Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.50 (157) 2008. gada 10. decembris
            

  Biznesa vide | Tālredzīga rīcība priekšdienām

Apdrošināšana – mierīgam prātam par nākotni
Klinta Ločmele, "KV”


Foto: Māris Kaparkalējs "LV"

Līdzīgi kā pirms jaunā gada tiek diskutēts par valsts budžetu, vecā gada nogale arī uzņēmējiem liek izvērtēt uzņēmuma iespējas, izvēlēties prioritātes naudas ieguldījumiem nākamajā gadā. Viens no jautājumiem, kas jāizlemj, skar apdrošināšanu – vai, ko un par cik apdrošināt? Darbinieku veselību, tehniskās iekārtas vai biznesa pārtraukumu? Bet varbūt ietaupīt un neapdrošināt neko? "Komersanta Vēstnesis” iepazīstina ar populārākajiem apdrošināšanas veidiem biznesā.



"Šogad ne mazums darba devēju vērtēs, vai viņiem ir pietiekami daudz līdzekļu, lai samaksātu darbiniekiem algas, ieguldītu naudu personāla kvalifikācijas celšanā, un vai atliks iespēja atjaunot un iegādāties apdrošināšanas līgumus. Iespējams, pieaugs tendence, ka darba devējs apdrošināšanas izdevumus nesedz viens pats, bet kādu daļu no darbinieka veselības apdrošināšanas piedāvā samaksāt pašam darbiniekam," skaidro "ERGO Latvija" valdes locekle Ingrīda Ķirse. Viņa uzskata, ka ekonomisko grūtību dēļ apdrošināšanas apjomi nākamgad nesamazināsies, jo kopumā Latvijas sabiedrībā aktualitāte pirkt apdrošināšanu vēl ir attīstības stadijā. Tāpēc, palielinoties sabiedrības izpratnei par šā pakalpojuma nozīmi, apdrošināšanas apjomi var tikai pieaugt, nevis samazināties.

 

Transports, īpašums un veselība

"Mazos un vidējos uzņēmējus visvairāk interesē transporta apdrošināšana, jo lielākoties visiem uzņēmumiem ir kāda automašīna," uz apdrošināšanas tirgus nemainīgu iezīmi norāda I.Ķirse. Tāpat stabilu vietu starp pieprasītākajiem apdrošināšanas veidiem ieņem arī īpašuma un veselības apdrošināšana. Pēdējā pieprasījuma pieaugumu ieguva divu iepriekšējo gadu laikā. Gan tāpēc, ka likumdošanā, veicot darbinieku veselības apdrošināšanu, paredzēti nodokļu atvieglojumi, gan tāpēc, ka pirms diviem gadiem darba tirgū valdīja sīva darba devēju konkurence par darbiniekiem un veselības apdrošināšana ne tikai darbiniekiem, bet arī viņu ģimenes locekļiem bija un vēl joprojām ir viens no darbinieku piesaistīšanas un motivēšanas veidiem.

Pēdējā laikā iedzīvotāju un uzņēmēju interese pastiprinās arī par dzīvības apdrošināšanu, lai gan klientu vēl esot samērā maz. "Mēs vispār sabiedrībā esam vairāk gatavi atdot naudu par mēbelēm, mašīnu, par vēl kādām lietām, kas mums šķiet daudz svarīgāk nekā sava un tuvāko cilvēku dzīvība. Nedomājam, kā dzīvos mums tuvie cilvēki, ja ar mums kas notiks. Ģimene pārdos mašīnu vai dārgo grāmatu skapi - bet cik ilgi tad pietiks šīs naudas? Par to diemžēl Latvijā vēl nav ierasts domāt," I.Ķirse emocionāli ataino lielākās sabiedrības daļas uzskatus.

Vai dzīvības apdrošināšanu saviem darbiniekiem vairāk pērk tie uzņēmēji, kuru darbinieki pakļauti vislielākajam riskam un draudiem veselībai? I.Ķirse atzīst: diemžēl tā nav. Lai gan īpaši svarīgi to būtu iegādāties darbiniekiem, kas strādā paaugstināta riska darbu (ražošanas, būvniecības un citos uzņēmumos, kuros cilvēki pakļauti bīstamām situācijām).

Vislabāk apdrošināšanas nozīmi un būtību izprot starptautiskie uzņēmumi, kam apdrošināšana ir pašsaprotama, nevis joma, kur ietaupīt.

Dzīvības apdrošināšanai ir divi veidi. Pirmais - dzīvības apdrošināšana bez uzkrājuma veidošanas un naudas uzkrājuma veidošana vienlaikus, un tā ir kā garants materiālajai neatkarībai, kā arī nodrošina finansiālo aizsardzību ar brīvi izvēlētu apdrošinājuma summu, ģimenei zaudējot apgādnieku. Otrais veids - uzkrājošā dzīvības apdrošināšana, kas ir naudas uzkrājuma veidošana un dzīvības apdrošināšana vienlaikus. Bet uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas līgumu noslēdz uz laiku, kas ilgāks par pieciem gadiem (parasti uz 10-15 gadiem). Līguma termiņa beigās - uzņēmuma apdrošinātais darbinieks saņem garantētos procentus un, ja, pārvaldot visus līdzekļus, apdrošinātājs nopelna vairāk, tad šo naudu kā bonusu sadala uz visiem apdrošināšanas līgumiem. "Nauda, ko darba devējs iegulda darbinieka dzīvības apdrošināšanā, ir labs bonuss darbiniekam," skaidro I.Ķirse.

Pieprasītāka par dzīvības apdrošināšanu ir iespēja apdrošināt nelaimes gadījumus darbavietā. "Tas arī ir apdrošināšanas veids, kura nozīmīgumu uzņēmējiem ir svarīgi apzināties. Ja darbinieks cieš nelaimes gadījumā, uzņēmumam pret viņu un viņa tuviniekiem ir gan materiālā, gan morālā atbildība. Apdrošināšanas gadījumā uzņēmums šo atbildību dala ar apdrošinātāju," skaidro "ERGO Latvija" pārstāve.

 

Tehnisko iekārtu apdrošināšana

Vēl viens uzņēmējiem pieejams apdrošināšanas veids ir tehnisko iekārtu apdrošināšana, kad iespējams apdrošināt ražošanas iekārtas, traktorus, frēzmašīnas, urbjus un citu tehniku. Šim apdrošināšanas veidam pieprasījums radies, kad Latvijā sāka ieplūst Eiropas struktūrfondu līdzekļi un daudzi uzņēmumi sāka izmantot šo fondu sniegtās iespējas - atvēra modernas ražotnes un iegādājās jaunu un dārgu tehniku. Pagājušajā gadā šī apdrošināšanas veida pieprasījums pieauga par 30%. Iegādājoties šāda veida apdrošināšanu, uzņēmums ir pasargāts no zaudējumiem, kas rodas iekārtas salūšanas gadījumā.

Turklāt, ja pērk iekārtas, izmantojot bankas aizdevumus, to apdrošināšana tiek prasīta obligāti. Taču, tiklīdz kredīts tiek atmaksāts, mainās arī klienta attieksme pret apdrošināšanas nepieciešamību. Joprojām daļā sabiedrības valda uzskats, ka apdrošināšana ir vajadzīga tikai tāpēc, ka to pieprasa banka, nevis tāpēc, ka apdrošināšana ir vajadzīga pēc būtības. "Kad beidzas saistības ar kredītiestādi, tad apdrošināšanas līgums netiek pagarināts, lai gan risks jau nemazinās," saka I.Ķirse.

Lai pareizi izmantotu līdzekļus apdrošināšanas pakalpojumu iegādei, ir svarīgi izvērtēt sava uzņēmuma potenciālos riskus. Uzņēmējam jāizvērtē, kas ir viņa biznesa pamatā - vai tā ir uz iekārtām balstīta ražošana, un to vada divi operatori, vai arī tiek izmantots cilvēka roku darbs.

 

Uzņēmējdarbības pārtraukuma apdrošināšana

Šis apdrošināšanas veids ir klasisks apdrošināšanas pakalpojums, lai gan pagaidām vēl pieprasījuma sākotnējā stadijā, tomēr pamazām gūst uzņēmēju atsaucību. "Pirmā rodas izpratne, ka ir vajadzīga īpašuma apdrošināšana. Uzņēmējdarbības pārtraukuma apdrošināšana jau ir nākamais solis," skaidro I.Ķirse. Īpašuma apdrošināšana sedz tikai tiešos materiālos zaudējumus par īpašuma bojājumiem, taču tā nesedz netiešos zaudējumus, kas rodas, daļēji vai pilnībā zaudējot īpašumu. Uzņēmējdarbības polises galvenais uzdevums ir segt uzņēmuma neiegūto neto peļņu un fiksētās izmaksas, kas rodas laika posmā no zaudējuma iestāšanās brīža līdz īpašuma atjaunošanai un uzņēmējdarbības atsākšanai.

Viena no pazīmēm, ar kuru uzņēmējdarbības pārtraukuma apdrošināšana atšķiras no īpašuma apdrošināšanas, ir tāda, ka uzņēmējdarbības apdrošināšanā parādās laika faktors - atbildības periods.

Atbildības periods ir laiks, kurā uzņēmējdarbības rezultātu ietekmē negadījuma sekas, t.i., laika posms līdz apgrozījums atgriežas normālā stāvoklī. Maksimālo atbildības periodu izvēlas apdrošinājuma ņēmējs. Apdrošinājuma ņēmēja izvēli nosaka uzņēmējdarbības veids, iespējas izvietoties citās telpās, pašreizējo telpu un iekārtu atjaunošanas vai aizvietošanas iespējas, kā arī iespējas atjaunot darbības apjomu līdz līmenim, kāds būtu sasniegts, ja negadījums nebūtu noticis.

 

Mazāk populārie apdrošināšanas veidi

Gandrīz visās apdrošinātāju interneta vietnēs par uzņēmējiem adresētiem apdrošināšanas veidiem vēsta informācija īpašā sadaļā "Biznesam" vai tamlīdzīgi. Pārsvarā visas apdrošināšanas kompānijas piedāvā vienus un tos pašus pamata apdrošināšanas veidus, taču daudzām ir arī kāda īpaša joma, kurā kompānija ir specializējusies un ko citi savukārt piedāvā ar īpašu piesardzību, piemēram, kravu apdrošināšana.

Tā ir ļoti jutīga tēma. Un dažkārt apdrošinātāji to piedāvā ļoti atturīgi, lai gan līdz ar preču brīvu apriti Eiropas Savienībā kravu apdrošināšanas apjomi pieaug arvien vairāk. "Bet šis apdrošināšanas veids kompānijai nes zaudējumus," saka apdrošināšanas pārstāve. Ļoti rūpīgi jāizvērtē riski, turklāt viņa prognozē, ka nākotnē šis apdrošināšanas veids varētu zaudēt aktualitāti, jo ir samazinājies pārvadājumu skaits un nereti, nespējot segt līzinga maksājumus, kravas auto tiek atdoti kredītiestādei.

Apdrošinātāji kravu apdrošināšanā priekšroku dod lieliem uzņēmumiem, kuriem ir pieredze un reputācija savā nozarē, kā arī ir izstrādāti un ievēroti standarti, kādā kravas tiek nostiprinātas - un tā jau ir zināma drošība. "Lai gan ceru, ka liela daļa arī no mazajiem pārvadātājiem strādā pēc labākās sirdsapziņas, tomēr procentuāli ir lielāka iespēja, ka viņi šo kravu nebūs nostiprinājuši, kā paredzēts," saka "ERGO Latvija" pārstāve. Vai tas nozīmē, ka mazajam komersantam nav cerību apdrošināt kravas? I.Ķirse paskaidro: "Ja ir godprātīgs uzņēmējs, kas nāk pie apdrošinātāja un izskaidro situāciju, ja viņš ir atklāts un godīgs par savu tagadējo situāciju, mašīnu skaitu, kravu galamērķi un citām lietām, jebkurā gadījumā var nonākt pie abpusēji izdevīga rezultāta."

Tāpat diskutējama ir lauksaimniecības apdrošināšana, piemēram, sējumu vai mājlopu apdrošināšana. "ERGO Latvija" šādu apdrošināšanu nepiedāvā. Tam ir nepieciešamas specifiskas zināšanas - lai varētu pareizi izvērtēt risku un noteikt īsto cenu. No apdrošināšanas kompānijas viedokļa skatoties, šā apdrošināšanas veida attīstīšanā jāiegulda lieli līdzekļi, bet Latvijas tirgus ir pārāk mazs, lai tas atmaksātos. Turklāt mainīgajos un neprognozējamajos laika apstākļos nepastāv nekādas likumsakarības: ja nav krusas, tad sējumus izposta kaitēkļi. Ja nav kaitēkļu, tad ir plūdi. Bet, ja nav plūdu, tad droši vien būs sausums.

"Rietumu valstīs šis apdrošināšanas veids ir attīstīts, tur ir arī specializēti apdrošinātāji, kas nodarbojas tikai ar lauksaimniecības apdrošināšanu. Arī Lietuvā pieprasījums lauksaimniecības apdrošināšanai ir ļoti liels. To daļēji subsidē valsts ar Eiropas struktūrfondu atbalstu. Šķiet, ka arī Latvijai bija līdzīgi plāni, bija diskusijas, bet tā arī netika panākta vienošanās, kas šo apdrošināšanu veiks - apdrošinātājs vai kāds valsts fonds. Savukārt Lietuvā vienojās, ka to darīs apdrošinātāji. Ja arī Latvija būtu nonākusi līdz tādam secinājumam, tad apdrošinātāji, protams, labprāt sadarbotos," situāciju komentē I.Ķirse.

 

Cik sena apdrošināšana - tik mēģinājumi krāpties

Plašsaziņas līdzekļos arvien biežāk izskan ziņas par noziedzības pieaugumu. Tostarp - arī par mēģinājumiem falsificēt situācijas, lai no apdrošinātājiem iegūtu atlīdzību. Kā apdrošināšanas kompānijas preventīvi sevi pret to aizsargā? I.Ķirse stāsta, ka vispirms tas notiek, satiekoties ar klientu pirms līguma noslēgšanas: "Mums ir savi standartjautājumi, kurus uzdodam klientam, noteiktas apskates, kas jāveic. Tādējādi, veicot šīs darbības, kas noteiktas konkrētiem apdrošināšanas veidiem, sevi varam maksimāli pasargāt. Ir saraksts ar lietām, kas jāpārbauda, piemēram, ugunsdrošības un pretielaušanās signalizācija. Juvelierizstrādājumu veikalam vai autosalonam jāatbilst noteiktām drošības prasībām. Ja to nav, tad sakām: ja jūs uzstādīsiet šīs lietas, tad arī no mums saņemsiet apdrošināšanas piedāvājumu un varēsim noslēgt līgumu." Mēģinājumi nelegāli izkrāpt apdrošināšanas naudu ir bijuši vienmēr, tikai šobrīd par tiem vairāk ziņo publiski, uzskata I.Ķirse. Kad ekonomiskā situācija pasliktinās, cilvēki izmisīgi ir gatavi spert soļus, kurus citādi nekad nespertu.

Cilvēki parasti domā, ka ar viņiem nekas slikts nenotiks. Apdrošināšana ir viens no veidiem, kā savu drošības sajūtu vairot. Uzņēmējiem jālemj, vai ieguldīt uzņēmuma līdzekļus, iegādājoties apdrošināšanas polisi, vai arī šogad primārākas ir citas vajadzības.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas