Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.12/13 (119/120) 2008. gada 19. marts
            

  Biznesa kāpnes | Dabas mīlestība – biznesā

Privātais zoodārzs Rīgas pievārtē
Lolita Lūse, "KV"


Foto: Boriss Koļesņikovs, "LV"
      

Uz šejieni neved asfaltēts ceļš vai bruģēts trotuārs līdz pašām namdurvīm. Šī vieta vēl neder un, visticamāk, nekad nederēs cacām smailpapēžu zābakos un cimdos zirnekļu tīkla smalkumā. Jo te visu cenšas panākt ar neatlaidīgu darbu no dienas dienā, lai arī ir auksti, līst vai snieg. Jā, ar darbu vien – bez lieliem ieguldījumiem un aizņēmumiem – viss iet uz priekšu lēnām, tomēr "Mežavairogu" saimnieki Mārtiņš un Danuta Priedes grib pierādīt, ka attīstīties var arī tā.



Kad viņi te pirms dažiem gadiem ieradās, pārpurvotajā pļavā auga krūmi un gara zāle. Danuta vēl tagad saka: "Droši vien daudzi domā, ka esam rīkojušies dīvaini, zemi Rīgas pievārtē izniekojot dzīvnieku izmitināšanai. Te taču varētu uzcelt prāvu ciematu, un finansiāli tas būtu daudz izdevīgāk!" Bet Priedes negribēja, lai būtu ciemats, un joprojām negrib, lai gar viņu mežu, kur ar laiku žogos staigās dzīvnieki, kādreiz atrastos māju masīvi. Viņiem vajag īstus laukus. "Gadās, ka cilvēki atbrauc un saka: fui, kaka… Jā, var ieraudzīt arī to, jo vasarā aitas un kazas tepat vien staigā. Es nedomāju, ka mums šo vietu vajadzētu pārvērst par sterilu parku. Nē, te vienmēr būs īsta lauku vide, īstas pļavas, nevis zālīte kā golfa laukumā," uzsver Danuta.

 

Mājas vietā - būris lāčiem

Priedes jauniegādātās zemes un meža apdzīvošanu nesāka ar privātmājas būvniecību, kā tas mūslaikos ierasts. Danuta rāda uz vietu, kur varēja būt viņu māja, bet tās nav. Ģimene joprojām dzīvo nelielā miteklī, kur pāris istabās sarūmējas visa ģimene. Jo tolaik, kad varēja celt māju, Mārtiņš un Danuta ieguldīja naudu drošā un pamatīgā būrī trim lāču meitenēm.

Kad "Mežavairogos" saplaukst pienenes, katrā ziedā sēž bite, lai pēc tam atgrieztos stropos. Pa pagalmu luncinās pieci suņi, un katram no viņiem ir savs bēdu stāsts par nokļūšanu šajā lauku sētā. Dora, piemēram, ir nopirkta par 50 santīmiem no kāda bezpajumtnieka Rīgā, bet Dino viens pats pusgadu dzīvojis pamestā mājā, kad nomira viņa saimniece. Pļaviņā, turpat pie mājām, izvietoti būri dzīvniekiem: vienā nikni riņķo vilks Niko, kas dzimis Krievijā un Latvijā ieradās pavisam mazs. Citā tup sesks Tomka, kas šogad cer tikt pie sievas, vēl citā - lapsas, attālākajā būrī - lācenes Dēkla, Māra un Laima. Sava vieta atrasta kazām, aitām un trušiem. Pavisam tuvu aplūkojamas arī meža cūkas. Turklāt sivēnmātei Paulīnei, kas ir gandrīz pensionāre, februāra beigās atskrēja sivēni - strīpaini kā zeķes.

Saimniekiem vien žēl, ka, negūstot atsaucību no Ķekavas pagasta padomes, viņi joprojām nevar transformēt sava meža zemi, tādēļ dzīvniekiem jāsēž būros pļavā un žēli jāskatās uz mežu. Ja pašvaldība nepalīdzēs, būs jāiztērē kaudze naudas. Priedes spriež: jebkura pašvaldība taču priecātos, ja pie viņiem būtu kāds savdabīgs objekts, uz kuru vest ciemiņus un ar ko pārsteigt. Jā, kad uz "Mežavairogiem" veda lāčus, pašvaldība gan priecājās, bet tas ātri tika aizmirsts... "Vienmēr esam visu centušies darīt godīgi, bet reizēm šķiet, ka izdevīgāk ir tā, kā dara citi: izdarīt negodīgi un tad vienkārši samaksāt sodu," saka Danuta.

Tomēr Mārtiņš un Danuta cer, ka gan jau viss būs: droši žogi un zvēru mītnes mežā, un pastaigu takas ar tādiem celiņiem, pa kuriem var pārvietoties arī invalīdu ratiņos. Būs ugunskura vietas, soliņi - kur atpūsties ģimenēm ar bērniem. Protams, šādu projektu īstenot ir sarežģīti, un uz ātru peļņu nav ko cerēt, bet Priedes zina, ka krogu un spēļu zāļu Ķekavā jau pietiek, savukārt atpūtas vietu ģimenēm nav.

 

Prasības augstas, bet izpildīt iespējams

"Mežavairogu" darbību uzrauga un kontrolē vairākas iestādes - Dabas aizsardzības pārvalde, Vides inspekcija, Meža dienests un Veterinārā pārvalde. Danuta atzīst, ka kontrolētāji ir saprotoši un atsaucīgi.

Latvijā gan ir dzīvnieku labturības prasības, tomēr bieži vien arī tās nedod padomu, kā kurā brīdī savvaļas dzīvnieku aprūpētājiem būtu jārīkojas. "Mežavairogu" saimnieki pie mums ir pionieri daudzos ar dzīvnieku turēšanu saistītos jautājumos. Jā, Latvijā ir daudz briežu dārzu, bet daudz mazāk zoodārzu. Priedes smejas: ja kādam, piemēram, vajag būvēt žogu lāčiem, lai droši nāk pēc padoma. "Kad būvējām lāču mītni, spriedām, ka prasības tai ir kā debesskrāpim. Un nu mūsu lācenēm ir tāds žogs, kāds piemērots pat tīģeriem, leopardiem, žirafēm…," teic Mārtiņš. "Lāčus varētu audzēt, turot viņus vietā, kas iežogota tikai ar elektrisko ganu krietna pusmetra augstumā. Šie dzīvnieki ļoti, ļoti baidās no elektrības.

Tomēr, ja mūsu lāčus sargātu tikai šāds žogs, gulēt naktīs mēs gan nevarētu," saka Danuta. Viņa stāsta, ka žogs ar elektrību arī tagad ir virs lāču būra, un saimnieki kļūst īpaši uzmanīgi, kad pazūd elektrība. Šādiem strāvas traucējumu gaidījumiem ir iegādāts akumulators. Tomēr, ja elektrības nav, saimnieki lāčus mudina doties to istabās - piesardzībai jābūt.

 

Vajag gaļu, cepumus, maizi un burkānus

Privātā zoodārza saimnieki jau ir pieraduši pie apmeklētāju neizpratnes, ieraugot, ka, teiksim, viens no Priežu suņiem ir piesiets un pat pundurtruši lēkā būros arī aukstumā. Danuta stāsta: "Cilvēki reizēm nesaprot, ka mēs vienkārši respektējam dzīvnieka dabu. Ķēdē piesietais suns voljērā atteicās dzīvot, tagad viņš ir dzīvespriecīgs un nevienu neapdraud, bet meža dzīvniekiem mēs rodam tādu dzīvi un apstākļus, kādos viņi dzīvotu mežā. Nu, nav trusim jātaisa dūnu pēļi! Bet cilvēki skatās un pārmet, ka trusītim vējiņš pūšot virsū..."

Danuta stāsta par kādu stirnu, ko cilvēki, it kā gribot labu, četrus mēnešus guldījuši gultā un barojuši ar banāniem. Dzīvniekam sadega kuņģis, jo tas nespēja ilgstoši tikt galā ar nepiemērotu barību. Bieži vien šādi saimnieku nepareizi aprūpēti dzīvnieki nonāk "Mežavairogos". Tā te nokļuvis arī vilks, ko vīrs kā dārgu dāvanu bija pasniedzis sievai. Reiz kādā portālā bija ievietots sludinājums par brūnā lāča pārdošanu. Dzīvnieks gan vēl bija Krievijā, un, kas zina - pircējs atradās vai ne. Ja atradās, tad droši vien arī tika atrasts veids, kā dzīvnieku nelikumīgi pārvest uz Latviju. Dabas aizsardzības pārvalde jau bija gatava rīkoties, bet, ja uz robežas konfiscētu lāci, - "Mežavairogi" bija gatavi to uzņemt.

Lai arī Mārtiņš un Danuta savus meža zvēriem baro diendienā, viņi tomēr nezaudē modrību, jo skaidri apzinās: tu nekad nevari zināt, kas dzīvniekam aiz ādas. Lāča nags ir tik garš kā cilvēka īkšķis, tādēļ zvēram pietiek vien ar ķepu it kā pieskarties, lai cilvēka miesā atstātu vairākas dziļas brūces. Tāpat nekad nevar zināt, kādus plānus perina meža cūkas vai vilks. Tieši tādēļ, lai arī dzīvnieki mīt ļoti drošos būros, apmeklētāji bez saimniekiem zvērus doties skatīt nedrīkst.

Protams, daudz rūpju prasa barības sagādāšana "Mežavairogu" iemītniekiem. Ik nedēļu tie apēd 30 vistas, ko Priedes iegādājas tepat vistu fermā Ķekavas pagastā, vajag arī liellopu kaulus un citu gaļu. Pēdējā laikā inflācijas dēļ pagrūti ir iegādāties brāķēto maizi - ražotāji tik daudz vairs necep. Dzīvniekiem nekad nav par daudz arī dārzeņu. Pavasarī problēma ir burkāni, jo tos var nopirkt tikai mazgātus, bet tādi ātri bojājas. Visu vajag. Dzīvnieki labprāt mielojas ar brāķētajiem "Staburadzes" cepumiem, bet lāču meitenēm, kārumniecēm, vajag gan maizi, gan gaļu, tāpat arī burkānus, ābolus, ievārījumu, saldējumu un, protams, medu. "Kad nopelnām naudu, mēs nedomājam, kur brauksim, bet gan - kādu barību pirksim saviem zvēriem," saka Danuta.

 

Visu cenšas izdarīt saviem spēkiem

Tiem, kas brīnās, kā viņi visu var paspēt, Priedes atbild: grūti, tomēr cenšamies visu paveikt paši. Gan Danuta, gan Mārtiņš atzīst: paveikt to, ko viņi dara ikdienā, iespējams tikai tad, ja abiem - gan vīram, gan sievai - ir vienāds skatījums uz dzīvi, ja abiem ir viens vaļasprieks un kopīgi mērķi. Tad abiem šķiet pilnīgi saprotams, ka lielākā daļa no tā, kas nopelnīts katra maizes darbā, ir jāiegulda dzīvnieku uzturēšanai. Mārtiņš atzīst, ka jau kopš bērnības dzīvnieki ir viņa aizraušanās un ir labi, ka viņš saticis Danutu, kam arī rūp dzīvās radības liktenis.

Darbi "Mežavairogos" šogad saplānoti jau visam gadam, un būtu labi, ja šo laiku izdotos pastiept vēl par mēnešiem sešiem garāku. Ikdienas rūpes aizņem tik daudz dienas gaišā laika, ka prāvākiem darbiem vaļas atliek pavisam maz. Saimnieki atzīst, ka liels palīgs viņiem ir divpadsmitgadīgais dēls Ralfs. Arī viņam dzīvnieki un to kopšana ir ikdiena, un tas, ka simt metru attālumā no mājām dzīvo lāču meitenes, Ralfam sen nav iemesls, lai lielītos. Toties viņš zina, cik darba prasa, piemēram, lāču mītņu tīrīšana. Vienīgi mazā, tikai mazliet pāri gadam, māsa Evija vēl gaida savu kārtu, lai dotos palīgā tētim un mammai.

Tikai ar neatlaidīgu darbu Priedes nupat ir nomaksājuši visus kredītus un priecīgi spriež: lai arī nav nekā lieka, arī parādu nav. Kā ārkārtīgi smagu, bet vienlaikus veiksmīgu viņi atceras laiku pēc janvāra vētrām, kas Latviju plosīja pirms pāris gadiem. Tolaik viņi lēti iepirka baļķus, savā gaterī sazāģēja, tā nopelnot naudiņu, ar ko atsperties. Mārtiņš tad pat pa divām diennaktīm neizgājis no savas kokzāģētavas.

 

Suņabūdas bez dekoratīviem kauliņiem

Lai gādātu pārtiku dzīvniekiem, Priedēm ir vēl kāds rūpals. Pirms gada Danuta pēkšņi izdomāja, ka viņiem vajag būvēt suņabūdas un citas dzīvnieku mājas. Mārtiņš tam uzreiz nepiekrita, līdz saprata: jātaisa viss, ko vien var uztaisīt. Tolaik, kad viņi tās sāka gatavot, būdas dzīvniekiem varēja iegādāties tikai dažos veikalos, bet tagad piedāvājums ir krietni plašāks. Sludinājumus par būdu izgatavošanu Danuta ievieto portālos ss.lv un calis.lv, un gada laikā viņiem ir izdevies izgatavot un pārdot ap 20 būdu. Tagad atkal jāgaida rudens: kad suņiem sāks salt ķepas, saimnieki meklēs "Mežavairogus".

Mārtiņš un Danuta arī suņabūdas gatavo divatā: viņš sagatavo materiālus, bet ar Danutas rokām no tiem top miteklis kādam rējējam. Reizēm pircēji tā kā pabrīnoties - sievietes rokām gatavota māja dzīvniekam, reizēm atkal kāds grib pamācīt - sak, meitenīt, kāpēc tu neurb caurumiņus tur, kur skrūve jāskrūvē? Bet Priedes nedala sieviešu un vīriešu darbus.

"Tās skalu būdas, kas par nesamērīgi augstu cenu nopērkamas dažādos būvmateriālu veikalos, gan es neieteiktu pirkt," saka Mārtiņš. Pērkot suņabūdu, jāsaprot, ka dzīvnieks to noteikti mēģinās grauzt, tādēļ jāpadomā, vai vajag pirkt tādu, kuras gatavošanai izmantots finieris. Vēl jāpievērš uzmanība, vai būdas iekšpuses siltinājumam - putuplastam - ir pārklāta dēļu kārta. Suns noteikti gribēs iemēģināt nagus pret sienām, un neaizsargāts siltinājums drīz vien būs pagalam. Danuta atgādina, ka sunim būda vajadzīga, kur paslēpties un sasildīties. Tādēļ tā jāiegādājas tikai tik liela, lai dzīvnieks tajā var saritināties - viņš taču būdā nedzers tēju un neaicinās viesus. Ja būda būs par lielu, viņš to ar savu augumu nevarēs sasildīt, bet tādai mājai jēga maza.

"Mežavairogos" būdas gatavo tikai no koka dēļiem un pēc individuāla pasūtījuma. Jebkurš te tapis mājoklis ir pamatīgs un smags - četriem vīriem nesams. Jo - cik nav redzēts, ka suns pa pagalmu pārvietojas ar ķēdē iesietu namiņu.

Tā viņi "Mežavairogos" dzīvo un strādā, par sava zoodārza apskati prasot pavisam niecīgu samaksu. "Nav jau mums te vēl tādas kārtības, lai apmeklētājiem liktu pirkt dārgas biļetes," spriež Danuta. Ja izdosies, tad šogad Mārtiņš uzbūvēs pirti un svinību telpas, ko iznomāt, un tad jau būs arī ienākumi, ne tikai izdevumi. Tikmēr meža cūka turpat, dažu desmitu soļu attālumā, uzgrauž cepumus, vannasistabā pienu no pudeles gaida mazs kazlēns, bet Mārtiņš spriež, ka tuvākais darbs ir lapsu mājā iekārtot dzemdību nodaļu, jo rudastēm drīzumā gaidāmi lapsēni.

 

 



Z/S "Mežavairogi"

Īpašnieks: Mārtiņš Priede

Atrašanās vieta: Rīgas rajona Ķekavas pagasts

Darbības veids: savvaļas dzīvnieku un mājdzīvnieku kolekcija jeb privātais zoodārzs; kokapstrāde; nākotnē arī lauku tūrisms


TRĪS BIZNESA VĒLĒŠANĀS

Lai mēs spētu dzīvniekiem vienmēr nodrošināt vajadzīgos apstākļus un pietiekami daudz labas barības

Lai cilvēki mūs nevajadzīgi nekritizē. Mēdz būt tā, ka apmeklētāji sāk aplami mācīt, kā strādāt, pārgudri aizrādot, ka šo vai to mums noteikti vajadzētu darīt citādi

Lai mēs atrastu un izveidotu labu sadarbību ar veterinārārstu, kam būtu vispusīgas zināšanas ne tikai par mājas, bet arī par meža dzīvniekiem

 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas