Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.35 (142) 2008. gada 27. augusts
            

  Inovācijas lietas | Par jaunām studiju programmām

Kā veidosim konkurētspējīgus speciālistus
Dr.paed. GUNDEGA LAPIŅA, Latvijas Tehnoloģiskā centra inovācijas projektu vadītāja


Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansētā valsts atbalsta programma "Studiju programmu īstenošana un studiju procesa kvalitātes uzlabošana dabaszinātņu un tehnoloģiju ietilpīgās nozarēs" ir lieliska iespēja Latvijas universitātēm uzlabot studiju procesu. Piedalījos projekta "Inovatīvi risinājumi RTU Elektronikas studiju programmā zināšanu ekonomikas veicināšanai Latvijā" īstenošanā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Elektronikas un telekomunikāciju fakultātē, izstrādājot tajā kursu "Inovāciju menedžments" un analizējot studiju programmas veidošanu no pedagoģiskā viedokļa. Projekta ietvaros bija paredzēts izveidot jaunu elektronikas studiju programmu ar mērķi gatavot konkurētspējīgus elektronikas speciālistus, kuru zināšanas un prasmes (tehnoloģiskās, biznesa, sociālās) atbilst darba tirgus prasībām.



Mainīt domāšanu un attieksmi

Uzsākot studiju programmas veidošanas projektu, bija skaidrs, ka esošās studiju programmas neveido konkurētspējīgus speciālistus. Par to liecināja gan RTU, gan arī ārpus tās veikto pētījumu rezultāti. Bet kas jāmaina studiju programmās? Ar ko sākt? Kas ir vissvarīgākais šajā procesā? Veicot pedagoģisku pētījumu projekta ietvaros, secināju: svarīgs ir ne tikai studiju programmas saturs, bet arī studiju darba organizācija, mācību materiāli tehniskā bāze un mūsdienīga mācību metodika, ko izmanto kompetents akadēmiskais personāls. Tie ir galvenie elementi jaunas studiju programmas izveidē. Kā izmainīt šos elementus, turklāt izdarīt to iespējami īsā laikā (projekts ilga 18 mēnešus)? Studiju programmas izstrādes gaitā radās virkne negaidītu problēmu, tai skaitā pašu augstskolas mācību spēku neizpratne par jaunas studiju programmas nepieciešamību. Kā gan izstrādāt jaunu studiju programmu, ja daļa akadēmiskā personāla ne tikai neiesaistās šajā procesā, bet pat pretojas tam? Studiju programmā ir jāveic radikālas izmaiņas, bet tas prasa arī strauji mainīties pasniedzējiem, būt elastīgiem un atvērtiem pret visu jauno, mainīt domāšanu un attieksmi gan pret studentiem, gan kolēģiem.

 

Ciešā sadarbībā ar uzņēmumiem

Jaunās elektronikas studiju programmas izstrādes darba grupā bija vairāk nekā 30 dalībnieku: RTU mācību spēki, elektronikas uzņēmēji, eksperti un tehniskie darbinieki. Jau projekta tapšanas stadijā bija skaidrs, ka jaunā studiju programma jāizstrādā ciešā sadarbībā ar Latvijas labākajiem elektronikas uzņēmumiem, kuri tad arī nosaka darba tirgus pieprasījumu. Daļa no šiem uzņēmējiem (piemēram, Ilmārs Osmanis no "Hanza Elektronika", Didzis Liepkalns no "SAF-Tehnika") paši ir RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes absolventi un zina, kāds ir studiju saturs, darba organizācija, mācību metodika un akadēmiskais personāls. Tas, protams, veicināja viņu dialogu ar universitāti arī kopīgā projekta ietvaros.

Sākot jaunās studiju programmas veidošanu, galvenā uzmanība tika veltīta studiju programmas satura izstrādei. Izveidot darba tirgus prasībām atbilstošu studiju programmas saturu elektronikas nozarē ir īpaši sarežģīts uzdevums, jo elektronika attīstās tik strauji, ka, pat mācot studentiem šodienas tirgū pieprasītas zināšanas un prasmes, pēc studiju beigšanas tās jau var nebūt aktuālas. Tādēļ studiju programmas saturam bez nozares pamatzināšanām ir jāietver visas jaunākās nozares tehnoloģijas un tendences un, programmu veidojot, jāņem vērā, ka jebkuram elektronikas speciālistam ir jāspēj mainīties līdzi laikam - jāprot ātri un efektīgi mācīties un apgūt visu jauno. Tas iespējams tikai sadarbībā ar ražojošiem uzņēmumiem, kuri gan novērtē esošo stāvokli elektronikas sektorā, gan arī spēj saskatīt attīstības tendences nākotnē.

 

Ar atsēdēšanu par maz

Diemžēl mūsdienu augstākajā izglītībā ir problēma: studenti neprot mācīties. Atnākot no vidusskolas, kur pieraduši pie stundu atsēdēšanas un samācīšanās pirms kontroldarbiem, studenti augstskolā mēģina izmantot šīs pašas metodes. Bet augstskolā mācību apjoms ir daudz lielāks... Piedalīšanās lekcijā, automātiska pierakstu veikšana un iekalšana pirms kontroldarbiem un eksāmeniem ne skolā, ne augstskolā nedod ne izpratni, ne dziļas un noturīgas zināšanas. Šī ir viena no pamatproblēmām visā augstākajā izglītībā. Pedagoģijā eksistē tādi jēdzieni kā aktīvā un pasīvā mācīšanās, dziļā un virspusējā mācīšanās. Nav jābūt pat pedagogam, lai, novērtējot studiju procesu augstskolā, secinātu, ka esošajās studiju programmās dominē pasīva mācīšanās (lekciju noklausīšanās un pierakstīšana), kas neveicina aktīvu zināšanu apguvi. Tajā vietā būtu vajadzīgi praktiskie darbi, pētījumi, prezentācijas, semināri, diskusijas, kas liktu studentiem studēt ar izpratni un aktīvi apgūt zināšanas. Daudzi studenti mācās virspusēji, neiedziļinoties lietu būtībā un nemeklējot kopsakarības. Te varētu mest akmeni akadēmiskā personāla lauciņā. Vai varam pārmest studentam, ka viņš neprot mācīties augstskolā? Ja studiju procesu vada pedagoģiski kompetents akadēmiskais personāls, tad, prasmīgi motivējot un virzot studentus uz aktīvo un dziļo mācīšanos, izmantojot atbilstošas mācību metodes, diferencētu un individuālu pieeju studentiem un ievērojot cikliskuma un pēctecības principus un dažādu kopsakarību un kopveseluma izpratnes veidošanu, iespējams rosināt studentus mācīties aktīvi un zināšanas apgūt pamatīgi.

 

Mācīties darot

Saskaņā ar pedagoģijas konstruktīvisma teorijām mācību cikls augstskolā noris pēc šādas shēmas: eksperiments - pieredze - refleksija - koncepcijas - eksperiments.

Tas nozīmē, ka aktīvās mācībās studenti veic eksperimentus un praktiskos darbus, kuros izzina lietas būtību un iegūst praktiskās iemaņas un pieredzi. Analizējot eksperimenta rezultātus un iegūto pieredzi, studenti veic refleksiju, analizē kļūdas, mācās no tām un iegūst jaunas zināšanas. Refleksijas loma mācīšanās ciklā ir ļoti būtiska. Konstruktīvisma pedagoģijas zinātnieki uzskata, ka mācīšanās būtu daudz efektīgāka, ja studenti veiktu refleksiju godprātīgi un akurāti - mācītos no savām kļūdām un otrreiz nekāptu uz tā paša grābekļa. Lai mācīšanās būtu efektīva, vajadzīgs ievērot arī konstruktīvisma pedagoģijas pamatprincipus - no vienkāršā uz sarežģīto, no abstraktā uz konkrēto, pakāpeniskuma, pēctecības un cikliskuma principus. Šie principi būtu jāņem vērā studiju programmas veidošanā. Vēl der atcerēties, ka studenti vairs nav bērni un uz viņiem attiecināmas pieaugušo mācību metodes, kas nodrošina zināšanu konstruēšanu caur pieredzes prizmu. Tādēļ studiju procesā nepieciešama cieša saikne ar praksi, ražošanu. Prasmes, kas jaunajam speciālistam vajadzīgas, lai konkurētu darba tirgū, var iegūt studiju procesā, lietojot atbilstošu metodiku - mācīties darot. Piemēram, projektu vadības prasmes var veidot projektu mācībās, problēmu risināšanas prasmes - problēmu mācībās, komunikācijas prasmes - lietojot interaktīvas mācību metodes - diskusijas, intervijas, komandas darba prasmes - projektu mācībās un kooperatīvās mācībās, bet svešvalodu prasmes - aktīvās nodarbībās svešvalodā.

"Mūsdienu augstākajā izglītībā ir problēma: studenti neprot mācīties."

Ir zināms, ka ESF atbalsta programmu ietvaros tiek veidotas aptuveni 30 jaunas studiju programmas dažādās augstskolās un šis process turpina attīstīties. Tādēļ, lai dalītos pieredzē ar citiem (reflektētu!) par RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātē iegūto pieredzi studiju programmas veidošanā, esmu izstrādājusi pedagoģiskas rekomendācijas, kas ir izmantojamas ne tikai tehniskajās augstskolās, bet jebkuras augstākās izglītības studiju programmas veidošanā.

 

Veidot mācībām draudzīgu vidi

Rekomendācijas uzsver inovācijas nozīmi visos studiju programmas parametros:

• programmas veids ir uz praktisku darbību orientētas profesionālās studiju programmas;

• programmas mērķis ietver virzību uz inovatīva speciālista veidošanos;

• programmas saturs nodrošina studentus ar inovatīvam speciālistam nepieciešamajām zināšanām un prasmēm, starppriekšmetu saikni, studiju praksi un praktiskajiem darbiem, iespēju diferencēt studentus atbilstoši viņu spējām un interesēm, tehnoloģisko jaunumu apguvi nozarē, sadarbību starp universitāti un uzņēmējiem gan programmu veidošanā, gan īstenošanā;

• mācību metodika nodrošina studentu prasmju veidošanos, uzsverot prasmi mācīties, dziļās mācīšanās veicināšanu un virspusējās mācīšanās izskaušanu, godprātīgu mācību cikla norisi, uzsverot eksperimenta, pieredzes un refleksijas lomu, mūžizglītības izpratni un inovāciju rosinošas mācību metodes visos mācību priekšmetos (pētniecība, sadarbība utt.);

• akadēmiskā personāla kvalifikācijas celšana, jauna personāla piesaiste un pedagoģiskā apmācība - konstruktīvisma teoriju pamatu un praktiskā lietojuma apguve, sadarbība ar citu priekšmetu pasniedzējiem, studentiem, uzņēmējiem un dalība starptautiskos projektos un pieredzes apmaiņas programmās;

• studiju vide - elastīgas un mācībām draudzīgas vides veidošana - vispārīgās, mācīšanās un pētnieciskās infrastruktūras pilnveide augstskolā, izmantojot Eiropas un nacionālās atbalsta programmas.

 

Pasniedzējs un pedagoģija

Pārdomājot jaunās studiju programmas veidošanas procesu, jāatzīst, ka man kā pedagogam šķita satraucoši, cik ļoti maz augstskolu mācību spēku pievērš uzmanību tam, kā viņi māca un kā studenti mācās, respektīvi, mācību metodikai. Viena lieta ir studiju programmas saturs, gluži cita - kā šo saturu pasniedz, kā to padarīt atraktīvu mūsdienu elektronikas un informāciju tehnoloģiju pasaulē dzīvojošiem studentiem. To taču nevar darīt ar divdesmit, pat četrdesmit gadu vecām metodēm! Laikmets ir mainījies, studenti ir mainījušies, un ir jāmainās arī pašiem pasniedzējiem! Arī gudriem, pieredzējušiem pasniedzējiem ir jāmācās un jāizmanto mūsdienīgas metodes. Ir jāatbrīvojas no aizspriedumiem, ka pedagoģija ir nevajadzīga un nopietni ļaudis ar tādām lietām nenodarbojas!

Kad projekta ietvaros intervēju RTU ETF studentus, viņi man teica: "Studentiem nav svarīgi, cik gudrs ir pasniedzējs, svarīgi, cik labs cilvēks un pedagogs viņš ir. Labu pedagogu mums ir ļoti maz." Ir pēdējais laiks celt pedagoģijas prestižu augstskolā. Arī pasniedzējiem ir jāapgūst mūsdienīgas pedagoģiskās metodes un, tāpat kā studentiem, jāapgūst tās nevis formāli (kvalifikācijas celšanas kursu atsēdēšana), bet gan dziļi un pamatīgi, aktīvā darbībā eksperimentējot, kļūdoties un meklējot jaunas inovatīvas pieejas.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas