Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.35 (142) 2008. gada 27. augusts
            

  Biznesa vide | Par notiesāto nodarbinātību

Ugunsgrēks vēl nav pasaules gals
Mudīte Luksa, "KV"


Foto: Valda Kalniņa, A.F.I.

Brasas cietumā 2008.gada 7.jūnijā izcēlās ugunsgrēks aptuveni 800 m2 platībā

   

Pērnruden apmeklējot SIA "SRC Brasa" šūšanas darbnīcas, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš sacīja:  "Brasas cietumā izveidotā ražotne ir labs piemērs valsts un privātā sektora uzņēmēju sadarbībai, kurā ieguvējas ir visas puses. Ieslodzītie tiek nodarbināti un par padarīto darbu saņem atalgojumu, apgūst arodu un uzkrāj darba pieredzi. Mūsu mērķis ir nākotnē panākt visu darba spējīgo un tiesīgo ieslodzīto nodarbināšanu."



Mācība nākotnei - visu apdrošināt

Bet šā gada 7.jūnijā Brasas cietumā izcēlās ugunsgrēks 800 kvadrātmetru platībā, iznīcinot medicīnas punkta telpas un pārmetoties uz ēku, kurā atradās ražotne.

"SRC Brasa" īpašnieks Kristiāns Brēdermanis stāsta: "Zaudējumi ir rēķināmi vairākos simtos tūkstošu latu. Bija cietušas gan telpas, gan iekārtas. Dažu vērtība bija astoņi līdz desmit tūkstoši latu. Mēs bijām paspējuši apdrošināt jaunās iekārtas, tuvākajā laikā ceram saņemt no apdrošinātājiem naudu, lai varētu to ieguldīt atpakaļ ražošanā. Bet daudz kas nebija apdrošināts. Tā mums bija rūgta skola, un tagad esam apdrošinājuši visu iespējamo. Drošībai nākotnē.

Veiksme bija tā, ka izdevās saglābt gatavās produkcijas noliktavu. Mēs paši reaģējām ļoti ātri, visa uzņēmuma administrācija ieradās notikuma vietā. Tiklīdz ugunsdzēsēji atļāva, tā gājām iekšā - ķiverēs, gumijas zābakos, līdz ceļgaliem ūdenī glābām, kas glābjams, un mēģinājām konstatēt, kādā situācijā esam nonākuši un kādi nākamie soļi sperami. Telpas varētu izremontēt rudenī, un tajās plānojam atgriezties oktobra sākumā."

Sadarbību ar Brasas cietumu K.Brēdermanis uzsāka 2004.gadā. Viņš atceras, ka ražotnei ierādītās telpas tolaik 10 gadus bija stāvējušas tukšas un atradās nožēlojamā stāvoklī. "Kad tur iegājām, nebija pat logu. Vajadzēja no jauna ievilkt visus inženierkomunikāciju tīklus. Turklāt pērn pirms ugunsgrēka darbnīcas ievērojami paplašinājām, papildus iekārtojām trikotāžas šūšanas un piegriešanas cehu. Un tieši tas, ko uztaisījām no jauna, ugunsgrēkā cieta visvairāk. Tā ir ļoti žēl."

Ražošana tika atjaunota jau pēc mēneša pagaidu telpās, divās maiņās. "Turklāt ražošanas jaudas maksimāli pārvietojām uz ražotni Iļģuciema cietumā. Tur darba grafiks ir saplānots burtiski pa minūtēm. Šajā sieviešu cietumā gan ir problēmas ar darbaspēku, jo ieslodzītās ir maz izglītotas, gadās pat lasītnepratējas, daudzām ir veselības problēmas. Tā ka nodarbinātības apjomus vairāk paplašināt faktiski nav iespējams," par uzņēmuma vadības rīcību informē tā vadītājs. "Ārējam remontam Ieslodzījuma vietu pārvaldes administrācija par saviem līdzekļiem, piemēram, liek jaunu jumtu un veic ārējos darbus, bet iekšdarbi mums ir jāveic par savu naudu. Tagad visi aizbildinās ar to, ka valsts budžetā nepietiek naudas. Mums piešķīra 70 tūkstošus latu, bet, ņemot vērā augstās būvniecības izmaksas, pašlaik pietrūkst vismaz puse naudas. Jādomā, kā to sagrabināt. Kopumā mūsu zaudējumi lēšami ap 200 tūkstošiem latu."

 

Formas tērpi plus simtiem iepakojuma veidu

200 tūkstoši latu - tas ir gandrīz tikpat daudz, cik "SRC Brasa" pērnā gada peļņa. Šajā reizē liels atspaids ir tas, ka K.Brēdermaņa uzņēmums SIA "BP Trests", kura meitasuzņēmums ir "SRC Brasa", dod darbu ieslodzītajiem gan Brasas, gan Iļģuciema cietumā un ir iespējams Brasā zaudētās jaudas kompensēt Iļģuciemā.

"Pašlaik Brasas cietuma ražotnēs strādā aptuveni 160 cilvēku, Iļģuciema cietumā - simts. Mums ir ne tikai šūšana. Tipogrāfijām taisām dažādas kastītes, maisiņus, piemēram, iepakojumus grila oglēm. Izgatavojam simtiem dažādu iepakojuma veidu. Protams, pamats ir šūšana. Brasas cietumā galvenokārt šujam apģērbu dažādiem dienestiem - formas tērpus, cepures armijai, policijai, pašvaldības policijai, apsardzes firmām - un palīdzam izstrādāt arī koncepciju, kādiem šiem formas tērpiem būtu jābūt. Šādus izstrādājumus ražojam arī eksportam. Lielākoties uz Itāliju, kaut ko uz Īslandi. Tagad plānojam pievērsties bruņuvestu sastāvdaļu izgatavošanai, kas līdz šim mūsu valstī nav bijusi. Projekts jau ir noslēguma posmā, nākamgad kopā ar ārzemju partneriem sāksim ražošanu.

Mums ir arī ieplānots, ka nākamgad varētu izvērst vēl pāris jaunu nozaru, un, iespējams, 2009.gada beigās ieslodzīto skaits, ar kuriem strādājam, būs dubultojies līdz pustūkstotim."

Tās ir optimistiskas prognozes, kurām blakus parādās arī brīdinoša šodienas realitāte. Izrādās, vietējie pasūtītāji, privātās firmas, arvien vairāk sāk kavēt maksājumus par piegādāto produkciju. "Debitoru saraksts stiepjas garumā," konstatē K.Brēdermanis. "Senāk bija ierasta prakse, ka ar mums, ražotājiem, norēķinājās 30 dienās, bet tagad tā vairs nav." Priekšrocība, protams, ir tā, ka lielākā daļa K.Brēdermaņa uzņēmuma klientu ir valsts un pašvaldības uzņēmumi, kuri maksājumus nekavē.

Drīzumā uzņēmuma birojs tiks pārcelts uz plašākām telpām Pārdaugavā, Āgenskalnā - darbības paplašināšana prasa savu.

 

Ne tikai darbs algai, bet mācība dzīvei

Nopietnus konkurentus citu uzņēmēju vidū ieslodzīto nodarbināšanā K.Brēdermanis nesaskata: "Ja kādā cietumā uzņēmējs, piemēram, kokapstrādē, dod darbu kādiem desmit ieslodzītajiem, citur kaut ko strādā vēl daži, tas nav uzskatāms par noteiktu virzienu ieslodzīto nodarbināšanā, izglītošanā un centienos panākt viņu pilnvērtīgu iekļaušanos sabiedrībā pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma vietas. Jelgavā gan ar ieslodzītajiem nopietni strādā Jelgavas mašīnbūves rūpnīcā, kuru vada Pēteris Bila. Viņš ir ļoti ieinteresēts šādas sadarbības paplašināšanā."

Nodarbināto ieslodzīto īpatsvars Brasas cietumā līdz šim ir bijis visaugstākais - aptuveni 30 procentu. Slēgtajos vai daļēji slēgtajos cietumos algotā darbā iesaistīto notiesāto īpatsvars kopumā ir visai mazs - aptuveni 16 procentu.

Tikai trešā daļa no ieslodzījuma vietām atbrīvoto personu iekārtojas darbā vai sāk mācības. Toties ļoti daudzi ieslodzījuma vietā atgriežas atkal. Šie fakti ir savā starpā samērojami: ja cilvēks nav ieguvis kaut vai pamata izglītību, ja līdz četrdesmit gadu vecumam nav strādājis algotu darbu, tad patstāvīgi atrast savu vietu ārpus cietuma vārtiem ir teju vai neiespējami.

Kā norādīts Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu nodarbinātības koncepcijas projektā, kas jūnijā tika izskatīts Valsts sekretāru sanāksmē, nodarbinātība soda izciešanas laikā ir ļoti cieši saistīta ar nodarbinātību pēc ieslodzījuma. Tāpēc brīvības atņemšanas iestādēs ir maksimāli jācenšas notiesātos iesaistīt darbā, tādējādi palīdzot viņiem saglabāt gan sociālās, gan profesionālās iemaņas, kas būs nepieciešamas, meklējot darbu brīvībā. Koncepcijas projekta autori uzskata, ka komersanti būs ieinteresēti uzsākt darbību ieslodzījuma vietās, ja tiks skaidri definēts komersanta ieguvums - stabils, apmācīts darbaspēks, iespēja lētāk nomāt cietuma valdījumā esošu zemi, ēkas vai telpas un izvietot tur ražotnes, tā samazinot saražoto preču pašizmaksu, un ieguldīto investīciju aizsardzības garantijas.

Kaut arī koncepcija vēl nav apstiprināta un arī tās nostādnes var iedzīvināt, vien novēršot daudzās nepilnības likumdošanā (jaunu normatīvo aktu projektus paredzēts izstrādāt līdz 1.novembrim), jau šobrīd jādomā, kā iespēju robežās gādāt par notiesāto resocializāciju.

"Daudzas lietas koncepcijā ņemtas no tā modeļa, ko mēs izveidojām Brasas cietumā," skaidro K.Brēdermanis. "Tajā laikā normatīvajos aktos par notiesāto nodarbinātību vispār gandrīz nekas nebija teikts. Jau tad, kad vēl nekas netika prasīts, mēs ieviesām darba devēja vienošanos ar darba ņēmējiem, darba aizsardzību augstā līmenī. Tā ka mums nekas īpaši jauns nav jāievieš, mums tas bija jau pirms četriem gadiem. Tagad šī virzība oficiāli ir apstiprināta."

 

EQUAL projektam nav turpinājuma

Uzņēmējs par ļoti noderīgu atzīst EQUAL projektu notiesāto nodarbinātības veicināšanai, kas tika īstenots ar Valsts probācijas dienesta starpniecību un beidzās pērn 1.jūlijā. Jau tad izskanēja bažas, ka projekta vērtīgās iestrādes ieslodzīto izglītošanā varētu pārtrūkt bez turpinājuma. To apstiprina arī K.Brēdermanis: "Šīs programmas ietvaros mēs Brasas cietumā noorganizējām trīs apmācību kursus. To starpā tika īstenota pedagoģiskās korekcijas programma tiem ieslodzītajiem, kuri nav ieguvuši pamatizglītību. Tagad EQUAL vairāk nav, korekcijas programma arī beigusies. Ir kādas no valsts budžeta finansētas programmas, taču ir jūtams, ka apmācībai pietrūkst līdzekļu."

Ar strādājošo izglītošanu arodā arī ir grūtības. "Brasā visi 160 strādājošie cilvēki ir apmācīti mūsu uzņēmumā. Tas nozīmē, ka mēnesi, divus vai trīs mācekļi mācās un šajā laikā praktiski neko neražo. Ja dienā, piemēram, būtu jāsašuj 100 vienību, māceklis sašuj kādas pāris. Bet darba vieta ir aizņemta, mūsu speciālistiem viņš ir jāmāca un jātērē savs laiks. Ir gan arodskola, kura abos cietumos - Iļģuciema un Brasas - māca šuvēja arodu, bet tā spēj apmācīt tikai 20 cilvēkus, no kuriem reāli sāk strādāt tikai aptuveni trešā daļa. Mēs paši varētu nodarboties ar mācīšanu plašāk, ja būtu kāds finansiāls atspaids. Mācību organizēšanā taču varētu izmantot Eiropas struktūrfondu naudu."

Kā apstiprinājums uzņēmēju vēlmēm nāk ziņa, ka Izglītības un zinātnes ministrija plāno izmantot Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļus, lai līdz 2013.gada 31.decembrim astoņās ieslodzījuma vietās uzlabotu profesionālās kvalifikācijas ieguves iespējas, modernizējot un aprīkojot profesionālo mācību priekšmetu kabinetus un darbnīcas. Šim nolūkam paredzēts izlietot vairāk nekā 2,3 miljonus latu.

Jādomā, ka tiks atrasts arī finansējums pedagogiem, kas šajās labiekārtotajās telpās ar ieslodzītajiem strādās. Bet līdz tam vēl gana daudz laika. Attiecīgie Ministru kabineta noteikumi nule nodoti izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas