Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.2 (8) 2006. gada 11. janvāris
            

"Spilvens" komersantam un investoram

Viena no visbiežāk minētajām mazo un vidējo komersantu problēmām ir brīvo līdzekļu trūkums uzņēmējdarbības tālākai attīstīšanai un konkurētspējas paaugstināšanai. Kā vienu no lielākajiem šķēršļiem intervijā "Komersanta Vēstnesim" to atzīst arī Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības padomes priekšsēdētāja Silvija Greste.

Patiešām - ko darīt augošam uzņēmumam, kuram nepieciešami līdzekļi, bet komercbanku kredītu nav iespējams iegūt nodrošinājuma trūkuma dēļ? Vai ieķīlāt savus, savu draugu un radu dzīvokļus, cerot un ticot biznesa veiksmei, kā to reiz uzdrošinājās restorānu tīkla līdzīpašnieks Endijs Bērziņš, par kura ceļu biznesā nesen stāstījām?

Ne visiem ir tāda drosme un tik pašaizliedzīgi tuvinieki. Atliek cerēt uz kaut ko citu. Visprecīzāk cerību īstenošanai atbilst riska kapitāla fonds.

01.JPG (7745 bytes)
Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

"Bez nopietna atbalsta valsts mērogā joprojām palikuši uzņēmumi dibināšanas stadijā - tieši tie, kuriem ir visgrūtāk atsperties biznesa uzsākšanai un kuriem trūkst gan starta kapitāla, gan zināšanu."

Riska kapitāla vājās saknes Latvijā

Kā minēts Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu nacionālajā programmā "Riska kapitāla finansējums", mazie un vidējie komerc­uzņēmumi (MVK) Latvijā veido aptuveni 99% no komercsabiedrību kopskaita. MVK ir visaktīvākās jaunu produktu izstrādē un ieviešanā. Taču vienlaikus nozīmīgs attīstības šķērslis ir jau minētā apgrūtinātā pieejamība finansējumam. Trīs no septiņām svarīgākajām problēmām saistībā ar finansējuma pieejamību ir apgrozāmo līdzekļu, starta kapitāla un investīciju līdzekļu trūkums.

Kaut gan līdz šim mūsu valstī investīcijas MVK veikuši astoņi riska kapitāla fondi ("New Century Holdings Advisors Latvia", "Baltic Small Equity Fund", Norvēģijas - Latvijas uzņēmējdarbības attīstības fonds, "Baltcap Management Latvia", "Amber Trust S.C.A.", "LHV Ventures", "Eko Investors" un "Askembla Growth Fund"), tās bijušas visai ierobežotas vairāku apstākļu dēļ. Kaut vai tādēļ, ka Latvijas tirgus ir mazs un lielākā daļa no šiem fondiem Baltiju uztver kā vienotu tirgu. Arī piedāvātais viena ieguldījuma apjoms ir nepiemēroti liels MVK vajadzībām (nav veikti ieguldījumi mazāki par vienu miljonu eiro). Tāpat zināšanu un pieredzes trūkums par riska kapitālu kā finansēšanas instrumentu, kā arī zemā komercdarbības aktivitāte un mazā interese par kapitāla piesaistīšanu ir bijusi par pamatu tam, ka Latvijā no visām Baltijas valstīm ir vismazākais skaits riska kapitāla finansēto projektu.

Palīdzība ar Eiropas fondu atbalstu

Pieejamība ES struktūrfondu līdzekļiem pavēra ceļu arī riska kapitāla valsts programmas izveidei mūsu valstī. Tās ieviešana atbilst Vienotā programmdokumenta 2.prioritātes "Uzņēmējdarbības veicināšana" pasākuma "Finansējuma pieejamības uzlabošana uzņēmējdarbībai" aktivitātei "Riska kapitāla finansējums".

Programmas darbība paredzēta līdz 2008.gada augustam, tās ietvaros tiek īstenots viens projekts "Riska kapitāla sistēmas attīstība". Projekta ieviešanu veic Latvijas Garantiju aģentūra (LGA), kas saņemto finansējumu no Eiropas Reģionālā attīstības fonda un valsts budžeta līdzekļus 10,6 miljonu latu (par šo summu tiek papildināts LGA pašu kapitāls) ieguldīs jaunos riska kapitāla fondos, kuri tiks papildināti ar privāto investīciju kompāniju (riska kapitāla fondu vadības kompāniju) līdzfinansējumu. LGA darbosies kā šo riska kapitāla fondu darbību pārraugoša institūcija, nodrošinot pārstāvniecību riska kapitāla fondu investoru padomēs un veicot fondu darbības uzraudzību.

Programmas īstenošanas gaitā paredzēts izveidot trīs riska kapitāla fondus ar plānoto darbības ilgumu no septiņiem līdz desmit gadiem, veikt vismaz 55 riska kapitāla investīcijas MVK un pierādīt riska kapitāla kā valsts atbalsta mehānisma efektivitāti un priekšrocības.

Projekta īstenošanas gaita ir sarežģīta un tādēļ arī smagnēja. Tajā ir vairāki posmi: iepirkuma dokumentācijas un riska kapitāla fondu darbību regulējošo juridisko dokumentu izstrāde, atklāta konkursa rīkošana riska kapitāla fondu vadības kompāniju izvēlei, konkursa noslēgums un riska kapitāla fondu dibināšana (paredzētais termiņš - 2006.gada janvāris, februāris), publiskā finansējuma ieguldīšana LGA pašu kapitālā (pakāpeniski līdz 2006.gada beigām) un riska kapitāla investīcijas MVK - līdz 2008.gada beigām.

Cik tālu esam tikuši patlaban? Pievārēts trešais posms - pērnā gada nogalē tika publiskota ziņa, ka atklātajā konkursā "Riska kapitāla fondu vadības sabiedrību izvēlei" no astoņiem pretendentiem tika noteikti uzvarētāji - a/s "Eko investors", SIA "Zaļās gaismas investīcijas" un SIA "TechVentures fondu vadības kompānija". Paredzamā kopējā līgumcena (bez PVN) ir Ls 370 000. Tā tiks izmaksāta no valsts atbalsta programmas līdzekļiem no 2006. līdz 2008.gadam.

Saskaņā ar programmā plānoto 2006.gada janvārī jau bija jāuzsāk riska kapitāla fondu dibināšana. Taču, kā kļuvis zināms, kāda no konkursā zaudējušajām kompānijām Iepirkuma uzraudzības birojā iesniegusi pārsūdzību par iepirkuma rezultātiem.

Kad fondi varētu sākt darbību

Ja notikumi risināsies labvēlīgi, maijā visi trīs fondi jau varētu uzsākt darbību, prognozē Ekonomikas ministrijas Finanšu departamenta direktors Raimonds Aleksejenko. Vēl ir jānoslēdz riska kapitāla fondu dibināšanas līgumi, un fondi var reāli sākt ieguldīt finansējumu uzņēmumos pēc tam, kad piesaistīts solītais privāto investīciju apjoms vai pagājuši astoņi mēneši kopš fondu nodibināšanas. Te var tikai piebilst, ka, šādi skaitot, 2008.gads tuvojas ļoti strauji... Ceļš ir sarežģīts, bet riska kapitāla fondu izveidē bez privāto investoru un privātā sektora kompetences piesaistes un ar to saistītām procedūrām arī iztikt nav iespējams.

"Lēmums par investīcijām uzņēmumā ir komerciāls. Turklāt tam jābalstās uz pieņēmumu, ka 90 procentus investīciju varam zaudēt. Šādus lēmumus valsts pārvalde nevar pieņemt. Tas ir komerciāls darījums, kurā ir jāriskē ar savu naudu," stāsta R.Aleksejenko. "Lai riska kapitāla fondu gadījumā lēmums būtu īsteni komerciāls, ir izvēlēts starpposms - fondu administrēšana nodota profesionāliem pārvaldītājiem, nosakot, ka privāto investoru finansējumam obligāti ir jābūt vismaz 30% apjomā. Kā liecina konkursa rezultāti, kompāniju pašu kapitāla īpatsvars varētu sasniegt 50 procentus. Tas nozīmē, ka, ieguldot 10 miljonus valsts budžeta un ES struktūrfondu finansējuma, riska kapitāla investīcijām 2006. - 2008.gadā dabūjam atbalsta instrumentu 20 miljonu apjomā."

Šajā gadījumā ES un valsts budžeta līdzfinansējums, R.Aleksejenko vārdiem runājot, darbojas kā "spilvens" investoram. Jo privātais investors uzņemas daļu risku, ko nav iespējams aprēķināt, piemēram, cik liela daļa jauno uzņēmumu koksnes nozarē vai ķīmiskajos uzņēmumos var bankrotēt. Protams, riska kapitāla fondiem ar šādu varbūtību ir jārēķinās. Taču pastāv arī otra - tie uzņēmumi, kuri, pateicoties riska kapitāla atbalstam, veiksmīgi attīsta darbību (un to ir aptuveni 10%), galvenokārt ražo produkciju ar augstu pievienoto vērtību un var nest peļņu pat 1000 procentu apjomā. Šajā gadījumā riska kapitāla fonda devums savukārt ir bijis "spilvens" komercuzņēmumam, lai vispār izkustētos no sākumpunkta un iekļautos tirgus dalībnieku rindās.

LGA informācija

Kuri uzņēmumi varēs saņemt atbalstu

Riska kapitāla valsts atbalsta pro­grammā paredzēts, ka atbalstu no riska kapitāla fondiem var saņemt MVK, kuri reģistrēti Latvijā, kuros strādājošo skaits nepārsniedz 250 un gada neto apgrozījums - 50 miljonus eiro.

Investīcijas paredzētas attīstības projektiem, kuriem ir labs biznesa plāns, nav kredītvēstures, nav pietiekama nodrošinājuma, lai iegūtu bankas aizdevumu, un ir paaugstināts risks veiksmīgas darbības izvēršanai. Īstenībā šis atbalsta instruments ir vajadzīgs divu veidu uzņēmumiem. Tiem, kuriem nav lielu kapitālieguldījumu, bet kuri ir ļoti augstu peļņu nesoši, piemēram, informācijas tehnoloģiju uzņēmumi. Otra grupa - ātri augoši uzņēmumi savā sākuma stadijā, bet ne tikko dibināti. Nākamais solis būs aizdevumu garantijas, kuras arī nodrošina LGA, un tās būs pieejamas nākamajā biznesa attīstības pakāpē - kad iegūta laba kredītvēsture un novērsts paaugstinātā riska faktors. Par šo atbalsta veidu stāstīsim kādā no turpmākajiem "KV" numuriem.

Atliek vien gaidīt riska kapitāla fondu darbības sākumu un cerēt, ka tas notiks pēc iespējas ātrāk. Tad būs nodrošināts viss vienkāršo atbalsta instrumentu spektrs augošiem uzņēmumiem. Uzņēmējs varēs saņemt gan riska kapitāla fonda atbalstu, gan kredītu kopā ar garantiju.

Taču bez nopietna atbalsta valsts mērogā joprojām palikuši uzņēmumi dibināšanas stadijā - tieši tie, kuriem ir visgrūtāk atsperties biznesa uzsākšanai un kam trūkst gan starta kapitāla, gan zināšanu. Pašlaik notiek atbalsta sistēmas izveide ačgārnā kārtībā - jo uzņēmumi spēcīgāki, jo attīstītāka ir to atbalsta sistēma valstī.

To atzīst arī R.Aleksejenko: "Mēs ejam no beigām uz sākumu. Viena iemesla dēļ: jo agrīnāka ir uzņēmuma attīstības stadija, jo sarežģītāki atbalsta instrumenti ir nepieciešami. Pašlaik tiek uzkrāta pieredze valsts atbalsta darbībai un ir pienākusi kārta arī uzņēmumiem dibināšanas posmā. Ir izstrādāta nacionālā programma uzņēmējdarbības uzsācējiem, kas gan atrodas saskaņošanas procesā." Tajā paredzētas gan valsts apmaksātas mācības biznesa pamatu apgūšanai, gan konsultācijas biznesa plāna izstrādei, padomi uzņēmuma dibināšanas procesā un finansiāls atbalsts tieši uzņēmuma dibināšanai.

Mudīte Luksa, "KV"

 

 



 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas