Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.44 (151) 2008. gada 29. oktobris
            

  Aktuāli | Uzņēmējs birokrātu žņaugos

Mazais uzņēmējs neobligāti obligāto regulējumu sprostā
Mudīte Luksa, "KV"


Foto: Arnis Blumbergs

Eiropas Komisija (EK) domā par Eiropas Savienības līmeņa administratīvo šķēršļu samazināšanu, un tādēļ tiek īstenota iniciatīva "Labāks regulējums".  
"Mēs jau gadu strādājam kopā ar EK pie administratīvā sloga noteikšanas Eiropas direktīvām un regulām. Pašlaik esam tuvu projekta noslēguma fāzei, un nākotnē varbūt būs vajadzīgs jūsu atbalsts," Mazo un vidējo komersantu un amatniecības konsultatīvās padomes sēdē viņnedēļ ziņoja Ekonomikas ministrijas (EM) ES sadarbības koordinācijas departamenta direktore Rota Šņuka.



Latvija reiz ir priekšgalā

Kāds ir labāks regulējums? Tāds, kas uzlabo uzņēmējdarbības vidi, ir vienkāršs, saprotams, efektīvs un izpildāms. R.Šņuka arī tūdaļ komentēja - to viegli pasacīt un grūti izdarīt. Bet EK ar šo iniciatīvu apliecina savu labo gribu, un vērā tiks ņemts arī uzņēmēju viedoklis. Jau ir veikta informācijas sniegšanas prasību analīze, un pašlaik notiek šā procesa mērījumi - cik daudz laika un līdzekļu (mērot pēc samaksātās algas par informācijas sniegšanas procedūrām) tiek patērēti formalitātēm.

ES direktīvām un regulām ir viena īpatnība - iestrādājot normatīvus dalībvalstu likumdošanā, no 340 regulējumiem 48 ir dota brīva izvēle, t.i., dalībvalsts, ņemot vērā vietējos apstākļus, tos var padarīt par obligātiem un var no tiem atteikties. Piemēram, saistībā ar komercsabiedrību tiesībām no 74 regulējumiem 30 ir izvēles. Kā informēja R.Šņuka, informācijas sniegšanas prasību analīze liecina, ka Latvija "ir viena no pionieriem" izvēles prasību padarīšanā par obligātām.

Tas mūsu uzņēmējiem sen jau ir skaidrs, un viņi pietiekami sūri to izjutuši uz savas ādas.

 

Kur likt pirts ķipi

Kamēr Briselē zemnieki savus lauku labumus brīvdienās izliek pārdošanai tirdziņos turpat, Eiroparlamenta deputātu degungalā, mūsu zemnieki un mājražotāji spiesti iet garu Golgātas ceļu, tērējot savam mazajam biznesam milzu naudu un mēģinot īstenot teju neizpildāmas higiēnas prasības, un kārtojot neizprotami sarežģītas formalitātes. Tie, kas ar to tikuši galā, piemēram, siera sējēji, visi kā viens apgalvo, ka otrreiz tādas klapatas vairs neuzņemtos.

Daudzi lauku tūrisma saimniecību īpašnieki savus klientus raida pusdienot un brokastot uz tuvējām sabiedriskās ēdināšanas iestādēm, jo mazā saimniecība nevar izpildīt augstās prasības par atsevišķām telpām, ledusskapjiem un izlietnēm pat labiekārtotās saimniecības telpās un virtuvēs. Tas pats ar pirtīm. Aptuveni pirms pāris gadiem zem āmura bija likta lauku tūrisma saimniecību karstā dvēsele - pirtis. Tām tika uzliktas tādas prasības, kas vispār ir pretrunā ar mūsu tradicionālo senču veselības kopšanas vietu darbības pamatprincipiem, un asociācija "Latvijas lauku ceļotājs" sūrā un ilgstošā cīniņā, pat iesniedzot savu biedru pilnsapulču protesta rezolūcijas, cīņu vinnēja. Bet ir taču skaidrs, ka EK gan nenosaka, kur Latvijā lauku pirtī ir jāstāv ķipim un cik pakāpienu drīkst būt no vienas telpas uz otru.

 

Papīra kalni un neīstenojamas prasības

Savi novērojumi ir arī konsultatīvās padomes priekšsēdētājai Silvijai Grestei: "Jebkurā ES valstī mēs varam ieiet privātā hotelī vai hostelī un redzam, ka tur gan higiēnas, gan drošības līmenis ir daudz zemāks nekā pie mums jebkurā viesu mājā laukos. Tur šos uzņēmējus neviens nesoda un nepārtraukti nepārbauda. Tas vien liecina, ka mēs ar savām prasībām esam pārspīlējuši."

Pie kurioziem jāmin arī tas, ka saimnieki vairs nevēlas uzņemt ārzemju viesus, kas iepriekš bija katra lauku tūrisma biznesa īpašnieka sapnis. Tādēļ, ka ir ieviesta obligāta prasība 24 stundu laikā nogādāt policijā deklarāciju par šo ārvalstnieku un par tās neizpildi atkal ir soda sankcijas. Ko lai dara, piemēram, uzņēmēja, ja viņa ir vienīgā, kas apkalpo savus viesus, un policija ir pussimt kilometru attālumā? Atstāt ciemiņus un nakts melnumā drāzties pa bedrainiem lauku ceļiem ar deklarāciju? Ierēdņiem būs grūti iedomāties, bet arī tēriņš par degvielu tādam mazam uzņēmējam nav mazsvarīgs.

EM priekšlikumos Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna 2009.gadam projektā ir iekļauts punkts "Vienkāršot izpildes normas un procedūras attiecībā uz ārzemnieka deklarācijas veidlapu nodošanu lauku tūrisma naktsmītnēs".

Bet cik ilgi tas lauku tūrisma saimnieks jau ir tiranizēts un cik ilgi viņu vēl mocīs, kamēr projekts pārtaps plānā un plāns tiks īstenots?

Ilze Švāne, interneta veikala "Xnet" īpašniece un biedrības "Līdere" pārstāve, stāsta: "Mūsu darbības lauks ir e-komercija, un tā ir ļoti piemērota invalīdu nodarbināšanai pie datoriem. Tā kā Ekonomikas ministrijas 2008.gada Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā ir paredzēts speciāls punkts par stimuliem komersantiem personu ar funkcionālajiem traucējumiem nodarbināšanā, ļoti nopriecājos - līdz šim biju centusies pati to darīt, bet tagad varbūt pat būs iespējams kāds finansiāls atbalsts saistībā ar speciālu darba vietu iekārtošanu. Kad iepazinos ar Labklājības ministrijas izstrādātajiem nosacījumiem, kas jāizpilda, lai nodarbinātu šos cilvēkus, sapratu, ka to nedarīšu. Jāiesniedz virkne dokumentu par uzņēmumu, jāsavāc vesela mape ar medicīniskajām izziņām par nodarbināmo cilvēku, arī saskaņojumi ar Valsts darba inspekciju. Kad es visu to dokumentu kaudzi būšu izpildījusi, viņi vēl tikai nāks vērtēt šo darba vietu. Vēl man ir jānodrošina cilvēks, kas būs invalīda darbaudzinātājs. Varbūt šīs formalitātes uzņemsies kārtot liels komersants, kas gatavojas pieņemt darbā daudz cilvēku ar funkcionālajiem traucējumiem. Turklāt lielā uzņēmumā droši vien ir iespējams izbrīvēt darbinieku, kas ar šīm formalitātēm nodarbojas. Bet ir taču ļoti daudz mazo uzņēmumu, kuros invalīdu darbs tieši noderētu. Bet kā lai mazais uzņēmējs to izdara?"

 

Kad tu pats sev ienaidnieks

Konsultatīvajā padomē, spriežot par minēto pasākumu plāna projektu, uzņēmēji pacēla balsi, kādēļ jau šogad netika ņemts vērā viņu priekšlikums paaugstināt 10 000 latu apgrozījuma griestus, no kuriem mazie komersanti kļūst par PVN maksātājiem.

Kā skaidroja EM Uzņēmējdarbības un rūpniecības departamenta direktors Edmunds Beļskis, šis priekšlikums nav īstenojams, jo šādu līmeni Eiropas Komisijai nosaukusi Latvija pati, iestājoties ES. Lieki piebilst, ka citās ES valstīs griesti ir 100 000 eiro. Pastāv cerība, ka tieši šis Eiropas Komisijas birokrātiskā sloga mazināšanas projekts būs tas, kas ļaus Latvijas uzņēmējiem no šīs murgainās normas tikt vaļā.

Kad tā saliek rindā šos faktus (un tā tikai niecīga daļa no visiem), tad loģiski rodas jautājums - kādēļ mūsu ierēdniecība tik ļoti nīst savus maizes devējus uzņēmējus, ka tos tik ļoti ir jāapspiež un jāmoka? Te jāiemet vēl viens akmens ierēdniecības dārzā: uzņēmēji neatlaidīgi taujāja, kādēļ ir izkritis no aprites padomes ierosinājums uzlikt kontrolējošo iestāžu sodu moratoriju jauniem uzņēmumiem, kuri darbojas pirmo gadu? Aizrādīt, pamācīt, jā, bet ne sodīt par kādu laikus vai aplami aizpildītu reģistrācijas žurnālu.

Var jau rēķināt, cik daudz laika patērēts formalitāšu kārtošanai. Bet vēl svarīgāk būtu aprēķināt, cik daudz zaudējumu esam radījuši mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, ierēdņu pionieru metožu dēļ neļaujot viņiem pilnvērtīgi strādāt.

R.Šņuka norādīja, ka drīz sāksies darbs ar ministrijām, lai noskaidrotu, tieši kuras direktīvu un regulu normas ir lieki ieviestas, kuras pārspīlētas un vienkāršojamas. Te atkal jautājums - un ja ministriju ierēdņi savos grēka darbos neatzīsies un neko daudz par vienkāršojamu un atmetamu neatzīs? Jo mazāk papīru un kontroļu, jo ierēdņiem mazāk darba. Kurš zāģēs zaru, uz kura sēž? Te varbūt jāatgādina R.Šņukas sākumā teiktais par sadarbību ar uzņēmēju organizācijām arī šo jautājumu risināšanā. Tātad, uzņēmēji, esiet modri!

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas