Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.50 (157) 2008. gada 10. decembris
            

  Biznesa vide | Kredīti komercdarbības stiprināšanai

Ar ALTUM atbalstu – cīņā par savu vietu biznesā
Mudīte Luksa, "KV”


Foto: Māris Kaparkalējs "LV"
  

Hipotēku bankas Atbalsta programmu pārvalde ALTUM šoruden pabeidza divu ES struktūrfondu programmu – "Komercdarbības uzsācēju apmācību, konsultāciju un finansiālā atbalsta programma” (Eiropas Sociālā fonda līdzekļi) un "Komercdarbības uzsācēju kreditēšanas programma” (Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļi)– īstenošanu. Par to, kā veicies šis darbs un kas jauns uzņēmējiem gaidāms nākamgad, stāsta ALTUM Programmu attīstības departamenta vadītājs ALEKSEJS KAŅĒJEVS.




Nākamos uzņēmējus mācīs arī turpmāk

- Kā vērtējat aizvadīto gadu - cik veiksmīgi izdevās īstenot programmas komercdarbības atbalstam?

- Tas patiešām bija saspringts, sarežģīts, bet programmas esam veiksmīgi noslēguši un gadu varēsim aizvadīt godam. Kaut gan īstenībā nekas nav beidzies: mūsu klientiem darbs ir tikai pašā sākuma posmā - tiem aizdevumi vēl ir jāapgūst, šajā gana smagajā ekonomiskajā situācijā jāatrod sava vieta tirgū un jānostiprinās tajā. Cik spēsim, mēs palīdzēsim - ar padomiem, ar papildu finansējumu.

- Komercdarbības uzsācēju apmācību, konsultāciju un finansiālā atbalsta programmā ne viss gāja gludi. Ja atceramies, tad mācību beidzēji, pretēji iecerētajam, bija diezgan kūtri grantu un kredītu izmantošanā, un beigās tos nācās piedāvāt komersantiem, kuri mācībās nebija iesaistīti. Acīmredzot programmas koncepcijā bija kādas nepilnības?

- Secinājums ir tāds, ka jau sākotnēji mums vajadzēja noteikt, cik ilgā laikposmā pēc mācību beigšanas topošais uzņēmējs var pieteikties tālākajam atbalstam. Mums bija iezīmēts tikai termiņš, līdz kuram projekti tiek pieņemti. Lielais vairums projektu saskrēja tieši pēdējās dienās, un bija skaidri redzams, ka tie ir pavirši izstrādāti, sasteigti, ka diezgan ilgajā laikā kopš mācību beigšanas piemirsti arī biznesa pamati, kas nepieciešami biznesa plāna izstrādāšanai. Varēja skaidri redzēt, ka šie pēdējā brīža projekti izstrādāti nevis ar nopietnu ieceri par savu biznesu, bet gan ar domu - nu nevajadzētu laist garām to naudu, ko šādi varētu saņemt.

Bet šī programma faktiski bija pilotprojekts, un mēs ceram to pilnveidotā variantā turpināt. Programmas ietvaros tika apmācīti 998 cilvēki, uz finansiālā atbalsta saņemšanu tika pieteikti 600 uzsācēju projektu, no kuriem apstiprināts 361 projekts, bet realizēti 327 projekti par 5,84 milj. latu.

Jau ir ievadītas sarunas ar Ekonomikas ministriju par līdzīgas jaunas programmas ieviešanu 2009.gadā. Protams, dažus nosacījumus mainīsim. Piemēram, iepriekšējā programmā visiem vajadzēja iziet apmācības un tikai pēc tam tika atvērts programmas nākamais posms. Jaunajā programmas variantā plānojam katru klientu izvērtēt individuāli - kuram nepieciešamas mācības, kuram - tikai konsultants, bet kurš jau var ķerties pie sava uzņēmuma dibināšanas, konsultācijas saņemot komercdarbības tālākajā posmā. Šī programma varbūt būs vairāk izstiepta laikā - lai topošajam uzņēmējam pietiktu laika gan izmācīties, gan nodibināt uzņēmumu, rūpīgi pārdomājot nākamā biznesa virzienu, vispusīgi pārbaudot, vai tas tiešām ir labākais variants.

- Kad šo programmu varētu atvērt?

- Šķiet, ka līdz nākamajam pavasarim to izdarīt nepaspēsim. Jāteic, ka šī programma ir diezgan sarežģīta, Eiropā līdzīgas ir skaitāmas uz vienas rokas pirkstiem, bet es domāju - vēlākais vasarā mums izdosies programmu uzsākt.

- Kādas ziņas ir par projektu īstenošanas gaitu? Vai jaunie izdzīvo šajos nu jau gana skarbajos apstākļos?

- Par visaptverošiem rezultātiem mēs vēl nevaram runāt, jo projekti lielākoties ir visai agrīnā stadijā. Taču, protams, redzam, ka ir tādi, kuri tiek ieviesti dzīvē stabili, ieņēmuši savu vietu un noteikti izdzīvos. Bet ir arī sarežģīti projekti, kas prasa daudz pūļu un laika, daudz blakus darbību, un par tiem pašlaik ir grūti kaut ko konkrētu pateikt. Veiksme lielā mērā ir atkarīga no pašu uzņēmēju spējas pielāgoties pašreizējiem apstākļiem. Taču mēs aicinām ikvienu mūsu klientu - ja ir grūtības ar iecerētā projekta īstenošanu, laikus vērsties bankā, pirms iestājušies maksājumu kavējumi. Ja konstatējam problēmas laikus, tad tās ir vieglāk atrisināt un stresa situācija nerodas nevienai pusei.

 

Cīņa par vietu zem saules

- Ko teiksit par otru programmu? Tā bija piemērota gan mazajiem uzņēmējiem, kam vajadzīgi daži tūkstoši latu, piemēram, frizētavas atvēršanai, gan komersantiem, kuri gatavojas atvērt vai nesen atvēruši jaunas ražotnes, kas prasa ieguldījumus simtiem tūkstošu latu apmērā.

- Jā, programmas ietvaros vairākkārt esam piešķīruši arī maksimālo aizdevuma summu - 700 tūkstošus latu esošo ražotņu paplašināšanai. Atbalstu varēja saņemt uzņēmumi, kuru darbības laiks nepārsniedz piecus gadus. Aizdevumi izsniegti gandrīz 23 miljonu latu apmērā, un ir atbalstīti vairāk nekā 300 uzņēmēju. Latvijas mērogā tā nav liela summa, taču šie aizdevumi ir izsniegti ar diezgan lielu uzdrīkstēšanos no valsts puses, jo projekti ir gana riskanti. Tajos tautsaimniecības sektoros, kur lejupslīde nav vērojama, projekti attīstās sekmīgi. Bet, piemēram, to uzņēmumu, kas saistīti ar būvniecības materiālu ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu šajā nozarē, darbība pašlaik ir ļoti atkarīga no vadības komandas izveicības. Kā zināms, labos laikos veiksmīgi var zelt un plaukt arī tie uzņēmumi, kuru vadība nav sevišķi prasmīga, bet grūtos laikos var izpausties talantīgs vadītājs. Daudziem mūsu klientiem palīdz tas, ka viņu komercdarbība ir diversificēta: uzņēmumi strādā vairākos virzienos, neejošos uz laiku var apturēt vai sašaurināt to darbību, bet kopējo apgrozījumu nodrošina tie, kam klājas labi. Ja šādu iespēju nav, jāmeklē jauni risinājumi, un mēs cenšamies palīdzēt, cik varam.

- Nenoliedzami bija tā, ka daļa programmas ietvaros atbalstīto projektu tika izstrādāti un apstiprināti gluži citā ekonomikas gaisotnē, un tas, kas pirms pāris gadiem šķita ļoti perspektīvs, tagad galīgi nav pieprasīts. Kaut vai būvniecības pakalpojumi.

- Jā, šādiem uzņēmumiem sākums ir ļoti grūts. Tiem tagad jācīnās par vietu zem saules.

- Atšķirībā no grantu programmām šīs aizdevumu programmas nebeidzas vienā noteiktā termiņā. Par tām banka norāda, ka kreditēšana turpināsies no aizņēmēju atmaksātajiem līdzekļiem, un tas notiek ierobežotā apjomā. Kā tas norisinās?

- Atšķirībā no grantiem aizdevumu nauda atgriežas atpakaļ bankā. Kad klienti kredītu atmaksā, nauda atkal pieejama jauniem klientiem.

- Ja programma tā pati, tad arī nosacījumi joprojām tādi paši?

- Izmaiņas ir iespējamas saistībā ar riska piecenojumiem kredītu procentu likmēm, bet šie aizdevumi tiks izsniegti. Taču šobrīd galvenā programma, ko piedāvā Hipotēku banka, ir uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanas atbalsta programma. Tā galvenokārt paredzēta ražošanas un pakalpojumu uzņēmumiem, kuri ir pietiekami spēcīgi, lai saņemto atbalstu izmantotu darba apjoma palielināšanai, jaunu tirgu apgūšanai.

 

Kredīti grūtāk pieejami jauniem projektiem

- Par šo programmu kopš tās atvēršanas nekas daudz nav dzirdams. Vai tajā kredīti vispār tiek izsniegti?

- Finanšu resursi šīs programmas īstenošanai patlaban bankā ir pieejami, un nākamā gada valsts budžetā ir paredzēts valsts galvojums, kas būtiski ļautu palielināt šīs programmas kreditēšanas apjomus. Pret šo valsts galvojumu mēs aizņemsimies līdzekļus ārvalstīs, un aizdevumi būs pieejami plašāk. Pašlaik tie izsniegti aptuveni 15 miljonu latu apmērā. Kopumā programmai ir piešķirti 100 miljoni latu, kas, uzņēmējiem piesaistot komercbanku finansējumu, varētu divkāršoties.

- Kur šos aizdevumus uzņēmējs var iegūt?

- Hipotēku bankas filiālēs visā Latvijā. Mēs esam gatavi sadarboties ar komersantiem, kuri ir citu banku klienti, un varam viņiem izsniegt papildu aizdevumu.

- Bet uzņēmēji ziņo, ka bankas kredītus nelabprāt izsniedz pat ilgstošiem un disciplinētiem klientiem. Un, ja arī izsniedz, tad procentu likmes ir tik augstas, ka aizdevumu ņemt neatmaksājas. Tas ir attiecināms arī uz jūsu minēto programmu, vai ne?

- Jā, situācija ir īpaši apgrūtināta gluži jauniem projektiem, kuri tiek sākti no nulles, arī ļoti dārgiem projektiem. Bet uzņēmumam, kas pašlaik jau darbojas un ir kādas bankas klients, izredzes iegūt kredītu ekonomiski pamatotiem projektiem joprojām ir. Taču uzņēmēju vēlmi saņemt aizdevumu, protams, ietekmē augstākas procentu likmes, kuras diktē finanšu tirgus. Riska piecenojumi, ar kādiem bankas ir gatavas savus līdzekļus aizdot, ņemot vērā to, ka to apjoms visā pasaulē ir ierobežots, patiešām ir ievērojami pieauguši. To ietekmē arī fakts, ka ir samazinājusies kredīta nodrošinājuma vērtība.

Taču konkurētspējas uzlabošanas atbalsta programmā, pateicoties valsts atbalstam, riska uzcenojums ir zemāks, nekā saņemot komercaizdevumu.

To, ka kredītus iegūt ir grūti un tie ir dārgi, apliecina arī fakts, ka komersantiem pašlaik ir apgrūtināta Eiropas Savienības grantu programmu apguve, jo viņi nespēj nodrošināt savu līdzfinansējuma daļu. Arī tādēļ, piemēram, būtu lietderīgi palielināt uzsācēju programmas kreditēšanas apjomus. Pagaidām mēs vēl par to neesam ievirzījuši sarunas ar Ekonomikas ministriju, bet plānojam to izdarīt tuvākajā laikā. Patlaban turpināsim programmu realizēt mazākos apjomos - no atmaksāto aizdevumu līdzekļiem.

Bet viens jaunums gan ir: janvārī atvērsim mikrokreditēšanas programmu. Tā ir paredzēta vismazākajiem komersantiem - uzņēmumiem, kuros ir mazāk par 10 strādājošajiem, pašnodarbinātajām personām, individuālajiem komersantiem. Ar valsts atbalstu piedāvāsim nelielu aizdevumu līdz trim tūkstošiem latu. Turklāt aizdevumam būtiski būs samazināta procentu likme - tā būs no 5-8 procentiem gadā. Programmas mērķis ir palīdzēt mazajiem uzņēmējiem pārvarēt iespējamo apgrozāmo līdzekļu trūkumu. Nav noslēpums, ka pasliktinās uzņēmēju savstarpējie norēķini, un bieži vien, lai izrautos no šīs parādu ķēdes, pietiek ar nelielu summu. Tas varētu būt viens no veidiem, kā šo aizdevumu izmantot. Bet varbūt ir cilvēki, kuri vēlas sākt savu mazo biznesu, un mikrokredīts varētu noderēt arī šim nolūkam. Lauku apvidos ir ģimenes uzņēmumi, kas varbūt nekad nav ņēmuši kredītus, bet nu ir radusies tāda situācija, ka tas kļūst nepieciešams. Arī tad varēsim nākt talkā. Viens gan - mikrokredīti būs pieejami tikai uzņēmējdarbībai ārpus Rīgas. Programma nebūs liela - aizdevumi būs pieejami kopumā nepilnu 550 tūkstošu latu apmērā. Plānojam sadarboties ar lauku krājaizdevu sabiedrībām, jo tās vislabāk pārzina savu biedru jeb klientu loku, varēs mums tos gan rekomendēt, gan iespēju robežās izsniegt papildu aizdevumu, tādējādi uzņēmējam palielinot pieejamā kredīta summu.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas