Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.15 (122) 2008. gada 9. aprīlis
            

  Biznesa kāpnes | Darbā ar cilvēkiem

"Brūtēs" viesus gaida ar labu prātu un gardu maltīti
Lidija Dārziņa, "KV"


Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"
     

Pavasari un jauno tūrisma sezonu sagaidot, Vidzemē, septiņus kilometrus netālu no Valmieras, Mūrmuižā Kauguru pagastā, durvis vēris jauns viesu un tradīciju nams. Saimnieki tam devuši latviski cerīgu vārdu "Brūtes". Vārddevībās apspēlēts vietas nosaukums – Pļavu Būtes. Gadsimtu senās, nu jau pārbūvētās kaltes jaunie saimnieki DANA EGLĪTE, SIA "Būtes" valdes priekšsēdētāja, un valdes loceklis Toms Bošs vedina lūkot plašās telpas, kuras pirms pāris gadiem ēdināšanas biznesa dažādošanai un paplašināšanai iegādājusies un nu iekārtojusi viņu ģimene.



"Mūsu darba komanda ir ģimene. Mamma, brālis, tētis un es," saka Dana. No stāstītā ātri vien noprotams, ka komandas motors ir mamma Iveta Boša. Mamma ar ēdināšanu ir nodarbojusies visu mūžu, paskaidro Dana. Bošu ģimenei Valmierā ir vairākas kafejnīcas, SIA "Kantīne B" darbojas jau 15 gadus. Kad Dana teju visu ir izrādījusi, no pilsētas atsteidz arī Ivetas kundze, uzmet mirkli, pārjautā - vai viss izrādīts, vai skaistais metālā kaltais zieds bildē ieticis, vai ciemiņiem pusdienas piedāvātas, un tūlīt uz galda jau kūp kafija un šķīvis ar kārumiem, kuri aplūkojami kā tik apetelīga buķete, kam gandrīz vai grēks klāt ķerties. Vēlāk Iveta saka: "Ēdienam jābūt garšīgam, jāizskatās skaisti, un klientam vispirms ar acīm ēdiens jābauda." Iveta pasmaida, kad sakām pamanījuši viņas lietišķo skatu uz visu. Mēs taču pazīstam to sajūtu, kad viss godam sagatavots un tad ienāk saimniece un gludi uzklāto, spodro galdautu vēl reizi noglauž, lai apstiprinātu acīmredzamo - jā, viss ir kārtībā.

"Uzņēmība, darba spēks, darba griba un vienotība, lai nav katrs par sevi, bet vienoti," uzskaita Dana, vaicāta, kas bijis nepieciešams ģimenei, lai paplašinātu savu biznesu.

 

Mīlēt un respektēt viesus

Tāpat kā žurnālistiem izrādot telpas, saimnieki tās allaž izstaigā ar katru nākamo klientu, kurš atbrauc lūkot vietu. Darba sākums rāda - cilvēki plāno vasaru ziemā, ievāc informāciju par viesu mājām, kur varētu notikt pasākums, salīdzina. Līdz šim viesi, kas ieradušies aplūkot viesību telpas un pieteikt rezervāciju, izteikuši vien atzinīgus vārdus.

Ir datumi un nedēļas nogales, kurās daudziem vienlaikus saskrien svinambrīži. Vai viesu nams jau aizrunāts uz astoto augustu? Jā, jā, smej Dana. Viņa zina, ka daudzi cenšas kāzu dienu nolikt kādā zīmīgi izkārtojušos skaitļu kombinācijā. Uz 8.augustu pieteikušies četri pāri. Datums rezervēts pirmajiem, trijiem nācās atteikt. Dzirdot jautājumu - vai kāds nevar pārsolīt?, Dana vai acis iepleš: "Nē. Tas ir ētikas jautājums. Un jebkura saskarsme ar cilvēkiem taču liecina par tavu viesu māju, saimniekiem un viņu godaprātu."

Bet pirmās kāzas jaunajā viesu mājā noliktas jūnijā. Nu jau visas vasaras nedēļas nogales tikpat kā aizrunātas. Nekur daudz neesot reklamējušies. Vien Valmierā, Tūrisma informācijas centrā, ievietojuši materiālus un dažos populārākajos portālos. Viņus zina vietējie lielie uzņēmumi, kurus ēdinātāji apkalpo jau daudzus gadus. Turklāt, kā no pieredzes zina Dana, vislabākā reklāma ir tā, kas iet no mutes mutē.

Ģimenes, kurām plašs radu un paziņu pulks, šeit vēlas svinēt lielos godus - kāzas, nozīmīgas jubilejas. Savukārt korporatīvajiem klientiem ir iespēja rīkot seminārus, citus pasākumus. Jau šai vasarai tiek prasīta pajumte un vieta sporta spēlēm: uzņēmumi vasarā arvien biežāk savu kolektīvu kalendārā iekļauj aktīvas atpūtas pasākumus.

Reklāmā viesu un tradīciju nams piedāvā izmitināšanu, ēdināšanu, telpas, naktsmītni, aktīvās atpūtas iespējas atbilstoši katrai sezonai.

 

Īsteno vēlmi rādīt visas prasmes

"Kad viesu māju veidojām, vēlējāmies, lai tā ir plaša," Dana atceras savas kāzas pirms pāris gadiem, kad lūkojusi, kur ciemiņus sapulcināt. Toreiz izrādījies, ka izvēle nebūt nav tik liela, maksimāli, kas piedāvāts, vieta līdz 80 cilvēkiem. "Brūtēs" var uzņemt un apkalpot pat līdz 200 viesu.

Attālākiem ciemiņiem, protams, nepieciešama naktsmītne. Uz jauno viesu māju jau pieteikušies gan rīdzinieki, gan viesi no Liepājas puses. "Pagaidām varam izguldināt 50 cilvēku," skaidro Dana.

Tieši patlaban augšstāvā vēl notiek pēdējie darbi istabiņu iekārtošanai. Katrā viņi centušies radīt atšķirīgu pļavas ziedu motīvu, lai panāktu daudzveidību un katram viesim būtu iespēja izvēlēties sev tīkamāko telpu.

Jaunlaulāto istaba ir īpaša - ar skatu uz Mīļupīti. Arī vecajam saimniekam Goģim par godu iekārtota ģimenes istaba.

"Brūtes" atšķiras no citviet lauku sētās iekārtotajām viesu mājām, kurās pagātni raksturo ar senām koka krūkām vai kādu karieti, kas novadā bijusi pazīstama. Senā kalte par viesu māju pārveidota, ejot citu ceļu. Tiesa, ēkai piederīgās lietas ir saglabātas, piemēram, vecās koka durvis uz augšstāvu. "Tās čīkst kā pirms simts gadiem," pievērš uzmanību Dana.

Kalti pārveidojot, īpašniekiem bija doma, kādai tai jābūt, viņu vēlmes materializējis arhitekts Agris Padēlis-Līns. Viņš Liepājā veidojis interjeru viesnīcām, viena no jaunākajām "Promenāde". "Bijām Liepājā, mums patika viņa idejas, darbi," izvēli pamato Dana.

Telpām tiek piemeklētas antīkas mēbeles, tad tās restaurē. Viss no acīm slēpjamais ir ievietots senos koka skapjos. Arī vecmāmiņas pūralādes endzetēm ir atrasts praktisks pielietojums, kas ik uz soļa atgādina par brūtēm, kuras locījušas savu pūru.

Kopīgi apspriežot, no dažām detaļām atteikušies. Priekšpusdienas saules pielietajā priekštelpā novietots vienkāršs spodrs līgavas tērps. Interjeristi piedāvājuši līgavas tērpa formu stilizēti izmantot griestu gaismekļos. Saimnieki izraudzījušies citādu pieeju.

Kamīns ir viens no interjera elementiem, kam gribas pieskarties - tā siena izveidota no akurāti saskaldītām malkas šķilām, ko rūpīgi citu pie citas licis tētis - it kā tas būtu pastāvīgi silts mūrītis.

Mazā zāle ar kamīnu tiek izīrēta, ja viesu pulks ir šaurāks. Lielā viesību zāle, kuras pamatā ir saglabāta vecās kaltes akmens mūra siena, paredzēta kuplākam viesu skaitam.

Ēkā mājīgumu un siltumu rada kamīns, bet pati apkure balstīta uz zemes siltumu.

 

Viesiem ļauts vēlēties

"Ēdienkarte tiek īpaši izstrādāta pēc katra viesa vēlmēm, līdz ar to daudzveidīgs ir arī galda servējums un ēdienu pasniegšanas veids," stāsta Dana. "Mūsu virtuvē saimnieko firmas SIA "Kantīne B" un kafejnīcas "Rātes vārti" labākie pavāri, kuri savas zināšanas regulāri papildina dažādu firmu organizētajos kursos gan "Pavāru akadēmijā", gan "Siera klubā". Par pavāru profesionalitāti liecina 2005.gadā saņemtā Latvijas Labākā tirgotāja gada balva un citos prestižos konkursos gūtās godalgas.

Par viesu labsajūtu, omulību un profesionāla līmeņa apkalpošanu godos un viesībās rūpējas kafejnīcas "Rātes vārti" viesmīļu komanda.

"Uzbūvēts ir, taču lielais darbs vēl priekšā - apsaimniekot, piesaistīt klientus, vēl ko papildus izveidot. Tas viss prasa laiku un darbu."

Par pavāru prasmēm pārliecinājāmies kafejnīcā "Rātes vārti", kur starp nobaudītajiem gardumiem bija medū cepta rudzu maize, kas pagatavota no vietējās maiznīcas "Liepkalni" sevišķās rudzu maizes, dabīgā bišu medus un tiek pasniegta ar saldējumu un svaigām zemenēm.

Firmas ēdināšanas pakalpojumi sniegti un galdi klāti gan Valsts prezidentiem Guntim Ulmanim, Vairai Vīķei-Freibergai, Valdim Zatleram, gan arī augstiem Valmieras viesiem - pasaules apceļotājam Tūram Heijerdālam un mūsu pilsētas viesu delegācijām," piebilst Dana.

 

Stabila izvēle - mīlēt savu darbu

Pēc Valmieras vidusskolas absolvēšanas Danai ilgi nebija jādomā, ko studēt. Un starp izvēli, kur studēt viesmīlības un tūrisma zinības - tepat, Valmierā, vai Rīgā, viņa izšķīrās par labu biznesa augstskolai "Turība" tāpēc, lai padzīvotu arī ārpus savas pilsētas. Augstskolu viņa atceras ar labu vārdu: tūrisma un viesmīlības fakultātes pasniedzēji, praktiķi gan viesnīcu, gan restorānu biznesā, devuši nopietnas teorētiskās zināšanas, kas pastāvīgi apvienotas ar praksi. Pēc tam sākusi strādāt ģimenes uzņēmumā. Tagad līdztekus viesu mājai viņas pārziņā ir arī kafejnīcas "Rātes vārti" vadība. Vai tikpat pārliecinoši Dana justos jebkurā citā biznesā? "Nē, es tā nedomāju. Vispirms jau tāpēc, ka cilvēkam ir jāpatīk tam, ko viņš dara. Un man patīk darbs ar cilvēkiem. To es nemainītu ne pret ko. Viesmīlība un tūrisms ir mans aicinājums, tāpēc es to izvēlējos par savu profesiju, un tagad tā ir mana nodarbošanās." "Kā uztveru naudu?" viņa pārvaicā. "Tā ir papildu līdzeklis, kas palīdz cilvēkam attīstīties un varbūt izveidot savu dzīvi tādu, kādu viņš vēlas."

 

Vasaras nedēļas nogalēs - darbā kā mākslinieki

Jaunā viesu nama iekārtošana Danai sakrita ar lielu notikumu - viņa gaidīja bērniņu. Pēc garā atvaļinājuma viņa tagad atsākusi darbu, dēliņu Evertu pieskata auklīte.

Vasara viņu ģimenes biznesā ir saspringtākais laiks. Nedēļas nogalēs ir tāpat kā māksliniekiem - citiem brīvdienas, bet mums jāstrādā, tāpēc, beidzoties intensīvai darba sezonai, nepieciešams atvilkt elpu. Par iecienītu atpūtu visai ģimenei jau vairākus gadus ir kļuvusi slēpošana: ik gadu viņi dodas uz kādu no slēpošanas kūrortiem. Šogad izbaudīti Itālijas kalni un reizē - tās slavenie sieri un citi kulinārijas gardumi.

Kopā ar Danu "Brūtēs" saimnieko viņas brālis Toms Bošs. Dana teic: "Toms ir ļoti uzņēmīgs un viņam ir daudz labu ideju." Arī mamma paslavē - saimniecisks, savas idejas īsteno darbā, organizē un viesu namā vada saimnieciskos darbus. Ja kas krāsojams, pats dara, ja ne - sameklē meistaru, kas var izdarīt. Pirms viesu ierašanās viss jāsakārto, un tas ir Toma ziņā.

 

Būs darba pilnas rokas

Viesu tradīciju nama būvniecībai piesaistīts Eiropas struktūrfonda finansējums un kredīts.

Ivetas kundze teic: "Esmu apmierināta. Uzbūvēts ir, taču lielais darbs vēl priekšā - apsaimniekot, piesaistīt klientus, vēl ko papildus izveidot. Tas viss prasa laiku un darbu."

Jau šovasar iecerēta sporta laukuma izveide. Jūnijā šeit paredzētas plašas sporta spēles.

Klientiem, kas izraudzīto vietu atbrauc aplūkot, saimnieki jau ir izstāstījuši, ka arī apkārtne pavisam drīz būs skaista. Labiekārtošanas darbi uzticēti apzaļumošanas firmai, kam izklāstītas savas idejas, lai ap viesu namu valdītu īsta lauku ainava. Viesiem būšot iespēja rītos klausīties putnu dziesmās, baudīt saules lēktus un rietus un basām kājām iebrist rīta rasas pielijušās pļavās.

Raugoties uz dzīvīgumu pagastā, saimnieki vēlētos, lai ar laiku Mūrmuiža veidojas un kļūst par iecienītu tūristu vietu. Dana uzsver labu attiecību veidošanas nozīmi un sadarbību ar Kauguru pagasta padomi, tās vadītāju Salenieces kundzi.

 

Vecās kaltes labā aura

"Vecais Goģis mīlēja no kalniņa raudzīties apkārt, paieties pa rasas pielijušajām pļavām un pazust vecajos akmens mūros. Viņa sirds piederēja pļavām, saules lēktiem un rietiem, un maltuves daiļavām, kuras pats dēvēja par būtēm - mazliet stostīdamies un meklēdams burtu "r". Tā no stostīšanās radušās Pļavu būtes, bet mēs ziedu pļavās atradām burtu "r", un tagad šeit lepna un stalta stāv vecā kalte - viesu tradīciju nams "Brūtes"," šo stāstu jaunie saimnieki iztēlojās, kad bija iegādājušies ēku un meklēja ziņas par tās izcelsmi. Līdz šim atrastie dati ir ļoti skopi. "Zināms vien, ka ēka ir bijusi kalte, celta 19.-20.gadsimta mijā. Tā stāvējusi atstatu no citām būvēm," stāsta Dana. Tāpēc iedomājušies par veco Goģi. Zemes gabalu, kā jau teikts, sauc Pļavu Būtes. Uzņēmuma sievietes īpaši uzsver - te ir laba aura. Kad ievaicājos Ivetas kundzei, vai nav domas pārcelties no Valmieras šurp uz dzīvi, viņa pamāj: jā, tāda prātā ir! Jau tagad, kad atbrauc šurp, vēlas te pakavēties ilgāk. Viesu māja arī ir ieskandināta - atklāta Ivetas apaļajā jubilejā, kad ar to iepazīstināti tuvākie draugi, bet lielā viesu nama izrādīšana vēl priekšā.

Pirms tam Ziemassvētkos nams ticis iesvētīts. "Mācītājs deva savu svētību, lai mēs varam raženi strādāt un lai mums viss izdotos," nopietni saka Dana.

Un iespējams - ar laiku vecās kaltes jaunajiem saimniekiem, kuri dzimuši vidzemnieki, kāds atstāstīs vēl kādu ticamu stāstu par Pļavu Būtēm. Uzņēmīgās Bošu ģimenes divas paaudzes šeit, viesu un tradīciju mājā, cenšas saglabāt vecās kaltes liecības.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas