Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.37 (144) 2008. gada 10. septembris
            

  Uzņēmuma vadība | Pārstrādāšanās vai tomēr darbaholisms?

Kad darbs kļūst kungs un pavēlnieks
Klinta Ločmele, "KV"


Foto: no M.Silinieka personiskā arhīva

Savs uzņēmums var kļūt būtisks pārstrādāšanās veicinātājs. Un tas ir saprotami, jo sākums vienmēr ir grūts, kad vēl viss ir jādara pašam un, ja kaut ko nepaspēsi, tad vienkārši nekas nenotiks. Taču pārāk ilga strādāšana vēl nenozīmē, ka cilvēks ir kļuvis par darbaholiķi – norāda personāla atlases uzņēmuma "WorkingDay Latvia" mārketinga direktors MĀRIS SILINIEKS. Sarunā – par to, kā atšķirt darbaholiķi no vienkārši centīga darbinieka, kā ar viņu sastrādāties un kā pašam nekļūt atkarīgam no darba.



- Kā īsumā var raksturot darbaholismu, kā to atšķirt?

- Ar darbaholismu mūsdienās kļūdaini apzīmē pārmērīgi lielu strādāšanu. Kad cilvēks pavada darbā vēlas vakara stundas un strādā pat brīvdienās. Bet tas nebūt vēl nenozīmē, ka cilvēks ir darbaholiķis. Visbiežāk šāda rīcība ir saistīta ar kādiem citiem apstākļiem. Piemēram, ar nepieciešamību vairāk nopelnīt, pierādīt savu centību vadībai un izpelnīties paaugstinājumu vai vienkārši ar aizrautību un prieku par sava darba rezultātiem. Savukārt darbaholiķis jau ir tāds cilvēks, kuram ir psiholoģiska atkarība no darba, slikta pašsajūta atvaļinājuma laikā un nemiers brīvdienās. Tā ir tāda atkarība no darba, kura cilvēkam sāk traucēt sociālajā līmenī, rodas nesaskaņas ģimenē, pasliktinās attiecības ar draugiem.

- Vai darbaholisms ir vairāk tieši pēdējās desmitgades problēma, vai arī tas pastāvējis krietni agrāk?

- Jēdziens ir radies pagājušā gadsimta 60.gados. To ieviesa Hjūstonas universitātes psiholoģijas profesors Ričards I.Evans (Richard I.Evans). Kad eļļas pārstrādes uzņēmumā "Esso" profesoram uzdeva jautājumu par darbiniekiem, kas bieži pārstrādājas, viņš atbildēja, ka šādi darbinieki ir gandrīz salīdzināmi ar alkoholiķiem un viņus var raksturot kā "workaholics". Šis apzīmējums ātri aplidoja pasauli un dziļi iesakņojās ne tikai medicīniskajā terminoloģijā, lai apzīmētu cilvēku ar psiholoģisku atkarību no darba, bet arī tautas valodā, kur šis vārds ieguva jau pozitīvāku nozīmi, raksturojot čaklu cilvēku, kurš pašaizliedzīgi un daudz strādā. Jāteic gan, ka latviešu vārdnīcās vārds darbaholiķis nav iekļuvis vēl šobaltdien.

Lai gan jēdziens radās 60.gados, tas nenozīmē, ka tikai tad tika apzināts pirmais darbaholiķis. Domāju, ka šī problēma ir sena kā cilvēce, tikai runāt par to un pētīt šo atkarību sāka salīdzinoši nesen. Protams, pēdējā laikā konkurences saasināšanās nereti liek cilvēkiem strādāt arvien vairāk, bet tie ir ārējie apstākļi, kas spiež cilvēku tā rīkoties, un par darbaholiķi šādu cilvēku varētu nosaukt tikai kāds, kurš tādā veidā vēlētos attaisnot savu slinkumu.

 

Pārstrādājies vēl nav darbaholiķis

- It kā darba devējam darbinieki - darbaholiķi - varētu būt izdevīgi - viņi strādā daudz un par to pašu samaksu…

- Darbaholisms (kā psiholoģiskas atkarības apzīmējums) Latvijā ir reti sastopama kaite. Tāpēc labāk pārfrāzēšu - vai pārstrādāšanās uzņēmumā ir pozitīva parādība? Protams, nē. Reiz man nācās viesoties kādā lielā vairumtirdzniecības uzņēmumā pašās darba dienas beigās un biju izbrīnīts, ka piecas minūtes pēc darba laika uzņēmumā vairs neredzēju nevienu darbinieku. Uzņēmuma vadītāja man paskaidroja, ka viņas uzņēmumā iet prom no darba laikā ir tikpat strikta prasība kā laikā ierasties. Viņa paskaidroja, ka darbiniekiem pēc darba dienas ir pienākums labi atpūsties, lai nākamajā dienā varētu strādāt ar pilnu atdevi. Un šāda pieeja ir ļoti pareiza, jo, sēžot ilgas stundas darbā, krītas produktivitāte un to, ko var padarīt stundas laikā no rīta, vakarā jau būs jādara divas, trīs stundas. Par to esmu pārliecinājies arī savā uzņēmumā - kad kāds "WorkingDay" darbinieks studiju vai kādu citu iemeslu dēļ uz laiku pāriet strādāt pusslodzē un darbā pavada tikai četras stundas dienā, viņa dienas sniegums, ja to reizina ar divi, ir krietni lielāks, nekā strādājot pilnu, astoņu stundu darba dienu.

- Ja pārstrādāšanās vēl nenozīmē darbaholismu, kas uzņēmējam varētu liecināt, ka viņš pats vai darbinieks ne tikai vienkārši pārstrādājas?

- Par atkarību no darba pašam vai darbiniekam varētu liecināt nemiers, slikta pašsajūta un nervozitāte brīvdienās un atvaļinājuma laikā. Savukārt darba devējam atšķirt darbaholiķi no vienkārši čakla un centīga darbinieka jau būs grūtāk. Turklāt darba devējam būs grūti atšķirt arī darbaholiķi no interneta un datora atkarīgā, kas mūsdienās ir daudz izplatītāka atkarība nekā darbaholisms. Aiz čakla un centīga darbinieka maskas, kurš pavada darbā virsstundas, ir ļoti viegli paslēpt vajadzību draugoties dažādos portālos, sērfot pa interneta forumiem vai vienkārši spēlēt interneta spēlītes. Jāpiebilst, ka tomēr ir viena īpašība, kas nodod darbaholiķi un atšķir to no interneta atkarīgā - darbaholiķis neizmanto datoru saziņai ar citiem, bet gan izmanto to darbam.

Katrā uzņēmumā varētu atrast kādu, kurš pārstrādājas, un tam var būt visdažādākie cēloņi. Sākot no finansiāliem stimuliem (var būt arī atkarība no naudas pelnīšanas) vai vēlmes veidot karjeru līdz pat bēgšanai no nesaskaņām ģimenē.

Parasti psiholoģisko atkarību, tai skaitā arī darbaholisma, pamatā ir nepietiekams pašvērtējums vai pašapziņa, sevis apzināšanās deficīts, kuru cilvēks mēģina kompensēt ar pārstrādāšanos. Bet šādu pastiprinātu ritmu cilvēks ilgi nevar izturēt. Agri vai vēlu rodas veselības traucējumi un sociālas problēmas, kas daudziem jauniem uzņēmējiem var likt atmest ar roku grūti īstenojamai iecerei un doties darba tirgū, kur var strādāt normētu darba laiku un brīvo laiku veltīt ģimenei un tuviem cilvēkiem.

- Kur ir kritiskā robeža starp vienkārši centīgu darbinieku ar pienākuma izjūtu un darbaholiķi?

- Darbaholiķis savas dzīves lielāko daļu pavada darbā vai arī ņem darbu uz mājām. Šāds cilvēks ļoti maz vai pat vispār neatvēl laiku savai ģimenei, vaļaspriekiem un atpūtai. Tajā pašā laikā centīgs un apzinīgs darbinieks uzrāda labus darba rezultātus, neatsakoties no sociālajiem pienākumiem, ģimenes un brīvā laika.

- Kā var nošķirt darbaholiķi no sliņķa, kas arī strādā līdz vēlam vakaram, jo nav paspējis savus pienākumus izdarīt dienas laikā?

- Jāteic gan, ka slinks darbinieks, visticamāk, nebūs darbā sastopams pēc darba laika vai brīvdienās. Bet tāds, kurš ir apzinīgs un čakls, bet, kuram nav iemaņu savu darbu plānošanā, tāds gan vakara stundās būs sastopams birojā diezgan bieži. Darbaholiķi no slinka cilvēka, pirmkārt, atšķirs darba rezultāti, bet no darbinieka, kuram trūkst plānošanas iemaņu, atšķirība būs grūti saskatāma.

- Vai darbaholisms un pārstrādāšanās biežāk sastopama augstas kvalifikācijas darbinieku vidū?

- Protams, pārstrādāšanās vai darbaholisma pazīmes biežāk būs novērojamas starp vadošiem nekā starp zemāka līmeņa darbiniekiem. Tas gan neizslēdz iespēju satikt kādu pārmērīgi centīgu darboni arī starp darbiniekiem, kas ieņem zemāku amatu. Vadītājiem bieži vien ir augstāka pienākuma un atbildības sajūta par uzņēmumā notiekošajiem procesiem (tieši tas arī viņiem ļauj būt vadītājiem), kas viņiem liek sastrēguma brīžos strādāt virsstundas vai pat doties talkā saviem padotajiem un risināt problēmas, kas radušās padoto neizdarības dēļ.

- Kā tas izpaužas fiziska un garīga darba darītājiem?

- Fizisks darbs uzliek cilvēkam nosacītu iespēju limitu. Iestājoties muskuļu nogurumam, darbu turpināt vairs nav iespējams. Veicot intelektuālu darbu, nogurums nav tik pamanāms un atstāj uz veselību daudz graujošāku iespaidu. Arī darba produktivitāte nemanot samazinās līdz minimumam, un tas darbiņš, kas rīta cēlienā būtu prasījis piecpadsmit minūtes, vakara stundās var aizņemt vairākas stundas. Domāju, ka daudziem atmiņā ir labi saglabājušās studiju gadu pirmseksāmenu naktis, kad, nosēžot pusi nakts pie datora, neizdodas izdarīt to, ko nākamajā dienā ar skaidru galvu var paveikt pavisam vienkārši.

 

Gudram darba devējam - laimīgi darbinieki

- Kā kolēģiem sadzīvot ar darbaholiķi?

- Darbaholiķis kolektīvā var radīt nevēlamu spriedzi. Tāds cilvēks parasti grūti iekļaujas kolektīvā, un viņam ir biežas nesaskaņas ar kolēģiem. Kaut vai aiz pārliecības, ka viņš ir vienīgais, kurš šajā uzņēmumā strādā un visi pārējie rullē gurķi. Kā jau iepriekš minēju, darbaholisms ir atkarība, kas veidojas cilvēkiem ar pazeminātu pašvērtējumu, un šāds iekšējais stāvoklis ir kādā veidā jākompensē. Tas parasti izpaužas ne visai patīkamā attieksmē pret darba kolēģiem.

- Vai un kā darba devējam norādīt, ka darbinieks pārstrādājas?

- Labs darba devējs savam darbiniekam vienmēr būs kā psihologs un padomdevējs. Ja vadītājs kādam no saviem darbiniekiem novēro pārstrādāšanās simptomus, par to noteikti ir jārunā. Tam var būt dažādi iemesli, pat organizatoriski, kad darbiniekam ir uzlikta pārmērīgi liela slodze un viņš ar to netiek galā. Pārstrādājies darbinieks ar savu darbu būs neapmierināts, tas negatīvi ietekmēs mikroklimatu uzņēmumā, un agri vai vēlu pārslogotais darbinieks pārdegs. Tomēr, ja darbinieks pārstrādājas pēc savas iniciatīvas, tas ir rūpīgi jāizvērtē un jāmēģina novērst. Parasti pārstrādāšanās iemesls ir jāmeklē kādā ārējā apstāklī.

Darba devējam būtu jādara viss, lai darbinieks strādātu ar pilnu atdevi, entuziasmu un darba sparu, nepieļaujot darbinieka pārstrādāšanos. Gudrs darba devējs rūpējas ne tikai par darbinieka sniegumu darbā, bet arī par tā pilnvērtīgu atpūtu brīvajā laikā.

- Vai jūs savā darba pieredzē esat saskāries ar darbaholiķi?

- Ne gluži ar darbaholiķi, bet ar ļoti centīgu un čaklu darbinieku strādāt gan ir nācies. Ar šādu darbinieku sastrādāties ir viegli, jo uz viņu vienmēr var paļauties un vari būt drošs, ka viss uzticētais būs pilnvērtīgi paveikts. No savas pieredzes zinu: ja darbinieks pārkāpj tai robežai, kur beidzas "darb" un sākas "holiķis", tad viņa sniegums var būt krietni vājāks. Kaut vai tādēļ, ka ilgstoši izturēt pārmērīgu darba slodzi nav iespējams un kādā brīdī tam seko atslābums, kad darbinieka veikums noslīd krietni zem vidējā. Tomēr ir arī tāds personības tips, kuram tieši šāda, viļņveidīga slodze ir vispieņemamākā.

 

 



UZZIŅAI
Ieteikumi darbaholiķim:
• Fiziska aktivitāte – sports (sameklē domubiedru – jo tas palīdz mobilizēties).
• Nodibini labas attiecības ar kolēģiem, ja tādas vēl nav (darbā Tu pavadi vairāk laika nekā ģimenē).
• Nenes darbu mājās.
• Plāno savu darba dienu – uzņemies tikai to, ko vari paspēt darba laikā.
• Nejauc steidzamus darbus ar svarīgiem. Rūpīgi izvērtē prioritātes.
• Iemācies saskatīt nevis to, kas ir darīts, bet to, kas ir padarīts.
• Pievērs uzmanību pat sīkumiem, bet nedari neko nevajadzīgu.
• Iemācies no galvas: "Visskaistākās ieceres bez mērķtiecīgas darbības paliek tikai ieceres".
• Pildi solījumus, kurus esi sev devis (katra atkāpšanās novājina un mazina iespēju pildīt nākamo solījumu).
 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas