Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.17 (124) 2008. gada 23. aprīlis
            

  Aktuāli | Kopējs labums nevairojas

Latvijas budžetam tuvojas gavēnis
Lidija Dārziņa, "KV"


Šāgada pirmajā ceturksnī Latvijas valsts budžetā plānotajam atbilstīgi ieņēmumi ir bijuši tikai dažās ailītēs - iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksājumos, no tabakas akcīzes un elektroenerģijas nodokļa, - liecina Finanšu ministrijas (FM) ziņojums. Starp mīnusiem tautsaimniecībai visneveselīgāk izskatās uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātnespēja. Savukārt starp lielākajām summām, ko neizdosies iegūt, ir ārvalstu finanšu palīdzība.



Nodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā, milj. latu

 

2008.g. 1.cet. plāns

2008.g. 1.cet. fakts

2008.g. 1.cet. fakts/1.cet. plāns, %

2008.g. 1.cet./ 2007.g. 1.cet., %

2008.g. 1.cet./gada plāns, %

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

95,0

89,3

94,0

32,2

16,0

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

44,7

48,0

107,5

18,1

23,9

Pievienotās vērtības nodoklis

342,3

303,3

88,6

9,5

20,0

Akcīzes nodoklis

119,9

126,5

105,5

23,1

24,2

Vieglo auto un motociklu nodoklis

4,4

2,8

64,5

-27,2

12,8

Muitas nodoklis

7,0

7,8

110,6

17,4

26,4

Elektroenerģijas nodoklis

0,1

0,3

281,5

560,3

71,0

Dabas resursu nodoklis

2,4

2,0

83,5

-19,9

20,7

Azartspēļu nodoklis

5,8

5,7

99,0

13,2

24,8

Izložu nodoklis

0,1

0,1

137,1

18,4

34,3

KOPĀ

621,8

585,9

94,2

15,8

15,9

 

Joprojām straujais darba samaksas pieaugums ir viens no faktoriem, kas izskaidro Latvijas inflācijas līmeņa atšķirību no citām reģiona valstīm, - norāda FM. Statistikas datu par darba samaksas pieaugumu šogad vēl nav. Taču par to liecina IIN izpilde. Palielinājies arī nodokļu maksātāju skaits - Valsts ieņēmumu dienests informē, ka pirmajā ceturksnī preventīvo un represīvo pasākumu rezultātā darba ņēmēju skaits valstī pieaudzis par 1407, kā arī palielinājušās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas par 0,5 milj. latu un IIN par 0,3 milj. latu.

Tostarp uzņēmēji joprojām uztur spēkā prasību atvieglot darbaspēka (ar godīguma norādi - augstu kvalificēta) ievešanu. Nāktos gan arī aplūkot darba tirgu kopumā, piemēram, to, ka atsevišķos sektoros briest masveida darbavietu samazināšana. Protams, ne jau nekustamā īpašuma speciālisti derēs metālapstrādē. Taču arī kvalificētu darbinieku noteikti nevajag tik lielā daudzumā, kādu Valsts darba inspekcija atrod objektos, kur taupīgākie uzņēmēji nodarbina nelegālos viesstrādniekus.

 

Mīnusi ieņēmumos

Pērn inflācijas apkarošanas pasākumu plāna acumirklīgi ieviestais vieglo automobiļu un motociklu papildu nodoklis tikpat kā netiek maksāts. Grozījumi likumā "Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli" paredzēja papildu nodokļu likmes automobiļiem ar dzinēju virs 3000 cm3. Papildu nodokļa ieviešanas mērķis bija veicināt ekonomiskāku automašīnu izmantošanu, - atgādina FM. Acīmredzot tiks mainīta aplikšanas kārtība.

Nu jau izskanējusi arī iecere palielināt reprezentācijas auto maksimālo attaisnojamo vērtību virs 30 000 eiro, jo, kā premjers Ivars Godmanis pagājušajā nedēļā izteicās TV diskusijā "Kas notiek Latvijā?", - tirgotāji "ar to netiek cauri". Vai tiešām šāda atkāpšanās palielinās nodokļu ieņēmumus budžetā? Problēma tomēr ir - Latvijā strauji samazinājusies jaunu automašīnu iegāde. Re, kā. Visu laiku sabiedrība šausminājās, ka esam pirmajā vietā Eiropas Savienībā jaunu (un eksluzīvu) auto iegādē. Ja jau tiek valodots par nepieciešamību investēt modernās iekārtās, jaunās tehnoloģijās, eksporta produktu atbalstīšanu, kāds ar to sakars ir reprezentatīvajām automašīnām?

 

Eiropas nauda neatplūdīs

Pirmajā ceturksnī kā ārvalstu finanšu palīdzība pamatbudžetā ieskaitīti 106,4 milj. latu, t.i., 13,9% no budžeta gada plāna. Šajā periodā saņemti noslēguma un starpposma maksājumi 2004.-2006.gada perioda Kohēzijas fonda projektiem (Ls 12,9 milj.), 2004.-2006.gada perioda ES struktūrfondu starpposma maksājumi (Ls 6 milj.), starpposma maksājumi Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda ietvaros (Ls 27,2 milj.), 2007.-2013.gada perioda ES fondu avansa maksājumi (Ls 58,9 milj.) un citu programmu un fondu ieņēmumi (1,3 milj.). FM raksta: varbūtība, ka šogad lielā apjomā tiks pieprasīti un saņemti starpmaksājumi jaunā programmēšanas perioda ES fondu ietvaros, ir zema. Ārvalstu palīdzības ieņēmumi šogad būs 456,8 milj. latu, nesasniedzot gada plānu par aptuveni 307 milj. latu.

 

Budžets apdraudēts

Salīdzinot ar 2007.gada 1.ceturksni, sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi ir palielinājušies par 68,4 milj. latu jeb 23,9%, izdevumi - par 33,5 milj. latu jeb 15,2 procentiem. Konsolidētā budžeta pārpalikuma iespēja var tikt skatīta tikai saistīti ar sociālo budžetu. Kopīgais secinājums ir: var tikt apdraudēts izvirzītais mērķis - nodrošināt 1% pārpalikumu. Papildu risks būs arī sociālā budžeta izdevumi pensijām, nevis deficīta segšanai.

Latvijā vasarā stabilizēsies patēriņa rādītāji un tad varēs sākt nopietnāk strādāt pie nākamā gada budžeta un vērtēt šāgada budžeta izpildi, - BNS atstāsta I.Godmaņa sacīto LNT. "Inflāciju ietekmēs vēl tikai elektrības cenu kāpums no 1.aprīļa. To mēs ieraudzīsim 10.maijā. Es lēšu aptuveni vienu procentpunktu klāt. Tas būs vienīgais, kas ietekmēs inflācijas rādītāju. Pārējās cenas lielākoties ir atsitušās griestos gandrīz visās nozarēs."

 

 



UZZIŅAI
• UIN. Pēc jau iesniegto deklarāciju rezultātiem, salīdzinot ar 2007.gada attiecīgo periodu, gan piemaksājamā summa, gan atmaksājamā summa ir palielinājusies. UIN pārmaksu summa uz 1.aprīli ir 49,4 milj. latu, kas, salīdzinot ar pārmaksu summu uz 1.janvāri, ir par 15,9 milj. latu jeb 47,7% lielāka. Pieprasītās nodokļa atmaksas 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2007.gada attiecīgo periodu, pieaugušas par 7,5 milj. latu jeb piecas reizes. UIN atmaksāts 5,3 milj. latu apmērā, kas ir par 3,9 milj. latu jeb trīsreiz vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. 48% no atmaksātā UIN ceturksnī veido atmaksas tiem nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids ir operācijas ar nekustamo īpašumu.

• PVN 1.ceturksnī veidoja 51,8% no pamatbudžeta nodokļu ieņēmumiem. Plāna neizpildi ietekmē mazumtirdzniecības apgrozījums, kas februārī salīdzinājumā ar janvāri palielinājies tikai par 2,4% (salīdzināmajās cenās), savukārt pret iepriekšējā gada februāri – par 1%. PVN ieņēmumus ietekmē arī nodokļa atmaksu summas, kas būtiski pieaug. 1.ceturksnī veiktas PVN atmaksas 132,3 milj. latu apmērā, t.i., par 41,9 milj. latu jeb 46,5% vairāk nekā 2007.gada atbilstošajā periodā.
 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas