Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.49 (156) 2008. gada 3. decembris
            

  Aktuāli | Ko varam darīt savu ražotāju labā

Zaļās karotītes mēnesis – Latvijas produktu godā celšanai
Mudīte Luksa, "KV"


Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"
  

Biedrība "Mārketinga padome", kas plaši pazīstama kā kvalitātes preču zīmes "Kvalitatīvs produkts" jeb tautā dēvētās zaļās karotītes ieviesēja, līdz 24.decembrim rīko sociālo kampaņu "Zaļā karotīte kvalitatīvi vieno!".
Ideja ļoti laba – paaugstināt sabiedrības lojalitāti pret produktiem, kuri var lepoties ar augstu kvalitāti un produkta izcelsmes izsekojamību. Un patiešām ražoti mūsu pašu valstī.



Patriotisma jūtu pārbaude

Skaidrs, ka ekonomiskās krīzes apstākļos ir ļoti nepieciešams, lai Latvijas iedzīvotāji atbalstītu pašmāju ražotājus, pērkot vietējās izcelsmes izstrādājumus. Tā kā pārtikas produktus vairāk vai mazāk pirksim vienmēr, kampaņa trāpa tieši vajadzīgajā punktā.

Lielveikalā "Rimi" pie piena produktu plaukta pircēju skatieni vispirms pārslīd cenām, pa kādai rokai pastiepjas uz vietējo piena paku pusi, bet... galu galā iepirkumu grozos nonāk no kaimiņvalsts atvestais piena litrs. Tādēļ, ka par 20 santīmiem lētāks. Ja cilvēku spiež nenomaksāti kredīti, ģimenē kāds jau zaudējis darbu, tad šie santīmi kļūst nozīmīgāki par patriotisma jūtām. Tās var atmodināt, domājot par zemniekiem, kuri par sūro darbu saņem nieka naudiņas un arī nav droši par rītdienu. Tās var uzjundīt, domājot par mazajiem piena pārstrādātājiem Latvijas reģionos, kuri mēģina izdzīvot. Bet tās atkal noplok, ja padomā par vienkāršo piemēru ar biezpiena sieriņu "Kārums".

Iekārotā produkta cena tika celta un celta, pārbaudot pircēja pacietību - cik daudz viņš būs ar mieru maksāt, pie viena dziļāk iebraucot tā maciņā. Sieriņus pārstāja pirkt, tad tie kļuva lētāki, apliecinot, ka cenas celšanas pamatā nebija ekonomisks aprēķins, vien peļņas kāre. Toties pircēji, kuri tai laikā bija pieraduši pie lietuviešu sieriņu garšas, diez vai atgriezīsies pie pašmāju kāruma.

Ar to gribu pateikt, ka mūsu ļaužu patriotisma jūtas ir diezgan stipras, taču viņiem ir jāredz skaidra aritmētika, kādēļ par Latvijas izcelsmes produktu ir jāmaksā vairāk.

 

Zaļās karotītes īpašnieku maiņa

Augustā tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.663 "Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtība". Līdz ar to kvalitātes preču zīme zaļā karotīte vairs nepieder Mārketinga padomei, bet valstij. "Tā tagad ir valsts mēroga zīme," skaidro Mārketinga padomes direktore Inguna Gulbe. "Uz tās vairs nav uzraksta "Latvija", jo Eiropas Savienībā izšķirīgais izvēles kritērijs nedrīkst būt izcelsmes valsts. Visi Eiropas Savienības izcelsmes produkti ir vienādi kvalitatīvi un labi - tāda ir Eiropas filozofija. Bet, cik es zinu, tādas kvalitātes zīmes kā zaļā karotīte ir visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, it sevišķi vecajās. Piemēram, Vācija savu uzņēmēju atbalstam tērē simts miljonus eiro gadā."

Tomēr galvenais ir tas, ka minētie Ministru kabineta noteikumi nosaka: tiek ieviesta jauna nacionālā pārtikas kvalitātes shēma, un zaļā karotīte kā tautā populārs simbols rotās to uzņēmumu produktus, kuri būs ieguvuši šīs shēmas sertifikātu. "Kā liecina pētījumi, trīs ceturtdaļas iedzīvotāju apgalvo, ka, izvēloties pārtiku veikalā, meklē tieši Latvijā ražoto. Lai vieglāk varētu saprast, kura tad ir īstena Latvijas prece, tika radīta šī zīme," skaidro I.Gulbe. Viņa norāda, ka jaunās sertifikācijas sistēmas "noteikumi būs stingrāki, jo līdz šim mēs pārbaudījām tikai gala produktu, bet tagad uzņēmumam ir arī jāuzrāda, no kurienes nāk izejviela, un mēs dosimies arī pie tā zemnieka, kas piegādā izejvielu. Līdz šim tikai papētījām papīros, kas ir piegādājis uzņēmumam produkciju. Jaunā sistēma patērētājam dos lielāku ticamību par produkta kvalitāti. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Eiropas Savienība sedz tos izdevumus, kas radušies, lai uzņēmums piedalītos nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā". Tātad uzņēmumi šos tēriņus atgūs.

 

Kvalitātes shēma sola papīru kalnus

Latvijas ierēdņi ir ļoti centīgi: lai produkts iegūtu nacionālo kvalitātes zīmi, tam jābūt augstākai kvalitātei, nekā Eiropas Kopienā paredzēts konkrētai pārtikas produktu grupai, kā arī ražotājam jānodrošina izejvielu precīza izsekojamība.

Ministru kabineta noteikumi ir gari un sarežģīti, un skaidrs ir tas, ka ražotājiem ar tiem tikt galā nebūs viegli. To "Komersanta Vēstnesim" apstiprināja a/s "Lazdonas piensaimnieks" realizācijas daļas priekšniece Helēna Krūmiņa: "Mūsu uzņēmuma kvalitātes inspektore ar jauno shēmu jau nodarbojas. Redzam, ka atkal jāraksta papīru kalni. Tad kur tos samazina, kā mums sola valdības vīri? Iznāk, ka jāievieš viena štata vienība, kas tos dokumentus raksta, jo pārbaudītāji neskatīsies, kas dabā notiek, bet pārbaudīs papīrus. Vesela komisija brauks. Tie noteikumi nāk no Briseles, bet reizēm liekas - diez vai ir pareizi iztulkoti. Vai tā patiesībā varētu būt? Mums taču viss ir tik vienkārši. Izmantojam vietējo pienu, ir fermas zemnieku saimniecībās, kuras droši varam parādīt, lai pārbauda. Bet tā birokrātija atkal radīs jaunu spriedzi. Nu, kā lai to iztur? No kvalitātes zīmes atteikties negribas, jo mums taču viss iepakojums jau ir ar zaļās karotītes zīmi un izmaiņas viena produkta etiķetei maksā 400 latu. Turklāt tā mēs varam pazaudēt uzņēmuma prestižu. Cilvēki pieraduši, ka mums šī kvalitātes zīme ir - pirms septiņiem gadiem to ieguvām vieni no pirmajiem, un tiešām negribam zaudēt. Tādēļ centīsimies, pieliksim visus spēkus. Bet šī pārmaiņa nav uz labu. Noteikumi ir ļoti sarežģīti, jālasa rītā, pusdienā un vakarā, lai kaut ko saprastu. Iepriekšējā pārbaužu sistēma bija stingra, korekta un precīza, nesaprotu, kādēļ visu vajadzēja mainīt."

Ar zaļās karotītes zīmi lepojas astoņi "Lazdonas piensaimnieka" produkti. Kopumā visā Latvijā šī kvalitātes zīme piešķirta 43 uzņēmumu 203 produktiem.

Pēc Ministru kabineta noteikumu iznākšanas 18.augustā kvalitātes sertifikāti vairs netiek piešķirti, jo ir jauna kvalitātes shēma un jauna kvalitātes zīmes piederība. Līdzšinējo zaļo karotīšu sertifikāta derīguma termiņš ir viens gads. Tātad nākamgad augusta beigās visas pašreizējāszīmes vairs nebūs likumīgi spēkā esošas. Bet nacionālā pārtikas kvalitātes shēma reāli varētu tikt ieviesta, šķiet, tikai no 2010.gada: tās pārvaldītājam - Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūtam (LVAEI) - akreditācija šā pienākuma veikšanai ir jāiegūst līdz 2009.gada beigām. Tā rakstīts Ministru kabineta noteikumos. Un pie mums gandrīz nekas nemēdz notikt ātrāk par gala termiņu. "Šogad neviens nevarēs pateikt shēmu no viena gala līdz otram, neviens," šāds viedoklis izskanēja Mārketinga padomē.

Ko darīt tiem uzņēmumiem, kuri gribētu iegūt zaļās karotītes zīmi jau 2009.gadā? Nav zināms. Īpaši izveidota LVAEI struktūrvienība it kā jau gatavojas pārbaudīt pirmos uzņēmumus, kas pieteikušies sertifikācijai, bet tā varētu būt tikai iestrādņu uzkrāšana, ko uzrādīt akreditācijas komisijai. Akreditācijas procedūra esot visai sarežģīta un ilgšot vismaz pusgadu.

Iepriekš teiktais nekādi neattiecas uz Mārketinga padomes reklāmas kampaņu - tā ilgs līdz Ziemassvētkiem. Būs interesanti - reklāma TV kanālos, konkurss skolēniem "Meklējam stilīgāko uzlīmi!" (ar karotīti), vides reklāmas uz sabiedriskā transporta autobusiem, kampaņas pasākumi valsts reģionos.

Kampaņas publicitātei patiešām pateicīgākais veids ir pieaicināt sabiedrībā populārus cilvēkus. Bet, no otras puses, ieklausīsimies, ko viņi saka. Ir taču pareizi, ja meklēsim krējuma burciņu, biezpiena paciņu ar karotīti un vispār Latvijas produktus. Arī starp to ražotājiem varam atrast tieši savējos, kurus gribētu atbalstīt.

 

 



MĀRTIŅŠ RĪTIŅŠ, restorāna "Vincents" vadītājs un biedrības "Slow Food" valdes priekšsēdētājs:

"No Dienvidamerikas, no Izraēlas, Holandes un daudzām citām valstīm ar lieliem furgoniem, kuģiem mums atved produktus (nezinām, cik ilgi noliktavās jau tur stāvējuši), kas atkal glabājas noliktavās, pirms nonāk veikalos. Pārnestā nozīmē sakot – šie kuģi atnāk šurp pilni ar pārtikas produktiem un aiziet atpakaļ diemžēl pilni ar mūsu naudu. Es gribētu, lai tā nauda paliktu šeit, mūsu zemniekam. Tāpēc jau gadus sešpadsmit atbalstu mūsu lauku saimniecības, sevišķi bioloģiskās, nodibinot biedrību "Slow Food", kas popularizē veselīgus produktus un veselīgas ēšanas tradīcijas, organizējot zemnieku zaļos tirdziņus Berga bazārā Rīgā, tagad arī Mežaparkā un Straupē. Mūs aicina arī Cēsis. Cilvēki lēnām sāk atmosties no patērētāju miega un sāk domāt par to, no kurienes nāk produkti, kurus viņi lieto. Pircēji vēlas zināt produktu izcelsmi un redzēt uz etiķetes mazāk burtu, kas norāda sintētiskās piedevas. Tāpēc arī atbalstu zaļās karotītes kampaņu un domāju, ka tai vajadzētu turpināties ilgāk nekā tikai līdz Ziemassvētkiem."

ANDIS BRĒMANIS, diētas ārsts:

"Ja nopērkam Latvijā izaudzētu un ražotu produktu, naudiņa paliek mūsu pašu zemītē. Ja nopērkam citā valstī ražotu produktu, tā aiziet projām. Taču ir vēl viens aspekts: jebkurš produkts, kas audzis un ražots tuvāk mājām, tātad galdam, ir mērojis īsāku ceļu un ir svaigāks. Protams, pašlaik ir dažādas pārtikas pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumu ķēdes, un produktu realizācijas termiņi ir kļuvuši garāki. Taču katram ir skaidri redzamas garšas un smaržas atšķirības ābolam, kas, teiksim, nācis no dārza pašu reģionā vai no tālām zemēm. Tomāti veikalā tagad pieejami cauru gadu, taču nereti gadās, ka izskats ir, bet garšas un smaržas nav. Kad parādās "Mārupes" tomāti, uzreiz redzama starpība. Bet vēl pārāki aromāta un garšas īpatnību ziņā ir tie dārzeņi, kas audzēti Latvijas zemnieku saimniecībās. Līdz ar to šajos dārzeņos un augļos ir vairāk mikroelementu, vitamīnu un citu komponentu, kas organismam jāuzņem ik dienu. Mums ir vajadzīgas ne tikai kalorijas, bet organismam vajadzīgs būvmateriāls, lai atjauninātu asinsvadu sieniņas, šūnas, un īpaši svarīgi tas ir augošā vecumā bērniem, lai veicinātu gan fizisko, gan garīgo attīstību. Ļoti svarīgi cilvēka organismam ir saņemt antioksidantus, kas, vienkārši sakot, palēnina novecošanās procesu. Tie ir augļos, dārzeņos, zaļumos – tieši vietējas izcelsmes produktos, kuru ceļš līdz patērētājam ir iespējami īss. Tātad – atbalstām savējos!"

MĀRIS OLTE, dabas pētnieks, radio un televīzijas raidījumu vadītājs:

"Bieži vien šķiet, ka mums šeit, Latvijā, pietrūkst pašapziņas un izpalīdzības. Kāpēc tik daudz runājam par Latvijas laikiem pagājušā gadsimta divdesmitajos, trīsdesmitajos gados? Tādēļ, ka tolaik cilvēki sajuta sava darba augļus, bet mēs, pēdējos piecpadsmit gados šajā globālajā telpā atrazdamies, esam apjukuši, kur un kā virzīties, šie darba augļi mums pašiem kļuvuši it kā mazāk manāmi. Ir vajadzīgs kāds liels grūdiens, lai mēs apvienotos savā pašapziņā un sajustos nevis vairāk kā konkurenti, bet gan līdzbiedri, Latvijas cilvēki. Šī vajadzīgā stīga tagad parādījās 18.novembrī, un, tikai katram darot pašam, nevis tikai kritizējot un smīnot, dzīve kļūs labāka. Un īpaši ir jāvērtē arī Latvijā gatavotā prece – ar lepnumu, ka tā ir mūsējā un tādēļ laba un cienījama. Atbalstīsim savējos!"

NATĀLIJA JANSONE, uzņēmēja, modes dizainere:

"Protams, Rokforas sieru es tomēr meklēšu ar Francijas izcelsmi. Bet vispār mēs ģimenē lietojam ļoti vienkāršus produktus un izvairāmies no konserviem, pusfabrikātiem un tamlīdzīgām lietām. Ēdienu gatavojam paši visā pilnībā. Un patiešām meklējam, piemēram, piena produktus, biezpienu ar zaļās karotītes zīmi. Pērkam Rankā ražotu maizi, vietējo medu, ievārījumus. Kādēļ pirkt franču vai leišu ražojumus, ja mums pašiem ir tik brīnišķīgi produkti? Jo vairāk tad, ja cenas starpība ir tikai daži santīmi. Pavisam nesen biju Eksporta un inovācijas balvas 2008 laureātu apbalvošanas ceremonijā, un tik liels prieks bija redzēt, ka Latvijā tiek ražotas apbrīnojamas lietas, kuru nav citur pasaulē. Tas nozīmē, ka šeit kaut ko vērtīgu ražo, ka uzņēmumi nodrošina darba vietas, ka ir nauda, un tas ir ceļš uz augšu. Bet arī mēs paši ļoti daudz varam tajā visā palīdzēt, ja ēdīsim pašmāju pārtiku, ja valkāsim Latvijā šūtas drēbes un arī lūkosimies pēc mūsu valstī tapušām mājsaimniecības precēm."
 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas