Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.40 (147) 2008. gada 1. oktobris
            

  Seko līdzi | Lasi, pārbaudi, atceries

Dokumentu projekti

25.septembra Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti vairāki tiesību aktu projekti, kas skar uzņēmējus un uzņēmējdarbību. Ar pilnu tiesību aktu projektu sarakstu var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā http://www.mk.gov.lv/lv/mk/vsssanaksmes/izsludinato-projektu-tabula/. "KV" sagatavotie tiesību aktu projektu apraksti balstīti uz internetā pieejamajiem dokumentu projektu tekstiem un to paskaidrojuma rakstiem, anotācijām, ministriju informācijas.

Par ēku energosertifikāciju

Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par ēku energosertifikāciju"

Šis Ministru kabineta noteikumu projekts sagatavots, lai izpildītu Ēku energoefektivitātes likuma 8.pantā, 10.panta otrajā daļā, 15.pantā un 19.pantā Ministru kabinetam doto deleģējumu, un nosaka:

• ēku energoefektivitātes minimālās prasības;

• kārtību, kādā veicama ēku energosertifikācija;

• ēkas energosertifikāta veidu, paraugu, saturu, izsniegšanas un reģistrācijas kārtību;

• energosertifikācijas pārraudzības kārtību;

• informācijas par izsniegtajiem ēku energosertifikātiem apkopošanas, aktualizēšanas un izmantošanas kārtību;

• pārbaudes kārtību apkures katliem, kuru nominālā jauda ir lielāka par 20 kW, un gaisa kondicionēšanas sistēmām, kuru nominālā jauda ir lielāka par 12 kilovatiem.

 

Lai ciešāk sadarbotos publiskais un privātais sektors

Likumprojekts "Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā"

Likumprojekts papildina Valsts pārvaldes iekārtas likumu ar deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā tiešās pārvaldes iestādes slēdz deleģēšanas līgumus, līdzīgi, kā tas jau ir paredzēts attiecībā uz līdzdarbības līgumiem.

Kopš 2003.gada 1.janvāra valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu regulē Valsts pārvaldes iekārtas likuma (stājās spēkā 2003.gada 1.janvārī) 5.nodaļa "Atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšana" (40.-47.pants). Šī likuma normas ir vienīgās, kas attiecas uz valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu arī biedrībām un nodibinājumiem.

Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē deleģēšana ir tāda publiskās personas kompetencē esoša pārvaldes uzdevuma nodošana privātpersonai (gan fiziskai, gan juridiskai), ja šis uzdevums ir izpildāms, pieņemot vai sagatavojot pārvaldes lēmumu (tai skaitā administratīvo aktu). Katram konkrētajam deleģēšanas gadījumam vienmēr tieši vai netieši ir jābalstās uz likumu. Saskaņā ar šo principu pārvaldes uzdevumu deleģēšana privātpersonai var notikt tikai šādos veidos un uz šādiem pamatiem:

• ar likumu, paredzot konkrēto deleģējumu konkrētai privātpersonai jau pašā likumā. Pašlaik likumos pēc būtības ir noteikti deleģējumi: Latvijas Ārstu biedrībai (12.06.1997. Ārstniecības likums), Latvijas Māsu asociācijai (12.06.1997. Ārstniecības likums), Latvijas Veterinārārstu biedrībai (26.04.2001. Veterinārmedicīnas likums), Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai (03.05.2001. likums "Par zvērinātiem revidentiem"), Latvijas Amatniecības kamerai (02.02.1993. likums "Par amatniecību");

• ar ārēju normatīvo aktu (MK noteikumiem vai pašvaldību saistošajiem noteikumiem), bet tikai tad, ja attiecīgā normatīvā akta izdevēju uz to pilnvaro likums. Likumam šādā situācijā ir jāparedz attiecīgā deleģētāja tiesības nodot privātpersonai pārvaldes uzdevumu, konkrēti nenosakot privātpersonu. Šādā situācijā privātpersonas izvēle ir deleģētāja ziņā. Tomēr jāievēro, ka likumā var būt noteikti kritēriji šīs izvēles izdarīšanai. Nododamais pārvaldes uzdevums likumā var būt konkrēti noteikts vai arī nenoteikts;

• ar deleģēšanas līgumu, kurš noslēgts starp deleģētāju un privātpersonu. Šāda līguma noslēgšana iespējama tikai tad, ja tā noslēgšanu paredz likums. Likumam arī šādā situācijā ir jāparedz attiecīgā deleģētāja tiesības nodot privātpersonai pārvaldes uzdevumu, konkrēti nenosakot privātpersonu. Šādā situācijā privātpersonas izvēle ir deleģētāja ziņā. Tomēr jāievēro, ka likumā var būt noteikti kritēriji šīs izvēles izdarīšanai. Nododamais pārvaldes uzdevums likumā var būt konkrēti noteikts vai arī nenoteikts.

Šķēršļi, kas kavē valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu, ir šādi:

a) Valsts pārvaldes iekārtas likums sīkāk nenosaka principus vai kārtību, lai noteiktu, vai privātpersona var veikt attiecīgo funkciju efektīvāk;

b) Valsts pārvaldes iekārtas likums vai kāds cits normatīvais akts nenosaka izvērstākus deleģēšanas kritērijus, piemēram,

• kā pārliecināties, vai deleģējamais uzdevums nav tāds, ko pēc būtības var veikt tikai iestāde,

• kā pārliecināties, vai attiecīgā privātpersona ir tiesīga veikt deleģējamo uzdevumu,

• kā izvērtēt privātpersonas pieredzi, reputāciju, resursus, personāla kvalifikāciju vai citus kritērijus,

• kā izvērtēt, vai attiecīgā privātpersona nepārstāv atsevišķas grupas intereses,

• kā noteikt konkrētu privātpersonas padotības formu.

Lai gan Valsts pārvaldes iekārtas likums kopumā ir ļoti demokrātisks un gandrīz jebkuras publiskās iestādes nolikumā ir paredzēta sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām, detalizētāka mehānisma trūkums ir nopietns šķērslis šādai sadarbībai, jo amatpersona baidās pārkāpt neskaidro sadarbības robežu. Likums satur ļoti daudz vispārīgu formulējumu par deleģētāja pienākumiem, kuri var radīt zināmu tiesisko nenoteiktību un tādējādi kavēt sabiedrības iesaistīšanu.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2003.gada 29.jūlija noteikumiem Nr.419 "Kārtība, kādā tiešās pārvaldes iestādes slēdz līdzdarbības līgumus, un līdzdarbības līgumu publiskošanas kārtība", var secināt, ka kopumā līdzdarbības līguma slēgšana ir detalizētāk noregulēta nekā deleģēšana. Arī līdzdarbības līguma slēgšanas gadījumā tiešās pārvaldes iestādei jāveic efektivitātes kritērija analīze.

 

Kā iesaistīt darbiniekus lēmumu pieņemšanā

Likumprojekts "Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā"

Likumprojekts paredz noteikumus darbinieku iesaistīšanai lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā un kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā - iegūstošajā sabiedrībā atbilstoši Direktīvas 2001/86/EK, Direktīvas 2003/72/EK un Direktīvas 2005/56/EK prasībām.

Likumprojekts noteic, ka primāri par konkrētiem darbinieku iesaistīšanas pasākumiem Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā vai iegūstošajā sabiedrībā lemj to sabiedrību, kuras iesaistītas Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības dibināšanā vai kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanā, izpildinstitūcija un darbinieku pārstāvji - speciālā sarunu grupa. Ja sabiedrības izpildinstitūcija un speciālā sarunu grupa nespēj panākt vienošanos par darbinieku iesaistīšanas noteikumiem, tad tiek piemēroti likumprojektā noteiktie darbinieku iesaistīšanas lēmumu pieņemšanā pamatnoteikumi.

Likumprojekts paredz speciālās sarunu grupas un sabiedrības izpildinstitūcijas vienošanos par darbinieku iesaistīšanas noteikumiem vai apliecinājumu par likumprojektā noteikto darbinieku iesaistīšanas pamatnoteikumu piemērošanu iesniegt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram, tādējādi nodrošinot, ka Eiropas komercsabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības reģistrācija, kā arī kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas reģistrācija nav izdarāma bez darbinieku iesaistīšanas tiesību nodrošināšanas.

Likumprojekts veicinās darbinieku iesaisti Eiropas komercsabiedrības, Eiropas kooperatīvās sabiedrības un iegūstošās sabiedrības lēmumu pieņemšanā, tādējādi labvēlīgi ietekmējot darbinieku tiesību īstenošanu sabiedrībās ar pārrobežu elementu.

 

Divas jaunas valsts nodevas par atļaujas izsniegšanu kārtību uz laiku tirgot minimālās dīgtspējas prasībām neatbilstošas sēklas

Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par valsts nodevu sēklu aprites jomā"

Noteikumu projekta mērķis ir noteikt valsts nodevas objektus, kā arī papildināt noteikumus ar divām jaunām valsts nodevām par atļaujas izsniegšanas kārtību uz laiku tirgot sēklas, kas neatbilst minimālās dīgtspējas prasībām, kā arī par atļaujas izsniegšanas kārtību un tās termiņa pagarināšanu tādu šķirņu sēklu izvietošanai tirgū, par kurām ir iesniegts iesniegums, bet kuras vēl nav iekļautas Latvijas augu šķirņu katalogā vai kādā no Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālajiem katalogiem.

Noteikumi stāsies spēkā 2009.gada 1.janvārī, un tādēļ līdz šim laikam ir jāizdod Ministru kabineta noteikumi "Atļaujas izsniegšanas kārtība tādu šķirņu sēklu izvietošanai tirgū, par kurām ir iesniegts iesniegums, bet kuras vēl nav iekļautas Latvijas augu šķirņu katalogā vai kādā no Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālajiem katalogiem".

 

Precizēs nosacījumus kompensāciju maksājumiem lauku un zivsaimniecības attīstībai

Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 18.augusta noteikumos Nr.664 "Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu kompensāciju maksājumu veidā lauku un zivsaimniecības attīstībai""

Noteikumu projekts nepieciešams, lai precizētu nosacījumus attiecībā uz lēmumiem, kas tiek pieņemti, kad ir izvērtēta projektu iesniegumu un ikgadējo pārskatu atbilstība administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem un publiskā finansējuma saņemšanas nosacījumiem. Turklāt ir nepieciešams noteikt, cik ilgā laikā Lauku atbalsta dienestam jāizskata iesniegtie projektu pieteikumi un jāpieņem lēmums par to atbalstīšanu vai noraidīšanu.

 

Lai paaugstinātu ugunsdrošību mežā

Noteikumu projekts "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam pasākuma "Mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana un preventīvu pasākumu ieviešana" aktivitātē "Meža ugunsdrošības profilaktisko pasākumu ieviešana""

Ministru kabineta noteikumi ir izstrādāti, lai noteiktu atbalsta saņemšanas kārtību Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam pasākuma "Mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana un preventīvu pasākumu ieviešana" aktivitātē "Meža ugunsdrošības profilaktisko pasākumu ieviešana".

Šā pasākuma mērķi ir 1) nodrošināt ilgtspējīgu meža zemes lietošanu, atjaunojot mežsaimniecības ražošanas potenciālu; 2) pilnveidot ugunsdrošības profilaktiskos pasākumus Latvijas mežos, samazinot mežam nodarītos postījumus.

Atbalsta pasākums tiks finansēts no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, paredzot Latvijas valsts līdzfinansējumu.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas