Nr.39 (45) 2006. gada 4. oktobris

Kas ietekmē darba algu?

Kas ir darba algu ietekmējošie lielumi Latvijā - valstī, kurā algu pieaugums pagājušajā gadā bija teju straujākais pasaulē? Valstī, kuras darba tirgu raksturo arī tādi faktori kā darbaspēka emigrācija un darbaroku trūkums pat labi apmaksātās nozarēs, produktivitātes atpalicība un ievērojamais nelegālās un nereģistrētās nodarbinātības īpatsvars.

Faktori gan individuālajā, gan uzņēmuma līmenī

03.JPG (24312 bytes)

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Atbildi uz šo jautājumu sniedz Labklājības ministrijas (LM) pagājušajā nedēļā prezentētais pētījums "Darba alga un to ietekmējošie faktori", kas tapis ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu un ir pirmais no 13 LM plānotajiem pētījumiem par darba tirgu Latvijā.

Nozīmīgi algu ietekmējošie faktori, kas saistīti tieši ar strādājošo (individuālie faktori), ir:

• Izglītība. Darbinieki ar augstāko izglītību saņem par 24% augstākas algas nekā tie, kam ir vidējā izglītība un par 80% lielāku algu nekā strādājošie ar pamata izglītību;

• Dzimums. Sievietes saņem par 21,5% zemāku darba samaksu nekā vīrieši;

• Vecums. Ienākumu maksimums Latvijā ir sasniegts 30 - 35 gadu vecumā;

• Latviešu valodas zināšanas (ne tautība!). Ja valsts valodas zināšanas strādājošajam ir tikai vidējas, viņa darba alga ir par 10,5% mazāka;

• Darba attiecību ilgums. Darbiniekiem ar 20 gadu ilgu darba pieredzi alga ir vidēji par 26,1% lielāka nekā jaunam darbiniekam bez pieredzes;

• Darba laiks. Nepilnu darba laiku strādājošie pelna par 23,6% mazāk;

• Darba līguma veids. Strādājošie, kuriem darba līgums ir noslēgts uz noteiktu laiku, saņem vidēji par 9% mazāk nekā pastāvīgās darba attiecībās esošie.

Vēl citi faktori, kas ietekmē algas lielumu, ir saskatāmi uzņēmuma līmenī:

• Nozare. Augstākās algas saņem būvniecībā, enerģētikā, finanšu sektorā un valsts pārvaldē strādājošie;

• Sektors. Sabiedriskajā sektorā strādājošie saņem par 13 - 14% mazākas algas nekā privātajā sektorā;

• Uzņēmuma lielums. Mazajos (līdz 19 darbiniekiem) un jo sevišķi mikrouzņēmumos algas ir mazākas, lielajos uzņēmumos - lielākas;

• Uzņēmuma attīstība. Augstākas algas ir uzņēmumos, kas aug un attīstās, zemākas - uzņēmumos, kas darbojas bez izmaiņām vai kuros ir problēmas;

• Reģions. Augstākās algas ir Rīgā un Pierīgā, zemākas - Latgales, Vidzemes un Kurzemes reģionā.

Personificējot lielāko un mazāko algu saņēmējus, LM pētījumā secināts, ka lielāko algu Latvijā saņem 35 gadus vecs vīrietis, kura dzimtā valoda ir latviešu valoda, kurš ir ieguvis augstāko izglītību, jau ilgāku laiku strādā Rīgā lielā, stabilā būvniecības uzņēmumā. Viņam ir pastāvīgs darba līgums, strādā pilnu darba dienu.

Zemākā alga ir 60 gadus vecai sievietei Latgalē, kuras latviešu valodas zināšanas ir vidējas, un kura pēdējos pāris mēnešus strādā veikalā. Darba līguma viņai nav, turklāt strādā nepilnu darba dienu.

Neērtā produktivitāte

Analizējot darba samaksas un produktivitātes attiecības (kuras Latvijā no vienas puses raksturo apstāklis, ka darba devēji ir spiesti celt algas, neskatoties uz produktivitātes rādītājiem, lai vispār noturētu darbaspēku, no otras puses, darba ņēmēju prasība palielināt algu, ņemot vērā inflācijas rādītājus un iztikas minimumu, produktivitātei atkal iedalot otršķirīgu nozīmi), LM kā vienu no risinājumiem iesaka mainīgas pamatalgas noteikšanu strādājošajiem, stundu darba samaksu un piemaksas darbiniekiem par darba produktivitāti. Turklāt Latvijā jau ir vērā ņemama mainīgās pamatalgas, kas tieši piesaistīta darba ražīgumam, lietošanas prakse - tādu saņem teju 30 procenti strādājošo.

LM pētījums diezgan nopietni arī apšauba mītu, ka strādājošo trūkst tieši zemās darba samaksas pēc. Pētījumā secināts, ka darbaspēka trūkumam ir trīs būtiski iemesli:

1) darbaspēka izbraukšana;

2) potenciālo darbinieku motivācijas trūkums un prasmēm neatbilstošas prasības;

3) intereses trūkums par atsevišķu nozaru profesijām.

Pētījumā norādīts, ka tieši pirmie divi faktori rada produktivitātei neatbilstošu darba samaksas pieaugumu.

Apzinot ēnu ekonomikas jautājumus un tās izskaušanas variantus, LM pētījuma autori secina, ka ēnu ekonomikas pro­blēma iziet ārpus vienas ministrijas kompetences robežām. "Nevienai no ministrijām nav tieša uzdevuma risināt ēnu ekonomikas un aplokšņu algas problēmas. Pamatnostādnes par nelegālās nodarbinātības samazināšanu galvenokārt attiecas tikai uz ministriju apakšstruktūrām, tas ir, uz Valsts darba inspekciju un Valsts ieņēmumu dienestu," teikts pētījumā.

Latvijas darba tirgus paradokss - būvniecība

Latvijas darba tirgus un darba samaksas kopainu spilgti raksturojošs piemērs ir būvniecība. Lūk, daži fakti no LM pētījuma, kas attiecināti uz šo nozari:

• būvniecības apjomi arvien aug;

• būvniecība ir viena no nozarēm, kur visvairāk trūkst strādājošo;

• būvniecībā ir viens no augstākajiem darba samaksas līmeņiem valstī;

• būvniecība ir viena no trim nozarēm, kuras visvairāk pakļautas nelegālās nodarbinātības riskam;

• būvniecība ir vienīgā nozare Latvijā, kur jau kopš 1996.gada pastāv ģenerālvienošanās par būtiski lielāku minimālās algas apmēru nekā valsts noteiktais (gan ne visas nozares, bet atsevišķu lielo uzņēmumu līmenī);

• darbinieku prasība pēc konkurētspējīga atalgojuma "uz rokas" sekmē nodokļu apiešanu, pat ja darba devējs ir gatavs maksāt nodokļus pilnībā. Šāda prakse biežāk sastopama uzņēmumos, kur atalgojums tiek maksāts par konkrētu darba apjomu, piemēram, būvniecībā.

Liena Pilsētniece, "KV"



© VSIA "Latvijas Vēstnesis"