Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.50 (157) 2008. gada 10. decembris
            

  Eiropas nauda | Kā apgūsim atvēlēto

ES fondu iespējas ekonomiskās krīzes laikā
ARMANDS BLUMBERGS, "Enterprise Latvia” valdes priekšsēdētājs un padomnieks Eiropas naudas lietās


Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Arvien biežāk iznāk dzirdēt uzņēmējus stāstām, ka uzņēmuma apgrozījums krītas. Samazinās pasūtījumu apjoms. Iekārtas vairs netiek darbinātas ar pilnu jaudu. Uzņēmumā tiek apsvērta darbinieku atlaišana, jo tam sāk veidoties brīvā kapacitāte, kuras uzturēšana izmaksā dārgi.
Bet varbūt ir vēl kādas iespējas, kā ražošanu noturēt, to stiprināt?




Šā gada 15.decembrī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sāks ES fondu projektu pieņemšanu trijās Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta programmās:

• līdz 2009.gada 23.janvārim - "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei";

• līdz 2009.gada 29.decembrim - "Atbalsts ārējo tirgu apguvei - ārējais mārketings";

• līdz 2009.gada 30.decembrim - "Atbalsts rūpnieciskā īpašuma tiesību aizsardzībai".

 

Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei

Gribētu teikt tā: atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei ir brīvās kapacitātes problēmas risinājums.

Ja uzņēmumam veidojas brīvā kapacitāte, tam ir izvēle:

- meklēt jaunus pasūtījumus un klientus;

- samazināt izmaksas, piemēram, atlaižot darbiniekus;

- sakost zobus, bet nedarīt neko;

- brīvo kapacitāti izmantot lietderīgi, izstrādājot jaunus produktus vai tehnoloģijas un piesaistot ES fondu finansējumu izstrādes (un fiksēto) izmaksu segšanai.

Fondu programma "Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei" sniedz atbalstu jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei. Jauns produkts vai tehnoloģija ir gandrīz jebkas, ko uzņēmums spēj pamatot esam par jaunu. Galvenais, lai uzņēmums to jau neražotu. Bet, ja uzņēmums kaut ko ražo, taču vēlas izstrādāt jaunu produktu vai tehnoloģiju un spēj atrast kādus parametrus jaunajā produktā vai tehnoloģijā, kas atšķiras no uzņēmumā jau ražotās produkcijas vai esošās tehnoloģijas, tad ir iespējams saņemt fondu finansējumu.

Aplūkojot galvenās atbalstāmās izmaksas, redzam, ka atbalstu var saņemt:

- darbaspēka izmaksām - darba algām un nodokļiem;

- instrumentu, iekārtu un aprīkojuma izmaksām - iegādes, amortizācijas vai nomas izmaksām;

- ārējo pakalpojumu izmaksām;

- materiālu izmaksām.

Projekta atbalstāmo izmaksu struktūra ļauj uzņēmumam jaunu produktu vai tehnoloģiju izstrādes laikā subsidēt savu darbinieku algu izmaksas. Tāpat, piemēram, ja uzņēmumam jau ir iekārtas, kuras tas grāmatvediski amortizē katru gadu, tad par šīm izmaksām, kaut arī tāsnerada naudas plūsmu, ir iespējams prasīt atbalstu.

Aplūkosim divus vienkāršus piemērus.

1.piemērs. Uzņēmums ražo durvis. Līdz šim tas neizgatavoja īpašas ugunsizturīgas durvis, bet ir nolemts, izmantojot ES fondu programmas atbalstu, izstrādāt šādas jauna veida durvis. Ražotājam ir iekārtas, kuru kopējā sākotnējā iegādes vērtība bija 1 miljons latu. Ekonomiskās krīzes dēļ ir krities apgrozījums un iekārtas vairs nestrādā ar pilnu jaudu, atsevišķas iekārtas netiek darbinātas vispār. Lai ekonomiskās krīzes laikā samazinātu savas izmaksas un piesaistītu ES fondu līdzekļus, uzņēmums, izstrādājot jauna veida durvis, varētu prasīt, piemēram, šādu atbalstu. (Jaunā produkta izstrādes laiks - 1 gads.)

Iekārtu izmaksas. Iekārtu amortizācija 20% gadā no 1 miljona latu - 200 000 latu.

Darbinieku izmaksas. Projektā tiks iesaistīti pieci darbinieki, katram mēnesī alga ar nodokļiem veido 500 latu. Tātad kopā 2500 latu mēnesī, bet 1 gadā - 30 000 latu.

Ārpakalpojumu izmaksas. Laboratoriju izmaksas - 1000 latu.

Materiālu izmaksas - 5000 latu.

Instrumentu izmaksas - 1000 latu.

Tātad šāda projekta atbalstāmās izmaksas kopumā būtu 237 000 latu. Ja atbalsta intensitāte ir 45%, atbalsta apjoms būtu 106 650 latu.

Būtiski ir piebilst, ka galvenā izmaksu daļa - iekārtu izmaksas (amortizācija) - nerada naudas plūsmu un faktiski ir izmaksas tikai uz papīra, tāpat darbinieku izmaksas faktiski ir esošo darbinieku izmaksas, kuri nav noslogoti. Faktiskie papildu tēriņi varētu būt tikai materiālu un ārpakalpojumu izmaksas, kas iepriekš minētajā piemērā veido 6000 latu.

Līdz ar to uzņēmums, gudri plānojot savu darbību un izmantojot konsultantu palīdzību, gada laikā uz Eiropas fondu programmas rēķina varētu nopelnīt aptuveni 100 000 latu. Tāpat varētu būt arī tad, ja iekārtas šim uzņēmumam būtu līzingā (nomā). Tad iekārtu amortizāciju izmaksu vietā varētu atbalstu prasīt līzinga (nomas) izmaksām.

Šī programma ir labs risinājums uzņēmuma izmaksu samazināšanai ekonomiskās krīzes laikā - ir tikai labi un saprātīgi jāplāno. Galvenais, lai izmaksas būtu reālas, proti, prasīt atbalstu vajag ar mēru. Nevajadzētu prasīt atbalstu 10 tonnu metāla iegādei (materiālu izmaksas) jaunu durvju izstrādei, jo tas varētu būt par daudz. Tāpat, iespējams, uzņēmuma apkopēja nekad nebūs noslogota projektā 40 stundu nedēļā, un viņas darba algas izmaksas cerēt subsidēt šīs programmas ietvaros nebūtu prātīgi. Bet par visām pārējām izmaksām, kas ir pamatojamas un saprātīgas, var cerēt saņemt atbalstu.

2.piemērs. IT uzņēmums vēlas izstrādāt jaunu IT sistēmu.

Līdzīgi kā iepriekšējā piemērā, varētu uzskatīt, ka uzņēmumam ir brīvi darba laika resursi un tas spēj pareizi aprakstīt jauno IT sistēmu tā, lai tā kvalificētos programmā kā jauns produkts vai tehnoloģija. Uzņēmums tad varētu pretendēt, piemēram, uz šādu atbalstu. (Jaunā produkta (IT sistēmas) izstrādes laiks - 6 mēneši.)

Uzņēmumā strādā 9 darbinieki, no kuriem 7 tiek novirzīti jaunā produkta izstrādei.

Darbinieku izmaksas. 7 darbinieki. Katram algu izmaksas ar nodokļiem veido 1000 latu mēnesī, kopā 6 mēnešos tas ir 42 000 latu (6 x 7 x 1000). Nekādu citu īpašu izmaksu IT uzņēmumam nav, tikai darbinieku izmaksas. Tādēļ kopumā projekta atbalstāmās izmaksas veidotu šo summu. Ja atbalsta intensitāte ir 45%, atbalsta apjoms, ko var saņemt uzņēmums, būtu 18 900 latu.

Varbūt skaitļi nešķiet pietiekami lieli un kāds varētu jautāt, vai ir vērts pūlēties šāda atbalsta dēļ? Uz to varētu palūkoties no citas puses. Proti, uzņēmuma darbiniekiem algas ir jāmaksā jebkurā gadījumā. Ja uzņēmumam ir brīva kapacitāte, tas var atlaist it kā liekos darbiniekus, bet pēc kāda laika tie varbūt būs atkal nepieciešami. Tāpat varbūt kādu darbu izpildē tomēr ir vajadzīgi visi darbinieki, jo katrs izpilda savu darbu savā laukā - viens programmē, cits veido dizainu, vēl cits dara ko citu. Šī fondu programma sniedz iespēju uzņēmumiem samazināt šīs sava darbaspēka izmaksas. Varbūt ir vērts apdomāt?

Programmā ir dažādas nianses, un tās sīkāk katrs var uzzināt interneta vietnē www.ent.lv vai www.liaa.gov.lv, kā arī vēršoties pie konsultanta. Galvenais, ka šajā programmā var saņemt atbalstu līdz 350 000 latu ar atbalsta intensitāti vairumā gadījumu 45% apjomā. Svarīgi ir padomāt, saprātīgi parēķināt, un atbalsts faktiski ir rokā!

 

Atbalsts ārējo tirgu apguvei - ārējais mārketings

Alternatīvs risinājums krīzes pārvarēšanai varētu būt jaunu klientu piesaiste un jaunu pasūtījumu iegūšana. Izmantojot fondu programmas "Atbalsts ārējo tirgu apguvei - ārējais mārketings" atbalstu, uzņēmumi var piedalīties dažādās starptautiskās izstādēs un prezentēt sevi.

Projektu iesniedzēji varēs saņemt šādu atbalstu:

- dalības maksai izstādēs;

- stenda izstrādei;

- nomas maksai par ekspozīcijas laukumu;

- mārketinga materiāliem;

- darbinieku komandējuma izmaksām (dienas nauda, ceļa un viesnīcas izmaksas);

- un daudzām citām izmaksām, kas saistītas ar ārējo tirgu apguvi. (Plašāk www.ent.lv vai www.liaa.gov.lv)

Būtiski ir uzsvērt, ka atsevišķas lietas, piemēram, reklāmas stends un mārketinga materiāli, uzņēmumam var noderēt arī pēc izstādes apmeklējuma. Svarīgi ir visu darīt ar mēru, un tad viss izdosies!

Atbalsta intensitāte šajā programmā vairumā gadījumu būs ap 50%. Atbalsta apjoms - līdz 200 000 eiro.

Kaut gan programmu ir plānots turēt atvērtu no 2008.gada 15.decembra līdz nākamā gada 29.decembrim, būtiski ir tas, ka tai paredzēts ierobežots finansējums un faktiski ir saglabājies rindu princips - kurš pirmais nāk, tas, ja izturējis noteiktos nosacījumus, saņem atbalstu. Tāpēc gaidīt ar savu projektu līdz 2009.gada decembrim nebūtu prātīgi. Ieteicams to iesniegt iespējami ātrāk. Bet, ja izstādes notiks tikai pēc gada, tad to var norādīt projektā atsevišķi. Projekts uzņēmējam būs kā garantija, un viņš jebkurā gadījumā var arī atteikties no tā īstenošanas. Protams, tad netiks piešķirts arī atbalsts.

 

Atbalsts rūpnieciskā īpašuma tiesību aizsardzībai

Papildus jau iepriekš minētajām divām ES fondu programmām ļoti gudriem un progresīviem uzņēmējiem no 15.decembra būs atvērta vēl viena atbalsta programma - "Atbalsts rūpnieciskā īpašuma tiesību aizsardzībai".

Kā jau lasāms programmas nosaukumā, šajā programmā varēs saņemt atbalstu veiksmīgi izstrādāto jauno produktu (tostarp preču vai pakalpojumu) vai tehnoloģiju (tostarp tehnoloģisko procesu) rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšanai.

Projektu iesniedzēji varēs saņemt šādu atbalstu:

- visām izmaksām pirms tiesību piešķiršanas pirmajā jurisdikcijā, ieskaitot tādas izmaksas, kas attiecas uz pieteikumu sagatavošanu, reģistrāciju un izskatīšanu, kā arī izmaksas par patentpieteikumu uzturēšanu spēkā pirms tiesību piešķiršanas;

- tulkošanas izmaksām un citām izmaksām, kas radušās, lai varētu saņemt tiesības vai to apstiprinājumu citā jurisdikcijā;

- izmaksām, kas radušās, aizstāvot tiesības pieteikuma oficiālas izskatīšanas un iespējamas apelācijas laikā, pat ja šīs izmaksas rodas pēc tam, kad tiek piešķirtas tiesības.

Programmas ietvaros maksimālā kopējo attiecināmo izmaksu summa vienam rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšanas projektam ir 44 444,44 lati komersantiem, kuri atbilst mazo un sīko komersantu statusam, un 57 142,86 lati komersantiem, kuri atbilst vidējo komersantu statusam. Atbalsta intensitāte - līdz 45%.

Līdzīgi kā ārējo tirgu apguves programmā, arī šajā faktiski pastāv rindas princips, tāpēc projektu gatavošanu un iesniegšanu vajadzētu plānot laikus, nevis atlikt uz pēdējo brīdi. Apkopojot visu iepriekš minēto, var teikt, ka ekonomiskā krīze daudziem komersantiem ietekmē apgrozījumu un patiešām rodas brīvā ražošanas kapacitāte, kā arī joprojām ir dzīva vēlme nopelnīt vairāk, tāpēc ES fondi neapšaubāmi ir viens no iespējamajiem uzņēmumu attīstības scenārijiem arī ekonomisko grūtību laikā. Izmantojot fondus, uzņēmums var samazināt savas izmaksas! Lai izdodas!

 

 



UZZIŅAI

Valsts atbalsta programma (VAP) "Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde – atbalsts rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšanai”

• Mērķis – atbalstīt veiksmīgi izstrādāto jauno produktu (tostarp preču vai pakalpojumu) vai tehnoloģiju (tostarp tehnoloģisko procesu) rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšanu.

• Projektu iesniegumu pieņemšana turpināsies līdz paziņojumam par tās pārtraukšanu, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 30.decembrim.

VAP "Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde”

• Mērķis – atbalstīt jaunu vai nozīmīgi uzlabotu produktu (tostarp preču vai pakalpojumu) vai tehnoloģiju (tostarp tehnoloģisko procesu) izstrādi.

• Projektu iesniegumus pieņems līdz 2009.gada 23.janvārim (ieskaitot).

VAP "Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings”

• Mērķis – atbalstīt ārējo mārketingu ārvalstīs un pasākumus, kas sekmē komersantu iekļaušanos starptautiskajās piegāžu ķēdēs, veicina Latvijas komersantu dalību starptautiskajās izstādēs un tirdzniecības misijās, tai skaitā vienotajos nacionālajos stendos.

• Projektu iesniegumu pieņemšana turpināsies līdz paziņojumam par tās pārtraukšanu, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 29.decembrim.

• Projekta iesniegumu savstarpējā salīdzināšana notiks kalendārā mēneša ietvaros.

 

 

 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas