā profesiju izvēli pamatā nosaka tās prestižs un potenciālās algas lielums - to apstiprina daudzas jauniešu aptaujas, kurās jāatbild uz jautājumu, kuru profesiju un kādu iemeslu pēc viņi izvēlas apgūt. Tas izskaidro, kādēļ pagājušajā mācību gadā, gluži kā visos pēdējos gados, visvairāk pieteikumu bija uz vadības zinātņu, ekonomikas un komunikācijas zinātņu bakalaura programmām. Daudz Latvijas jauniešu vēlējās studēt arī mākslu, tieslietas, būvniecību, angļu filoloģiju un politikas zinātnes.

Tomēr nevienā no šīm aptaujām pie populārākajām atbildēm neparādās tāda vienkārša lieta kā pieprasījums darba tirgū. Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina, ka gada sākumā bija pieteikti 3,6 tūkstoši vakantu dažādu celtnieku amatu darba vietu. Tiek meklēti gan namdari, gan mūrnieki, apmetēji un betonētāji, gan citi speciālisti. Pieprasījumu pēc šo arodu pratējiem pagaidām nav slāpējis arī pamirums nekustamo īpašumu tirgū.

Vairāk nekā 700 brīvu darba vietu reģistrētas arī tādiem amatiem kā metinātājs un pārdevējs. Savukārt vairāk nekā 400 brīvu darba vietu gaida kravas auto vadītājus, atslēdzniekus un palīgstrādniekus. Starp profesijām, kurās trūkst darbaroku, nereti tiek minēti arī apsargi, datu ievades un apstrādes operatori, pavāri un autoelektriķi. Kaut arī brīvo darba vietu skaits ar laiku mēdz mainīties, šīs profesijas nemainīgi paliek meklētāko darbinieku saraksta augšgalā.

No augsti kvalificētajām profesijām vairāk nekā 200 brīvu darba vietu ir mediķiem - ārstiem un medicīnas māsām. Tāpat darba devēji meklē izglītības darbiniekus - skolotājus, metodiķus, logopēdus un sociālos pedagogus, kā arī programmētājus, būvdarbu vadītājus un arhitektus vai būvinženierus.

 

Visiem nevajag augstas skolas

Šajos apstākļos Latvija lepojas ar lielo studējošo skaitu, kas ir viens no augstākajiem Eiropā, un joprojām šķiet, ka teju vai katram Latvijā goda lieta ir iegūt augstskolas diplomu. "Nē, visiem nebūt nevajag iegūt augstāko izglītību. Ir radies absolūti nepareizs priekšstats - tas, kurš iet mācīties uz arodvidusskolu vai tehnikumu, ir tāds, kurš dzīvē neko nespēj sasniegt. Labs sava aroda pratējs ir svarīgs jebkurā vietā - ir vajadzīgs profesionālis, kas kvalitatīvi mūrē ķieģeļus, un tikpat pieprasīts ir labs ārsts," uzsver A.Milovs.

Uzņēmējam piekrīt arī citi aptaujātie eksperti, norādot, ka Latvijā ir nedaudz pārprasta vēlme pēc mācīšanās. "Šī situācija ir nonivelējusi augstākās izglītības būtību," atzīst a/s "Hansabanka" ekonomists Mārtiņš Kazāks. Arī ekonomiste Raita Karnīte norāda, ka "nu jau kadru štancēšana notiek ne tikai bakalauru un maģistru līmenī, bet tā sākusies arī doktorantu līmenī. Tas ir bīstami".

Premjers Ivars Godmanis uzskata, ka būtu nepieciešams atjaunot arodizglītības prestižu. Tieši tāpēc viņam esot doma pēc iespējas vairāk līdzekļu virzīt materiāli tehniskās un arī sociālās bāzes uzlabošanai šāda veida skolās. "Visi grib iet uz ģimnāzijām un vidusskolām. Iespējams, ka varbūt šajās klasiskajās skolās ieejas vārti ir par zemu uzlikti. Tur nav vajadzīgs tik daudz cilvēku, ir jāuzliek stiprāks filtrs, lai tomēr tik daudz nenonāktu vidusskolā, jo mums ir vajadzīgi cilvēki citur," uzsver premjers un norāda, ka no Nodarbinātības valsts aģentūras pieprasījis datus par reālo situāciju darba tirgū.

"Aģentūrai ir jāpaprasa nozaru asociācijām un jāapkopo dati no 2004.gada līdz šodienai - kāds ir pieprasījums darba tirgū, kuras profesijas tiek pieprasītas vairāk, kuras mazāk. Kāda veidojas situācija un kādos apjomos. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijai ir jānoliek savi dati - cik ir sagatavots, cik ir iestājušies, cik ir beiguši, kur viņi strādā. Tad, kad dati tiks savietoti, tad arī varēs skaidri redzēt - vai tie, ko sagatavo, atbilst tam, kurus pieprasa," skaidro I.Godmanis un piebilst, ka tad, kad būs skaidra reālā situācija, tad arī varēs pārstrukturēt darba tirgu, atvēlot arī papildu finanšu resursus no ES struktūrfondiem.

 

Neprestižā profesionālā izglītība

Kamēr daudzi Latvijas jaunieši dodas šturmēt augstskolu ekonomikas vai komunikāciju fakultātes, profesionālajās mācību iestādēs, kuras gatavo tik pieprasītos pārdevējus un celtniekus, durvis lauztas netiek. 2007./08. mācību gadā augstskolās un koledžās studēja 127,8 tūkstoši jauniešu, turpretī profesionālajās mācību iestādēs arodus apguva vien 38,9 tūkstoši. Turklāt šis skaits samazinās - vēl 2000./01. mācību gadā arodskolās mācījās 48,6 tūkstoši jauniešu.

Arī profesionālajās mācību iestādēs, gluži tāpat kā augstskolās, vislielākā piekrišana ir darba jomai, kura nebūt nav pati pieprasītākā darba tirgū, proti, viesnīcu un restorānu servisa specialitātei. Par viesnīcu un restorānu darbiniekiem pašlaik Latvijā mācās ap 5,5 tūkstošiem jauniešu. Nākamā pēc popularitātes ir būvniecība un civilā celtniecība, tad seko vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības specialitātes, kā arī mašīnzinības.

Arodskolu zemo popularitāti lielā mērā var skaidrot ar prestiža trūkumu. Jau no pirmajām klasēm skolēnu vidū valda stereotips, ka arodus dodas apgūt tikai tie, kam ir problēmas ar mācībām un nav nekādu izredžu tikt vidusskolā un tālāk augstskolā. Diemžēl netieši to apstiprina bezdarba statistika. No šā gada sākumā Latvijā reģistrētajiem 52 tūkstošiem bezdarbnieku vislielākā daļa jeb 37% bija ar profesionālo izglītību.

Turklāt starp bezdarbniekiem ļoti lielas grupas veido tieši tik ļoti meklētie pārdevēji, pavāri un celtnieki, apliecinot, ka ļoti bieži darba ņēmēju un darba devēju savstarpējās prasības nav vienādas - darba ņēmēji visbiežāk sūdzas par pārāk mazu algu un neapmierinošiem darba apstākļiem, darba devēji - par strādāt gribētāju zemo kvalifikāciju un darba spara trūkumu. "Ja joprojām, samazinoties mazumtirdzniecības apgrozījumam, tiek pieprasīts liels daudzums pārdevēju, tad atliek vien jautāt - par kādu algu? Ja tie ir 200 lati mēnesī, protams, var būt problēmas ar darbinieku atrašanu," atzīst M.Kazāks. Bez jau minētajiem pārdevējiem un pavāriem vēl bez darba atrodas daudz palīgstrādnieku, apkopēju, auto vadītāju, gadījumu darba strādnieku un šuvēju.

 

Proporciju problēmas

Par to, ka Latvijas izglītības sistēmai un darba tirgum ir savstarpējo proporciju problēmas, liecina arī Eiropas pieredze. Eiropas statistikas biroja "Eurostat" dati rāda, ka Eiropas Savienībā vidēji 20% augstskolu beidzēju ir ekonomikas un vadības speciālisti, 13,5% - veselības aprūpes darbinieki, 13,3% - inženierzinātņu, ražošanas un celtniecības speciālisti, bet 11,2% - humanitāro un mākslas zinātņu pārstāvji.

Latvijas dati dažās jomās būtiski atšķiras. Piemēram, ekonomikas un vadības sfēras speciālisti veido 29,5% no visiem augstskolu beidzējiem - vēl lielāks īpatsvars ir tikai Slovēnijā un Polijā. Savukārt komunikāciju un sociālo zinātņu speciālisti mūsu augstskolās veido pat 14,8% no absolventiem - tas ir otrs lielākais īpatsvars pēc Bulgārijas. Tostarp Eiropā komunikāciju speciālisti vidēji ir tikai 9,6% no visiem augstskolu beidzējiem. Divreiz vairāk nekā Eiropā Latvijā ražo arī juristus - tie ir 10,5% no visiem absolventiem, Eiropā - vien 5,8 procenti.

"Izglītība kļūst par tautsaimniecības virzienu un piedāvā šo pakalpojumu arī ārpus valsts."

Savukārt pamatīgas problēmas ir vērojamas inženierzinātnē un medicīnā. Eiropā vidēji no visiem augstskolu beidzējiem 13,3% ir ieguvuši inženiera vai būvnieka specialitāti, Latvijā tie ir tikai 7,7 procenti. Savukārt veselības aprūpē Latvijā ir specializējušies tikai 3,9% augstskolu beidzēju, bet Eiropā tie ir 13,5 procenti. Latvijā tas ir otrs zemākais rādītājs Eiropas Savienībā pēc Polijas.

 

Dilemma - cik vajag?

Labklājības ministrijas pētījums liecina, ka nākotnē perspektīvākās nozares, kurās izvēlēties profesiju, būs inženierzinātnes, informācijas tehnoloģijas, finanšu starpniecība, transports un sakari, veselības un sociālā aprūpe, mārketings, kā arī farmācija.

Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrijas dati liecina, ka iepriekšējā mācību gadā jau tradicionāli lielākais konkurss augstskolās bija uz studiju vietu komunikāciju zinātnēs - 19,4 pretendenti uz vietu, kopumā saņemti 1280 pieteikumi. Ekonomikas studijās konkurss bija 8,7 pretendenti uz vietu, saņemti 2532 pieteikumi; vadības zinātnē un uzņēmējdarbībā uz vietu bija pieteikušies 6,2 pretendenti, kopumā 2406 pieteikumi. Tiesību zinātnēs uz vienu studiju vietu konkurēja 5,7 studēt gribētāji, kopumā - 1136 pieteikumi.

Tirgus turpina diktēt savus noteikumus. "Ir divas stratēģijas speciālistu sagatavošanā. Pirmā, sagatavot tos speciālistus, kas ir tirgū pieprasīti. Un otrā - apsteidzošais pieprasījums, kad tiek modelēts iespējamais pieprasījums darba tirgū nākotnē. Tagad mūsu augstskolas dzīvo pēc apsteidzošā pieprasījuma scenārija un tāpēc tiek gatavoti inženieri," saka R.Karnīte. Viņa piebilst, ka valsts arī stimulē inženieru sagatavošanu, nosakot lielāku skaitu budžeta vietu. "Taču atšķirībā no humanitārajiem priekšmetiem inženierzinātnes tomēr prasa arī diezgan šauru specializāciju. Mēs nevaram sagatavot plaša profila inženierus - nebūs kvalitātes un līdz ar to nebūs arī pieprasījuma pēc tiem," iespējamo problēmu skaidro ekonomiste.

Viņa piebilst, ka lielie uzņēmēji sev nepieciešamos speciālistus sūta mācīties uz ārvalstīm. R.Karnīte uzskata, ka Latvijas darba tirgus pieprasījums pēc šauras specialitātes profesionāļiem ir samērā mazs. Tāpēc visdrīzāk situācijai var līdzēt arī augstāko mācību iestāžu specializēšanās, piesaistot šiem virzieniem ne tikai vietējos, bet arī ārvalstu studentus. "Izglītība kļūst par tautsaimniecības virzienu un piedāvā šo pakalpojumu arī ārpus valsts. Te var braukt mācīties no citām valstīm, savukārt mēs savus studentus varam sūtīt mācīties uz citām valstīm. Visām šaurām specialitātēm nav iespējams sagatavot speciālistus Latvijā," uzsver ekonomiste.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas