Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.44 (151) 2008. gada 29. oktobris
            

  Aktuāli | Uzņēmēju neizmantotā izglābšanās iespēja

Tiesiskās aizsardzības procesi tikai septiņi. Rezultāts – nulle
Lidija Dārziņa, "KV"


Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Birzulis, vietniece Ivita Baumane (no labās) un asociācijas revidente Dace Grīnberga

   

Maksātnespējas likums, kas ir spēkā kopš šā gada 1.janvāra, īslaicīgās naudas grūtībās nonākušiem uzņēmējiem paredz pēdējo iespēju izvairīties no bankrota, piesakoties tiesiskās aizsardzības procesam (TAP). Taču likuma sniegtās iespējas iedzīvojas negribīgi. Šogad ierosināti septiņi procesi, no kuriem pieci izbeigti, viena īstenošana pasludināta, taču saistībā ar to ir iesniegts protests Augstākās tiesas Senātā par būtisku notariālo normu pārkāpšanu. Viens process ir uzsākts septembrī.



Kādēļ komersanti nelabprāt izmanto likuma piedāvāto iespēju novērst bankrota draudus un atgūt maksātspēju? Problēmas ir gan acīmredzamas - uzņēmēji nav gatavi piedāvāt finanšu līdzsvarošanas reālu plānu, gan Latvijas situācijai raksturīga nianse - izlēmīgumu kavē tas, ka uzņēmēji nevēlas atkailināties, gan procesa sarežģītība un likumā noteiktie ierobežojošie termiņi atsevišķām darbībām.

Latvijas sertificēto maksātnespējas procesa administratoru 15.oktobrī rīkotajā seminārā "Tiesiskās aizsardzības process - aktuāls risinājums uzņēmējiem un to kreditoriem" profesionāļi parādu lietās un arī biznesa vadībā atzina, ka likuma normu īstenošanā joprojām ir vairāk jautājumu nekā atbilžu, pretenzijas ir gan nodrošinātajiem kreditoriem, kuri pieskata TAP, lai nepaliktu rindā pēdējie, ja sāktos parādu atmaksa, gan nenodrošinātajiem kreditoriem, gan procesa dalībniekiem - administratoriem.

Situāciju aktualizē arī finanšu krīzes dramatiskie notikumi, kad viens nemaksātājs rada problēmas visā ķēdē, kas tiek piesaukts jau kā domino efekts.

TAP procesa dalībnieki - administratori un kreditori - vairākkārt norādīja uz diskutablajām likuma normām, kā arī tām, kurās noteikto prasību realizācija praksē izrādījusies lieki apgrūtinoša.

Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Birzulis uzsvēra: tiesiskās aizsardzības process ir grūts un sarežģīts, taču mēs vēlamies, lai uzņēmēji strādātu, nestu labumu visai tautsaimniecībai. Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš norādīja: lai sasniegtu likuma mērķi, ir nepieciešamas ātrākas un elastīgākas procedūras, jo komersantiem jāpanāk pretī ne tikai vārdos, bet arī darbos.

 

TAP plāna īstenošanai viens gads ir pārāk īss laiks

Tiesiskās aizsardzības procesa plānu, kurš nosacīti tiek dēvēts arī par biznesa plānu, izstrādā pats parādnieks. Viņš arī norāda visas saistības, kuru apmaksa iestājusies pirms TAP uzsākšanas, un tās, kas iestāsies TAP laikā. Plānā paredzēti izpildes grafiki attiecībā uz katru kreditoru. Respektīvi, uzņēmuma vadība, pats parādnieks, sagatavojot plānu, novērtē un prognozē saimniecisko darbību, kuras rezultātā varētu rasties līdzekļi kreditoru prasījumu segšanai. Plānota tiek arī naudas plūsma, uzņēmums uzrāda visus savus ieņēmumus, kā arī izdevumus. Tiesa, uzņēmēji nereti grēkojot, neparedzot maksājumus, kuri ir ikdienā.

"Pats plāns pēc būtības nav tik sarežģīts, un arī likuma prasības ir gana vienkāršas. Respektīvi, plāns tiek sagatavots, uzrādot visas saistības, kādas uzņēmumam pastāv, šo saistību apmēru, arī norādot nodrošināto kreditoru, ja tāds ir," skaidro Administratoru asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece Ivita Baumane. Plāna detalizēta izstrāde paredzēta Maksātnespējas likuma 33.pantā. Likums arī nosaka plāna īstenošanas termiņu - viens gads. I.Baumane, tāpat kā vairāki citi praktiķi, uzskata, ka tas ir pārāk īss laiks. Piemēram, plānā maksājumu grafikā tādi nav paredzēti pirmajos trijos mēnešos. Piemērs saistīts ar realitāti - pašreizējās finanšu krīzes apstākļos daudzi uzņēmēji tikpat kā nesaņem līdzekļus no debitoriem.

Tiesas spriedums par TAP īstenošanu ir pamats līgumsodu, nokavējumu naudas pieauguma apturēšanai, arī procentu pieaugumam, kurš pārsniedz refinansēšanas likmi.

Administratori saklausīja cerību ekonomikas ministra Kaspara Gerharda sniegtajā informācijā par priekšlikumiem valdībai - kā atvieglojumus uzņēmējiem piedāvāt nodokļu prasījumu pamatparāda un soda naudas vai nu samazinājumu, vai norakstīšanu. TAP plāna izpildei, gan arī vispār ekonomiskajai situācijai, kāda pašreiz ir Latvijā, tas būs ļoti nepieciešams, uzsvēra I.Baumane.

 

TAP pieteikums - nepieciešama arī kreditoru ieinteresētība

Patlaban dzīvo tikai viens tiesiskās aizsardzības process un arī klibojot, vārgo situāciju ar likuma iespējas īstenošanu praksē vērtē Administratoru asociācijas revidente Dace Grīnberga. Citos TAP, kaut arī pareizi, atbilstoši likuma burtam ir uzbūvēti gan pieteikumi tiesai, gan arī sagatavoti plāni, kā nu katrs uzņēmējs to uzskatījis par pareizu, diemžēl rezultāts ir bijis nelabvēlīgs gan uzņēmējiem, gan arī kreditoriem. D.Grīnberga uzskata, ka TAP ir tramplīns un iespēja uzņēmējiem sakārtot savas lietas, nomierināt to paniku, kas šodien notiek uzņēmējdarbības vidē un sakārtot savus maksājumus, varbūt pārskatīt savus darbības virzienus, attiecības ar kreditoriem; ja nesanāk, varbūt tad arī izbeigt uzņēmējdarbību.

Runājot par procesu pieteikumu un tiesām, D.Grīnberga salīdzina, ka tas jau ir gala vagoniņš tam garajam vilcienam pirms šī procesa uzsākšanas. Jo, kā liecina tiesu prakse, galvenā kļūda visiem pieteicējiem bijusi tā, ka "pa kluso aiz muguras kreditoriem sačubina savu TAP plānu un domā, ka notiks kaut kāds brīnums". Jo likums sniedz brīnišķīgas iespējas par maksājumu termiņa atlikšanu, par līgumsodu dzēšanu un procentu apturēšanu. Taču tad tiesā nāk nepatīkamais pārsteigums un izbrīns - kāpēc komercbanku atzinums ir negatīvs?

Likums nepieļauj pretendēt uz TAP uzņēmumiem-viendienīšiem ar uzpūstām bilancēm. Tam jābūt normālam uzņēmējam, kas vismaz trīs gadus ir tirgū, kuram aktīvi pārsniedz iespējamās saistības izpildes termiņā. Tas ir rādītājs, ko skatās katrs, kurš iedod kaut vai latu otram uzņēmējam. Jebkurš, izvēloties darījumu partneri, paskatās Uzņēmumu reģistrā, kā tas uzņēmējs ir elpojis. Paskatās zemesgrāmatā, kādas ir atzīmes, aizliegumi.

Uzņēmējam, ja viņam visi ir īstermiņa kreditori, pirms viņš pieļauj domu, ka ies uz TAP, jārunā ar visiem kreditoriem, varbūt ir iespēja šīs īstermiņa saistības, papildinot tās ar vēl kādu bonusu, pārveidot ilgtermiņa saistību ailē bilancē, iesaka D.Grīnberga.

Neviens nav pasargāts no situācijas, kāda ir patlaban. Dramatiskākais piemērs tai ir būvniecība, kuras ķēdē cits no cita atkarīgi ir attīstītāji, pasūtītāji, finansētāji, projekta realizētāji.

Klupšanas akmeņi, kāpēc jau sagatavotos, saskaņotos TAP plānus vispār nevar iesākt, var būt pat it kā nenozīmīgi. Piemēram, kreditors vienā no meitasuzņēmumiem, kura it kā niecīgais 1000 latu prasījums tiek ignorēts. Taču situācija var attīstīties arī tā, ka pundurītis atsūta paziņojumu par nodomu pieteikt maksātnespēju. Un tad vēl tiesā atklājas, ka uzņēmējs nav izmaksājis sev algu, tātad - attiecīgi nav samaksājis arī ienākuma un sociālo nodokli. Tiesneša lēmums ir prognozējams - noraidošs. Bet lielajiem uzņēmējiem, kuri var panākt saskaņojumu ar nenodrošinātajiem kreditoriem, kuru prasījumi veido divas trešdaļas no visu aktuālāko saistību summas, problēmas var sagādāt bankas jeb nodrošinātie kreditori. Lieluzņēmumiem tādi var būt pat trīs četri, jo bankas nav skopojušās veiksminiekiem dalīt naudu, vērtē D.Grīnberga. Tātad katrs no šiem nodrošinātajiem kreditoriem sniegs tiesai atzinumu par plānu. Uzņēmējam, pirms viņš sniedz pieteikumu, pašam ir jāaiziet pie vērtētāja, pašam ir jāizvērtē situācija, vai nodrošinātais kreditors tiesā sniegs pozitīvu, negatīvu vai neitrālu atzinumu, iesaka D.Grīnberga, piebilstot, ka savukārt nodrošinātajiem kreditoriem būtu jāvērtē, vai ir vērts norakt uzņēmēju un tad vispār nedabūt neko.

Vai ir jānogremdē būvniecībā iesaistītais uzņēmējs, kuram objektos ir jānodrošina gan apsardze, gan apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem, bet daļēji apdzīvotajās jaunbūvēs nepieciešams ūdens, siltums, kanalizācija. Kas par to domās? Tiesu izpildītājs? Viņam galvenais ir realizēt kalpojošo ķīlu. Tāpēc D.Grīnberga aicina arī komercbankas izvērtēt iespējas neiznīcināt uzņēmēju, jo saskaņā ar TAP parādnieks ir pilnā mērā atbildīgs par plāna īstenošanu, viņš arī centīsies, lai realizētu TAP, varbūt pirmajā gadā vismaz uzlabos situāciju, saglabās mantu un arī turpinās normālu uzņēmējdarbību. Administratore ir novērojusi, ka uzņēmējiem, kas labi darbojušies, ir svarīgi savu seju saglabāt.

D.Grīnberga uzskata, ka ir nepieciešami grozījumi likumā, tostarp pagarināt TAP īstenošanu uz trim gadiem. (Viņa situāciju salīdzina ar deviņdesmito gadu vidū sāktajiem maksātnespējas procesiem un pirmajiem sanācijas pasākumiem. Sākumā likums tam paredzējis vienu gadu, tad trīs, piecus, un visbeidzot likuma norma grozīta uz 10 gadu periodu.)

Maksātnespējas likums nosaka: saskaņā ar TAP plānu maksājumi jāveic noteiktajā grafikā un proporcionāli. Tas nenozīmē, ka pirmajā mēnesī pēc tiesas sprieduma visam gadam paredzētie 12 lati proporcionāli tiks sadalīti pa latam uz 12 mēnešiem. Piemēram, nekustamo īpašumu firma var arī paredzēt ieņēmumus no darījumiem aktīvākā sezonā, kas tagad, ziemā, ir maz ticami. Tā kā administratoram jāatskaitās reizi trijos mēnešos, iespējams, loģiskāk būtu uzņēmumam plānotos izdevumus un pasākumus paredzēt ceturksnim. Jo, ja tiesa apstiprina TAP, tad iespējams, mainoties situācijai, ceturkšņa laikā parādnieks var rīkoties elastīgāk: ja rodas neparedzētas problēmas vai piesakās investors, vai arī ir iespēja realizēt kādu nekustamo īpašumu.

Protams, nevar aizmirst, ka nodrošinātā kreditora ieķīlāto mantu var atsavināt tikai ar nodrošinātā kreditora piekrišanu, atgādina administratore.

D.Grīnberga uzsver: jāatceras, ka šie maksātnespējas spriedumi nav pārsūdzami. Un vienalga, vai tiesnesim ir vai nav taisnība. Tāpēc ir būtiski pēc iespējas pilnīgāk motivēt TAP pieteikumu, rūpīgi sagatavot dokumentus, kuros nepieciešams ne tikai pamatojums, bet vajadzētu arī pamatojumu apstiprinošus dokumentus: statistiku, prognozes.

 

Turpmāk vēl.

 

 



VIEDOKLIS
Uzņēmumu reģistrs par tiesiskās aizsardzības procesiem

Uzņēmumu reģistra (UR) Maksātnespējas reģistra publiski pieejamā informācija liecina, ka jaunākā TAP sākuma datums ir 10.septembris. Iesaistītās puses atzīst, ka septiņi procesi kopš likuma stāšanās spēkā ir ļoti maz. Kāpēc likuma piedāvātā iespēja tik negribīgi iedzīvojas praksē? Kādas UR saskata problēmas TAP aktivizēšanā?

UR galvenā valsts notāra vietniece attīstības un funkciju jautājumos Denēza Bērziņa: – Uzņēmējam tiesiskās aizsardzības process ir sarežģīts, ir jāsagatavo apjomīgs pasākumu plāns, kurā precīzi jānorāda visas saistības, kreditori un citi faktori, kā to paredz Maksātnespējas likuma 37.pants. Tas ir sarežģīts pasākuma plāna saskaņošanas process ar kreditoriem. Uzņēmēju iniciatīvu liela daļa procesā nepieciešamo dalībnieku noraida, un tiklīdz kāds iztrūkst, nav iespējams izpildīt arī visas nepieciešamās prasības TAP plānā. Ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju valstī, šogad rosinātie procesi Latvijai nav pietiekami, jo tagad tik tiešām uzņēmējiem var būt īslaicīgas problēmas. Ja jau tāda iespēja likumā ir paredzēta, uzņēmējiem to vajadzētu izmantot. Iespējams, to neizmanto tāpēc, ka sabiedrība nav pietiekami izglītota par šo iespēju.

No Maksātnespējas likuma

1.pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir veicināt maksātnespējas subjekta maksātspējas atjaunošanu un aizsargāt kreditoru kopuma intereses parādnieka ierobežotas maksātspējas vai maksātnespējas gadījumā.

4.pants. Tiesiskās aizsardzības process
(1) Tiesiskās aizsardzības process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums komercsabiedrības interešu aizsardzībai ierobežotas maksātspējas gadījumā, lai atjaunotu tās maksātspēju pilnā apjomā.
(2) Ierobežota maksātspēja ir stāvoklis, kad komercsabiedrībai īslaicīgi nepietiek naudas līdzekļu to saistību izpildei, kurām iestājies vai tuvākajā laikā iestāsies izpildes termiņš.
(3) Tiesiskās aizsardzības process tiek uzsākts ar dienu, kad tiesā ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, un noris līdz dienai, kad tiesa pieņem lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu.

6.pants. Nodrošinātais kreditors
Nodrošinātais kreditors ir kreditors, kura prasījuma tiesības ir nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku.

7.pants. Nenodrošinātais kreditors
Nenodrošinātais kreditors ir kreditors, kura prasījuma tiesības nav nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku.
>>>
 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas