Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.15 (122) 2008. gada 9. aprīlis
            

  Praktiski padomi | Ko darīt biznesa labā

Kā apdrošināt ieņēmumu zaudēšanu
Rūta Bierande, portāls lv.lv – speciāli "Komersanta Vēstnesim"


Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Uldis Dzērve

  

Paši uzņēmēji vislabāk zina, cik daudz darba, naudas, negulētu nakšu un stresa prasījusi sava rentabla uzņēmuma izveidošana. Bet – nelaime nenāk ne saukta, ne brēkdama… Kā pārdzīvot situāciju, ja no biznesa palikušas vien krāsmatas? Par to, vai Latvijā iespējams apdrošināt uzņēmējdarbības pārtraukuma risku, stāsta apdrošināšanas brokeru sabiedrības SIA "Rīgas Polise" valdes loceklis ULDIS DZĒRVE un tehnisko risku apdrošināšanas nodaļas vadītājs ROLANDS BURIJS.



Apdrošināšanas saiknes

- Ko nozīmē uzņēmējdarbības pārtraukuma apdrošināšana?

R.B.: - Uzņēmējdarbības pārtraukuma apdrošināšana nevar pastāvēt, ja nav veikta īpašuma apdrošināšana. Piemēram, ar īpašumu notiek kāda nelaime un iestājas īpašuma apdrošināšanas gadījums, bet uzņēmums vairs nav spējīgs turpināt savu darbību. Šādā situācijā iestājas arī uzņēmējdarbības pārtraukuma apdrošināšanas gadījums, ja uzņēmējs pret šādu risku ir apdrošinājies.

Bet ir svarīga nianse - uzņēmējdarbības pārtraukuma apdrošināšanas polise stāsies spēkā ar nosacījumu, ja zaudējums radīsies saistībā ar kādu no īpašuma apdrošināšanas polisē norādītajiem apdrošinātajiem riskiem.

U.Dz.: - Piemēram, ir ražotne - ēkas, iekārtas. Notiek ugunsgrēks. Uzņēmuma fiziski vairs nav, bet vienalga vēl pietiekami ilgi turpinās nomas maksa par telpām, līzinga un kredīta maksājumi par iekārtām, jāmaksā darbiniekiem algas, nodokļi. Turklāt uzņēmēji neiegūst plānoto peļņu, kas saistīta ar viņu uzņēmējdarbību.

- Tātad uzņēmējdarbības pārtraukuma apdrošināšanu nevar veikt, ja nav notikusi tā īpašuma apdrošināšana, kurā norisinās pati uzņēmējdarbība.

U.Dz.: - Tieši tā, un tas attiecas uz pilnīgi visām uzņēmējdarbības sfērām. Ja, piemēram, nodeg biroja māja vai īres nams, kas ir pilns ar nomniekiem vai īrniekiem, iznomātājam pārtūkst naudas plūsma, jo vairs nav ieņēmumu - līdz brīdim, kad īpašums tiek atjaunots un tajā atkal var norisināties normāla darbība.

 

Kas gādā par apdrošināšanu

- Ja ir liela ēka, kurā telpas sev nomā daudzi biroji, kas veic šo īpašuma un uzņēmējdarbības pārtraukuma apdrošināšanu - iznomātājs vai nomnieki?

U.Dz.: - Ja raugāmies no biznesa puses, tad ēkas īpašnieks pelna ar savas ēkas iznomāšanu - tas ir viņa bizness. Savukārt nomnieks arī pelna ar to uzņēmējdarbību, ko viņš iznomātajās telpās veic. Visticamākais, ka apdrošināšanu veiks uzņēmējs, kura bizness visvairāk ir atkarīgs no konkrētā īpašuma bojājuma vai zaudējuma.

- Pēdējā laikā sāk ieviesties virtuālā biroja pakalpojums, kad uzņēmējam birojs nevis pieder vai viņš to kā fizisku īpašumu iznomā, bet gan virtuālo biroju kā pakalpojumu nopērk uz laiku. Vai uzņēmējs, kas izmanto virtuālā biroja pakalpojumu, var apdrošināt savas uzņēmējdarbības pārtraukumu?

U.Dz.: - Jā un nē. Šis apdrošināšanas veids vairāk domāts uzņēmumiem, kuru darbība saistīta ar konkrēta kustamā vai nekustamā īpašuma izmantošanu. Bet, protams, var apdrošināt arī mazu biznesu.

- Piemēram, neliels, uz eksportu vērsts uzņēmums ar 10 strādājošajiem, kas pēc pasūtījuma ražo noteikta garuma sētas mietiņus. Vai šāds uzņēmējs, mazais eksportētājs, var apdrošināt savas darbības pārtraukumu?

U.Dz.: - Protams, var. Jo līdztekus iekārtām, kas apstrādā koku, griež un īsina mietiņus, uzņēmējam ir vēl citas saistības, kuras paredz nemainīgas izmaksas ilgtermiņā. Noteikti uzņēmējam ir arī līgumattiecības ar produkcijas pircēju. Līgumā varētu tikt paredzēts naudas sods par produkcijas nepiegādāšanu, kas uzņēmējam sagādātu papildu izmaksas. Te uzreiz jāteic, ka naudas sodam un līdzīgām līgumiskām izmaksām šī - uzņēmējdarbības pārtraukuma apdrošināšana - nav paredzēta. Šis apdrošināšanas veids vairāk vērsts uz iekārtu, ierīču bojājumu, tiešajām izmaksām - algām un nodokļiem, neiegūto peļņu.

 

Polise - tikai uzņēmumiem ar pieredzi

- Vai šo polisi var nopirkt arī tikko dibināts uzņēmums?

U.Dz.: - Uzņēmējdarbības pārtraukuma apdrošināšana tieši saistīta ar tik stipru īpašuma bojājumu vai zaudējumu, ka šis bojājums padara neiespējamu ražošanas (uzņēmējdarbības) turpināšanu. Tas nenoliedzami rada papildu zaudējumus (jāveic algu izmaksa, nomas maksa, pastāvošie apdrošināšanas maksājumi, komunālie pakalpojumi, līzinga un kredītu izmaksas, grāmatvedības pakalpojumi, dažādi nodokļi un nodevas u.tml. un arī neiegūtā peļņa), kaut gan uzņēmējdarbība jau apstājusies. Un tieši šī pēc īpašuma bojāšanas radusies zaudējumu varbūtība arī tiek apdrošināta.

R.B.: - Tādēļ ir sarežģīti apdrošināt nesen strādājošus uzņēmumus, kam nav iespējams veikt pietiekami ticamas prognozes. Apdrošinātāji parasti iesaka divus trīs gadus pastrādāt, pirms izmantot šo apdrošināšanas veidu.

U.Dz.: - Iepriekšējās darbības pieredze nepieciešama arī, lai varētu vienoties par apdrošinājuma objektu un izvairīties no krāpnieciskiem gadījumiem. Jo var jau uzbūvēt vai iekārtot biroju, sataisīt galvu reibinošas prognozes un nejaušā ugunsgrēkā to visu zaudēt. Bet, protams, vienmēr ir izņēmumi.

 

Ar ko sākt

- Ja uzņēmējs vēlas apdrošināt savas uzņēmējdarbības iespējamo pārtraukumu. Ar ko jāsāk?

R.B.: - Noteikti ar īpašuma apdrošināšanu, ja tādas vēl nav. Vienlaikus ar īpašuma apdrošināšanu būtu jāveic rūpīga uzņēmējdarbības izpēte, iespējamo risku novērtēšana, adekvātu apdrošinājuma summu kalkulācija un citu nosacījumu izvērtēšana. Vienmēr pastāv arī riski, kurus neapdrošina.

U.Dz.: - Īpašuma apdrošināšanā vispirms ir jāsaprot, kas tiek apdrošināts, pret kādiem riskiem tiek apdrošināts, cik šis īpašums ir vērts un pēc kādas metodes novērtēts, kā tiks novērtēti zaudējumi, ja iestāsies apdrošināšanas gadījums, kā arī papildu nosacījumi - apdrošināšanas prēmijas apjoms, pašriska lielums un vēl citi nosacījumi. Nākamais solis - uzņēmējdarbības pārtraukuma apdrošināšana. Jāizvērtē potenciālo zaudējumu un izmaksu kopums, kādi apstākļi šos zaudējumus varētu izraisīt, kādi ir pašriska nosacījumi - pēc cik ilga laika apdrošinātājs sāks atlīdzības maksājumus u.tml.

- Tas nozīmē, ka reāli pastāv divas atsevišķas polises vai tomēr polise ir viena vienota?

U.Dz.: - Pēc būtības tās ir divas atsevišķas, ko var apvienot un iekļaut vienā polisē. Bet tie ir divi dažādi apdrošināšanas veidi.

- Tātad, ja uzņēmējs nāk pie apdrošinātāja vai brokera, tad viņam jābūt pilnīgā skaidrībā par to, ko viņš grib?

U.Dz.: - Galvenais - uzņēmējam jāapzinās savi biznesa riski un vai viņš tiešām grib konkrēto apdrošināšanas polisi iegādāties. Tālāko kopīgi noskaidrojam sarunā formulējam vēlmes un vajadzības, atlasām apdrošināšanai nepieciešamo informāciju. Jo, ja uzņēmējs orientējas savā biznesā, tad apdrošināšanas jautājumos var palīdzēt speciālists. Vienkāršāk ir nodot šo lietu risināšanu profesionāļiem, tā var nonākt pie vislabākā risinājuma, ņemot vērā, ka tautsaimniecības nozares un biznesi ir dažādi un krasi atšķirīgi.

 

Cik tas maksā

- Vai uzņēmēji Latvijā apdrošina šo risku un cik aktīvi?

R.B.: - Kā liecina mūsu pieredze, uzņēmēji to dara. Jo ievērojamie finanšu izdevumi, kas biznesa piespiedu pārtraukšanas situācijā rodas, nereti var novest pie bankrota.

- Cik apmēram maksā uzņēmējdarbības pārtraukuma apdrošināšana?

U.Dz.: - Ja apdrošina jaunu, modernu biroju ēku ar visām mūsdienīgām ugunsdzēsības iekārtām, sistēmām un signalizācijām vai naftas bāzi, vai krāsu un laku rūpnīcu - apdrošināšanas izmaksas būs krasi atšķirīgas. Bet, pamatlīnijās lēšot, būs tā: ja īpašuma apdrošināšana izmaksā vienu vienību, tad aptuveni vienu vienību izmaksā arī uzņēmējdarbības pārtraukuma apdrošināšana. Var arī būt ļoti rentabls bizness, kurā ar nosacīti nevērtīgiem pamatlīdzekļiem un ražošanas līdzekļiem, ar necilu īpašumu tiek radīta ļoti augsta pievienotā vērtība. Tad šis princips varētu nedarboties. Ir tādas apdrošināšanas sabiedrības, kuras uzņēmējdarbības pārtraukuma apdrošināšanu vērtē ar pusi no īpašuma apdrošināšanas, šādi ierobežojot maksimālo atlīdzības summu. Katrs gadījums ir ļoti individuāls.

Piemēram, ja nelaime notiek pakalpojumu sniegšanas birojā, kur uzņēmums nomātās telpās nodarbojas ar finanšu starpniecību. Tad, nodegot birojam, darbība apstātos kādus pāris mēnešus - kamēr atrastu citas telpas, nopirktu jaunu tehniku un mēbeles, atjaunotu datubāzi. Protams, tas prasītu papildu izmaksas, bet ne tādas kā, piemēram, ražotnei vai fabrikai.

 

Limiti, termiņi, pašriski

- Vai uzņēmējdarbības pārtraukuma apdrošināšanai ir kādi standarta nosacījumi, kas noteikti tiks iekļauti polisē?

R.B.: - Šo apdrošināšanas veidu ir grūti standartizēt, bet tam pastāv kopīgas iezīmes ar citiem apdrošināšanas līgumiem: limiti, termiņi, pašriski un vairākas citas lietas. Atšķirībā no citiem apdrošināšanas līgumiem pastāv nianse pašriska apjoma noteikšanā, jo parasti tas tiek noteikts laika izteiksmē, bieži to kombinē arī ar konkrētas naudas summas lielumu.

Apdrošināšanas līgumiem iespējams arī variēt atbildības limitu - 12 mēneši, 18 mēneši, 24 mēneši. Tas nozīmē, ka līgumā noteikto laika sprīdi šis apdrošināšanas līgums ir spēkā un šajā laikā tiek maksāta apdrošināšanas atlīdzība. Ja apdrošināšanas līgumā noteiktā termiņā uzņēmējs nespēj savu ražošanu atjaunot, tad atlīdzība ilgāk par līgumā noteikto termiņu maksāta netiek.

- Vai tiek limitēta arī izmaksājamās naudas summa?

U.Dz.: - Nē. Polisē jau ir ierakstīts nosacītais zaudējums, un, vadoties no šīs summas, arī tiek aprēķināts atlīdzības lielums. Apdrošinātāji ierobežo laika termiņu - viena divu gadu laikā pēc negadījuma uzņēmējam ir jānodrošina uzņēmuma darbības atsākšana. Apdrošināšanas atlīdzība par uzņēmējdarbības pārtraukšanas apdrošināšanu tiek veikta pilnībā, ja klients vēlas biznesu atjaunot, pretējā gadījumā tiks izmaksāta samazināta.

- Kāda ir apmaksas sistēma pēc pašriska beigšanās - reizi mēnesī vai kā citādi?

U.Dz.: - Izmaksas veikšana šajā apdrošināšanas veidā ir ļoti individuāla, jo pārāk bieži negadās, ka nodeg ražotne un tiek pārtraukts bizness. Ja tiešām viss ir nodedzis līdz pamatiem, tad visi iesaistītie kopīgi domā, kā labāk no situācijas izkļūt un atkal iekļauties saimnieciskajā apritē.

 

Kas apdrošina

- Kuras apdrošināšanas sabiedrības pašlaik Latvijā piedāvā šo apdrošināšanas veidu?

U.Dz.: - Visas riska apdrošināšanas kompānijas, kuras piedāvā īpašuma apdrošināšanu.

R.B.: - Tiesa, visas to nedara vienlīdz aktīvi, jo šis ir sarežģīts apdrošināšanas veids, kas slēpj dažādas nianses - līguma sagatavošanas laikā apdrošināmais bizness jāapseko no dažādām pusēm, jānosaka pašriski un atbildības limiti, nākotnes prognozes, izmaksas, peļņa - ļoti daudz un dažādu aspektu.

U.Dz.: - Noteikti ir jākonsultējas ar neatkarīgiem speciālistiem, jo šis ir viens no daudzajiem biznesa riskiem, ko varētu pārlikt uz apdrošināšanas sabiedrību pleciem. Bet pret to ir jāizturas ļoti nopietni.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas