Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.41 (47) 2006. gada 18. oktobris
            

Uzņēmējiem būs jānodrošinās pret vides riskiem

Septembrī Saeima pirmajā lasījumā izskatīja Vides ministrijas sagatavoto Vides aizsardzības likumprojektu, kas paredz, ka, iespējams, pēc pāris gadiem uzņēmējiem būs obligāti jāapdrošina tās komercdarbības nozares, kuras rada paaugstinātu risku kaitēt apkārtējai videi. Likumprojekts paredz plašāku to darbību loku, kurās uzņēmējs būs atbildīgs par nodarīto kaitējumu videi, proti, atbildība tiek paredzēta par visām B kategorijas piesārņojošām darbībām, naftas bāzēm, degvielas uzpildes stacijām un ķīmisko vielu un produktu transportam pa cauruļvadiem. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka līdzšinējā likumā "Par vides aizsardzību" ir nepieciešami būtiski un apjomīgi grozījumi, tāpēc nolemts izstrādāt jaunu likumu, kurā būtu iekļaujamas pamatprasības vides jomā.

ES valstīs ir fondi augsta riska biznesam

Patlaban Vides aizsardzības likumprojekts neparedz obligāto apdrošināšanu darbībām ar paaugstinātu risku videi, taču, ja operators (uzņēmums) būs radījis kaitējumu vai kaitējuma draudus videi, tas preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu veikšanai varēs izmantot pieejamos finansējuma nodrošinājuma veidus, tajā skaitā apdrošināšanu. Likumprojektā nav norādes par to, lai kāds finansējuma nodrošinājums būtu obligāts. Kā alternatīva obligātai apdrošināšanai par videi nodarīto kaitējumu varētu būt arī speciāli veidoti fondi. Piemēram, Zviedrijā tiek veidoti speciāli vides atbildības fondi. Savukārt citās Eiropas Savienības (ES) valstīs tiek veidoti fondi nozarēs ar paaugstinātu risku videi, piemēram, Vācijā, Nīderlandē, Francijā. Bet apdrošināšanas pūli ir izveidoti Dānijā, Spānijā, Francijā, Itālijā, skaidro Vides ministrijas (VIDM) Juridiskā departamenta direktore Aina Stašāne.

Likumprojektā arī noteikta kardināli cita pieeja videi nodarītā kaitējuma gadījumā - līdz šim, neveicot nepieciešamos pasākumus kaitējuma novēršanai, vainīgais varēja samaksāt aprēķināto summu, turpretim likumprojekts kā primāro izvirza tieši attiecīgo pasākumu veikšanu kaitējuma novēršanai. Vienmēr ir bijušas problēmas ar preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksu un kaitējuma videi novērtēšanas izmaksu aprēķināšanas kārtību, kas ir ļoti svarīgs tuvākās nākotnes uzdevums ministrijai.

Pašlaik gan nav zināms, kad uzņēmējiem nāksies apdrošināt vides riskus, kā arī kādu iespaidu tas atstās uz šo nozaru pakalpojumu un preču cenām.

Turklāt arī apdrošinātāji šobrīd nav gatavi piedāvāt tāda veida produktus. Līdz ar to valstij, pirms noteikt obligāto apdrošināšanu, ir jārēķinās arī ar apdrošinātāju iespējām. Līdz ar to tuvākajā laikā noteikt obligāto apdrošināšanu nav paredzēts, saka VIDM Juridiskā departamenta direktore.

Nepārprotami jādefinē: kas būs jāapdrošina

Degvielas tirdzniecības kompānijas "Virši - A" valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš, vērtējot iespējamo obligāto apdrošināšanas ieviešanu, norāda, ka jau šobrīd daudzi vides aizsardzības aspekti ir iekļauti Latvijas likumos.

Degvielas tirgū ir stingri vides aizsardzības un drošības noteikumi, kurus neizpildot nav iespējams nodot ekspluatācijā degvielas uzpildes staciju (DUS) un uzsākt tirdzniecību. Piemēram, DUS degvielas uzpildes un t.s. noliešanas vietā pie degvielas tvertnēm ir jāieklāj speciāla plēve vai betona maisījums, kas iespējamā naftas noplūdes gadījumā ir kā aizsegs, lai degviela nenokļūtu gruntsūdeņos, skaidro J.Riekstiņš, piebilstot, ka Latvijā ir noteiktas ūdens monitoringa pārbaudes, kas ir biežākas nekā citās ES valstīs.

Lai arī normatīvajos aktos un atļaujās vides jomā noteiktās prasības ir stingras, tomēr, veicot noteiktu piesārņojošu darbību, arī ievērojot visas prasības, pastāv risks nodarīt kaitējumu videi, jo ir taču dažādi riska faktori, piemēram, cilvēka iespējamās kļūdas. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecināma atbildība bez vainas, apdrošināšana varētu būt pat izdevīgāka nekā pašam segt visus videi nodarītā kaitējuma dēļ radušos izdevumus, uzsver VIDM pārstāve.

Obligātā apdrošināšana būtu kā nodrošināšanās pret lielāka mēroga katastrofām, kuras nevar prognozēt, bet kuru varbūtību nedrīkst izslēgt, uzskata J.Riekstiņš.

Šobrīd skaidri jādefinē, kas būtu jāapdrošina un kas rada lielāko apdraudējumu videi, proti, DUS, automašīnas, kuras piegādā degvielu, vai degvielas noliktavas.

Par bīstamāko objektu videi ir kļuvis naftas produktu cauruļvads, kuram būtu nepieciešama tūlītēja apdrošināšana, jo patvaļīgo pieslēgumu dēļ riskam tiek pakļauts paaugstinātas bīstamības objekts, uzsver "Virši - A" valdes priekšsēdētājs.

Viņš pauž cerību, ka termins "obligāts" nekļūs par nastu uzņēmējiem. Un, ja prasības tiks papildinātas ar obligāto civiltiesisko apdrošināšanu, tad DUS uzturēšanas izmaksu kāpums nebūs tik liels, lai to izjustu pircēju maciņi.

Apdrošinātāji būs gatavi šim pakalpojumam

Pēc Latvijas pievienošanās ES ir jāpilda dalībvalstīm noteiktie pasākumi, tajā skaitā vides aizsardzībā, saka AAS "Balta" Īpašuma un civiltiesiskās atbildības risku parakstīšanas daļas galvenais speciālists Nikolajs Nikolajevs. Viņaprāt, obligātā apdrošināšana nozarēs ar paaugstinātu risku videi noteikti ir jāievieš.

Lai kāds būtu komercdarbības veids, vienmēr pastāv risks bez iepriekšēja nodoma nodarīt zaudējumus trešajām personām un videi, īpaši tas attiecas uz uzņēmumiem, kuru darbība saistīta ar paaugstinātu riska pakāpi dabai, vērtē AAS "BTA" Civiltiesiskās atbildības riska parakstītāja Olga Beile. Dažkārt nodarītais kaitējums ir mērojams lielos apmēros un var radīt uzņēmējam nopietnas finansiālas problēmas. Civiltiesiskās atbildības apdrošināšana ir viena no iespējām, kā pasargāt uzņēmēju no neparedzētiem, varbūtējiem izdevumiem. Ja likumdevējs lems par labu obligātai apdrošināšanai uzņēmumiem, kuru darbība ir saistīta ar paaugstinātu riska pakāpi videi, tad kompānija būs gatava to klientiem piedāvāt. Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises esamība paaugstina arī uzņēmēja prestižu un drošumu klientu un pasūtītāju priekšā, piebilst O.Beile.

Pret risku apdrošina arī pašreiz

Brīvprātīgi uzņēmēji iespējamos riskus nodarīt kaitējumu videi var apdrošināt arī pašlaik. Bet vairākās nozarēs, piemēram, operatoriem, kuri veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, jau ir noteikta obligātā apdrošināšana. Arī kravu īpašniekiem, kas nodod pārvadāšanai bīstamas kravas Latvijas teritorijā, ir jāapdrošina civiltiesiskā atbildība par zaudējumiem, kas var tikt nodarīti pārvadātājam, trešajām personām, to mantai un videi, skaidro A.Stašāne.

"BTA" kā apdrošināšanas aizsardzības paplašinājumu piedāvā saviem klientiem vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas veida ietvaros apdrošināt civiltiesisko atbildību par apkārtējai videi nodarīto kaitējumu pēkšņa piesārņojuma dēļ. Patlaban uzņēmēju pieprasījums pēc šī riska apdrošināšanas ir minimāls. Pārsvarā savu civiltiesisko atbildību par videi nodarīto kaitējumu apdrošina lielie uzņēmumi, kuri darbojas tādās nozarēs kā naftas pārstrāde, degvielas uzpildes stacijas. Par vides risku apdrošināšanu interesējas arī celtniecības uzņēmumi, kas piedalās lielo objektu celtniecībā, saka O.Beile.

Arī "Balta" piedāvā klientiem apdrošināt iespējamos uzņēmējdarbības riskus, kas varētu radīt kaitējumu apkārtējai videi. Pagaidām lielākā daļa uzņēmēju vieglprātīgi attiecas pret uzņēmējdarbības riskiem, tādējādi pakļaujot kompāniju nezināmai riskantai nākotnei tā vietā, lai būtu gatavi dažādiem pavērsieniem. Nepareiza lēmuma pieņemšana un nepareizi novērtēta riska rezultāts ļoti bieži ir maksātnespēja, uzsver "Balta" speciālists. Tādēļ uzņēmējiem ļoti svarīgi ir izvērtēt visus riska faktorus uzņēmējdarbībā, jo apdrošināšana ir tikai viens no veidiem, kas samazina riska cēloņu ietekmi uz sabiedrību, uzsver N.Nikolajevs. Šobrīd aktīvākie minēto risku apdrošinātāji ir pārtikas, kā arī ķīmisko produktu ražotāji.

Cenas neiespaidos

"Obligātās apdrošināšanas komercdarbībai ar paaugstinātu risku videi ieviešana būtiski neietekmēs šo nozaru preču vai pakalpojumu cenas, piemēram, OCTA tarifi pasažieru pārvadātājiem neietekmē braukšanas biļešu cenas," saka "Baltas" pārstāvis. ES valstu pieredze neliecina, ka, ieviešot obligāto apdrošināšanu vides riskiem, apdrošinātājiem varētu rasties zaudējumi līdzīgi kā pašlaik ir ar OCTA autotransportam. Turklāt Latvija ir daudz labākā situācijā, jo varam izmantot ES pieredzi un neatkārtot viņu kļūdas, domā N.Nikolajevs.

Pašlaik ir grūti prognozēt obligātās apdrošināšanas ieviešanas ietekmi, jo nav zināmi minimālie atbildības limiti un apdrošināšanas nosacījumi, kuri būs noteikti uzņēmējiem vides piesārņojuma riska obligātas apdrošināšanas ieviešanas gadījumā, norāda O.Beile. Tā kā nozarēs ar paaugstinātu risku nodarīt kaitējumu videi darbojas kompānijas ar lielu apgrozījumu, tad apdrošināšanas izmaksas šo uzņēmumu apgrozījumu apjomā nebūs tik ievērojamas, tādējādi preču vai pakalpojumu cenas tās varētu ietekmēt minimāli vai neietekmēs vispār, uzskata BTA pārstāve, piebilstot, ka jebkurā gadījuma ietekme uz pakalpojumu vai preču cenām būs atkarīga no paša uzņēmēja cenu veidošanas politikas.

Ietekme nav pētīta

Tā kā pašlaik nav ieviesta obligātā apdrošināšana nozarēs ar paaugstinātu risku videi, tad nav vērtēta arī iespējamā ietekme uz tautsaimniecību. Izstrādājot attiecīgu normatīvo aktu par obligātās apdrošināšanas ieviešanu, šāds izvērtējums tiks sagatavots, skaidro A.Stašāne. Taču ietekme būs atkarīga no apdrošinājuma summas, apdrošināšanas seguma, personu loka, kas ir atbildīgas par nodarīto kaitējumu, atbildības veida, atbildības limita, glābšanas un juridisko izdevumu apmēra, prasības noilguma perioda un citiem nosacījumiem, saka VIDM speciāliste. Obligātā apdrošināšana darbībām ar paaugstinātu risku videi varētu tikt ieviesta, kad apdrošinātāji būs spējīgi piedāvāt attiecīgus produktus un būs gatavi veikt šādu apdrošināšanu, prognozē A.Stašāne.

Pirms ieviest obligāto apdrošināšanu, vispirms būtu jāsagatavo "Uzņēmēju vides risku menedžmenta standarts", kurš noteiktu, kas ir tīra vide, kas - piesārņota, kas ir atbildīgs par kaitējumu videi utt., tas ļautu aprēķināt apdrošināšanas tarifus, uzskata "Balta" pārstāvis N.Nikolajevs, piebilstot, ka varētu noteikt līdzīgus nosacījumus vides apdrošināšanai, kādi ir OCTA autotransportam, proti, "bonus - malus" līmeņus, kad labs autovadītājs var saņemt nozīmīgas apdrošināšanas atlaides.

Obligātās apdrošināšanas ieviešana nozarēs ar paaugstinātu risku videi var sarežģīt civiltiesiskās atbildības riska novērtēšanas procesu, jo būs nepieciešami augsti kvalificēti apdrošināšanas speciālisti, kas spēs pareizi novērtēt riska pakāpi katram uzņēmumam individuāli, paredz O.Beile. Apdrošināšanas kompānijām būs nopietni jāizstrādā pakalpojumi, lai nodrošinātu to atbilstību apkārtējās vides obligātas apdrošināšanas normatīvo aktu prasībām, saka " BTA" pārstāve.

Lai arī šajā apdrošināšanas veidā atšķirībā no autoīpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas zaudējumi nav gaidāmi masveidā, toties to apmērs vienā negadījumā var būt visai iespaidīgs, tādēļ svarīgi būs pareizi veikt pārapdrošināšanu.

Pašlaik par situāciju Latvijas tirgū pēc šī apdrošināšanas veida ieviešanas ir grūti spriest. Taču pasaules prakse rāda, ka vides piesārņošanas seku likvidēšanas zaudējumi var sasniegt milzīgus apmērus un pat viens gadījums var radīt apdrošinātajam zaudējumus, kas pārsniegs parakstīto prēmiju apmēru šajā apdrošināšanas veidā, saka O.Beile.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka tajā ietverti nosacījumi atbildībai vides jomā, kas izriet no Eiropas direktīvas 2004/35/EK, lai identificētu, novērstu vai samazinātu nodarīto kaitējumu videi, kā arī lai reglamentētu atbildību par kaitējumu videi vai tiešu kaitējuma draudu radīšanu.

Mārtiņš Kasparsons

 

 



 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas