Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.49 (156) 2008. gada 3. decembris
            

  Biznesa kāpnes | Kā rodas eksportspējīgs uzņēmums

"Varis Toys" varēšana Eiropā un pasaulē
Mudīte Luksa, "KV"


Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Sandra Peiča

    

Konkursā "Eksporta un inovācijas balva 2008" nominācijā "Eksportspējīgākais komersants" otro vietu mazo komercsabiedrību grupā ieguva SIA "Varis Toys" – koka rotaļlietu ražošanas uzņēmums. Pāris dienas pēc uzņēmumu godināšanas Latvijas Universitātes Lielajā aulā "Komersanta Vēstnesis" devās apciemot uzņēmuma īpašniekus SANDRU un MĀRI PEIČUS, un EVIJU TĪRELI.



Eksporta līdera vienkāršais birojs

"Varis Toys" pārdošanas un mārketinga birojs atrodas Rīgā, Pārdaugavā, bet pati ražotne - Valmieras rajona Rencēnu pagastā. Daudzi Latvijas iedzīvotāji droši vien ir redzējuši brīnumjaukās saliekamās koka mājiņas, ko bērna rokas, iztēles vadītas, var pārveidot savā sapņu valstībā. Kas bērnam ļauj apliecināt savu varēšanu. No tā atvasināts arī firmas nosaukums.

Unikālā, patentētā konstrukciju sistēma ļauj no koka klucīšiem vai miniatūriem baļķīšiem izveidot guļbūves, pilis, cietokšņus, krēslus, šūpoles, lauku sētu un daudz ko citu. Viens no šo rotaļlietu atslēgas risinājumiem ir precīzais detaļu izgatavošanas veids, kas nodrošina detaļu ciešu fiksāciju, kombinējot tās neskaitāmās variācijās.

"Varis Toys" rotaļlietas kopš pašiem uzņēmuma pirmsākumiem var iegādāties daudzos ārvalstu tirgos. Pašlaik tās atrodamas 22 pasaules valstīs. Taču arī Latvijas pircēji nav aizmirsti - Latvijā rotaļlietas ir nopērkamas aptuveni 40 veikalos. Par to arī balva šogad. Bet pirms četriem gadiem līdzīgā konkursā "Varis Toys" ieguva pirmo vietu kategorijā "Inovatīvākais eksporta risinājums" un saņēma arī Vācijas tautsaimniecības balvu Latvijā, ko piešķir Vācijas-Baltijas tirdzniecības kamera. Balva tika iegūta kategorijā "Produkta dizains". Tātad par tituliem puslīdz skaidrs, un šie nav visi, tikai galvenie.

Taču godalgotā uzņēmuma birojs mājvietu radis necila Pārdaugavas nama vienā istabiņā. Te izvietoti plaukti ar rotaļlietu paraugiem, tepat arī balvas un darba vietas Evijai un pārdošanas speciālistēm Lindai un Jūlijai, kuras kārto mārketinga un tirdzniecības lietas visā pasaulē. Tikko no Rencēniem šurp atbraukuši Sandra un Māris, īsi piestājot pirms darījumu brauciena uz Vāciju.

Māris Peičs, džinsos un vienkāršā džemperī tērpies, kārto kādas tehniskas lietas un pat negrasās ielaisties sarunās, jo neesot publicitātes tīkotājs. Stāstītājas lomu uzņemas Sandra.

"Latvijā cilvēki pievērš lielāku uzmanību glancei, pieraduši pie smalkiem uzvalkiem un biroju telpām. Esam ciemojušies pie kolēģiem ārvalstīs - tur viss, protams, ir tīrs un kārtīgs, bet bez greznības. Arī ģērbjas viņi ļoti vienkārši. Tāpat arī mēs. Mūsu birojā ir bijuši daudzi partneri no daudzām valstīm, un viņiem nav svarīgi, vai te ir parketa grīdas vai nav. Tie partneri, kam ir svarīga mūsu produkcija, brauc uz Rencēniem, skatās, kā tā tiek ražota. Rencēnu ražotnē ir bijuši pat klienti no Indijas, Afganistānas. Arī Briseles ierēdņi."

Te gan jāteic, ka dzīves uztvere un stils ir viena lieta, bet otra tā, ka mazā ražotāja darbs, lai cik spoži paveikts, nes pieticīgus augļus. SIA "Varis Toys" ienesīgums dažkārt varētu tuvoties 10 procentiem, bet katrā ziņā rakstāms ar viencipara skaitli. Tas ir normāls ienesīgums, kā gadu desmitiem strādājuši mazie uzņēmēji visā Eiropā, vien Latvijā uz ātrās naudas grābšanas fona tas varētu šķist pārāk zems.

 

Biznesa izmēģinājumu laiks

Sandra ir rīdziniece, Māris - no Vaidavas. Iepazinās un apprecējās viņi studiju laikā. Abi ir inženieri. Māris - enerģētiķis, Sandra - celtniece. "Enerģētiķos mācījās tie gudrākie puiši, tā bija ļoti smaga fakultāte," viņa stāsta.

Pēc Rīgas Tehniskās universitātes beigšanas 1983.gadā Māri nosūtīja darbā kolhozā Rencēnos. "Šo vietu izvēlējāmies tādēļ, ka tur bija gan ambulance, gan bērnudārzs - tolaik ļoti pievilcīgas lietas. Mums tad jau bija Evija, un tas bija svarīgi."

Lai cik Māris šķiet kluss un savrups, tieši viņš bija tas, kuram mieru nedeva ideja par sava biznesa veidošanu, un pirms divdesmit gadiem viņš kopā ar brāli nodibināja kooperatīvu "Saime". Vēlāk tas pārtapa par SIA, bet pēc 2000.gada, kad jau bija iestājies rotaļlietu ražošanas posms, firma ieguva pašreizējo nosaukumu. "Pirmkārt, laika gaitā bija saradušās kādas astoņpadsmit "Saimes", otrkārt, mums jau bija rotaļlieta "Varis", un visi pasūtītāji zvanot jautāja - vai firma "Varis"? Tad arī tapa "Varis Toys". Bet jūtamies mēs tāpat kā senāk - vecā, labā saime. Ģimenes bizness, vien vīrabrāli nu nomainījusi mūsu vecākā meita Evija, kam ir divas augstākās izglītības - biznesa vadībā un starptautiskajās attiecībās."

Uzņēmējdarbību "Saime" sāka patiešām atbilstoši Māra specialitātei - ar elektrības kabeļu ražošanu. "Tas tolaik bija deficīts, un kvalitātes ziņā "Saime" izkonkurēja toreizējo valsts rūpnīcu "Jauda". Bet viegli tas nebija, veselu gadu Māris kopā ar brāli strādāja bez algas." Kad kabeļu bizness gatavojās apsīkt, "Saime" pievērsās polietilēna plēves ražošanai. Bet tad deviņdesmito gadu sākumā, kad sāka tukšot cirsmas un parādījās lēta koksne, visi metās uz kokapstrādi. Arī Peiči šo nozari ieskatīja par perspektīvu. "Kokapstrādi iemācījāmies paši. Sākām ar gaterīti, ražojot ēvelētus dēļus, bet 1995.gadā jau pārgājām uz līmēto plati. Tad arī es sāku piedalīties ražošanā. Pēc diviem gadiem jau izgatavojām mēbeles. Eksportējām lielus daudzumus, bet ar dāņu un vācu firmu zīmēm. Pamatā viss aizgāja uz Dāniju, starpnieki mūsu ražojumus eksportēja tālāk kā dāņu produkciju. Mēbeles pārdevām arī uz Somiju, Vāciju, Luksemburgu. Ja strādā citiem, jāražo arvien vairāk un vairāk. Tas bija lētais gals, priedes koka mēbeles."

 

Idejas pamatā - redelītes

Sandra saka - jau tolaik bija redzams, ka lēto priedes koka mēbeļu bizness nebūs mūžīgs. Turklāt smagais darbs un mazā atdeve citu firmu kalpībā lika atkal gudrot par kaut ko citu.

"Vīrs sāka domāt, kas varētu būt tieši mūsu produkts. Tāds, kas lielāku peļņas daļu atstātu pašiem un arī dotu prieku un gandarījumu. Rotaļlietu ideja ienāca prātā ļoti vienkārši - ražojām bērnu gultiņas, bija redelītes, no kurām palika daudz atgriezumu, un Māris sāka prātot, ko darīt ar ražošanas atlikumiem."

Redelīte tāds mazs, apstrādāts baļķis vien ir, un ko latvietis dara ar baļķi? Būvē guļbūvi. Šajā gadījumā mazu mazītiņu guļbūvi, ko bērns var salikt un izjaukt, vingrinot fantāziju un pirkstiņus.

Tā bija sākotnējā iecere, taču vēlāk izrādījās, ka lētāk ir iepirkt labu, kvalitatīvu materiālu. "Priedes koks vairs nederēja, kaut arī bijām apguvuši tā apstrādes īpatnības. Jo nav iespējams nodrošināt, lai no šī materiāla gatavotām neliela izmēra detaļām nebūtu skabargu un tās nelūztu. Bet rotaļlietām tas ir ārkārtīgi svarīgi. Tam vajadzīgs cietais bērza koks."

Bet galvenais, ka ideja bija skaidra. Peičiem viss notiek ātri: prāta vētra norisinājās 2000.gada sākumā, pēc trim mēnešiem sākās uzņēmuma pārveide. Mēbeļu ražošanu nogrieza kā ar nazi. Spītējot tam, ka paziņas, uzzinājuši ieceri par koka rotaļlietu ražošanu, Peičus nodēvēja par pašnāvniekiem.

"Jau 2000.gada Ziemassvētkos es biju ar rotaļlietām izstādē Ķīpsalas hallē, prezentēju jauno Latvijas preci, un piekrišana bija fantastiska," atceras Sandra. "Ceru, ka vīrs neapvainosies, bet varu viņu raksturot šādi - zemnieka sīkstums un bērna dvēsele. Viņš arī nodarbojas ar rotaļlietu dizainu un konstruēšanu."

 

Biznesa izvēle - ceļš pasaulē

Ražošanas cehu Rencēnos Peiči uzbūvēja jau 1991.gadā. Ar ļoti smagiem pūliņiem. "Betona paneļi tolaik bija nenormāls deficīts, jumtu uzlikām no pusbrāķēta šīfera. Vedām makaronus pārdot uz Krieviju, lai varētu tikt pie būvmateriāliem. Tā bija gluži cita dzīve. Paši izprojektējām un uzbūvējām kalti dēļu žāvēšanai, kas, visiem par brīnumu, darbojās nevainojami. Tikai pagājušajā vasarā Lauku atbalsta dienesta programmas ietvaros par projekta naudu nopirkām jaunu, jo vecā bija nolietojusies. Pie reizes nomainījām cauro šīferi. Esam sakārtojuši arī grīdas. Ar Eiropas naudas līdzfinansējumu ir nopirktas modernas kokapstrādes iekārtas. Pašlaik mums vēl nav neviena datorizētā CNC darbgalda, bet ir doma arī par to."

Strādnieki uz Rencēnu cehu brauc galvenokārt no Rūjienas. "Lai uztaisītu tādu rotaļlietu kā mūsējā, ir jābūt godaprātam, prasmei, mīlestībai. Tas viss mums ir. Darbinieki mainās ļoti maz. Un interesanti - kopš ražojam rotaļlietas, mums nav neviena, kas aizrautos ar alkoholu. Ja rakstāmgalda detaļām novirze būs par pāris milimetriem, to neviens nemanīs, bet mēs cīnāmies par milimetra desmitdaļu precizitāti. Ja tās nebūs, detaļas nevarēs salikt. Tāpat nedrīkst būt ne mazākā negluduma, par skabargām nemaz nerunājot."

It kā, no vienas puses, ar rotaļlietām trāpīts desmitniekā. Bet Sandra uzreiz iebilst: šis bizness izrādījās smagāks nekā mēbeļu nozarē. Tas ir ļoti šaurs un specifisks. "Bija jāpieņem lēmums iet ārpus Latvijas, nevis sēdēt šeit. Īstenībā ir divi varianti: vai nu būt sīkražotājam, kas nodarbina divus trīs cilvēkus, braukāt pa gadatirgiem un produkciju pārdot tur, vai attīstīt rūpniecisko ražošanu ar iespējami zemākām cenām, bet maksimāli daudz. Mēs izvēlējāmies otro ceļu. Protams, uzņēmumam ir vēl ļoti tālu līdz maksimāli daudz."

 

Balva pasaules izstādē

Pirmo soli pasaules iekarošanā Sandra un Māris Peiči spēra 2002.gadā, aizbraucot palūkoties pasaulē lielāko rotaļlietu izstādi Nirnbergā "Spielwarenmesse".

Piemēram, pērn tajā 160 tūkstošu m2 platībā 14 paviljonos bija eksponētas aptuveni miljons rotaļlietu (no kurām 70 tūkstoši bija novitātes), ko pārstāvēja gandrīz 3000 firmu no 61 valsts. Šo bagātību vērtēja aptuveni 80 tūkstoši apmeklētāju no 118 valstīm, kuri turklāt ir profesionāļi, jo vienkārši interesentus šajā pasākumā nemaz negaida.

Sandra atceras: "Aizrāvās elpa, un sapratām, ka mums tur ir jābūt. Tad ieraudzījām, ka zālē ir Šveices SIPPO stends. SIPPO ir fonds, kas sniedz atbalstu attīstības valstīm, kuras nav Eiropas Savienībā. Atgriežoties Latvijā, tūdaļ saistījāmies ar SIPPO pārstāvniecību, tā novērtēja mūsu produktu un ar prieku sniedza palīdzību: 2003.gada izstādē apmaksāja stenda platību, kā arī sedza dalības maksu un komunikāciju izdevumus. Tas bija kopējais stends, kurā izvietojās lietuvieši, rumāņi, bulgāri, igauņi un mēs no Latvijas bijām vienīgie. Katram bija sava vietiņa, savi plaukti. Arī nākamajā gadā vēl bijām SIPPO stendā, bet pēc Latvijas iestāšanās ES fonds mums palīdzēja iegūt izstādē stenda vietu, jo tolaik ražotājiem nācās stāvēt pat vairākus gadus rindā, lai iekļūtu izstādē. Tagad ir vienkāršāk, jo ir atsijājušies daudzi vecie ražotāji no dažādām valstīm, kas nav spējuši izturēt konkurenci. Līdz tam rotaļlietu ražošana bija tāda ļoti konservatīva nozare, kurā jauniem dalībniekiem iekļūt bija ļoti grūti."

"Varis Toys" šajā lielajā forumā izrādījās vinnētāji. Stendā nāca pasūtītāji, un daudzi uzreiz slēdza līgumus par rotaļlietu pasūtījumiem. Bet 2004.gada pavasarī Latvijas rotaļlietu ražotāji tika godināti visas izstādes mērogā, jo "Varis Toys" tika apbalvots ar Vācijas Dizaina balvu koka rotaļlietām. "Šo balvu dēvē par koka Oskaru. Pirmo reizi tā izgāja ārpus vecās Eiropas - Šveices, Vācijas, Anglijas, kur ir fantastiskas koka rotaļlietas," Sandra neslēpj gandarījumu. Te vēl jāpiebilst, ka uzņēmums ieguvis arī ļoti prestižo Vācijas neatkarīgās testēšanas laboratorijas "Spiel Gut" sertifikātu. "Arī Vācijas ražotājiem šāds sertifikāts piešķirts tikai dažiem produktiem, un tad viņi savā izstādes stendā izliek norādi - mūsu rūpnīcā ražo arī izstrādājumus, kam piešķirts SG sertifikāts."

Pērn "Varis Toys" izstādē izraisīja teju sensāciju ar milzīgo guļbaļķu cietoksni, kura pamatne ir eiropaletes lielumā.

 

Svarīga ikviena tirdzniecības vieta

Protams, Peiči uz Nirnbergu pošas arī nākamgad, turklāt divas reizes, jo neilgi pēc minētās izstādes notiks nākamā - ekoloģisko produktu izstāde, kurā Rencēnos tapušās rotaļlietas patiešām iederas. "Varis Toys" ir ieguvis arī FSC (Forest Stewardship Counsil) - starptautisko saudzīgas mežsaimniecības sertifikātu, kas norāda, ka rotaļlietām izmantotā koksne nāk no saudzīgi apsaimniekota meža. Tātad šīs rotaļlietas ir viscaur ekoloģiskas, patiešām zaļas. Izstāžu grafikā pie sienas iekrāsoti vairāki sarkani laukumi - tātad būs vēl arī citas izstādes. Šogad valsts atbalsta programma dalībai izstādēs "Ārējo tirgu apgūšana - ārējais mārketings" tiks atvērta tikai decembra vidū, taču pirmā izstāde notiek jau februāra sākumā, un Peiču uzņēmums cer, ka projekts tiks izskatīts un apstiprināts iespējami ātrāk. Iepriekšējos gados tas uzņēmumam bijis vērtīgs atbalsts. "Ja finansējumu nesaņemsim, brauksim tik un tā," teic Sandra. "Jo šī ir iespēja ar saviem klientiem tikties klātienē. Viņi ir gan no Japānas, gan Īslandes un citām tālām zemēm. Arī maza veikala īpašnieks no Vācijas nekad neatbrauks uz Latviju, lai izteiktu mums savas vēlmes. Piemēram, norvēģu partneris lūdza, ka viņam vajadzīga mājiņa ar logiem un durtiņām, un garantēja šīs produkcijas noietu. Līdz tam tādas neražojām. Izdomājām, kā to iztaisīt, tad vēl izveidojām logus un durvis kā papildkomplektu, kuru var ievietot līdzšinējās mājiņās. Nākamgad uz Nirnbergu ņemsim līdzi jauno rotaļlietu līniju - baznīciņas. Katru gadu ir jārada kāds jauns produkts, lai pircējiem atgādinātu par sevi un mudinātu to iegādāties, papildinot iepriekšējos krājumus."

Tā soli pa solim, vienlaikus ņemot vērā koka īpatnības un lēšot, kā lētāk ražot, top jaunie produkti, un, protams, svarīgs ir ikviens pircējs.

Evija stāsta: "Vācijā mums ir sava noliktava un sadarbojamies tieši ar mazumtirgotājiem. Tālab mūsu peļņas procents ir augstāks. Noliktava ir starpposms arī piegādēm uz Franciju un citām Viduseiropas valstīm."

Sandra piebilst: "Meklējam arvien jaunus tirgus un nekaunamies, ka mūsu produkciju, piemēram, Norvēģijā, pārdod būvmateriālu veikalu ķēdēs. Turklāt - ļoti labi pārdod. Savukārt Bulgārijā mūsu rotaļlietas nopērkamas degvielas uzpildes stacijās. Citās valstīs - ekoloģiskajos veikalos. Cīnāmies par katru vietiņu, ko varam iegūt. Gadās pat tā, ka kāds ārzemju viesis Latvijā ir nopircis kārbu ar mūsu rotaļlietu, aizved uz dzimteni, un tur tai ir tik liela piekrišana un interese - visi pēkšņi to grib. Arī tā var sākties un reāli ir sācies darījums. Mūsu rotaļlietas Norvēģijā sāka pārdot pensionēts ārsts un viņam ļoti labi veicas. Sākumā viņš gan smagi strādāja, lai rotaļlietas ietiktu tirgū, bet tagad viss notiek. Ir mums vēl arī citi tirdzniecības partneri, kas nav profesionāļi, bet viņiem vienkārši šī produkcija patīk, un viņi ir tās izplatīšanas entuziasti. Ja arī tirdzniecības apjoms ir mazāks, mēs vienalga priecājamies. Pērn noriskējām un sākām strādāt ar Krieviju, pagaidām notiek iepazīšanās sūtījumi, tirdzniecība notiek ar priekšapmaksu, tā ka viss pamazām kārtojas un izskatās diezgan cerīgi."

 

Kas darīs, tas izdzīvos

Uzņēmuma mārketinga politika ir ļoti elastīga: tiek ražoti produkti arī speciāli kādas valsts tirgotāju pieprasījumam; ņemot vērā iedzīvotāju pirktspēju, Baltijā rotaļlietas tiek pārdotas ievērojami lētāk nekā, piemēram, Viduseiropā. Tomēr pieprasījuma kritums ir skāris arī "Varis Toys". Uzņēmuma, kurā līdz šim faktiski visa peļņa ieguldīta attīstībā, tālākās izaugsmes vīzija pašlaik nav un nevar būt skaidra.

"Skaidrs, ka vajadzētu attīstīties, piedalīties kādā Eiropas Savienības fondu programmā, bet līdzfinansējumam vajadzīgs kredīts. Uzņēmumam ir laba reputācija, aizdevumu varbūt arī dabūtu. Bet procentu likmes uzaugušas tik lielas, ka aizdevumu nemaz nevar paņemt. Ir uzņēmēji, kas LIAA projektus iesnieguši, bet tos neturpina, jo bankas vilcinās ar lēmumu pieņemšanu par kreditēšanu," spriež Māris.

Sandra domā tā: "Arī drūmākajos laikos ir jābūt optimistiskai notij: ja neķepurosimies un nespītēsim grūtībām, kas tad notiks? Pievienotās vērtības ziņā mūsu firma ir attīstījusies allaž uz augšu, un mēs nedrīkstam tagad nogrimt. Šis ir laiks, kad jādomā - ko es varu ietaupīt? Ko es varu darīt citādāk? Ko es varu mainīt savā domāšanā? Un, kas darīs, kas ļoti rēķinās, izdzīvos."

 

 



SIA "VARIS TOYS"
Eksporta tirgi: Norvēģija, Vācija, Ungārija, Itālija, Francija, Nīderlande, Turcija, Grieķija, Šveice, Ukraina, Somija, Igaunija, Japāna, Austrija, Zviedrija, Beļģija, Luksemburga, ASV, Portugāle, Lietuva

Uzņēmuma jaunradītā pievienotā vērtība uz vienu strādājošo (neto apgrozījums, atskaitot materiālās izmaksas) 2007.g. – Ls 5300; 2005.g. – Ls 2130

Uzņēmuma darba ražīgums (apgrozījuma un darbinieku skaita attiecība) 2007.g. – Ls 12,8 tūkst.; 2005.g. – Ls 7,7 tūkst.

Avots: SIA "Varis Toys"

 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas