Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.42 (149) 2008. gada 15. oktobris
            

  Inovācijas lietas | Izgudrojums ceļā uz ražošanu

"Heart Guard" sarkanais signāls
Mudīte Luksa, "KV"


Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Programmas EUREKA interneta vietnē atrodama plaša informācija par jaunu, pasaules mērogā nozīmīgu produktu "Heart Guard" ("Sirds sardze"), ko kopīgi izstrādājuši Latvijas un Lietuvas uzņēmēji un zinātnieki. Šī ierīce ir ļoti vajadzīga miljoniem cilvēku, kam ir sirds darbības problēmas, un tai paredzama liela nākotne un plašs izmantojums. EUREKA stāstījums izvērsts kā veiksmes stāsts, kas radies, lielā mērā pateicoties šai programmai.
Taču veiksmes stāsts tas ir tikai ārēji, raugoties pēc sasniegtā rezultāta, ciktāl tajā piedalījās EUREKA. Pārējā projekta daļa tā autoriem ir neatlaidīga cīņa vairāku gadu garumā, lai sirds sargs jelkad nonāktu sērijveida ražošanā un patērētāji to varētu iegādāties par pieņemamu cenu.



"Sirds sardze" cilvēka veselībai

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums "Integris" pastāv piecus gadus, tā kontā jau ir vērtīgas izstrādnes kardioloģijā, piemēram, pasaulē pirmais Pocket ECG - kardiogrāfs uz plaukstdatora bāzes, kas tirgū parādījās 2001.gadā. Šis un vēl citi "Integris" izstrādājumi medicīnas laukā gan nes ilggadējā sadarbības partnera Nīderlandes korporācijas "Welch Allyn Cardio Control BV" zīmolu, jo pašmāju izgudrotāju spēki ir par vājiem, lai savus projektus līdz ražošanai un pasaules tirgum aizvadītu patstāvīgi.

Pašlaik "Integris" piedalās SIA "Vizor" spēkratu dinamisko parametru reģistrācijas un analīzes sistēmas "Supervisor" īstenošanā (par to stāstīts "KV" 24.septembra numurā), tikko pabeigts interesants kopdarbs ar Ventspils tehnoloģiskā parka uzņēmumu "Sensotek".

"Mūsu darbības shēma ir šāda: izpētām problēmu, atrodam risinājumu, izstrādājam tehnoloģiju, konstrukciju un atdodam ražotājam. Tā arī šoreiz - izstrādājām programmatūru, tehnoloģiju, ierīces konstrukciju, tālāk ventspilnieki rīkosies paši," stāsta uzņēmuma direktors un līdzīpašnieks Juris Lauznis. "Bet "Heart Guard" pašlaik karājas gaisā."

"Sirds sardze" ir pavisam neliela, kaut vai apģērba krūšu kabatiņā ievietojama ierīce, kurai ar vadiem pievienoti vairāki sensori. Tie savukārt jāpievieno uz cilvēka ādas noteiktos punktos pielīmētiem elektrodiem, un ierīce kardiogrammas veidā reģistrē sirds darbību, kā arī cilvēka elpošanas ritmu un kustības. Šai iekārtai ir bezvadu interneta saite ar datoru, kurā šajā laikā ieslēgta datu analīzes programma. Ja tā kardiogrammā atklāj traucējumus, ierīce cilvēkam dod signālu vai nu gaismas, vai vibrāciju veidā. Viņam tad ir jāielūkojas datorā, kur varēs redzēt vienu gaismas signālu no trim. Ja ir zaļais - viss kārtībā, ja dzeltenais - ir problēma, bet ne aktuāla, der konsultēties ar ārstu. Ja iededzies sarkanais signāls, tad steidzami jāmeklē ārsts vai, ja situācija zināma, jālieto zāles. "Šī ierīce galvenokārt paredzēta tiem slimniekiem, kuri vai nu jau ir pārcietuši kādu sirds slimību, vai viņiem ir risks saslimt, bet to grūti diagnosticēt ar parastajiem līdzekļiem - kardiogrāfiju, slodzes kardiogrāfiju vai Holtera monitoringu," stāsta J.Lauznis. "Aparātiņi, tāpat kā mobilais tālrunis, ik pa laikam jāuzlādē, un tos var nēsāt ilgstoši."

Pašlaik ierīces trūkums ir fakts, ka tā darbojas tikai bezvadu sakaru attālumā un to nevar izmantot, piemēram, veikalā vai sporta zālē. "Tad būtu jāņem līdzi plaukstdators, bet naudas trūkuma dēļ tas vēl nav līdz galam iztaisīts, tā ir mūsu nākotnes doma."

 

30 mēnešu vietā - pieci

Kad 2004.gada nogalē J.Lauznim radās ideja par šādu ierīci, pasaulē pavisam noteikti nekā tamlīdzīga nebija. "Tagad radniecīgas iestrādnes jau ir, bet sērijveida ražošanā nekas nav palaists," J.Lauznis rezignēti secina. "Ar to jāsaprot - vēl esam priekšā, bet skriešanās ir sākusies."

Ideju briedinot, "Integris" uzzināja par programmu EUREKA, saistījās ar nacionālo kontaktpunktu Latvijā, Izglītības un zinātnes ministriju, un projektam tika dota zaļā gaisma.

Šīs programmas ietvaros tiek atbalstīti tirgus orientētie pētījumi, tāpat kā Latvijas mērogā, kur tos administrē Izglītības un zinātnes ministrija. Mūsu valstī ir nosacījums - komercuzņēmumam jābūt partnerībai ar kādu pētniecības institūtu vai augstskolu. EUREKA arī prasa šādu, bet starptautisku sadarbību.

"Mēs atradām ļoti veiksmīgus kontaktus ar Kauņas Medicīnas akadēmijas Kardioloģijas institūta zinātniekiem, Viļņas Fizkultūras akadēmiju un lietuviešu mazo uzņēmumu "Kardiosignalas". Beigās projekta grupa izveidojās diezgan plaša - no Latvijas puses tajā iesaistījās vēl Latvijas Universitātes Kardioloģijas institūts, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Datorzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultāte," atceras projekta vadītājs. "Projekta pieteikuma sagatavošanu no Latvijas puses pabeidzām 2005.gada janvārī, lietuvieši mazliet kavējās. Ar visu to jau 15.aprīlī Brisele mūsu projektu atzina par labu esam, piešķīra EUREKA statusu, dodot tiesības lūgt valsts līdzfinansējumu, un mēs it kā varējām no 1.jūlija sākt strādāt. Bija domāts, ka projekta kopējās izmaksas 30 mēnešu laikposmā būs 280 tūkstoši eiro un tas ilgs no 2005.gada 1.jūlija līdz 2008.gada 1.janvārim. Bet...šajā posmā mūsu Izglītības un zinātnes ministrijā notika liela reorganizācija, un tika konstatēts, ka veids, kā virzījām EUREKA projektu, esot bijis galīgi aplams un mums uz valsts līdzfinansējumu neesot tiesību. Pirmām kārtām tika noteikts, ka vispirms Latvijā jāveic projekta ekspertīze. Tad ar RTU profesoru Zigurdu Markoviču sākām staigāt pa kabinetiem. Solīja, ka jaunais nolikums būs gatavs līdz gada beigām, lai gatavojam nepieciešamos dokumentus. Gada beigas pienāca, uz otru pusi gāja arī 2006.gads, nekā nebija, kaut kā kārpījāmies uz priekšu ar uzņēmuma līdzekļiem. Lietuvieši, protams, bija sašutuši un jutās piekrāpti. Ministrijā nolikums tapa tikai 2006.gada otrajā pusē, un beidzot varējām iesniegt dokumentus. Tautsaimniecības ekspertīze, protams, ievilkās. Sākās sarakste ar Veselības ministriju, un radās aizdomas, ka mūsu atbildes vispār netiek līdz galam izlasītas, jo ik vēstulē atkārtojās daļa no iepriekšējiem jautājumiem. Tad 2007.gada jūlijā mums pateica, ka valsts līdzfinansējums ir piešķirts. Tagad fiksi uz priekšu! Bet no projekta 30 mēnešiem bija atlikuši vairs tikai pieci. Saspringām, cik varējām, bet bija skaidrs - pat gada darbu saspiest piecos mēnešos nav iespējams, kaut arī dabūjām pagarinājumu. Novembrī ierīces jau bija gatavas, tika testētas, bet daudz kas šajā sistēmā palika nepabeigts, un var teikt, ka visa šī lieta ir sašmurgāta."

 

Pieprasījums ir, pabeigt nevar

"Lietuvieši atzina, ka par to summu, ko bijām rēķinājuši sākumā, neko nevarēsim izdarīt, un saņēma lielāku līdzfinansējumu - 115 tūkstošus latu. Tādējādi kaimiņu ieguldījuma īpatsvars projektā iznāca divas reizes lielāks," turpina J.Lauznis. "Kā jau minēju, viņi visas formalitātes nokārtoja trijos mēnešos. No mūsu valsts līdzfinansējumu pēdējam gadam visām trim iestādēm kopā dabūjām 59 tūkstošu latu apjomā. Latvijai gan sākotnēji bija paredzēti līdzfinansējuma griesti - 91 tūkstotis latu. Esošajos apstākļos šo summu nedz varējām dabūt, nedz arī apgūt. Mums ar lietuviešiem ir tā dēvētais korporācijas līgums, un pēc tā iznāk, ka iegūto rezultātu dala proporcionāli ieguldījumam. Tā nu mēs, projekta iniciatori un pieteicēji, vairs neesam galvenie noteicēji attiecībā uz produkta ražošanu un izmantošanu.

Strādājām līdztekus - prototipus gatavoja gan lietuvieši, gan mēs, bet pašreizējais gala variants pieder dienvidu kaimiņiem. Jāatzīst, ka viņi ir izdarījuši ļoti daudz, jo izstrādāja datoranalīzes programmu. Tā patiešām ir pasaulē pirmā reālā laika analīzes programma, kaut arī tai nepieciešami daži uzlabojumi. Kas vēl nav izdarīts? Nav veikta medicīnas iekārtas atbilstības novērtēšana jeb sertifikācija. Tā ir dārga procedūra - maksā aptuveni 40 tūkstošus eiro. Arī lietuviešiem tam pietrūka naudas. Reāli lēšot, šajā projektā kopumā būtu jāiegulda aptuveni pusmiljons eiro.

Interese par šo produktu ir ārkārtīgi liela, jo vairāk tādēļ, ka šis it kā veiksmes stāsts ir publicēts ne tikai EUREKA vietnē, bet arī vadošajos zinātnes un tehnoloģiju portālos. Mūs sāka bombardēt ar pieprasījumiem. Ir firmas, kas izrādījušas interesi par šā produkta virzīšanu ražošanā. Viena bija no Havaju salām, bet izrādījās, ka galu galā vēlējās iedzīvoties uz mūsu rēķina. Otra ir ASV un Arābu Emirātu kopuzņēmums, kam mums pašlaik jādod atbilde. Bet amerikāņi ir ieinteresēti pirkt gluži gatavu produktu."

 

Realitāte - bēdīgākais variants no trim

EUREKA iesniegtajā biznesa plānā projekta autori norādījuši trīs scenārijus. "Pirmais - dibināt kopuzņēmumu, kas pats ražo izstrādāto produktu un to izplata. Vispirms Baltijā, pēc tam tālāk pasaulē. Protams, šo variantu nopietni izskatījām. Kopuzņēmuma izveidei ir vajadzīga nauda. Kur to ņemt? Bankas nedos, tas ir skaidrs. Man ir bijušas sarunas ar divu riska kapitāla fondu pārvaldītājiem, viņiem nepatīk, ka esam saistīti ar partneriem citā valstī. Arī Eiropas Savienības struktūrfondiem nevaram pieteikties, jo mums būtu jaukta kapitāla uzņēmums, kurā divas trešdaļas kapitāla daļu pieder nerezidentiem. Otrs variants. Ir firmas, kas specializējušās šādu un līdzīgu ierīču ražošanā augstā kvalitātē (Original Equipment Manufacturers), un mēs atrodam kādu no tām. Par produkciju samaksājam, tālākā atbildība un rīcība ir mūsu ziņā. Bet atkal - kur mēs ņemsim tam naudu? Veidojas apburtais loks, un reāli palicis tikai trešais variants - atrast investoru jeb kompāniju, kura ir ieinteresēta vienkārši nopirkt šo jauno produktu. Mēs, autori, saņemto naudu sadalām, cik nu kuram pienākas, un ar to viss beidzas. Jau gana droši var teikt, ka "Heart Guard" Latvijā, visticamāk, neražos. Jo šādu ražošanas projektu nevar attīstīt no nulles punkta.

Ja 2005.gadā viss būtu ritējis normāli, mēs būtu produktu tiktāl izstrādājuši, sertificējuši, lai varētu vismaz izdevīgāk pārdot. Pašlaik arī tas nav iespējams. Jo vairāk tādēļ, ka krīze skārusi arī citas Eiropas un pasaules valstis. Piemēram, mūsu līdzšinējais sadarbības partneris "Welch Allyn" šogad visas pētniecības nodaļas no Nīderlandes pārcēla uz ASV, un vairākas jaunas izstrādnes palikušas nepabeigtas. Acīmredzot kompānijā tiek pārskatīti visi projekti, izvēloties, kurus virzīt uz priekšu un kurus ne. Problēmu vilnis ir iesviedis atpakaļ plauktos labus un gana gatavus produktus."

Kamēr ierēdņu kabinetos tradicionāli piesauc klasisko "Nokia" piemēru, paužot cerību, ka gan jau mums arī kas līdzīgs reiz radīsies, iespējamie veiksmes stāsti, līdzīgi kā "Heart Guard", raida sarkano signālu.

 

 



UZZIŅAI
Par programmu EUREKA

• EUREKA ir starptautiska programma, kas radusies kā politiska iniciatīva Eiropas valstu sadarbības veicināšanai inovatīvu civilo tehnoloģiju pētīšanas, izstrādes un ieviešanas jomā galvenokārt mazajos un vidējos uzņēmumos.
• Ar jēdzienu "inovācija" šeit tiek saprasta uzkrāto zināšanu pārvēršana konkurētspējīgā produktā, tehnoloģijā vai procesā, ko var pārdot un gūt ienākumus.
• Programma tika sākta 1985.gadā, īstenojot politisko darbinieku Fransuā Miterāna un Helmuta Kola ieceri veicināt ciešāku sadarbību starp dažādu Eiropas valstu uzņēmumiem, kā arī pētnieciskajiem institūtiem un augstskolām.
• Viens no programmas galvenajiem mērķiem ir paaugstināt Eiropas valstu konkurētspēju ar ASV, Japānu un Austrumu valstīm.
• Programma EUREKA dod savu ieguldījumu "Lisabonas mērķu" īstenošanā – izveidot Eiropas ekonomiku par konkurētspējīgāko, dinamiskāko, ilgtspējīgāko ekonomiku pasaulē.
• Programmai ir raksturīga decentralizēta uzbūve, kas nodrošina elastīgu darbību bez liekas birokrātijas.

Avots: IZM

 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas