Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.41 (47) 2006. gada 18. oktobris
            

Ar šampanieša glāzi - Luāras ielejā!

 

08.JPG (14851 bytes)

Foto: Boriss Koļesņikovs, "LV"

 

"Ja būvnieks ierauga, ka mēs esam piegādājuši vajadzīgo preci lētāk, nekā viņš pats to būtu varējis nopirkt, apmierināti esam abi."

"Mūsu darba "trīs vaļi"?..." pārvaicā būvmateriālu tirdzniecības uzņēmuma SIA "Luāra pluss" līdzīpašnieks Jānis Petrovs, un pēc īsa pārdomu brīža atbild: "Mums pietiek ar vienu. Tas ir godīgums. Pret partneriem, piegādātājiem, klientiem, pašiem pret sevi. Sava biznesa ētika, sava vārda turēšana. Citu vaļu mums nav. Man viens gudrs cilvēks nesen teica: biznesu savā starpā veido cilvēki, nevis uzņēmumi. Ja cilvēks tev uzticas, tad vairāk arī nekā nevajag. Tad attiecības pastāvēs un sadarbība būs ilgstoša. Tieši godīga sadarbība ir viens no stūrakmeņiem."

- Kādēļ jums ir privāts uzņēmums, un kāpēc - tieši būvmateriāli?

- Redzējām perspektīvu. Būvniecības "bums" pašlaik ir tāds, ka pietiek vietas visiem, un eksperti lēš, ka šāds "būvēšanās trakums" būs vēl vairākus tuvākos gadus.

Turklāt dzīvojamam fondam, kas Latvijā palicis mantojumā no PSRS laikiem, lielākoties jau beidzies plānotais ekspluatācijas termiņš. Daļa šo ēku drīz būs avārijas stāvoklī, un tas sola nākamo "būvniecības vilni". Tā ka tuvākajos
20 gados mums darbs šajā nozarē būs.

Kā sākām... Mēs abi ar kolēģi un partneri Kasparu kopā strādājām vienā būvmateriālu tirdzniecības uzņēmumā. Es no šī uzņēmuma aizgāju prom - mani "pārpirka" vācieši, piedāvāja lieliskus noteikumus.

Kaspars savukārt domāja, ka vajadzētu veidot pašam savu uzņēmumu. Viņš man piezvanīja un teica: man ir zināšanas būvniecībā, tev - būvmateriālu tirdzniecībā. Veidojam paši savu uzņēmumu! Manas pārdomas ilga tikai piecas minūtes...

Sākām ar vienu klientu, pakāpeniski nāca klāt vēl, un pašlaik jau klientu loku varam uzskatīt par atbilstošu ieguldītajam darbam.

- Vai SIA "Luāra pluss" ir arī savas tirdzniecības vietas?

-Nē, to mums nav. Mums ir citāds darbības princips.

Lielajiem būvniekiem ir pašiem sava sagādes daļa, kas piegādā vajadzīgos materiālus. Bet nelielajiem uzņēmumiem ar materiālu sagādi ir problēmas. Tad nu darbs ir mums.

Daļai būvnieku, ar kuriem strādājam, pašiem ir savas noliktavas, bet ar daļu strādājam pēc "just in time" jeb "tieši laikā" principa: piegādājam viņiem vajadzīgajā laikā un vietā.

Mēs nemitīgi sekojam izmaiņām būvmateriālu tirgū: zinām par jaunajiem materiāliem, par lielo vairumtirgotāju un ārvalstu izplatītāju akcijām u. tml. Celtniekiem, kuru uzdevums ir būvēt, nav laika tirgum sekot. Viņiem vajag konkrētu materiālu, ko viņi parasti pērk, piemēram, par 10 latiem kilogramā, bet cits tirgotājs tam pašam materiālam šonedēļ dod 20% atlaidi. Ja būvnieks ierauga, ka mēs esam piegādājuši vajadzīgo preci lētāk, nekā viņš pats to būtu varējis nopirkt, apmierināti esam abi.

Daļa lielo ārvalstu būvmateriālu ražotāju pārstāvju strādā ar tādiem uzņēmumiem kā "Luāra pluss". Būvniecības uzņēmums atsūta mums pieprasījumu, mēs, izmantojot savu informāciju, sakomplektējam preces un viņiem piegādājam - vajadzīgajā vietā, laikā un skaitā. Tādējādi esam atbrīvojuši būvniekus no tā papildu darba, kas nav viņu tiešais pienākums. Un bieži vien mēs pārdodam materiālus lētāk, nekā viņi paši varētu tos nopirkt.

-Vai piekrītat, ka ētika biznesā ir ilgtermiņa ieguldījums?

- Bez šaubām! Ja ir doma ilgstoši strādāt šajā sfērā, tad bez savstarpējās ētikas tālu tikt nevar.

- Pēdējā laikā sācies satraukums par to, ka jaunuzcelto ēku kvalitāte nemaz nav tik spīdoša... Vai ir radušies savi secinājumi?

- Labklājības līmenis valstī mazpamazām aug, un aug arī pieprasījums pēc "sava stūrīša" - sava dzīvokļa pilsētā vai ārpilsētas mājas. Mēs strādājam ar būvniekiem, kuri būvē privātmājas. Un redzam, ka ir mēģinājumi aizvietot materiālus ar analogiem: lētākiem, bet ne vienmēr tikpat kvalitatīviem. Taču uzreiz jāteic, ka mūsu ikdienā šādu gadījumu nav daudz.

Cenas mājām pašlaik aug neaptveramā ātrumā. Ja pagājušajā gadā privātmāju varēja nopirkt par 150 tūkstošiem latu, tad pašlaik tāda pati maksā 250-300 tūkstošus. Ja katrs, kurš reizi mūžā turējis rokās ķelli - un tos es nesauktu par būvniekiem! - centīsies uzbūvēt ēkas, panākot lētākās izmaksas, mēģinot maksimāli ātri un dārgi savu veikumu pārdot, tad labs rezultāts iznākt nevar. Sekas jau diemžēl redzamas, un par to runā arī presē.

Varētu pat teikt, ka pašlaik ir "diletantu" laiks - viņi ienāk nozarē, kaut ko pa roku galam "saklēbē", savāc smuku naudiņu un aiziet. Šos "biznesa ētikas" augļus uz savas ādas izjūt tie, kas nav ienācēji nozarē, bet kuri te jau ir bijuši un nākotnē vēlas darbu turpināt. Viņus ķer "diletantiem" domātie "akmeņi"...

Bet, ja atceramies, kāda bija biznesa vide Latvijā pirms gadiem desmit piecpadsmit? Un - kāda tā ir pašlaik? Tā, ka arī būvniecībā viss noregulēsies, un paliks tie, kuri vēlas un prot kārtīgi strādāt, kuri šajā nozarē bija pirms "celtniecības buma" sākšanās un kuri savu darbu godprātīgi dara arī patlaban.

Te vēl ir viena liela problēma. Pēc iestāšanās ES liela daļa labu būvnieku aizbrauca peļņā uz ārzemēm - Vāciju, Īriju, Skandināvijas valstīm. Sākās problēmas ar kvalificētu darbaspēku. Celtniecībā ienāca mazkvalificēti cilvēki, kuri atkal pārtapa kvalificētos darbiniekos, un joprojām būvniecībā trūkst zemākā līmeņa darbaspēka.

- Vai tas nozīmē, ka "sava stūrīša" vēlmes dzītam cilvēkam būtu pašam tas arī jābūvē?

- Tas būs lētāk, drošāk un efektīvāk. Jā, tās ir papildu rūpes, bet ir vērts šo "upuri" nest. Silti iesaku.

Ja vēl pirms gadiem pieciem centās celt labā kvalitātē, tad pašlaik pieprasījums ir tik liels, ka kvalitāte daudzviet izpaliek. Kaut arī ir jābūt apdrošinātai būvnieka civiltiesiskajai atbildībai, kaut arī būves kvalitātes garantijas termiņš ir palielinājies līdz 5 gadiem, no kā lai iedzīvotājs prasa to atbildību, ja uzņēmums, kurš būvējis, jau vairs neeksistē? Nav jau, ar ko runāt!

Ja nu gadījumā tomēr izlemts māju pirkt, tad rūpīgi jāizvērtē, no kā pirkt un kur šī ēka atrodas. Noteikti vajag pieaicināt uzticamu būvnieku par ekspertu - viņš varēs pateikt par ēku daudz ko, to apskatot. Jo ir joprojām Latvijā godprātīgi celtnieki, kuri savas saistības pilda.

- Vai ir gadījies pašam pierunāt celtnieku nopirkt kvalitatīvāko, nevis lētāko materiālu?

- Protams, jā.

Tajā pašā laikā tirgū ienāk jauni lētāki aizvietotājmateriāli, kuru īpašības ir tādas pašas. Tad piedāvājam šo lētāko, bet analogo materiālu. Varu teikt, ka ne vienmēr dārgākais materiāls būs vislabākais, bet lētākais - vissliktākais. Līdzīgi kā apģērbam.

- Ir cilvēki, kuri studiju laikā atver savu uzņēmumu, un studijas paliek novārtā. Tā sakot - nav laika nodarboties ar teorētiskām muļķībām, kaut kādiem kursa darbiem, diplomdarbiem... Jūs arī pašlaik studējat - vadībzinības, pēdējā kursā Latvijas Universitātē.

- Sāku mācīties, kad vēl sava uzņēmuma man nebija. Patiesībā man bija jau bijis savs uzņēmums vēl pirms tam, bet dažādu apstākļu sakritības dēļ tas pašlaik nepastāv. Tas laiks man iemācīja vienu: gribu strādāt sev un ka agri vai vēlu atkal būs savs uzņēmums. Galvenais - "trāpīt" īstajā laikā un īstajā vietā. Ja pietiek uzņēmības.

Kādēļ sāku mācīties? Situācija, kas bija pirms 10 gadiem, un pašreizējais tirgus ir divas pilnīgi dažādas lietas. Kur vislabāk koncentrēti apgūt tirgus attīstības likumsakarības? Protams, augstskolā. Jo ir pasniedzēji, kuri paši bijuši vai joprojām ir praktiķi, kuriem pašiem ir sava uzņēmējdarbība, un diskusijas ar viņiem ir ļoti "svētīgas". Tās zināšanas ir neaizstājamas! Piemēram, likumdošanas interpretācija, loģistikas īpatnības. Visu pats nevaru zināt, palīdzība "no malas" ir vajadzīga.

- Bet daudzi tomēr uzskata - nav laika skolai...

- Ko vispār nozīmē "nav laika"? Vai tad kāds strādā 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā? Muļķības! Tas nozīmē, ka cilvēks neprot organizēt savu darbu. Ja arī kā privātuzņēmējs cilvēks strādā ilgāk par 12 stundām diennaktī, tas nozīmē, ka vai nu darba ir par daudz un jāmeklē palīgi, vai arī jāiemācās savu laiku un darbu plānot. Un ir jābūt tām divām brīvdienām! Dienām, kuras fiziski pavada ārpus darba vietas. Vienu no tām var droši pavadīt augstskolā. Iesaku!

- Vai studijās apgūtais ir darbā izmantojams?

- Jā, protams! Piemēram, darījuma sarunās ar ārvalstu partneriem ir noderējuši ieteikumi par "dūzīša" glabāšanu azotē līdz pašām "spēles" beigām. Ja pienāk strupceļš, mans noslēptais "trumpītis" ir palīdzējis! No zaudētāja pārtopu uzvarētājā, varu diktēt savus nosacījumus. Patiesībā diezgan daudzu pasniedzēju mācīto, pašam nemanot, esmu ieviesis darbā.

- Jautājums, kurš mani visu laiku tirda: kādēļ tāds nosaukums "Luāra pluss"?

- Tāds, kas nekā neizsaka, vai ne (smejas)?

Patiesībā ilgi sēdējām un domājām... Rezultātā tas izveidojās "ar nolūku": Luāra ir upe Francijā ar ieleju - senām pilīm, dārziem. Skaista kalnu ieleja! Mūsu nolūks, izveidojot šādu nosaukumu, bija vērsts uz pirmo sasniedzamo mērķi: pāris gadu laikā nodrošināt būvmateriālu piegādi celtniecībai tieši Luāras provincē! Joks, ne joks, bet gads kopš "Luāras pluss" dibināšanas pagājis, un mūsu uzņēmumam klientu loks aug. Viens gads mums vēl atlicis!

Otrs iemesls - upe ir tā, kas plūst, un nosaukumam jābūt plūstošam. Ja vēl padomā, ka upe nes naudu uzņēmumā ... Varbūt tā ir sava veida māņticība, bet katram vārdam ir savs spēks. Luāra cīnās, izlaužot sev ceļu klintīs.

Jā, tuvākā gada laikā mēs sēdēsim pie objekta Luāras ielejā, kuram esam piegādājuši materiālus, un dzersim šampanieti! Noteikti!

-Bet kāds būs jūsu uzņēmums pēc desmit gadiem?

- Skaidrs ir viens - šis uzņēmums būs! Kāds? Vīzijas ir, bet negribam visu atklāt. Lai paliek kā "dūzītis" azotē. Pagaidām pietiks ar šampanieti Luāras ielejā!

- Vai kaut kas jums trūkst savā biznesā - no partneriem un no valsts?

- No biznesa partneriem - nē, mēs strādājam ar tiem, ar kuriem ir savstarpēja uzticēšanās, tādēļ mums nesaskaņu nav. Tur viss ir kārtībā.

No valsts mēs vēlētos mazāku nodokļu slogu jaunajiem uzņēmumiem. Kā tas var būt, ka jau pirmajā mēnesī pēc uzņēmuma dibināšanas valsts prasa pilnīgi visus nodokļus, bez atlaidēm! Pirmajā mēnesī - kad peļņa vēl nemaz nav nopelnīta! Kad jāiegulda attīstībā! Ja nav kādas finanšu "aizmugures" vai perfekti saplānotas naudas plūsmas, tad uzņēmums pēc mēnešiem trim vairs nepastāvēs.

Vai peļņa pirmajā mēnesī ir reāla? Pirmajā pusgadā? Jā, varbūt, atkarībā no darbības sfēras. Par normālu uzņēmuma darbību var runāt tikai trešajā ceturtajā darbošanās gadā.

Mēs gribētu, lai būtu valsts atbalsts jaunajiem uzņēmumiem, lai stimulētu to attīstību, nevis - gremdētu. Ir dažādas iespējas: piemērot atvieglojumus vai atliktos nodokļus, vienalga ko, lai tikai atbalstītu pašmāju uzņēmīgos cilvēkus, kuri sāk darboties paši ar savu sakrāto kapitālu. To mēs gribētu piedzīvot.

Rūta Bierande

SIA "Luāra Pluss"

Nozare: būvmateriālu tirdzniecība

Īpašnieki: Jānis Petrovs un Kaspars Leriņš-Pētersons

Dibināta: 2005.gadā

Apgrozījums: Ls 40 000 mēnesī

 

 



 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas