Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.50 (157) 2008. gada 10. decembris
            

  Aktuāli | Tā dzīvojam

Pārbiedēti līdz nāvei
Lidija Dārziņa, "KV”



Latvijas ļaudis vairs īsti nezina, ko domāt par rītdienu, stress nomāc spriestspēju – tā nākas secināt, iedziļinoties aptaujās par iedzīvotāju noskaņojumu, vērtējot savu dzīvi nākamgad.



Protams, arī fakti dara savu: oficiālā statistika liecina - bezdarbs pieaug, ziņās skan - kredītus neizsniedz un sācies bankrotu vilnis, Eiropas naudas turpmāk, visticamāk, būs mazāk, Valsts kase nesaņem plānotos nodokļu ieņēmumus, un tiek izskatīta iespēja mainīt sociālos likumus, protams, samazināšanas virzienā, laikā, kad Eiropas Komisija ir ieteikusi valdībām palielināt sociālo atbalstu.

 

Barometrs krīt

"DnB Nord bankas" oktobra aptauja "Latvijas barometrs", ko ik mēnesi veic tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS, iezīmē iedzīvotāju pieaugošās bailes pazaudēt darbu, tikt galā ar kredītmaksājumiem, mazākas izredzes atrast labu darbu un vērtējums, ka nākamgad naudas kļūs mazāk. Iedzīvotāji izteikuši apņemšanos strādāt vairāk un samazināt tēriņus. Daļa dzīvo pārliecībā, ka izdosies ietaupīt, iegādājoties mazāk preču un pakalpojumu, tostarp atsakoties no izklaidēm.

Sociālantropologs Roberts Ķīlis, vērtējot aptaujas rezultātus, saskata pretrunu tajā, kā iedzīvotāji vērtē savu personisko (mājsaimniecības) situāciju un sabiedrības situāciju kopumā, proti, sabiedrības stāvoklis tiek novērtēts sliktāk nekā personiskais. Šī atziņa, viņaprāt, balstīta uz klasisko attieksmi: visiem ir slikti, taču man vēl ne tik ļoti. Iespējams arī, ka situāciju iedzīvotāji vēl nenovērtē adekvāti, pieļauj R.Ķīlis, tas var notikt, ar grūtībām saskaroties reāli, un sajūtas vēl nav sasniegušas līmeni, ka "ir atlaista puse no maniem paziņām".

Bezdarba līmenis šogad novembra beigās bija 6,1%, pirms gada - 4,8%. Nākamgad ir sagaidāms bezdarbs virs 10 procentiem.

Taču atsevišķos jautājumos iedzīvotāju bažas, šķiet, ir balstītas neinformētībā un šaubās. Piemēram, pašreiz it kā nav pamata domāt, ka līdzšinējiem kredītņēmējiem tuvākajos mēnešos paaugstināsies maksājumi, kas galvenokārt ir kārtojami eiro. Eiribor likme pakāpeniski krīt, arī Eiropas Centrālā banka (ECB) pagājušajā nedēļā nolēma samazināt bāzes likmi par 75 bāzes punktiem - līdz 2,50%. Līdz šim ECB savā pastāvēšanas vēsturē tik būtisku likmju pazeminājumu vienā reizē vēl nebija īstenojusi. Analītiķi domā, ka ECB likmes līdz nākamā gada martam varētu pazemināt līdz pat 1,5%, lai stimulētu eirozonas tautsaimniecību. Tiesa, cik proporcionāli tas atstās iespaidu uz ikmēneša maksājumiem Latvijā, katrs redzēs savās kredītlistēs, jo banka var papildu naudu paņemt arī citādi, piemēram, konvertējot latus eiro pēc likumā maksimāli pieļautā kursa.

 

Sociālā budžeta aizsardzībai

Pagājušajā nedēļā, kad Finanšu ministrija ekspertus aicināja izteikties par valsts ekonomikas stabilizācijas programmu, kas šomēnes jāapstiprina Saeimai (ja ne - valdība kritīs, kā biedināja premjers Ivars Godmanis), valdības pārstāvju sejām pārslīdēja viegla apmierinātības izteiksme pēc konstatētā, ka valdība jau ļoti tālredzīgi ir pamanījusies samazināt sociālās garantijas bezdarbniekiem. Kā zināms, no šā gada 1.janvāra tika samazināts gan bezdarbnieku pabalsta saņemšanas ilgums, gan apmērs. Tomēr joprojām dzirdami pieņēmumi, ka varētu apcirpt arī šos pabalstus. Pagaidām gan darītais ir novērtējams ar plusa zīmi, jo ir sagatavoti grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", lai novērstu sociālo maksājumu izkrāpšanu un arī nepamatotu saņemšanu. Likumprojekta anotācijā gan atzīts, ka nav iespējums veikt precīzu finansiālo novērtējumu, cik naudas valsts sociālais budžets tādējādi saglābs.

 

Jā, šermuļi skrien pār kauliem

Saistībā ar ekonomikas lejupslīdi Latvijā nākamgad valsts budžetā paredz par 1,25 miljardiem latu mazākus nodokļu ieņēmumus. Latvijas makroekonomiskās attīstības scenārijā šāds nodokļu ieņēmumu samazinājums tiek prognozēts pie iekšzemes kopprodukta krituma 5%. Savukārt nenodokļu ieņēmumi būs par 0,15 miljardiem latu mazāki. Kā ziņo "BNS", premjers žurnālistiem pastāstīja, ka nākamgad iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi tiek prognozēti par 15% zemāki, uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi - par 50%, pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi - par 20% zemāki; valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas - par 11,6% mazāk. Vienīgais nodoklis, kura ieņēmumi tiek prognozēti lielāki nekā šogad, ir akcīzes nodoklis - tā ieņēmumu pieaugums paredzams par 1,2%. Eiropas mazās valsts - Latvijas - gada budžets ir tikai 5,5 miljardi latu.

Situācija, līdz kurai esam nonākuši, nesākās ne pērn un arī ne aizpērn. Pirms vairākiem gadiem, kad Latvijā izmaksāja pirmos ES zemes platībmaksājumus, lauku rajonos lavīnveidīgi pieauga sadzīves tehnikas pirkumi. Pirmo no gaisa nokritušo naudu cilvēki iztērēja lietām, ar kurām citur Eiropā dzīvo jau sen, - automātiskajai veļas mašīnai, elektriskajai tējkannai, tosterim, plazmas televizoram. Sapnis par savu jumtu virs galvas kļuva par realitāti, līdz dažos gados ir pārvērties par murgu.

No 2,3 miljoniem iedzīvotāju 180 000 mājsaimniecību ir paņēmušas kredītu, tagad, izrādās, pat cerot to atdot no pabalsta. Vai kādas pazīmes liecināja, ka to nevarēs izdarīt? Tajā laikā taču varēja lasīt daudzus iedrošinošus stāstus par seno ES valstu pieredzi - lūk, Dānijā ģimenēm kredīti esot pat uz 150 gadiem. Cilvēku noskaņojums vienā straumē doties turp, kur joņo visi, nav svešs arī kredītiestādēm, kuras aizdevumus, kā mēdz teikt, meta pakaļ.

Tagad Latvijā situācija ir tāda, ka būtu jāierosina ieviest sausais likums, kā tas reizumis valstīs ir bijis katastrofālā situācijā.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas