Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.20 (76) 2007. gada 16. maijs
            

  Aktuāli |

Nozare, sektors, industrija...
Vai pastāv atšķirība?


Dažādos plašsaziņas līdzekļu rakstos un pat vienā publikācijā var sastapt vienuviet lietotus jēdzienus "pārtikas nozare", "pārtikas sektors" un "pārtikas industrija". Arvien vairāk tiek runāts par filmu industriju, modes industriju, seksa industriju, sporta industriju, izklaides industriju... Vai nozare, sektors un industrija ir identiski jēdzieni vai tos ir nepieciešams nošķirt?

01.JPG (14318 bytes)
Foto: Inga Kundziņa, A.F.I.

 

"Pie radošajām profesijām ir pieskaitāmi arī ārsti un uzņēmumu vadītāji. Standarta situācijas un risinājumi šajās profesijās nepastāv."

Tāpat Latvijā bieži diskutējam arī par to, ka ir jāattīsta noteiktas tautsaimniecības nozares, ka gaužām gausi attīstās ražošana. Tā, piemēram, SEB Unibankas Tirgus un nozaru analīzes pārvaldes vadītājs Andris Vilks žurnāla "Lietišķā Diena" 2007.gada 1.janvāra numurā uzsver: "Latvijas rūpniecības potenciāls joprojām ir ļoti vārgs, un mēs paši nespējam saražot vairākumu nepieciešamo preču, kuras nākas importēt. Izeja - būtu nepieciešams stimulēt rūpniecību un eksportu, attīstīt pakalpojumu nozares, kas var sniegt pakalpojumus nerezidentiem, lietderīgāk izmantot ārvalstu investīcijas; krietni vairāk padomāt par produktivitāti un izglītību."

Taču, lai izprastu tautsaimniecības attīstības prioritātes, jēdzieni "nozare", "ražošanas attīstīšana" ir pārāk plaši un nenoteikti apzīmējumi. Tāpēc šā raksta nolūks ir izskaidrot šo jēdzienu būtību un savstarpējās sakarības.

Kas ir kas

Tautsaimniecības nozares sastāv no sektoriem, savukārt sektorus veido līdzīgas industrijas. Tā, piemēram, pārtikas sektors sastāv no zivju industrijas, piena industrijas, gaļas industrijas, dārzeņu industrijas u.c. Veselības sektoru varam saistīt ar psihoterapijas industriju, fizioterapijas industriju, fitnesa industriju u.c. Radošais sektors sastāv no filmu industrijas, arhitektūras industrijas, mediju industrijas u.c. Savukārt uzņēmumi, radot preces vai pakalpojumus, apmierina noteiktas klientu pamatvajadzības, darbojoties konkrētā industrijā. Ap industriju veidojas biznesa puduri jeb klāsteri. Tātad industriju veido uzņēmumi, kas piedāvā tirgū produktus (preces un pakalpojumus), kuri apmierina noteiktas patērētāju vajadzības.

Aplūkosim konkrētus piemērus. Uzņēmums "Valmieras piens", kas ražo piena produktus, darbojas piena industrijā, apmierinot patērētāju pamatvajadzības pēc piena produktiem. Ja "Valmieras piens" specializētos tikai jogurta ražošanā, tad tā būtu šīs konkrētās industrijas niša. Uzņēmums pārstāv pārtikas sektoru, ko veido vairākas citas industrijas (piemēram, bezalkoholisko dzērienu industrija, gaļas industrija utt.). Ja valstī pastāv labvēlīgi nosacījumi piena industrijas attīstībai, tad ap to sāk attīstīties saistītās industrijas - lopkopības industrija, gaļas pārstrādes industrija, piena sagādes un pārstrādes industrija u.c., veidojot piena industrijas klasteri jeb puduri.

Latvijā šobrīd var runāt vien par dažiem nozaru klasteriem - kokrūpniecības, informācijas sistēmu, tūrisma un biotehnoloģiju klasteri. Klasteru izveide radītu inovatīvi veicinošu vidi zināšanu pārnesei no pašmāju zinātniskajām institūcijām (vai ārvalstīm) uz ražošanas sektoru, paaugstinātu nozares pieprasījumu pēc inovācijām un ļautu koncentrēt valsts ekonomiskās politikas pasākumus noteiktā nozares segmentā.

Cits piemērs. Uzņēmums, kas izstrādā datorprogrammas, darbojas programmatūras industrijā, informācijas tehnoloģiju sektorā un informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju nozarē. Uzņēmums, kas tirgū piedāvā izklaides pakalpojumus, darbojas izklaides industrijā, tūrisma uzņēmumi darbojas tūrisma industrijā.

Kāpēc to svarīgi zināt

Kāda nozīme ir šo jēdzienu nozīmes pareizai izpratnei? Uzņēmumu konkurētspējīgās priekšrocības noteikšanai ir svarīgi salīdzināt uzņēmuma darbības rādītājus ar vidējiem rādītājiem noteiktā industrijā. Tāpat ārējās vides analīze ir jāveic nevis nozares līmenī, bet konkrētās industrijas līmenī. Jāņem vērā arī tas, ka uzņēmumi var darboties vairākās industrijās. Tā, piemēram, a/s "Dzintars" darbojas divās dažādās industrijās: kosmētikas industrijā un parfimērijas industrijā, apmierinot patērētāju pamatvajadzības pēc kosmētikas un parfimērijas produktiem. Katrā industrijā ir dažādi ārējās vides faktori, kas ietekmē uzņēmuma mērķu sasniegšanu. Ja tiek analizēta uzņēmuma darbības ārējā vide vispārīgi vai nozares līmenī, konkrēti nenosakot kādā industrijā uzņēmums darbojas, var tikt pieņemti nepamatoti lēmumi, kas kavē uzņēmuma konkurētspējas paaugstināšanu.

Jāuzsver tas, ka industrijas nemitīgi mainās, jo parādās arvien jaunas patērētāju pamatvajadzības, ko veicina jaunu tehnoloģiju attīstība. Tā Latvijā ļoti strauji attīstās SPA (īpašu skaistumkopšanas procedūru) industrija, nodrošinot klientiem labsajūtu, komfortu un citas pozitīvas emocijas. Taču konkrētā industrija nepastāvēja vēl pirms dažiem gadiem. Svarīgi arī zināt, ka industrijai ir noteikts dzīves cikls. Var nodalīt industrijas veidošanās, attīstības, brieduma un norieta posmu. Industrijas dzīves cikla posmi var atšķirties dažādās valstīs, jo patērētāju vajadzības atkarībā no klientu dzīves līmeņa atšķiras.

Globalizācijas apstākļos, mainoties uzņēmumu darbības nosacījumiem, strauji paātrinās informācijas apmaiņa, un industriju dzīves cikli saīsinās. Tiek uzskatīts, ka industrijās, kas veido informāciju tehnoloģiju sektoru, viens gads jau nozīmē trīs mēnešus un vēl mazāk: mūs nemitīgi pārsteidz jaunas tehnoloģijas, atklājumi, nebijuši produkti, kas rada arvien jaunas patērētāju vajadzības.

Iespēju lauks - radošās industrijas

Pēdējā laikā arvien biežāk tiek runāts arī par radošajām industrijām, to nozīme strauji pieaug, bet ne vienmēr tiek pareizi izprasta industriju būtība. Radošās industrijas ir aktivitātes, kuru pamatā ir individuālā jaunrade, prasmes un talants un kurām ir milzīgs potenciāls radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību, jaunas darba vietas, attīstot intelektuālās izpausmes. Pie radošajām industrijām ir pieskaitāmas šādas industrijas - reklāmas, arhitektūras, mākslas un antikvariāta, videospēļu, amatniecības, dizaina, t.sk. apģērbu, filmu un video, mūzikas, izpildītājmākslas, izdevējdarbības, programmatūras, televīzijas un radio industrijas.

Jau tagad Latvijā varam vērot strauju šo industriju attīstību. Mēs esam patiesi lepni par mūsu mūziķu un citu mākslinieku lielisko sniegumu dažādos Eiropas un pat pasaules līmeņa konkursos. Tāpat strauji attīstītās izdevējdarbība, dizaina, arhitektūras, izpildītājmākslas, programmatūras, u.c. industrijas. Veiktie pētījumi liecina, ka Skandināvijas un Baltijas valstu virzošās industrijas būs tieši radošās industrijas, kuras palielinās pieprasījumu pēc radošām personībām.

Šajā saistībā minēšu divus ļoti raksturīgus piemērus, kas raksturo filmu industriju potenciālu: tā ir animācijas filmu studija "Rija", kā arī videospēļu industrija, projekts par piecu Raiņa darbu vizuālu interpretāciju datorspēļu formā.

Filmu studija "Rija" (producents Vilnis Kalnaellis, darbības niša - animācijas filmu veidošana, arī filmu dublāža) darbojas kopš 1995.gada un aktīvi iesaistījās starptautiskās sadarbības projektos vēl pirms tam, kad šādu darbošanos atviegloja gan dalība ES, gan starptautisku fondu pieejamība. "Rija" sadarbojusies ar studijām no Francijas, Lielbritānijas, Spānijas, ASV, Kanādas, Dānijas un Luksemburgas vairāk nekā 30 starptautiskos projektos. Sadarbība ar Francijas studijām sākās 90.gados, kad tapa filma "Kirikū un burve". Franču un kanādiešu pilnmetrāžas animācijas filma "Randiņš Belevilā" (2003), kas tika nominēta Oskaram, ietver arī latviešu animatoru darbu, un ir apliecinājums viņu augstajai profesionalitātei.

Kopā ar igauņiem veidotā pilnmetrāžas animācijas filma "Lote no Izgudrotāju ciema" (2006) šobrīd ir kļuvusi par sekmīgāko latviešu sadarbības projektu kinojomā - filma guva lielu atsaucību skatītāju vidū gan Latvijā, gan Igaunijā, tā jau ir nopirkta izrādīšanai ļoti daudzās valstīs - no Eiropas līdz Austrālijai.

Studija "Rija" kopš 2001.gada nodarbojas arī ar filmu dublēšanu: tajā dublētas tādas filmas kā "Šreks 2", "Haizivs stāsts", "Ledus laikmets 2". Filmu studijas "Rija" projekti ieguvuši balvas 23 starptautiskos festivālos. 2007.gadā filmu studija "Rija" ieguvusi CARTOON asociācijas nomināciju "Gada labākais Eiropas animācijas filmu producents". Patlaban vērienīgākais projekts, pie kā strādā "Rija", ir pilnmetrāžas filma "Zelta zirgs", kas būs Latvijas-Luksemburgas kopražojums.

Savukārt projekts "Rainis_2005.lv" ir mākslinieku, programmētāju un literatūras teorētiķu sadarbības projekts, kura rezultātā tapušas piecu Raiņa darbu ("Ave sol!", "Gals un sākums", "Jāzeps un viņa brāļi", "Uguns un nakts", "Zelta zirgs") vizuālas interpretācijas datorspēļu formātā. Multimediju disks "Rainis_2005.lv" ieguvis zelta godalgu starptautiskajā audiovizuālajā un multimediju festivāla "FIAMP 2006" ("Festival International de l'Audiovisuel et du Multimédia sur le Patrimoine") konkursā.

"DD laboratory" direktors Jānis Mitrēvics uzsver, ka tieši digitālajam dizainam Latvijā ir liels potenciāls attīstībai un konkurētspējai starptautiskā mērogā, jo digitālā dizaina veidotāji ir ne tikai ideju ģeneratori, bet arī izpildītāji, turklāt šajā nozarē nav jāsaskaras ar rūpnieciskas ražošanas ierobežojumiem, realizējot idejas, kas jāpārvar citām dizaina sfērām Latvijā.

Jāuzsver, ka radošās profesijas nav jāattiecina tikai uz radošām industrijām. Lai gan darbošanās radošajās industrijās nosaka nepieciešamību pēc augstvērtīgas jaunrades, radoša pieeja savā darbā ir vajadzīga ikvienā uzņēmumā, veicot arī pētniecisko darbību, meklējot jaunus inženiertehniskos risinājumus. Teiktais tāpat ir attiecināms uz augstskolu akadēmisko personālu, jo arī mācībspēki ir radošo profesiju pārstāvji. Pie radošajām profesijām ir pieskaitāmi arī ārsti un uzņēmumu vadītāji. Šo profesiju pārstāvju galvenā nodarbošanās ir analizēt visdažādākās situācijas un meklēt jaunas, optimālas pieejas šo situāciju risināšanai. Standarta situācijas un risinājumi šajās profesijās nepastāv.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas