Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.41 (47) 2006. gada 18. oktobris
            

Latvijas līdzsvarota attīstība un Eiropas Savienības līdzfinansējums

Dr.oec. doc. Elita Jermolajeva, Daugavpils Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Ekonomikas katedras vadītāja

14.JPG (8923 bytes)


Foto: Foto: Boriss Koļesņikovs, "LV"

"Kā viens no lielākajiem trūkumiem jāatzīmē dažādās prasības ES fondos un programmās, kas paģērē no projektu pieteicējiem specifiskas zināšanas katrā atsevišķā programmā."

Nobeigums. Sākums "KV" 38(44)27.09.2006., 39(45)04.10.2006. un 40 (46)11.10.2006.

Papildu atbalsts uzņēmējiem Latgalē

Valsts atbalsts reģioniem izpaudās atsevišķās programmās kā diferencēti procenti Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumam (Rīgā tā apjoms mazāks, reģionos - lielāks). Latgales reģionam atbalsts ES struktūrfondu (SF) labākai apguvei bija Ekonomikas ministrijas (EM) programma "Konsultatīvā atbalsta nodrošināšana uzņēmējdarbības jomā Latgales reģiona saimnieciskās darbības attīstīšanai" no 2005.gada augusta, kas paredzēja 20 uzņēmēju projektu izstrādi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) administrētājām programmām. Kaut arī uzņēmējiem kļuva pieejama lētāka projekta izstrāde (daļu paredzēja segt EM), tomēr saglabājās VAP noteiktie ierobežojumi nozarēm un netika atsevišķi nodalīts finansējums Latgales projektiem. Atbalsta programmas ietvaros tika rīkoti semināri un konsultācijas visos Latgales plānošanas reģiona rajonos, un pēc šiem pasākumiem bija jūtama mazo un vidējo komersantu aktivizēšanās.

Tā kā lauku rajonos joprojām ir lielas problēmas ar interneta pieslēgumu, bet jaunākā informācija un projektu pieteikumu veidlapas atrodamas tīmeklī, uzņēmēji bieži vien neko nezina par jaunumiem. Tāpēc informācijas pieejamībai un projektu izstrādes uzlabošanai papildu atbalstu sniegs ES struktūrfondu informatīvie centri visos reģionos.

Ne tikai struktūrfondu nauda

Kā tika minēts raksta sākumā, struktūrfondu līdzfinansējums nav vienīgais Latvijā pieejamais ES finansējums, kura ieguldījums ir ļoti nozīmīgs valsts attīstībai. No ES Kohēzijas fonda (KF) 2004.- 2006.gadā paredzēts 279,8 milj. latu publiskais finansējums (no valsts budžeta un ES) satiksmes infrastruktūras un 183,8 miljoni latu vides infrastruktūras (ūdens un kanalizācijas saimniecība, atkritumu saimniecība) attīstībai. Pēc pagājušā gada datiem var secināt, ka lielākais absolūtais finansējums vērsts uz Latgales reģionu - 43%. Kurzemes reģionam paredzēti 30%, Rīgas - 16%, bet samērā maz Vidzemes (8%) un Zemgales reģionam - (3%). (Projekts "Atbalsts ES struktūrfondu ieviešanai", 70.lpp.)

Tā kā KF finansējums pēc satura ir līdzīgs VPD 1.prioritātes saturam, tad iespējams analizēt kopīgo KF vides projektu un 1.prioritātes publisko finansējumu reģionu griezumā: Rīgas un Latgales reģioniem pa 27% katram, Kurzemei - 24%, Vidzemei - 12% un Zemgalei - 10%. Lai izvērtētu salīdzinošo rādītāju, šis kopīgais finansējums tika attiecināts uz 1000 iedzīvotājiem katrā Latvijas reģionā. Attēlā redzams, ka vidēji Latvijā tas ir Ls 203,6 tūkst. uz 1000 iedzīvotājiem. Vislielākais finansējums pieejams Kurzemes reģionā (364,6), tālāk seko Latgale (277,2), Vidzeme (237,1), Zemgale (183,3) un Rīgas reģions (131,5).

Tātad var secināt, ka KF līdzfinansējums situāciju ievērojami izlīdzina par labu vājākajam reģionam, tomēr neatrisina pro­blēmas ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai.

Latgales reģiona izstrādātajos projektos pozitīvas tendences vērojamas arī citās jomās, piemēram, ERAF līdzfinansētajās programmās, ko administrē Valsts reģionālās attīstības aģentūra ieguldījumiem uzņēmumos īpaši atbalstāmajās teritorijās, vai Eiropas Sociālā fonda programmās izglītības attīstībai, taču detalizētu analīzi pa reģioniem pagaidām nav iespējams veikt informācijas trūkuma dēļ par visiem atbalstītajiem projektiem.

Pēc interneta portālā www.esfondi.lv pieejamajiem datiem (12.07.2006) līdz šā gada 31. maijam bija noslēgti līgumi par ES SF projektu īstenošanu 322,7 miljonu latu apjomā jeb 63% no kopējā Latvijai pieejamā finansējuma. Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (LVGF) finansējuma apguvē bija noslēgti līgumi par 95% no pieejamiem naudas līdzekļiem, bet Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) - tikai par 53%. Struktūrfondu saņēmējiem tika izmaksāti 80 milj. latu jeb 18% no kopējā finansējuma.

Kas kavē finansējuma apgūšanu

Finansējuma apgūšanu kavē dažādi faktori, piemēram, atbildīgo valsts iestāžu darbinieku nepietiekamās zināšanas projektu izstrādē un vērtēšanā, darbaspēka un finanšu resursu trūkums projektu izvērtēšanā, lielā kadru mainība u.c.

Kā vienu no lielākajiem trūkumiem jāatzīmē dažādās prasības ES fondos un programmās, kas prasa no projektu pieteicējiem specifiskas zināšanas katrā atsevišķā programmā, piemēram, PHARE, INTERREG, ERAF utt. Ņemot vērā ierobežoto intelektuālo potenciālu, it sevišķi Latgales plānošanas reģionā, tas ir būtisks šķērslis gan projektu pieteikumu izstrādē, gan projektu īstenošanā.

SEB Latvijas Unibanka veiktajā pētījumā par Latvijas pašvaldību finansēšanas iespējām, kas pieejams portālā
www.esfondi.lv
, secināts, ka 40% pašvaldību nespēj īstenot projektus bez ES fondu līdzfinansējuma, bet nākamajos septiņos gados pašvaldībām nepieciešami līdz pat 2,9 miljardiem latu lieli ieguldījumi galvenokārt infrastruktūras, kultūras un sporta, kā arī dzīvojamā sektora un izglītības laukā. Tikai 9% pašvaldību plānotos projektus gatavas ieviest par saviem budžeta līdzekļiem. Tomēr ES fondu plānošanas dokumenti paredz atbalstu 1,8 miljardu latu apmērā, kas sedz tikai 54% no nepieciešamajām investīcijām. Turklāt, lai šo finansējumu saņemtu, nepieciešams izstrādāt projektus, un labāk veiksies tām pašvaldībām, kurām jau ir pieredze un zinoši speciālisti.

Kas notiek Eiropas reģionos

Eiropas Komisijas (EK) ikgadējā ziņojumā par SF izmantojumu 2004.gadā teikts, ka pieredze, kas gūta pēc pirmā ES-10 izpildes gada, kurš sākās 2004.gada maijā, liecina, ka vairumā gadījumu projektu atlases process ir krietni pavirzījies uz priekšu. Kopējais finansējuma apjoms bija 3,8 miljardi eiro. Iepriecinošs ir fakts, ka atsevišķiem pasākumiem iesniegto projektu skaits pārsniedzis attiecīgajās programmās pieejamo finanšu resursu iespējas. Vienlaikus joprojām ir grūtības, piemēram, saistībā ar projektu kvalitātes uzlabošanu un vienmērīga ģeogrāfiskā pārklājuma nodrošināšanu, kā arī nepieciešamību novērst trūkumus vadības jomā (16.ikgadējais ziņojums, 3.-5.lpp.).

Eiropas Komisijas reģionālās politikas komisāre Danuta Hībnere uzsvērusi, ka struktūras un kohēzijas fondu izmantošana 2005.gadā Eiropas reģionos pierāda, ka kohēzijas politika ir galvenais un efektīvākais līdzeklis, veidojot kvalitatīvas darba vietas un veicinot nepastarpinātu izaugsmi, tas ir stabils pamats plašākām investīcijām centienos panākt ekonomisko modernizāciju Eiropā.

Pērn izdevies izmantot gandrīz 100% naudas, kas tika atvēlēta struktūrpolitikas pasākumiem un ES pirmsiestāšanās fondiem, un 2005.gads ir kļuvis par vislabāk izpildīto budžeta gadu. Tas pierāda, ka ES politika darbojas, un tāpēc svarīgi ir koncentrēt spēkus un līdzekļus, lai 2007.-2013.gadam paredzētā kohēzijas politika vēl vairāk veicinātu Eiropas reģionu modernizāciju. Saskaitot kopā četrus struktūrfondus, Kohēzijas fondu un ISPA, pagājušajā gadā kopumā tika izmaksāts 33,1 miljards eiro. Turklāt kandidātvalstu pirmsiestāšanās darbību finansēšana lauksaimniecības (SAPARD) un reģionālās attīstības (ISPA) laukā izvērtās tik veiksmīgi, ka radās vajadzība piesaistīt līdzekļus no citām politikas jomām.

Lai sasniegtu Lisabonas stratēģijā izvirzītos mērķus, būtiskākais atbalsts no ES struktūrfondiem turpmāk paredzēts zinātnei, tehnoloģiju attīstībai un inovācijām (kopējais finansējums ES-25 aptuveni 10,5 miljardi eiro), līdztekus veicinot reģionu vienmērīgu attīstību.

ES naudas saņēmēju publiskošana

Analizējot ES līdzfinansējuma ietekmi uz valsts un reģionu attīstību, jāpievēršas arī jautājumam par ES fondu saņēmēju publiskošanu: gan ES, gan Latvijā laiku pa laikam izskan pārmetumi par nepietiekamu informāciju. Šis bija viens no jautājumiem EK pārstāvniecības Latvijā rīkotajā konferencē "Eiropas Savienības pārredzamības iniciatīva" šā gada jūlijā, kurā piedalījās arī EK Ģenerālsekretariāta nodaļas "Pārredzamība, sadarbība ar ieinteresētajām pusēm un ārējām organizācijām" vadītājs Gerards Legris.

Eiropas Komisija ir apņēmusies paaugstināt informētību par ES līdzekļu izmantošanu, labāk izskaidrojot, ko dara ES un kāpēc tas ir svarīgi. Komisija ir atbildīga par ES budžeta izpildi. Tā ir pārliecināta, ka ir jāatskaitās nodokļu maksātājiem, un uzskata, ka sniegt informāciju par ES līdzekļu izlietojumu ir sabiedrības interesēs. Informācija par Kopienas līdzekļu saņēmējiem pašlaik ir katras dalībvalsts pārziņā, un sabiedrībai sniegto ziņu apjoms ievērojami atšķiras. (EK Zaļā grāmata, 2006)

Secinājumi un ieteikumi nobeigumā

Apkopojot iepriekš analizētos datus par aplūkojamo laika posmu pieejamās informācijas ietvaros, var izdarīt vairākus secinājumus.

• ES struktūrfondu līdzfinansējums starp dažādiem Latvijas valsts reģioniem nav vienmērīgs, vienīgi KF līdzfinansējums situāciju ievērojami izlīdzina par labu vājākajam - Latgales reģionam.

• Perioda īsuma un informācijas nepietiekamības dēļ nav novērojama izteikta sakarība starp atsevišķas teritorijas daļas attīstības rādītājiem un attiecīgo finansējumu.

• Fondu sadalījums reģioniem ir atbilstošs tai stratēģijai, kas noteikta VPD 2004.-2006.gada plānošanas periodam, t.i., valsts kopējās konkurētspējas un izaugsmes veicināšana un līdzekļu ieguldīšana tajās nozarēs un teritorijās, kur to izmantošana dotu visātrāko ietekmi uz valsts ekonomiku. Tā kā netika izvirzīti specifiski kritēriji atsevišķu teritoriju attīstībai, tad arī investīcijas ir tikušas piesaistītas tur, kur to atdeve varētu būt vislielākā, piemēram, Rīgas plānošanas reģionā.

• Tā kā ekonomiski visvairāk atpalikušajā Latgalē un citās valsts teritorijas daļās nonāk mazāk līdzekļu, pastāv draudi par to lēno attīstības gaitu un atšķirību palielināšanos salīdzinājumā ar ekonomiski spēcīgajiem reģioniem.

• Finansējums un nauda no dažādiem fondiem, programmām pati par sevi visu nevar atrisināt - to dara cilvēki. Bet, lai piesaistītu cilvēkus dzīvei un darbam attālākos valsts reģionos, nepieciešama valsts atbalsta politika, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaides, uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides u.tml.

• ES līdzfinansējuma saņēmēju publiskošanai jābūt regulārai un pieejamai plašai sabiedrībai, lai nodrošinātu caurspīdīguma principa ievērošanu.

• Nepieciešami plašāki un regulārāki ES līdzfinansējuma izmantošanas pētījumi un, iespējams, pat atsevišķas pētniecības struktūras izveidošana.

• ES līdzfinansējuma mērķtiecīgai un efektīvai izmantošanai, pastāvīgai analīzei un plānu korekcijām atbilstoši situācijai ir jākļūst par vienu no valsts pārvaldes prioritātēm, lai izpildītu galveno uzdevumu šo līdzekļu apguvē - nodrošināt visu reģionu līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību.

KF vides projektu un ES SF projektu publiskais finansējums uz 1000 iedzīvotājiem Latvijas reģionos, Ls tūkst.

(pēc 2005.gada augusta datiem)

14_2.JPG (9567 bytes)

Avots: projekts "Atbalsts ES struktūrfondu ieviešanai", 72.lpp.

 

Bibliogrāfija

1. Converging European Transitions (2000) OECD Development Centre Working Paper No. 159 Ed. by J.B.de Macedo. http://www.oecd.org/dev/pub/tp1a.htm (2006. 25.07)

2. Dažādā Latvija: pagasti, novadi, pilsētas, rajoni, reģioni. Vērtējumi, perspektīvas, vīzijas (2004) Rīga: Latvijas statistikas institūts, Valsts reģionālās attīstības aģentūra.

3. Viens gads Eiropā/2005 (2006) Luksemburga: Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs, 17. - 19. lpp.

4. "Eiropas Komisijas Zaļā grāmata par Eiropas Savienības pārredzamības iniciatīvu." http://ec.europa.eu/comm/eti/index.htm#2 (2006. 10. 07).

1. "EK komisāre Danuta Hībnere: Reģionālā politika - veiksmīgais 2005. gads rāda ceļu darba vietu skaita palielināšanai un izaugsmei." www.delfi.lv/archive/ index.php?id=13440577 (2006. 02. 01).

2. "ES finansējuma saņēmēju Latvijā publiskošana." www.esfondi.lv/page.php?id =653 .

3. "ES strukturālie fondi uzņēmējiem. LIAA prezentācija konferencē "Daugavpils un Dienvidlatgales ekonomika - 2006" (2006.17.05).

4. Inequality Trends in Some Developed OECD Countries (2005) United nations, Department of Economic and Social affairs. http://www.un.org/esa/desa/papers (2006. 10. 08)

5. "Finansēšanas iespējas Latvijas pašvaldībās" (2006) LNPVA Biļetens, Nr.19, 15. jūnijs.

6. Frontiers in Regional Development (1996) Ed. by Y. Gradus and H. Lithwick. [S. l.]: Rowman & Littlefield Publihsers. Pp. 1-53.

7. Regional Policy of Europe. http://ec.europa.eu/comm/regional_policy (2006. 18. 08).

8. Kacs Z. (2005) Eiropu meklējot. Baltijas forums. Rīga.

9. Kruger A. Regional GDP in the EU, the accession countries and Croatia in 2003 (2006) Statistics in focus. Economy and Finance, 17/ 2006 http://ec.europa.eu.int/eurostat/ (2006. 25. 08)

10. "Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam." (2006) www.esfondi.lv .

11. Latvijas reģioni skaitļos (2005) Rīga: Latvijas Centrālā statistikas pārvalde.

12. Lisabonas stratēģija. http://europa.eu.int/growthandjobs/index.htm (2006. 14. 05).

13. Looking beyond tomorrow. Scientific research in the European Union. http://europa.eu.int/comm/research/rtdinfo/index_en.html (2006. 17. 08)

14. "LR Finanšu ministrija." www.fm.gov.lv (2006. 04. 07).

15. "Nacionālais stratēģiskā ietvara dokuments." (2006) www.esfondi.lv (2006. 04. 07).

16. "Operacionālās programmas." (2006) www.esfondi.lv (2006. 04. 07).

17. "Pārskata ziņojums par Eiropas Savienības darbību 2005" (2006) Brisele, Luksemburga Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs. http://europa.eu.int (2006. 15. 05).

18. Project Finance in Developing Countries (1999) Washington, D.C.: International Finance Corporation. Pp. 1-24.

19. "Projekts "Atbalsts ES struktūrfondu ieviešanai: komunikācijas stiprināšana" ES struktūrfondi un teritoriju attīstība Latvijā." www.esfondi.lv (2006. 18. 06). [SIA Pašvaldību konsultāciju centra 2005.g. nepublicēti materiāli].

20. Reģionu attīstība Latvijā (2003) Rīga: VSIA "Reģionu attīstība".

21. Reģionu attīstība Latvijā (2004) Rīga: Valsts reģionālās attīstības aģentūra.

22. "Research and Innovation, an Opportunity for the Least Prosperous Regions."(2006) Inforegio panorama, No.19, April.

23. "16. ikgadējais ziņojums par struktūrfondu izmantojumu 2006.gadā. Komisijas ziņojums." http://ec.europa.eu/comm/regional_policy/funds/prord/sf_en.htm (2006. 20. 06).

24. The Structural Funds in 2004: Sixteenth Annual Report (2006) [S. l.]: European Communities. p. 206.

25. "Vienojas par Latvijas prioritātēm ES fondu apguvē nākamajos septiņos gados." www.nozare.lv (2006. 15. 08).

26. "Vienotais programmdokuments un Attīstības plāns 2004.-2006. gadam." (2006) www.esfondi.lv.

 

 



 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas