Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.41 (47) 2006. gada 18. oktobris
            

Mazais un vidējais uzņēmējs tiešsaistē ar Eiropas Savienību

12.JPG (11508 bytes)

Foto: Boriss Koļesņikovs, "LV"

Kopš esam Eiropas Savienībā (ES), mums ne tikai jāievēro kopējie likumi, bet ir arī dotas iespējas pašiem tieši Eiropas Komisijai izteikt priekšlikumus par topošajiem normatīvajiem aktiem vai ziņot par nepilnībām, diskriminējošiem un netaisnīgiem nosacījumiem jau esošajos dokumentos.

Mums ir iespējas ne tikai uzklausīt vietējo ierēdņu viedokli par ievedmuitas tarifu likmēm, kvotām un importa procedūru saistībā ar preču ievešanu no valstīm, kuras nav ES, bet, izmantojot integrētā tarifa vadības sistēmu, pašiem to visu sīki izpētīt internetā un iegūt konkrētu atbildi par nosacījumiem pat saistībā ar konkrētu preci.

Mums ir iespējas iekļūt ES Tirgus pieejamības datu bāzē un iegūt ļoti plašu informāciju par likumiem, tirgus vidi un vēl daudz ko citu tajā valstī, kurā esam iecerējuši pārdot savus pakalpojumus vai produkciju.

Uzņēmējiem ir pavērts ceļš, kā iespējami ātri risināt problēmas, kas radušās kādas citas ES valsts iestāžu darbības dēļ, aplami piemērojot ES tiesību normas.

Tas viss internetā, operatīvi un bez maksas. Vai daudz par to zinām un izmantojam?

EIC tīkls - sadarbībai ar uzņēmējiem

Eiropas Informācijas centrs (EIC) Rīgā ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Eiropas Komisijas kopprojekts, mūsu valstī tas bija pirmais, un darbojas jau sešus gadus.

EIC tīklu ir izveidojusi Eiropas Komisija kā unikālu instrumentu, ar kura palīdzību uzņēmēji var saņemt nepieciešamo informāciju par ES jautājumiem sev visērtākajā veidā - savā valstī, savā reģionā un savā valodā. Pašlaik Eiropas informācijas centru skaits pārsniedz trīs simtus, un kopumā šis tīkls ir pārstāvēts 46 valstīs, aptverot ne tikai ES dalībvalstis un kandidātvalstis, bet arī Eiropas Ekonomisko zonu un Eiropas attālākos reģionus.

Tā kā mazajiem un vidējiem uzņēmējiem (MVU) ir nepieciešama vienkārša un efektīva piekļuve informācijai par ES - tās tiesību aktiem, programmām un zināšanas par iespējām, kuras varētu izmantot savu interešu labā, Rīgas EIC viņiem sniedz pragmatisku informāciju, kā arī nepieciešamības gadījumā uzņēmēji šeit var saņemt konsultācijas un palīdzību.

Galvenie EIC uzdevumi ir šādi: informēt uzņēmējus par semināriem, darba grupām, publikācijām un dažādiem ar ES saistītiem jautājumiem; konsultēt viņus gan par nacionālo, gan ES likumdošanu un citiem ar uzņēmējdarbību saistītiem jautājumiem; veicināt uzņēmumu integrēšanos ES vienotajā tirgū, kā arī nodrošināt atgriezenisko saiti, informējot EK par uzņēmējiem aktuālām problēmām, kas komisijai savukārt palīdz pieņemt dažādus ar uzņēmējdarbību saistītus jautājumus.

Informācijas tīkla un atgriezenisko saišu izveide ar EK bija nepieciešama, jo vairāk nekā 70% Eiropas MVU aptaujās pauduši neapmierinātību ar līdzdalības iespējām ES politikas veidošanas un lēmumu pieņemšanas procesā.

Tieša ziņa uz Eiropas Komisiju

Tādēļ 2000.gadā tika izveidota interaktīvās politikas veidošanas (Interactive Policy Making - IPM) sistēma. Tās galvenie uzdevumi ir šādi: izmantojot interneta tiešsaistes (on-line) režīmu, pirmkārt, noskaidrot uzņēmēju un iedzīvotāju viedokli par ES iestrādnēm likumdošanas jomā, otrkārt, balstoties uz iegūtajiem datiem, izvērtēt ES īstenotās politikas ietekmi, pieņemt lēmumu turpmākai rīcībai. Kā uzsver LIAA EIC juriskonsulte Natālija Sokolova, ar IPM starpniecību mūsu uzņēmēji vēl var pagūt paust savu viedokli, piemēram, par Pakalpojumu direktīvu, ierosinot nepieciešamās izmaiņas un argumentējot tās.

Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā tiešsaistes režīmā iespējams iegūt konsultācijas no EK, ir izmantot "Tava balss Eiropā" (http://europa.eu.int/yourvoice) starpniecību. Konsultāciju mehānisms darbojas šādi: uzņēmējam ir precīzi jāaizpilda strukturēta tiešsaistes veidlapa, kuras ailēs atbilstoši vaicātajam jānorāda problēma un savi ierosinājumi. Iegūtos datus analizē Eiropas biznesa testa grupa - pilnvarota biznesa grupa visā Eiropā, kurai uzticēts izvērtēt jaunos likumdošanas priekšlikumus. Ieinteresētajām pusēm tiek dots laiks, aptuveni divi trīs mēneši, lai paustu savu viedokli. IPM konsultāciju mehānisms ir pieejams vairākās valodās, turklāt uzņēmējam ir iespējams sekot priekšlikuma virzībai, salīdzināt iegūto rezultātu ar citiem.

Kontaktēties ar EK iespējams arī citādi - izmantojot IPM atgriezeniskās saites mehānisma darbības principu (http://europa.eu.int/yourvoice/feedback.html).

Tad tiek izmantoti starpnieki, un Latvijā tie ir Eiropas informācijas centri - ne tikai Rīgā, bet arī Daugavpilī. Tātad iedzīvotāji un uzņēmēji ziņo par problēmu starpniekam jeb kontaktpunktam, piemēram, Rīgas EIC, un tas sagatavo atbildi saviem klientiem, kā arī sniedz informāciju EK, izmantojot tiešsaistes režīmā pieejamo veidlapu. Iesūtītais ziņojums, protams, ja tiek atzīts par pamatotu, tālāk tiek izmantots ES politikas veidošanā attiecīgajā jomā. Turklāt par saņemtajām problēmām tiek ziņots gan starpniekiem - EIC, gan Eiropas patērētāju tiesību aizsardzības centriem, gan citiem dienestiem.

Šeit atliek tikai piebilst, ka IPM kļūst arvien populārāka, un tās pastāvēšanas laikā ir reģistrēti gandrīz 34 tūkstoši iesniegumu, no kuriem 16 tūkstoši saistīti tieši ar uzņēmējdarbības vidi. Ik gadu IPM tiek reģistrēti aptuveni 6 tūkstoši iesniegumu, un katru gadu tiek organizētas 20-25 konsultācijas tiešsaistes režīmā.

Par ko galvenokārt ziņo uzņēmumi? Par sarežģījumiem brīvā preču un pakalpojumu kustībā, par valsts iepirkumu, nodokļu sistēmu un citiem ar biznesa vidi saistītiem jautājumiem.

Tirgus pieejamības datu bāze - praktisks palīgs trešo valstu tirgos

Kā uzsver Aivars Gulbis, Ekonomikas ministrijas ārējo ekonomisko attiecību un tirdzniecības politikas departamenta direktora vietnieks, Tirgus pieejamības datu bāze (market access database) ir uz informācijas apmaiņu balstīts tirdzniecības politikas pasākumu kopums, lai ES eksportētājiem ļautu pēc iespējas labāk justies trešo valstu tirgos, un tas balstīts uz trīspusējas informācijas apmaiņas sistēmu starp ES iestādēm, dalībvalstīm un Eiropas uzņēmējiem.

Tirgus pieejamības datu bāze ir bezmaksas, interaktīva un viegli lietojama, kas uzņēmējiem nodrošina informāciju par komercdarbības un tirdzniecības nosacījumiem trešo valstu tirgos. Bet EK tā savukārt ļauj sistemātiski sekot līdzi sūdzībām par tirdzniecības barjerām tajās valstīs, kuras neietilpst ES, tādējādi veicinot arī ES tirdzniecības politikas prioritāšu identificēšanu tirdzniecības liberalizācijā turpmāk.

Tirgus pieejamības datu bāze paredzēta tiem ES uzņēmumiem, kuri vai nu jau eksportē, vai tikai gatavojas ar savu produkciju ieiet trešo valstu tirgos, taču tajā vērtīgu informāciju var gūt gan tirgus konsultanti, gan profesionālās asociācijas, gan valsts iestāžu speciālisti un daudzi citi, LIAA sadarbībā ar EK rīkotajā seminārā "Uzņēmējdarbības atbalsta instrumenti Eiropas Savienībā" stāstīja A.Gulbis. Tirgus pieejamības datu bāze ES eksportētājiem dod vairākas vērtīgas iespējas.

• Iepazīties ar esošo situāciju mērķa tirgū, kas savukārt veicina galīgā lēmuma par turpmāko rīcību pieņemšanu. Šī informācija iegūstama, ielūkojoties Tirgus pieejamības datu bāzes iedaļā "Nozaru un tirdzniecības barjeras" (par eksporta un investīciju nosacījumiem trešajās valstīs, ieskaitot nozīmīgākos tirdzniecības partnerus, kā arī tirdzniecības barjerām, kas ietekmē konkrētas uzņēmēju darbības jomas atsevišķās valstīs) un "SPS datu bāze" (par sanitārajām un fitosanitārajām prasībām, eksportējot dzīvniekus un augu produktus uz attiecīgām valstīm; tas palīdz apzināt grūtības, kuras saistītas ar šāda veida komercdarbību).

• Apzināt potenciālās eksporta valstis un veidot dialogu ar sadarbības partneriem (iedaļas "Piemērojamie tarifi" un "Ceļvedis importa formalitātēs").

• Iegūt aptverošu informāciju par trešo valstu tirgiem (iedaļa "Tirgus pētījumi" par trešo valstu tirgiem un "Statistiskā datu bāze" par ES valstu preču importu un eksportu uz trešajām valstīm, sagrupēta pēc dažādiem kritērijiem. Piemēram, vadoties pēc preces HS koda, iespējams iegūt informāciju, cik lielu šīs preces apjomu eksportē kaimiņi lietuvieši, kāds vispār ir tirgus dalībnieku loks).

Tirgus pieejamības datu bāzes tiešsaistes vizīte iespējama, apmeklējot interneta adresi: http://madb.europa.eu. Šeit informācija pieejama gan atlasē pēc nozarēm, gan pēc valstīm, gan pēc tirdzniecības nosacījumiem utt. Tātad birojā vai mājās ar datora palīdzību ātri iespējams iegūt ļoti plašu un vispusīgu informācijas apjomu, kas senāk prasītu laikietilpīgu un dārgu "izlūkošanas" darbu realitātē.

Ar šīs datu bāzes starpniecību EK iespējams sniegt arī informāciju jeb liecību par tirgus pieejamības šķēršļiem. EK rūpīgi veic pretenzijas pārbaudi, ja to atzīst par pamatotu un pietiekami argumentētu, sniegto informāciju ievieto datu bāzē, kā arī analizē problēmu un nosaka atbilstošu rīcības pasākumus.

Kā norisinās tirdzniecības barjeru regulēšanas procedūra? Oficiālu pretenziju par tirdzniecības šķēršļiem trešajās valstīs var iesniegt gan uzņēmēji, gan asociācijas, gan ES dalībvalstis. EK veic izmeklēšanu, juridisko un faktisko analīzi. Ja pretenzija ir pamatota, notiek apspriede starp EK un trešās valsts valdību par barjeras novēršanu. Ja sarunas neizdodas, tad tiek iesaistīta Pasaules Tirdzniecības organizācija. "Taču šīs ir lielas lietas un velkas gadiem ilgi," piebilst A.Gulbis.

Šie nebūt nav visi atbalsta instrumenti, kā uzņēmēji var iegūt tiešu informāciju un palīdzību no EK. Piemēram, tie komersanti, kuri nodarbojas ar preču importu un eksportu un kuriem ir domstarpības ar ierēdņiem par muitas nodokļu pamatlikmēm, par antidempinga un kompensācijas maksājumiem, tarifu kvotām un citiem jautājumiem, var atrast skaidru atbildi EK TARIC konsultāciju mājaslapā internetā. TARIC ir tarifus un tirdzniecības pasākumus regulējošo normatīvo aktu apkopojums, kas piemērojami precēm, tos pārvietojot pāri muitas robežai.

Mudīte Luksa, "KV"

Uzziņai

ES tiesību akti, kas reglamentē MVU līdzdalību ES politikas veidošanā un lēmumu pieņemšanā:

• EK izdevums "Baltā grāmata" par Eiropas pārvaldību (2001)

• EK paziņojums "Eiropas pārvaldība: labāka likumdošana (05.06.2002)

• EK paziņojums "Rīcības plāns "Vides noteikumu vienkāršošana un uzlabošana""(05.06.2002)

• EK paziņojums "Veidojot pastiprinātu konsultāciju un dialoga kultūru - svarīgākie principi un minimālie standarti konsultācijām saistībā ar Komisijas interešu grupām" (11.12.2002)

• EK paziņojums "Par komisijas ekspertīžu vākšanu un izmantošanu: principi un vadlīnijas "Uzlabojot zināšanas labākas politikas veidošanai"" (11.12.2002)

• EK paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Community acquis atjaunināšana un vienkāršošana" (11.02.2003)

• EK pieņemtās "Ietekmes novērtējuma vadlīnijas"(15.06.2005)

 

 



 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas