| Žurnālā |
Nr.20 (127) 2008. gada 14. maijs
 Eiropas nauda
Jauna institūcija finansējuma apguvei
Eksporta kredītu garantijas – ne ātrāk par janvāri
Lai sīkajiem, mazajiem un vidējiem komersantiem nodrošinātu pieeju ES struktūrfondu finansējumam komercdarbības sākšanai un attīstībai ar tādiem finanšu instrumentiem kā aizdevumu galvojumi, paaugstināta riska aizdevumi, riska kapitāla finansējums un eksporta kredītu apdrošināšana un finansēšana, Latvijā tiek radīta jauna institūcija – ieguldījumu fonds. Tas tiek veidots uz pašreizējās SIA "Latvijas Garantiju aģentūra" (LGA) bāzes.
8.aprīļa Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Ekonomikas ministrijas priekšlikums par ieguldījumu fonda ieviesēju Latvijā izvēlēties Eiropas Investīciju fondu (EIF), bet LGA ieguldījumu fonda apsaimniekotāja funkcijas pilnībā pārņemtu pēc trim gadiem.
Tā kā no ieguldījumu fonda darbības ir atkarīgs ES fondu naudas apguves sākums, īpaši saistībā ar uzņēmēju tik ļoti gaidītajām eksporta kredītu garantijām, "Komersanta Vēstnesis" uz sarunu aicināja LGA valdes priekšsēdētāju LITU KALNIŅU. >>>
|
Aktuāli
Vērtējot uzņēmējdarbību Latvijas rajonos
Ja neko nedarīsi, nekā arī nebūs
Rēzeknes rajons ar 28 pagastiem un pilsētu Viļāni atrodas pašā Latgales vidū. Lai gan katru gadu attīstības indeksi rajonā uzlabojas, īpaši Verēmu, Ozolaines un Griškānu pagastos, kas robežojas ar Rēzeknes pilsētu, rajonā nav attīstīta spēcīga rūpnieciskā ražošana, jo rūpnīcas pārsvarā koncentrējušās valsts pakļautības pilsētā Rēzeknē. Pagastos darbojas nelieli dabas resursu ieguves un pārstrādes uzņēmumi. Zemnieki audzē graudaugus, linus, dārzeņus, nodarbojas ar cūkkopību, aitkopību, biškopību, netradicionālo lauksaimniecību. Rajonā ir lielākā kopējā ezeru platība valstī, kas veicina tūrisma nozares attīstību. Perspektīva nozare ir zivsaimniecība.
Tuvāk par uzņēmējdarbības veidiem un to paredzamo attīstību stāsta amatpersonas, kas pārzina esošo situāciju Rēzeknes rajonā. >>>
|
|
Biznesa vide
Bezdarba samazināšanas sociālā lietderība
Rēzeknē nevienu bezdarbnieku nenoraksta
Deviņdesmitajos gados Rēzeknes rajonā bija visaugstākais bezdarbs valstī – ap 30 procentiem. Tagad tas ir samazinājies uz pusi, tomēr joprojām paliek augstākais valstī. Diez vai pārmetoši jālūkojas uz Latgales novada ļaudīm. Trūkst darbavietu, dinamiskos cilvēkus aizvilina Īrija un Rīga. Lai sāktu savu komercdarbību un veidotu darbavietas, nepieciešamas ne tikai idejas, bet arī nauda un vismaz nodokļu atlaides. Pagaidām šķiet, ka no Rīgas līdz Rēzeknei ir vēl tālāk nekā no Briseles līdz Rīgai. Kas tiek darīts, lai Latgale tik ļoti neizskatītos pēc sērdienes, intervijā "Komersanta Vēstnesim" stāsta Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Rēzeknes filiāles vadītāja INĀRA ŠINDARJOVA. >>>
|
|
| "Komersanta Vēstnesis" arhīvs |
|
Nedēļas žurnāls "Komersanta Vēstnesis" maziem un vidējiem uzņēmējiem iznāca no 2005. gada novembra līdz 2008. gada nogalei (izdevējs: VSIA "Latvijas Vēstnesis"). Kopumā ceļu pie lasītājiem mērojuši 159 specializētā žurnāla numuri, kuru saturu raksturo "Komersanta Vēstneša" moto: "Idejas. Padomi. Pieredze."
Mērķauditorija: mazo un vidējo uzņēmumu īpašnieki un speciālisti, pašnodarbinātie, uzņēmējdarbības uzsācēji un citas komercdarbībā ieinteresētās personas, īpaši reģionos.
Šeit brīvi pieejams pilnīgs "Komersanta Vēstneša" visu laidienu arhīvs. Rakstus var atrast, izmantojot sev ērtāko veidu:
- izmantot "Meklēt" vai "Izvērsto meklēšanu"
- atlasīt žurnāla laidienus pa gadiem (skat. hronoloģisko piedāvājumu zem meklētāja);
- atlasīt tematiskos rakstus pēc rubrikām (skat. izvēlni "VISI RAKSTI" 1. slejā);
- izmantot "Arhīvu" (skat. kalendāru);
- pārskatīt katra numura saturu, izmantojot pogu "Iepriekšējais numurs" (skat. zem žurnāla vāka 1. slejā)
|
|
Iepriekšējais numurs
