Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.2 (8) 2006. gada 11. janvāris
            

Pašnodarbināta persona

Mūsdienu ekonomiskajos apstākļos aizvien vairāk cilvēku vēlas kļūt ekonomiski neatkarīgi no darba devējiem. Vienkāršākais, ātrākais un lētākais veids, kā to panākt, ir kļūt par pašnodarbinātu personu. Lai reģistrētos par pašnodarbinātu personu, nav nepieciešams nedz sākuma kapitāls, nedz pamatlīdzekļi, nedz statūti, nedz arī daudzas citas formalitātes, kas saistītas ar uzņēmuma reģistrāciju. Turklāt pašnodarbināta persona, kas veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, saņem tādas pašas sociālās garantijas kā darbinieks, kas strādā pie darba devēja, - piemēram, slimības pabalstu, maternitātes pabalstu, bērna kopšanas pabalstu, arī paternitātes atvaļinājumu un pabalstu

Saskaņā ar Latvijas likumdošanu pašnodarbināta persona ir persona, kas darba ienākumus gūst patstāvīgi, neiesaistoties kā darbinieks darba tiesiskajās attiecībās ar darba devēju un neieņemot amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību.

Ir divu veidu pašnodarbinātas personas - individuālā darba veicēji un saimnieciskās darbības veicēji. Individuālā darba veicēji tiek reģistrēti tikai vienam konkrētam darbības veidam, savukārt saimnieciskās darbības veicēji var reģistrēt vairākus darbības veidus, kā arī nolīgt darbiniekus. Ir vairākas profesijas, kurās par pašnodarbinātu personu ir jāreģistrējas obligāti, piemēram, advokātiem, notāriem, revidentiem.

04.JPG (20987 bytes)

"Lai reģistrētos par pašnodarbinātu personu, nav nepieciešams nedz sākuma kapitāls, nedz pamatlīdzekļi, nedz statūti, nedz arī daudzas citas formalitātes, kas saistītas ar uzņēmuma reģistrāciju."

Kā reģistrēties

Lai reģistrētos par individuālā darba veicēju, ir jāvēršas sava rajona (kur esat pierakstīts vai deklarējis dzīvesvietu) pašvaldībā. Tur ir jāiesniedz pieteikums par konkrēto darbības veidu, kurā vēlaties darboties. Atkarībā no darbības veida ir jāiesniedz arī atbilstošs izglītību vai kvalifikāciju apliecinošs dokuments (piemēram, tulkotājiem, amatniekiem u.c.). Tad speciāla komisija lemj, vai ļaut veikt attiecīgo darbības veidu. Pēc atļaujas saņemšanas ir jādodas uz sava rajona Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodaļu, kur izsniedz individuālā darba reģistrācijas apliecību. Atļauja veikt individuālo darbu un individuālā darba reģistrācijas apliecība neatkarīgi no tā, kad esat šos dokumentus saņēmis, ir derīgi tikai līdz kalendārā gada beigām. Lai atjaunotu atļauju, atkal ir jāvēršas pašvaldībā ar tiem pašiem dokumentiem, pēc tam atkal VID jāsaņem jauna individuālā darba reģistrācijas apliecība.

Lai reģistrētos par saimnieciskās darbības veicēju, ir nepieciešama pase un uzņēmuma līgums ar juridisku personu vai saimniecisko darbību apliecinošs dokuments (piemēram, īpašuma vai valdījuma tiesības apliecinošs dokuments, advokātiem, zvērinātiem revidentiem, tiesu izpildītājiem - atbildīgo institūciju izsniegtas apliecības vai sertifikāti, ārstiem - ārsta sertifikāts un dokuments, kas apliecina tiesības uzsākt ārsta praksi utt.). Tad, protams, jādodas uz sava rajona VID nodaļu, kur tiek izsniegta beztermiņa nodokļu maksātāja apliecība. Saimnieciskās darbības veicējs VID var reģistrēt vairākus darbības veidus, piemēram, tulkotājs un namīpašnieks. Šāda apliecība darbojas līdz brīdim, kad pats paziņojat VID, ka pārtraucat savu saimniecisko darbību.

Tās būtībā ir vienīgās atšķirības abiem pašnodarbināto personu veidiem. Pārējais - ienākumu un izdevumu reģistrēšana, atskaišu un deklarāciju iesniegšana, nodokļu likmes un samaksas kārtība, kā arī citas formalitātes ir vienādas.

Kā maksāt nodokļus

Pašnodarbināta persona ar klientiem (pasūtītājiem) var norēķināties gan skaidrā naudā, izsniedzot kvīti (kvītis jāreģistrē VID), vai arī ar pārskaitījumu, pamatojoties uz rēķinu.

Pašnodarbinātai personai ir jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas jeb sociālais nodoklis un iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Ja pašnodarbinātas personas ienākumi 12 mēnešu laikā pārsniedz 10 000 latu, VID ir jāreģistrējas par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 25%, savukārt ikmēneša sociālais nodoklis šajā gadā ir 30,2%.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir jāveic par tiem mēnešiem, kuros ienākumi (kas veidojas, no pašnodarbinātā ieņēmumiem atskaitot izdevumus) sasnieguši 110 latu mēnesī, un par visiem turpmākajiem mēnešiem līdz gada beigām, sākot no mēneša, kad gada ienākumi sasnieguši 1320 latus. Ja, reģistrējoties VID, jūs jau zināt, ka jūsu ikmēneša ienākumi būs mazāki par 110 latiem, šī iestāde par to jāinformē, un jums nav jāreģistrējas par sociālā nodokļa maksātāju. Ja tīrie ienākumi (ienākumi, no kuriem atskaitīti attaisnotie izdevumi) mēnesī pārsniedz 110 latus, jums ir tiesības maksāt sociālo nodokli no 110, nevis, teiksim, 500 latiem, kas ir mēneša faktiskā peļņa. Protams, ja gribat, nodokli var maksāt arī no 500 latiem. Arī tad, ja jūsu ienākumi ir mazāki par 110 latiem mēnesī, bet vēlaties nodrošināt sev sociālās garantijas, jums ir tiesības brīvprātīgi veikt sociālā nodokļa samaksu kaut vai no viena lata.

Kā veikt atskaites

Par sociālo nodokli ir jāatskaitās vienu reizi ceturksnī. Līdz nākamā ceturkšņa pirmā mēneša 15.datumam VID ir jāie­sniedz "Ziņojums par pašnodarbinātā vai iekšzemes darba ņēmēja pie darba devēja ārvalstnieka vai ārvalstu darba ņēmēja pie darba devēja ārvalstnieka valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām". Līdz šai dienai arī jāveic nodokļa pārskaitījums.

Gada ienākumu deklarācija ir jāie­sniedz ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 1.aprīlī. No gada ienākumu summas (no ienākumiem atskaitīti ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi) jāmaksā iedzīvotāju ienākumu nodoklis 25% apmērā. Taču var gadīties, ka ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi pārsniedz jūsu ienākumus. Tad pārmaksātais nodoklis tiek atmaksāts. Pašnodarbināta persona var saņemt atpakaļ arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu par izglītības un ārstnieciskajiem izdevumiem. Tam ir paredzētas atsevišķas veidlapas.

Kopš otrā darbības gada VID ir jāie­sniedz iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumu aprēķins no saimnieciskās darbības. Tas ir jāizdara līdz taksācijas gada 1.februārim. Šo avansa maksājumu aprēķina, pamatojoties uz iepriekšējā taksācijas gada ienākumu deklarāciju. Taču te nu sanāk diezgan liela pretruna - avansa aprēķins jāie­sniedz līdz 1.februārim, bet ienākumu deklarācija - līdz 1.aprīlim. Tātad, lai veiktu avansa aprēķinu, ienākumu deklarācijai arī ir jābūt gatavai līdz 1.februārim.

Visas atskaitēm un deklarācijām nepieciešamās veidlapas var nopirkt kancelejas preču veikalos, kuros pārdod veidlapas, vai arī specializētajos veidlapu veikalos. Veidlapas ir atrodamas arī VID mājaslapā www.vid.gov.lv.

Saimnieciskā darbība: ienākumi un izdevumi

Kalendārā gada laikā ir jākrāj visi ar saimniecisko darbību saistītie ienākumus un izdevumus apliecinošie dokumenti - kvītis, čeki, rēķini, līgumi, bet tikai tie, kas ir tieši saistīti ar attiecīgo pašnodarbinātās personas darbības veidu. Uz visiem čekiem, kvītīm un rēķiniem ir jābūt norādītam jūsu vārdam, uzvārdam, personas kodam un, vēlams, arī adresei. Visi ienākumi un izdevumi ir jāiegrāmato "Saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā". Tas gan vairāk paša ērtībai, jo VID šos žurnālus, kā arī ienākumus un izdevumus apliecinošos dokumentus vairs nekontrolē. Tomēr visi šie dokumenti ir jāglabā, jo VID ir tiesības jebkurā brīdī veikt jūsu grāmatvedības auditu.

Ar saimniecisko darbību saistītajos izdevumos var iekļaut materiālu un tehniskā nodrošinājuma izmaksas, piemēram, gan mobilā, gan fiksētā telefona rēķinus. Tomēr visu rēķina summu iekļaut nedrīkst. Ir nepieciešamas sarunu atšifrējuma izdrukas, kurās atzīmēti tie numuri, uz kuriem zvanīts saistībā ar saimniecisko darbību. Tad proporcionāli šīm atzīmētajām sarunām ar koeficienta palīdzību ir jāaprēķina summa, ko iekļaut izdevumos. Piemēram, kopējā rēķinā iekļautais sarunu laiks ir 100 minūtes. Atzīmētās "biznesa" sarunas ir 40 minūtes. Lai aprēķinātu koeficientu, 40 jādala ar 100, un iegūtais koeficients ir 0,4. Tad rēķina kopējā summa ir jādala ar koeficientu 0,4 un iegūto summu var iekļaut izdevumos.

Ja saimniecisko darbību veicat mājā (dzīvoklī), kas ir jūsu īpašums, izdevumos var iekļaut arī daļu īres maksas un daļu elektrības rēķina. Atkal ir jāizmanto koeficients, ko aprēķina šādi: savā mājoklī izvēlieties telpu, kurā (formāli) veiksiet savu darbību. Šīs telpas platību izdaliet ar visa dzīvokļa kopējo platību. Tad īres maksas un elektrības rēķinu izdaliet ar iegūto koeficientu. Piemērs: dzīvokļa kopējā platība ir 100 kvadrātmetru. Saimnieciskajai darbībai izmantotā telpa ir 15 kvadrātmetru liela. Koeficienta aprēķins: 15:100 = 0,15.

Atšķirīga aprēķinu kārtība ir tad, ja māja vai dzīvoklis ir reģistrēts uz cita vārda, taču to vajadzētu precizēt VID.

Ar saimniecisko darbību saistītajos izdevumos iekļaujams arī samaksātais sociālais nodoklis.

Kristīne Lielause,
tulkotāja, pašnodarbināta persona

Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

Ko izlasīt

Noderīga literatūra:

"Pašnodarbinātais un nodokļi"

"Iesniedz deklarāciju un saņemsi pārmaksāto nodokli"

"Metodiskie norādījumi par ieņēmumu uzskaiti iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai"
(kā aizpildīt "Saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu").

Der zināt

Kur iegūt informāciju:

www.vid.gov.lv

www.vsaa.lv

Informācija par pašnodarbinātas personas uzturēšanos un strādāšanu Eiropas Savienības valstīs:

http://europa.eu.int/youreurope/nav/lv/citizens/home.html

 

 



 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas