Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.41 (47) 2006. gada 18. oktobris
            

Ekopuķes 100 km rādiusā no Rīgas

Tūristu mītnes zemnieku saimniecība "Jaun-Ieviņas" Cēsu rajona Raunas pagastā un SIA "Usmas kempings" Ventspils rajona Usmas pagastā pirmās Latvijā saņēmušas Eiropas ekomarķējuma sertifikātu. To simbolizē stilizēta puķe ar Eiropas zvaigznīšu ziedu un ? burtu, kas ir mulsinoši līdzīgs eiro apzīmējumam.

Pagodinātie ekopuķes sertifikāta ieguvēji - "Jaun-Ieviņu" saimnieks Uldis Rudzītis un "Usmas kempinga" valdes priekšsēdētāja Sandra Backāne - neslēpj birokrātijas gurdinošās pēdas. Abiem, ķeroties pie darba, pirmā reakcija bijusi - nekad tas nav iespējams.

Kad birokrātijā saskata jēgu

Sabiedrība Latvijā varbūt velti ir maldināta, lai atgaiņājas no birokrātijas. Mums tiek iestāstīts, ka tās radītie šķēršļi ir grūti pārvarami un tāpēc ir jānovāc. Tikmēr Eiropa izliek arvien svaigākas cilpas, un nevajag lēti iedomāties, ka to turpmāk nebūs. Birokrātija - tas laikam ir arī vāciskais ordnungs, jo domāts, lai visā būtu secīga kārtība, ne ar pinekļiem vairots haoss.

Un arī ekopuķes sertifikāta saņēmējam tas nozīmē nevis liekulīgu piekrišanu nosacījumiem vai manīgumu to apiešanā, bet gan konkrētu gandrīz 40 prasību izpildi vides saglabāšanā, kas ietver sevī resursu taupīšanu (ūdens, enerģijas), atkritumu samazināšanu un nokopšanu, cilvēka veselības saudzēšanu un, protams, papildu peļņas avotu caur atpazīstamību Eiropā.

"Pirmajā mirklī likās - baigā birokrātija. Bet, kad ej cauri tam visam, tad saproti, ka ir loģika un jēga, ka tas nav tikai tāpēc, lai būtu aprakstīts papīrs, bet ir svarīgi pamatot un pierādīt, ka lietas tiek darītas pareizi. Mums gan bija vienkāršāk tāpēc, ka "Jaun-Ieviņas" ir bioloģiskais lauksaimniecības uzņēmums. Vides kritēriji nav nekas jauns, tā mums ir ikdiena," teic U.Rudzītis, kura veselīgas vides saimniecība piedāvā ekskursijas savvaļas zirgu dārzā, atpūtu pie iekopta dīķa un no dabīgiem materiāliem celtā viesu namā, veselīgu pēršanos liepas koka pirtī.

S.Backāne stāsta, ka sākotnēji lāgā nevarējis saprast, kā ar vienotu eiropeisko prasību tikt galā: "Ir sadzīves elektroierīces, kas dalās klasēs, un profesionālās, kas ir klasi augstāk. Bet profesionālās nevērtēja, jautājumi bija tikai par sadzīves iekārtām. Tā nu pretī kritērijiem, kur bija prasīti A klases ledusskapji, man ir strīpiņa, jo man ir tikai profesionālie ledusskapji. Bija jāliek uz papīra viss, kas liekas pats par sevi saprotams. Tas kaitina. Bet, kad saņemas, tad var uzrakstīt."

Strādā ar videi draudzīgu pārliecību

Ekomarķējuma kritērijos bija arī prasība, ka energopiegādātājam jābūt tādam, kurš izmanto atjaunojamos resursus. "Arī šī prasība šķita neizpildāma, jo piegādātājs taču viens - "Latv­energo", un mēs nevaram ietekmēt viņu darbību. Izrādījās, uzņēmums tomēr ražo enerģiju no atjaunojamiem resursiem, par ko saņēmām apstiprinošu atbildi un dokumentu," teic U.Rudzītis.

Usmā var rīkot konferences. Ir zāles ar atbilstošu modernu aprīkojumu. Atpūtas kompleksā ir baseins, solārijs, pirtis. "Varbūt kāds to uzskata par trūkumu, bet mums pie pirts kompleksa nav tusiņu telpas. Tā ir mūsu pārliecība - pirtis domātas veselībai, var izmantot masāžas, pasūtīt kūres, kādas nu patīk - tievēšanai, ādas svaigumam, bet atsevišķas vietas, kur vienu vakaru nodzert, nav. Vasarā Usmā jau piekto sezonu darbojās kempings, tam ir zaļais sertifikāts no "Lauku ceļotāja". Tā nokārtošanai bija mazāk papīru," iesmejas S.Backāne. Ir bijis arī atbalsts no malas. "Usmas kempingam" pirmā tāda bija Latvijas nauda - 2003.gadā no Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības programmas. Tad nāca SAPARD. Ir divi struktūrfondu projekti. Viņa rēķina: "Ja nebūtu Eiropas naudas, mēs būtu. Bet ne tik lieli gan!"

Zaļais stimuls klientam

Ekosertifikāts izmaksājis 800 eiro katram uzņēmumam. Ik gadu abiem būs jānoskaita vismaz pa 100 eiro šī pasākuma informatīvās sistēmas uzturēšanai Eiropā.

Vides ministrs Raimonds Vējonis, mājot ar galvu uz ekosertificēto pusi, teic, ka nu pie viņiem brauks tālīnie eiropieši. Ne jau viņi būs tie svarīgākie. Vides krietnuma atzinību nopelnījušas saimniecības, kas atrodas Latvijā 100 km rādiusā no metropoles. Tas tiek uzskatīts par šim biznesam vēl izdevīgu attālumu pašmāju ceļotājiem, konferenču rīkotājiem. Bet līdz reģionu dzīlēm tūrisma maršrutiem joprojām liedz aizvīties viss latviešu džentlmeņa problēmu komplekts - nepārtraukta ceļa trūkums, iedzīvotāju vidējā slāņa plānums un Rīgas muskuļu uzvaras cīņā par katru valsts latu.

Tāpat kā Zilo karogu īpašniekus arī ekosertificētos uzņēmumus katru gadu pārbaudīs. Vides speciālisti teic, ka pirmās puķes ir pamats ekomarķējuma sistēmas ieviešanai. Latvijā šo sistēmu pārrauga Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra.

Divas zaļi iezīmētās Latvijas tūrisma saliņas kopā ar apmēram tūkstoti citu šādi marķētu Eiropas preču un pakalpojumu būs atrodamas tīmeklī www.eco-label.com. Tajā ekopuķes iegūšanai var smelties iedvesmu jebkuras nozares komersanti.

Lidija Dārziņa, "KV"

UZZIŅAI

Eiropas ekomarķējumu - "Ekopuķīti"- 1992.gadā izstrādāja Eiropas Komisija ar mērķi veicināt videi draudzīgu produktu ražošanu un palīdzēt patērētājiem viegli atpazīt šādas preces un pakalpojumus.

"Ekopuķītes" logo uz produkta nozīmē, ka tā ietekme uz vidi ir samazināta visā produkta dzīves ciklā.

Uz Eiropas ekomarķējumu ir iespējams pieteikties vairāk nekā 20 dažādās produktu grupās.

"Ekopuķītes" sertifikāts ir piešķirts jau vairāk nekā 1000 dažādām precēm un pakalpojumiem, daļa no kuriem ir atrodama arī Latvijas tirgū.

 

 



 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas