Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.15 (122) 2008. gada 9. aprīlis
            

  Likumu ABC | Par ielu un izbraukumu tirdzniecību

Rīdziniekiem garšo saldējums, ne kastaņi
Klinta Ločmele, "KV"


Foto: Boriss Koļesņikovs, "LV"
  

Cepamgaļas smarža gaisā un rindas pie ēdienu un dažādu suvenīru tirdzniecības vietām ir gandrīz neiztrūkstoša publisku brīvdabas pasākumu sastāvdaļa. Drīz arī ielu tirdzniecībā sāksies aktīvākais gada laiks, kad pilsētu ielās atgriezīsies saldējumu tirgotāji un puķu sievas. Kas uzņēmējam jādara, lai veiktu ielu vai izbraukuma tirdzniecību? Un kā likumīgi piedalīties gadatirgos? Šos un citus jautājumus regulē 1998.gada 6.oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.388 "Noteikumi par tirdzniecības kārtību tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukumos".



Rīgas domes Uzņēmējdarbības koordinācijas centra direktora vietniece LAINE ZĀGA skaidro, ka šie noteikumi pašvaldībai, piemēram, Rīgas domei, deleģē tiesības izsniegt ielu tirdzniecības, izbraukuma tirdzniecības un gadatirgus tirdzniecības atļaujas. Pašvaldība arī nosaka, iekārto, uztur un kontrolē ielu tirdzniecības vietas pilsētā, lemj jautājumus par tirgus statusa piešķiršanu, kā arī veic citas saistītas funkcijas.

 

Cepti kastaņi negaršoja

L.Zāga atzīst, ka Rīgā varētu vēlēties lielāku ielu un izbraukuma tirdzniecības preču un pakalpojumu piedāvājumu klāstu. Tomēr gadās arī situācijas, ka patērētāji jaunus piedāvājumus nepieņem. Tā pirms kāda laika tirgotājiem radās ideja dažādot pārtikas produktu sortimentu ielu tirdzniecībā un piedāvāt, piemēram, ceptus kastaņus, kukurūzas vālītes un tamlīdzīgu neierastu pārtiku. Pēc pāris mēnešu tirdzniecības viņi no šī pakalpojuma bija spiesti atteikties: vai nu patērētāji bija konservatīvi, vai arī piedāvājums neatbilda to gaidītajām kvalitātes prasībām, secina L.Zāga. Savukārt no šādu preču tirgotājiem ir nācies dzirdēt par problēmām, kas saistītas ar pastāvīgu un uzticamu pārdevēju meklējumiem, to trūkumu. Viņa skaidro, ka preču un pakalpojumu piedāvājums ielu tirdzniecībā Vecrīgā ir samērā vienveidīgs, ko acīmredzot nosaka arī patērētāju vēlmes. Suvenīru un dzintara izstrādājumu tirgotāji argumentē, ka pieprasītas ir tieši šādas preces - galvenokārt tās interesē tūristus. L.Zāga skaidro: "Mēs nevaram atteikt tirdzniecības atļauju tirgotājam, kas jau desmit gadus pārdod paša darinātas dzintara krelles, tikai tādēļ, ka ar šādu un līdzīgu produkciju tirgojas arī citi pārdevēji."

Tomēr tiek domāts, lai ārzemju tūristus, kas ir galvenie Vecrīgas tirdzniecības vietu apmeklētāji, ik gadu pārsteigtu ar kādu jaunu piedāvājumu. Piemēram, šobrīd vienā no Rīgas domes izsludinātajiem konkursiem par ielu tirdzniecību tika saņemts pieteikums individuālā sietspiedes tehnikā ar tamborētām un izšūtām detaļām izgatavotu kreklu tirdzniecībai. Laiks rādīs, vai šī prece ieņems pastāvīgu vietu starp dzintara, māla un linu izstrādājumiem. "Iespēju robežās cenšamies rosināt ielu tirdzniecību, izbraukuma tirdzniecību un gadatirgus dalībniekus domāt par attīstību, lai gadu no gada neatkārtotos vienveidība," saka L.Zāga.

 

Saldējums un pašu dārza labumi

Lai gan šķiet, ka ielu tirdzniecība veiksmīgi rit tikai centrā, L.Zāga uzņēmējiem iesaka: tikpat labi saldējumu, pašu audzētus ziedus, dārzeņus, augļus un ogas var pārdot arī pilsētas mikrorajonos. Piemēram, ziedu pārdošana pie kapsētām arī ir ielu tirdzniecība. "Gandrīz visa Rīga ir pārklāta ar ielu tirdzniecības vietām, tikai ir atšķirīgs preču un pakalpojumu sortiments," uz plašām uzņēmējdarbības iespējām norāda L.Zāga.

Ielu tirdzniecība ir atļauta vietās, kuras pašvaldība ir noteikusi kā ielu tirdzniecības vietas, un tām ir konkrēts skaits. Šobrīd tapšanas stadijā ir projekts, kura realizācijas rezultātā digitālajā kartē būs iespējams redzēt ielu tirdzniecības vietu izvietojumu.

Tikai jāatceras: ja plānots veikt tirdzniecību ar pārtikas produktiem, izbraukuma un ielu tirdzniecības sortimentam jābūt saskaņotam attiecīgi ar Pārtikas un veterināro dienestu vai Sabiedrības veselības aģentūru - šīs iestādes izvērtē, vai plānotajam sortimentam tiks nodrošināti piemēroti apstākļi un ievērotas sanitārās un higiēniskās normas, piemēram, izbraukuma tirdzniecības laikā. Analogas prasības ir arī mājdzīvniekiem domātās produkcijas tirdzniecībai, ja produkcija tiek realizēta, piemēram, dažādu izstāžu laikā. Bet, ja ir padomā tirgot māla izstrādājumus vai citas nepārtikas preces, tad šāda speciāla atļauja nav nepieciešama. Minētie MK noteikumi Nr.388 arī paredz, ka izbraukuma tirdzniecībā un gadatirgos fiziskas personas nedrīkst realizēt rūpnieciski ražotas preces.

 

Kā saņemt atļauju?

L.Zāga skaidro, ka izbraukuma vai gadatirgus tirdzniecības atļauja ir bez maksas - viss atkarīgs no pasākuma organizatora un vietas, kurā paredzēts tirdzniecību veikt. Ja pasākuma organizators ir pašvaldība, tad tirdzniecības veicējiem nodeva nav jāmaksā. Ja izbraukuma tirdzniecība vai gadatirgus tiek veikta uz pašvaldības īpašumā esošas zemes, bet organizators nav pašvaldība, par vienu tirdzniecības vietu dienā jāmaksā pēc šāda principa: pārtikas preču realizētājiem (arī ūdens pārdevējiem) - 10 lati par vienu tirdzniecības vietu, pārējiem (nepārtikas preču tirgotājiem) - pieci lati. Šī pašvaldības nodeva ir jāsamaksā pirms atļaujas saņemšanas. Ja tirdzniecība tiek veikta uz privātas zemes, pašvaldībai nodeva nav jāmaksā.

Līdzīgi kā par izbraukuma tirdzniecību, ielu tirdzniecībā pašvaldības nodeva nav jāmaksā gadījumos, kad tirdzniecības vieta neatrodas uz pašvaldības īpašumā esošas zemes. Nodeva par ielu tirdzniecību ir no viena lata līdz pieciem latiem par vienu tirdzniecības vietu dienā.

Maksa atkarīga gan no konkrētā tirdzniecības sortimenta veida, gan atrašanās vietas Rīgas pilsētas teritorijā, piemēram, par saldējuma tirdzniecību jāmaksā divi lati visā Rīgas pilsētas teritorijā. Lai saņemtu precīzāku informāciju, uzņēmējam jāinteresējas attiecīgās Rīgas priekšpilsētas (rajona) izpilddirekcijā, kuras administratīvajā teritorijā plānots ielu tirdzniecību veikt.

Taču ne vienmēr tirgotājam jādodas uz pašvaldību. Piemēram, ja uzņēmējs vēlas tirgot paša darinātus suvenīrus dziesmu un deju svētku laikā, vispirms viņam jāsazinās ar šā pasākuma organizētāju. Jo lielos pasākumos pēc tirdzniecības atļaujas pašvaldībā vēršas nevis katrs tirdzniecības veicējs atsevišķi, bet gan tikai pasākuma organizētājs, skaidro L.Zāga. Pasākuma organizētājs vai viņa nolīgtais tirdzniecības organizators pārrauga izbraukuma tirdzniecību, koordinē, lai tajā tiktu ievēroti pasākuma organizatora izvirzītie vienotie principi, un pašvaldībā iesniedz jau gatavu tirgotāju sarakstu un citu nepieciešamo informāciju. Pašvaldība sarakstu apstiprina un organizatoram izsniedz atļauju.

Ja kādā pasākumā paredzēts mazāk par pieciem tirgotājiem, tad pēc izbraukuma tirdzniecības atļaujas viņi var nākt katrs atsevišķi. Bet L.Zāgas pieredze liecina, ka bieži vien tirgotāji apvienojas un ierodas tikai viens pārstāvis, līdzi ņemot tirgotāju sarakstu un pasākuma organizatora atļauju, kas apliecina, ka viņš šādiem uzņēmumiem atļauj izbraukuma tirdzniecību pasākuma laikā.

Minētie Ministru kabineta noteikumi pašvaldībām paredz tiesības pieteikumus tirdzniecības atļauju saņemšanai izskatīt 15 dienu laikā. L.Zāga stāsta: pašvaldības darbinieki ir pretimnākoši un dokumentus tirdzniecības atļaujas saņemšanai var iesniegt nedēļu pirms plānotā pasākuma, bet ne vēlāk kā četras darbdienas pirms tirdzniecības uzsākšanas. Tāda sapratne veidojusies pieredzes ceļā, jo pasākumu organizatori nereti par nepieciešamajiem dokumentiem atceras vēlu, lai gan šādu norišu datumi ir apstiprināti gada sākumā.

L.Zāga uzsver, ka uzņēmēju samaksātā nodeva tiek atvēlēta pašvaldības ierīkoto tirdzniecības vietu sakārtošanai: "Diemžēl regulāri tiek postītas ielu tirdzniecības vietas - lauzti galdi un soliņi, tāpēc katru gadu izpilddirekcija par šo naudu tirdzniecības vietas atjauno. Tāpat naudu atvēl arī citu pilsētas labiekārtošanas projektu realizācijai, piemēram, lai parkos uzstādītu atkritumu tvertnes, soliņus. Vēl minētos līdzekļus plānots ieguldīt jaunu komercdarbību attīstošu projektu realizācijai."

 

Tirgo aiz vārtiem

Ielu un izbraukuma tirdzniecības, kā arī gadatirgu tirgotājus kontrolē pašvaldības policija, tāpat arī savas kompetences ietvaros attiecīgo rajonu (priekšpilsētu) izpilddirekcijas, Uzņēmējdarbības koordinācijas centrs un citas valsts kontrolējošās institūcijas, piemēram, Pārtikas un veterinārais dienests. Viens no biežākajiem pārkāpumiem ir cilvēku nepareizā interpretācija, kas ir izbraukuma tirdzniecība un robežas, kuru ietvaros tā notiek. L.Zāga stāsta, ka ar izbraukuma tirdzniecību cilvēki nereti saprot tirdzniecību pasākuma laikā, nedomājot, ka izbraukuma tirdzniecība ir ierobežota gan vietas, gan laika ziņā. "Izbraukuma tirdzniecība nozīmē tirdzniecību noteiktā pasākuma norises vietā un laikā. Ja pasākums notiek no plkst. 10.00 līdz 14.00, tad arī tirdzniecība jāveic tikai tik ilgi un arī konkrētajā teritorijā, nevis, piemēram, ārpus nožogojuma," norāda L.Zāga. Viens no raksturīgiem piemēriem, kad cilvēki nepareizi saprot (vai arī apzināti tā rīkojas) šādas tirdzniecības noteikumus, ir tirdzniecība Brīvdabas muzeja gadatirgos, kad iedzīvotāji savu produkciju pārdod ārpus muzeja teritorijas.

Citi biežākie pārkāpumi ir saistīti ar ielu tirdzniecības vietu uzturēšanu kārtībā. "Tas ir viens no darvas pilieniem ielu, izbraukuma tirdzniecībā un gadatirgos - tirdzniecības vietas netiek uzturētas kārtībā gan pašā tirdzniecības procesā, gan pēc tam," stāsta L.Zāga. Viņa atzīst, ka joprojām ir cilvēki, kas ielu vai izbraukuma tirdzniecību veic bez atļaujas, kas vien jau ir nopietns pārkāpums, pēc kura var tikt konfiscēta visa tirdzniecības produkcija.

 

Gadatirgi un kafejnīcas

Pastāv pilsētas nozīmes gadatirgi un gadatirgi jau esošo tirgu teritorijās, pieaicinot papildu tirgotājus. Gadatirgus vienā vietā drīkst organizēt līdz pat astoņām reizēm gadā. Ja kāds iedzīvotājs vēlas pārdot savītos vainagus vai savās pļavās saplūktās jāņuzāles, piemēram, Zāļu tirgū Doma laukumā, viņam jārīkojas līdzīgi kā izbraukuma tirdzniecības gadījumā - vispirms jānoskaidro, kas ir tirgus organizētājs, un jāvēršas tieši pie viņa, nevis pašvaldības.

Uz komersantiem attiecas arī sezonas tirdzniecība - vasaras kafejnīcas. Ielu tirdzniecība var tikt veikta cauru gadu (izņemot ierobežojumus eglīšu tirdzniecībā - to var darīt tikai decembrī un janvārī). Savukārt vasaras kafejnīcu darbībai ir noteikta sezona - šobrīd tā vēl ir no 1.maija līdz 30.septembrim, bet Rīgas dome Pašvaldības un reģionālās attīstības ministrijai ir iesniegusi izskatīšanai jaunu saistošo noteikumu projektu, kurā vasaras sezona paredzēta no 1.aprīļa līdz 31.oktobrim. L.Zāga skaidro, ka pārsvarā vasaras kafejnīcas tiek ierīkotas pie esošām pastāvīgām tirdzniecības vietām. Bet ir atsevišķas pašvaldības vietas bez stacionāras piesaistes. Par tām Uzņēmējdarbības koordinācijas centrā tiek rīkots konkurss. Konkursa nolikuma izstrāde un tā izsludināšana parasti notiek rudenī, kad beidzas vasaras kafejnīcu aktīvā sezona. Uzvarētājs iegūst tiesības šo tirdzniecību veikt trīs gadus, vien katru gadu no jauna ir jāsaņem tirdzniecības atļauja.

L.Zāga norāda, ka Rīgas domes mājaslapā www.riga.lv ir informācija par dokumentiem, kas uzņēmējam jāiesniedz ielu, izbraukuma, gadatirgus vai sezonas tirdzniecības atļaujas saņemšanai. Ērtāk ir meklēt, meklēšanas lodziņā ierakstot atslēgvārdus, piemēram, ja vēlas atrast informāciju par izbraukuma tirdzniecību, jāieraksta vārds "izbraukuma", un attiecīgi tiks piedāvāta informācija, kas attiecas uz šo tēmu.

Ja uzņēmējiem mājaslapā to neizdodas atrast, L.Zāga aicina rakstīt e-pasta vēstuli Rīgas domes Uzņēmējdarbības koordinācijas centram, adrese ukc@riga.lv. Ar jautājumiem par ielu tirdzniecību var vērsties attiecīgā rajona (priekšpilsētas) izpilddirekcijā, kur var saņemt arī informāciju par brīvajām ielu tirdzniecības vietām Rīgā.

"Šobrīd tapšanas stadijā ir projekts, kura realizācijas rezultātā digitālajā kartē būs iespējams redzēt ielu tirdzniecības vietu izvietojumu."

 

Kā tirgojas pašvaldībās

Apkopojot pašvaldību pieredzi gadatirgu, ielu un izbraukuma tirdzniecības organizēšanā, galvenie secinājumi ir vairāki: veiksmīgu tirdzniecību var īstenot arī Latvijas reģionos kultūras pasākumu laikā. Savukārt tur, kur gadatirgu tradīcija nav zudusi, tā ir saglabājusies kā kultūrvēsturiska vērtība, kas sāk atdzimt un piesaistīt cilvēku interesi tieši ar savu savdabību un atšķirību no lielveikaliem.

 

Amatnieki viduslaiku noskaņās

Cēsu pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja IEVA KARLSBERGA:

Cēsīs ielu tirdzniecība aktivizējas pilsētas svētku un citu kultūras pasākumu laikā. Tad parasti iedzīvotāji no ielu tirgotājiem var iegādāties amatniecības izstrādājumus un bioloģisko pārtiku, saldējumu, atspirdzinošus dzērienus un arī cukurvati.

Parasti mēs uzņēmējus aicinām: ja pilsētas svētki tiek rīkoti senatnīgās noskaņās, tad ļoti gaidām, ka viņi tirgosies ar attiecīgas tematikas precēm un šo tēlu ievēros arī savā apģērbā un tirdzniecības vietas noformējumā. Piemēram, Cēsu pils dārzā senatnīgo amatu meistari ne tikai pārdod savus darinājumus, bet arī demonstrē savas prasmes, piemēram, uz vietas kaļ monētas, darina priekšmetus no koka. Tas ir viens no veidiem tūristu piesaistīšanai.

Mums ir daudz tirdzniecības vietu. Piemēram, Rīgas iela, kas daļēji ir gājēju iela, pilsētas svētku laikā visa ir atvēlēta tirgotājiem un kļūst tikai par gājēju ielu. Tāpat tirdzniecība norit Cēsu pils dārzā, Pils parkā, Maija parkā, var teikt - ar ielu tirdzniecības vietām ir pārklāts viss centrs jeb vecpilsēta. Tikai jāteic, ka mums, tāpat kā citās pilsētās, uzņēmēji vai pašnodarbinātās personas nereti dokumentus tirdzniecības atļauju saņemšanai iesniedz pēdējā brīdī. Tāpēc vēlētos, lai tas notiktu savlaicīgāk - lai mēs varētu labāk plānot pasākumu un saskaņot tā kopīgo tematiku.

 

Pēc gadatirgus nav vajadzības

Saldus rajona Kursīšu pagasta sekretāre INESE SMILGA:

Mēs pagastā nerīkojam ikgadējo gadatirgu. Reizēm notiek Miķeļdienas tirgus, bet tas nav kļuvis par tradīciju, vairāk - vienreizējs pasākums. Cik man zināms, gadatirgu tradīcija pagastā nav bijusi, un arī šobrīd nejūtam pēc tās vajadzību, jo mūsdienās iedzīvotāji pārsvarā iepērkas lielveikalos vai arī dodas uz rajona centru, kur notiek, piemēram, Lieldienu vai Ziemassvētku gadatirgus.

 

Priekšroka sponsoriem

Gulbenes rajona Lejasciema pagasta sekretāre DACE MILNE:

Aptuveni pēdējos piecos gados mums vairs nenotiek ikgadējie pagasta gadatirgi. Agrāk tie tika rīkoti pavasarī, taču cilvēkiem ir zudusi vēlme piedalīties un nākt pārdot savus izstrādājumus. Savukārt tirgotājiem braukt no tālienes vairs nav izdevīgi, jo mums nav tik daudz iedzīvotāju, lai pārdot gribētājiem atmaksātos ceļš.

Lejasciema pagastā notiek dažādi lieli pasākumi, kuros rit izbraukuma tirdzniecība. Taču organizatoriem parasti jau ir savi sponsori, kuriem ir atļauja tirgoties. Arī pašvaldība ir meklējusi izbraukuma tirdzniecības veicējus, bet secinājām, ka uzņēmēji nav atsaucīgi. Ja pagastā notiek kāds liels pasākums, tad vietējiem veikaliem pietiek ar peļņu, kas palielinās vien pašā veikalā, tādēļ uz izbraukuma tirdzniecību viņi nemaz neorientējas.

 

Gadatirgus - kultūrvēsturiska vērtība

Balvu rajona Baltinavas pagasta priekšsēdētājs JEVGĒNIJS ZELČS:

Baltinavas pagastā gadatirgus datumi ir noteikti jau no Ulmaņlaikiem, pagājušā gadsimta 30.gadiem - rudenī 15.oktobrī un pavasarī 15.aprīlī. Šie datumi nekad nav tikuši mainīti. Tolaik uz tirgu sabrauca gan apkārtējo pagastu iedzīvotāji, gan cilvēki no tās teritorijas, kas šobrīd ietilpst Krievijā. Galvenā tirdzniecības prece bija mājlopi, un tirgotāji no Abrenes, kas tolaik vēl piederēja Latvijai, pārdeva ļoti labus vaislas ērzeļus. Arī padomju laikos pagastā pastāvēja gadatirgus. Pagasta cilvēki zināja: vai tā darbdiena vai svētku diena - šajos datumos tas notiks. Tādēļ var teikt, ka šobrīd gadatirgus Baltinavā vairāk ir jāuztver kā kultūrvēsturiska tradīcija un vieta, kur satikties pagasta iedzīvotājiem.

Esmu novērojis, ka pēdējos gados pieprasīta prece gadatirgū ir ziedi, dažādi dekoratīvi košumkrūmi un ābeles. Protams, zemnieki pārdod arī sivēnus, kas nereti audzēti tieši tirgus dienai. Var nopirkt zivis un andelēties ar citiem labumiem. Gadatirgus ciema galvenajā laukumā un tā tuvējās ielās ir kļuvis par stabilu pagasta tradīciju.

 

Bufetēs alkoholu netirgo

Bauskas rajona Iecavas novada Kultūras nama direktore BIRUTA ŠVĪTIŅA:

Izbraukuma tirdzniecība pie mums notiek svētku laikā, piemēram, 2006.gadā - Gurķu festivālā, pērn - Iecavas 515.jubilejas svētkos, bet šogad paredzēti mazie Dziesmu un deju svētki un Ziedu svētki. Kultūras darbinieki, kas plāno šos pasākumus, ir arī atbildīgi par ēdināšanas uzņēmumu organizēšanu.

Varbūt citiem šķitīs interesanti, ka Iecavā nu jau divus gadus pasākumu laikā netiek tirgoti alkoholiskie dzērieni. Pirms tam parka kafejnīcā pārdeva arī alkoholu, bet jaunieši ar to pārāk aizrāvās, pēc tam nemācēja uzvesties, un izskanēja arī pārmetumi pasākuma organizatoriem, ka nepilngadīgām personām tiek piedāvāts alkohols. Tagad katrs to var ņemt līdzi pats, izņēmums ir svētki jauniešiem. Piemēram, sarīkojumos vidējai paaudzei iedzīvotāji nes līdzi savus alkoholiskos dzērienus.

Āra pasākumu laikā organizētāji ir parūpējušies, lai būtu teltis ar galdiņiem, kur iedzīvotāji var nobaudīt šašlikus, desiņas, saldējumu, sulas un alu. Bieži izmantojam z/s "Strīķeri" piedāvātos pakalpojumus. Var pat teikt, ka vietējie uzņēmumi nav ieinteresēti veikt izbraukuma tirdzniecību, jo laikam ienākumi nesedz izdevumus. Nevar arī likt pārāk augstu uzcenojumu. Tāpēc pārsvarā nākas sadarboties ar firmām, kas orientējušās tieši uz izbraukuma tirdzniecību. To pārstāvji parasti jautā: cik tirgotāji mēs būsim? Ja nav viņi vienīgie, interese tirgot mazinās. Tādēļ parasti izvēlamies vienu tirgotāju, kas nodrošina vairākas teltis, lai neveidotos rindas.

Kā ir ar gadatirgiem? Iecavas 515.jubilejas pasākumā notika gadatirgus "Izvēlies Latvijas preci!", pēc kura cilvēki pat nāca klāt un teica kā pēc laba koncerta: paldies, ka noorganizējāt! Gadatirgi nenotiek nemaz tik bieži - cilvēkiem patīk tajos piedalīties.

 

 



Gadatirgus – vienreizēja īslaicīga dažādu preču tirdzniecība, kas ilgst no vienas līdz trim dienām (izņemot Ziemassvētku gadatirgu, kas ilgst līdz vienam mēnesim) un ko tirgus teritorijā, sporta laukumā vai citā pašvaldības norādītā vietā organizē sakarā ar svētkiem vai sezonas darbu pabeigšanu laukos (piemēram, rudens gadatirgi) vai kas saistīta ar noteiktām kalendāra dienām (piemēram, Mārtiņdienas tirgus). Vienlaikus ar pārtikas un nepārtikas preču tirdzniecību var organizēt kultūras, sporta un citus pasākumus.

Ielu tirdzniecība – tirdzniecība pašvaldības speciāli norādītās un iekārtotās publiskās vietās.

Izbraukuma tirdzniecība – tirdzniecība ar pārtikas un nepārtikas precēm masu pasākumu (piemēram, dziesmu un deju svētki, sporta un kultūras pasākumi, reliģiski svētki) vietās.

Ielu tirdzniecības vietās ir tiesīgas tirgoties juridiskās un fiziskās personas un individuālā darba veicēji, kuri realizē šādas preces:
1. Pašu izgatavotos mākslas priekšmetus un lietišķās mākslas un daiļamatniecības izstrādājumus;
2. Ziedus;
3. Pašu izaudzētos augļus, dārzeņus, ogas, stādus un dēstus, uzrādot izziņu par zemes lietošanas tiesībām;
4. Savvaļas augus, ogas, sēnes un riekstus saskaņā ar likumu "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu";
5. Kvasu un alu no cisternām (mucām), kā arī saldējumu, bezalkoholiskos dzērienus un karstās uzkodas (piemēram, pīrādziņi) no speciālām iekārtām, ja tās atbilst sanitārajām un higiēnas normām;
6. Preses izdevumus.

Pirmajos četros punktos minētās preces (izņemot iepirktos ziedus) ielu tirdzniecības vietās ir tiesīgas realizēt juridiskās un fiziskās personas un individuālā darba vai saimnieciskās darbības veicēji, kuri samaksājuši pašvaldības nodevu par tirdzniecību publiskās vietās un saņēmuši pašvaldības atļauju. Kases aparāta izmantošana nav obligāta.

Piektajā un sestajā punktā minētās preces ielu tirdzniecības vietās ir tiesīgas realizēt tikai juridiskās personas un individuālā darba veicēji vai saimnieciskās darbības veicēji. Fiziskajām personām gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukuma tirdzniecībā ir aizliegts realizēt importētās, kā arī Latvijā rūpnieciski ražotās pārtikas un nepārtikas preces.

Avots: 06.10.1998. MK noteikumi Nr.388 "Noteikumi par tirdzniecības kārtību tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukumos"

 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas