Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.44 (151) 2008. gada 29. oktobris
            

  Seko līdzi | Lasi, pārbaudi, atceries

Dokumentu projekti

23.oktobra Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti vairāki tiesību aktu projekti, kas skar uzņēmējus un uzņēmējdarbību. Ar pilnu tiesību aktu projektu sarakstu var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā http://www.mk.gov.lv/lv/mk/vsssanaksmes/izsludinato-projektu-tabula/. "Komersanta Vēstneša" sagatavotie tiesību aktu projektu apraksti balstīti uz internetā pieejamajiem dokumentu projektu tekstiem un to paskaidrojuma rakstiem, anotācijām, ministriju informācijas.

Par valsts valodas zināšanām darba līgumā

Likumprojekts "Grozījumi Darba likumā"

Likumprojekts paredz iekļaut Darba likumā normu, kas noteic, ka darba līgumā papildus darbinieka arodam, amatam, specialitātei atbilstoši Profesiju klasifikatoram vai vispārīgā nolīgtā darba raksturojumam jānorāda arī nepieciešamais valsts valodas zināšanas prasmes līmenis un pakāpe.

Ministru kabineta 2000.gada 22.augusta noteikumu Nr.296 "Noteikumi par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valodas prasmes pārbaudes kārtību" (noteikumi Nr.296) 1.punkts noteic profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību Valsts valodas likuma 6.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajām personām. Savukārt noteikumu Nr.296 6.punkts noteic, ka darba devējs saskaņā ar Profesiju klasifikatoru un šo noteikumu 4. un 5.punktu veido savas organizācijas amatu un profesiju sarakstu, nosakot attiecīgajiem amatiem un profesijām nepieciešamos valsts valodas prasmes līmeņus un pakāpes. Tādējādi izriet, ka darba devējam ir pienākums savas organizācijas amatu un profesiju saraksta veidošanā attiecīgajiem amatiem un profesijām noteikt atbilstošus valsts valodas prasmes līmeņus un pakāpes.

Pašreiz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 41.1 pantā ir paredzēts piemērot darba devējam administratīvo sodu par darba līguma noslēgšanu ar darbinieku, kura valsts valodas zināšanu apjoms ir nepietiekams viņa profesionālo un amata pienākumu veikšanai un kurš nav uzrādījis normatīvajos aktos paredzētu dokumentu, kas apliecina valsts valodas zināšanas.

 

Par ārstniecības personu specialitātēm

Ministru kabineta noteikumu projekts "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība"

Ārstniecības personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtību līdz šim regulēja Ministru kabineta 2005.gada 11.oktobra noteikumi Nr.760 "Ārstniecības personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība". Veselības ministrijas izstrādātajā noteikumu projektā ietvertās prasības ārstniecības personu reģistrēšanai pēc būtības neatšķiras no iepriekš minētajos noteikumos ietvertajām prasībām. Galvenās izmaiņas veiktas, ņemot vērā Veselības ministrijas izstrādātajā Informatīvajā ziņojumā par normatīvajiem aktiem, kuros jāveic grozījumi, lai samazinātu medicīniskās izglītības ieguves prasības un efektivizētu ārstniecības personu pārkvalifikāciju (apstiprināts MK 2008.gada 2.septembra sēdē), ietvertos priekšlikumus ārstniecības personu pārkvalifikācijas efektivizēšanai.

Papildus minētajam ir pārskatīts ārstniecības personu specialitāšu skaits un sadalījums pamatspecialitātēs, apakšspecialitātēs un papildspecialitātēs. Tas veikts ar mērķi mazināt medicīnas nozares sadrumstalotību un pārlieku šauro specializāciju, jo šobrīd pastāvošais cilvēkresursu trūkums veselības aprūpē nosaka nepieciešamību sagatavot pēc iespējas plašāka profila speciālistus. Minētais izvērtējums veikts sadarbībā ar Latvijas Ārstu biedrību, savukārt izstrādātās izmaiņas sekmēs darba tirgus elastību un drošību.

 

Kompensēs akvakultūras dzīvnieku slimību sekas

Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 15.marta noteikumos Nr.177 "Kārtība, kādā piešķir un dzīvnieku īpašnieks saņem kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas uzliesmojuma laikā""

Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Veterinārmedicīnas likuma 35.panta otro daļu un 38.panta otro daļu.

Lai nodrošinātu tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un trešajām valstīm, Latvijai ir svarīgi kontrolēt akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību epizootisko stāvokli, ja nepieciešams, veikt ierobežojošus pasākumus akvakultūras dzīvnieku audzētavā, bet tas rada zaudējumus akvakultūras dzīvnieku īpašniekam. Noteikumu projekta pieņemšana Latvijas akvakultūras dzīvnieku audzētājiem dos iespēju daļēji segt slimību apkarošanas procesā radītos zaudējumus.

Noteikumu projekts nosaka kompensācijas apmēru akvakultūras dzīvnieku īpašniekam, ja radušies zaudējumi neeksotisko akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanas laikā. Noteikumu projektā paredzēts kompensācijas apmērs, ja tiek iznīcināti akvakultūras dzīvnieki, to sperma, olšūnas un gametas, radušies bojājumi akvakultūras dzīvnieku audzētavas materiāltehniskajā aprīkojumā (bojāts mazvērtīgais inventārs un pamatinventārs), kā arī zaudējumi, dezinficējot akvakultūras dzīvnieku audzētavu.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas