Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.17 (124) 2008. gada 23. aprīlis
            

  Aktuāli | Dzinējspēks – aizņemšanās

Baltijas valdībām jāmeklē nosēšanās spilveni
Lidija Dārziņa, "KV"


    

Kamēr Baltijas valstis cita citu uzlūko, ziņkāri tverot ziņas, kurai tagad klājas ļaunāk, ekonomikas eksperti analizē situāciju, starp sliktajiem scenārijiem prognozējot iespējamos. Protams, noteicošais ir inflācijas rēgs. Ar plašu analīzi par reģionu pagājušajā nedēļā klajā nāca "DnB Nord Banka". Bankas prezidents Andris Ozoliņš pamato: lai saprastu, kur atrodamies paši, ir svarīgi salīdzināt ar kaimiņiem. Analītiskajā pārskatā iekļautas sešas valstis - Latvija, Igaunija, Lietuva, Somija, Dānija un Polija -, un vairāki makroekonomikas rādītāji tiek aplūkoti ilgākā laika periodā. Kā uzsvēra "DnB Nord Grupas" ekonomisko pētījumu grupas vadītājs Vadims Titarenko no Lietuvas, pēc iepriekšējiem gadiem var prognozēt tendences arī turpmākajos.



Pozitīvisma gaidas

Latvijā ir salīdzinoši veiksmīga situācija ārvalstu tiešo investīciju piesaistē (ĀTI), kas ir viens no ekonomikas dzinuļiem, piebilst V.Titarenko, jo "ārzemnieki nāk ar iekārtām, zināšanām, tehnoloģijām, tirgus pieredzi". Turklāt, investējot iekārtās, uzņēmumi var ietaupīt līdzekļus darbaspēka izmaksu daļā.

Darbaspēka faktors Igaunijas un Latvijas ekonomikas izaugsmē vairs nav tik nozīmīgs kā iepriekš, - norāda eksperti. Bezdarba līmenis trijās valstīs 2007.gadā bija tuvu tā sauktajam dabiskajam līmenim (Lietuvā - 4,3%, Igaunijā - 4,7%, Latvijā - 6%) un līdzīgs Dānijai (4%). Savukārt Somijā un Polijā bezdarbs bija augstāks (attiecīgi 7,1 un 12,4%).

Nauda arvien vairāk ieplūst arī caur banku filiālēm, palielinās banku kredītportfeļi. 2007.gadā Igaunijā, kā arī Lietuvā tas bija lielāks nekā Somijā. Taču Baltijas valstis atpaliek no vidējā Eiropas Savienības valstu kredītportfeļa, kas ir 130-140% (kredīti mājsaimniecībām un nefinanšu korporācijām). Tātad vēl ir iespējas palielināt kreditēšanas apjomus, - norāda bankas pārstāvis. No aplūkotā sešnieka tas visaugstākais pēdējos gados bijis Dānijā (pērn 183,2% no IKP).

Tiesa, pētījums arī atklāj, ka pagājušajā gadā Baltijas valstīs ievērojami ir samazinājušies hipotekāro kredītu apjomi, kas vienlaikus sasaucas ar situāciju šo valstu nekustamā īpašuma tirgū un attiecīgi - cenu kritumu.

 

Igaunijas eksporta aktīvisti

Igaunija starp sešām valstīm ir līdere pakalpojumu eksportā - 21% no iekšzemes kopprodukta (skat. grafiku). Tas liecina par Igaunijas ekonomikas atvērtību, - uzsver V.Titarenko. Taču, vērtējot preču eksporta skaitļus, viņš pievērš uzmanību tam, ka, piemēram, Lietuvas preču eksporta rādītājs (44,7%) varētu šķist labāks nekā Somijai (34,7%).Tad, lūk, ekonomisko atvērtību objektīvāk raksturo tas, ka Somija eksportē preces ar augstu pievienoto vērtību (telefonus, IT produktus), bet Lietuva - preces, kam ir zema pievienotā vērtība, - naftas produktus, Latvija savukārt - koksni un pārtiku.

Turklāt preču eksporta pieaugums ir sarucis gandrīz visās reģiona valstīs. Piemēram, Latvijā pieaugums 2007.gadā it kā ir bijis 22% apmērā, taču tas ir novērtējums salīdzināmās cenās, bet faktiskajās cenās eksporta pieaugums ir bijis tuvu nullei.

 

Latvija iekšzemes patēriņa pašpietiekamībā

Kopš 2001.gada Latvijā ir samazinājusies ražošana un transports, bet augšupeju piedzīvojusi būvniecība, iekšzemes tirdzniecība un nekustamā īpašuma sektors.

Savukārt Lietuvā ekonomisko izaugsmi nodrošināja apstrādes rūpniecība un transporta nozare. 2006.gadā un 2007.gadā ražošanas apjomi Lietuvā turpināja augt, sasniedzot pat divkārt lielākus apjomus nekā Latvijā. Arī transporta nozare turpināja izaugsmi. Ražošana piesaistīja lielāko daļu no tiešajām ārvalstu investīcijām, kas ieplūda Lietuvā. Savukārt iekšzemes tirdzniecības apjoms palika nemainīgs, nekustamā īpašuma nozare Lietuvā pieauga pavisam nedaudz. Arī finanšu starpniecības sektors palika nemainīgs un ekonomikā šķiet maznozīmīgs. Atšķirības rādītājos salīdzinājumā ar kaimiņiem gan varot rasties arī tāpēc, ka Lietuvas statistiķi, iespējams, izmanto atšķirīgu metodi finanšu un starpniecības sektora nozīmes novērtēšanā, - skaidro V.Titarenko.

Savukārt Igaunija tiek uzlūkota viducī starp Lietuvas un Latvijas situāciju. Varbūt arī tuvāk Latvijas situācijai, jo situāciju Igaunijā arī raksturo tas, ka izaugsme notikusi nozarēs, kas vērstas uz iekšzemes tirgu.

Igaunija arī ir uzskatāma par Baltijas valstu līderi, tuvojoties ES-27 valstu līmenim pēc IKP uz vienu iedzīvotāju. 2007.gadā Igaunija sasniedza 72% no ES vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju, savukārt Latvija un Lietuva - tikai aptuveni 60% no šī rādītāja. Igaunija ir spējusi radīt vislabvēlīgākos apstākļus ārvalstu investoriem - pēc tiešajām ārvalstu investīcijām uz vienu iedzīvotāju mūsu ziemeļu kaimiņvalsts 2007.gada trešajā ceturksnī ir sasniegusi 8049 eiro uz vienu iedzīvotāju, Lietuva un Latvija ievērojami atpaliek - attiecīgi ar 2944 un 3126 eiro. Igaunijas uzņēmējdarbībā lielāka uzmanība tiek pievērsta ražošanas iekārtu modernizācijai. 2006.gadā Igaunijas investīcijas kapitālā veidoja vienu trešdaļu no IKP, savukārt 13% no šī apjoma tika investēti iekārtās un aprīkojumā.

 

Kafijas biezumos nezīlē

Pētījuma autori vispār atturas prognozēt IKP šim gadam. Skaidrs, ka Baltijas valstīs turpināsies inflācijas pieaugums (gāzes, naftas cenu ietekmē, arī citu iemeslu dēļ, piemēram, pieaugot algām). Un nepieciešams sagaidīt ražošanas un citu sektoru datus par pirmo ceturksni. Pirmajos divos šāgada mēnešos tika novērota lejupslīde - gan mazumtirdzniecībā, gan ražošanas nozarēs, taču arī tas vēl neļauj steigties ar secinājumiem. Piemēram, kreditēšanas apjomi janvārī samazinājās, taču februārī atkal sāka augt. Arī darbaspēka statistika liecina, ka februārī nodarbinātība auga, salīdzinot ar janvāri. Gada pirmajos divos mēnešos transporta pakalpojumu (ostu un dzelzceļa) apjoms pieauga gan Lietuvā, gan Latvijā - no 20 līdz 30 procentiem. Bet to var izskaidrot ar konfliktu transporta nozarē starp Igauniju un Krieviju: Krievija bija spiesta novirzīt uz Lietuvu un Igauniju.

Pētnieki secina: neproporcionāli straujais patēriņa pieaugums salīdzinājumā ar eksporta līmeni ir radījis draudus makroekonomiskajai stabilitātei visās Baltijas valstīs. Galvenie faktori, kas nodrošinātu Baltijas valstu mīksto piezemēšanos, ir sabalansēta eksporta sektoru izaugsme, produktīvu investīciju, pirmām kārtām ārvalstu tiešo investīciju, veicināšana, fiskālā disciplīna un pārdomāta banku sistēmas politika.

Pēdējos gados iekšzemes pieprasījums visās Baltijas valstīs ir nedaudz pazeminājies. Ja to nozaru, kas vairāk vērstas uz iekšējā pieprasījuma apkalpošanu, apjoms paaugstinās kopējā ekonomiskajā struktūrā, tas var veicināt izaugsmes tempu palēnināšanos, kā tas ir novērots Latvijā. Valdībām visās trijās Baltijas valstīs nāksies izstrādāt pasākumus investīciju vides uzlabošanai, investīciju aizsardzības paaugstināšanai, lai iespējami piesaistītu tiešās ārvalstu investīcijas.

V.Titarenko uzsver: Baltijas valstis izdzīvos, nākamie viens divi gadi varētu būt sarežģīti, taču, ja notiks ekonomikas restrukturizācija, ja valdība veiks pareizas reformas, būs iespējas nodrošināt, ka makroekonomiskā izaugsme būs dinamiska un, cerams, pēc viena diviem gadiem varēsim sasniegt vidējos ekonomiskos rādītājus.

 

Kaimiņi skrienas ar laiku un pasauli

Baltijas valstu valdības, eksperti teju vai sacenšas centienos atrast melnāko avi savā vidū. Pirms pusgada, kad tapa valstu budžeti, latvieši sliktāko scenāriju prognozēja igauņiem.

Igaunijas banka šomēnes izlēmīgi paziņojusi, ka ekonomika, kas pērn palielinājās par 7,1%, šogad pieaugs tikai par 2% (nevis sasniegs 4,3%, kā banka prognozēja), jo atdzišana notiekot straujāk nekā gaidīts, - vēsta aģentūra BNS. Inflācijas temps turpinās paātrināties, sāli uz valdības brūcēm uzkaisa kaimiņu Centrālā banka. Pēc tās aplēsēm, inflācija šogad pieaugs līdz 9,8% pretstatā pagājušā gada 6,8 procentiem. Igaunijas finanšu ministrijas prognozes ir optimistiskākas. Taču tā ir brīdinājusi, ka valsts budžetā plānotā pārpalikuma vietā šogad var izveidoties deficīts, jo saistībā ar ekonomikas atdzišanu samazinās nodokļu ieņēmumi. Līdz šim Igaunijas budžetā parasti bijis pārpalikums. Savukārt kaimiņi un eksperti draudzīgi norāda, ka Lietuva atrodas pirmskrīzes situācijā. Ko lietuvieši? Paziņoja, ka viņiem darba ražīgums 2007.gadā salīdzinājumā ar 2006.gadu palielinājies par 4,6 procentiem.

 

 



"Komersanta Vēstnesis":

– Baltijas ekonomikas atveseļošanai jāpārorientējas no iekšzemes patēriņa uz eksporta veicināšanu. Valdība piekrīt baņķieru ierosinājumam atcelt 10 procentu pirmo iemaksu kredīta saņemšanai – argumentējot, ka, lūk, jauni cilvēki varēs saņemt kredītu mājokļu iegādei, tā turpinot iekšzemes patēriņa "bumu". Tostarp, piemēram, no Igaunijas nāk ziņas par hipotekāro kredītu problēmām tieši jaunajiem cilvēkiem. Vai tā nav pretrunīga rīcība šajā ekonomiskajā situācijā?

Andris Ozoliņš:
"Nevarētu apgalvot, ka bankas tik ļoti lobēja šo pirmās iemaksas atcelšanu. "DnB Nord" arī līdz šim vairumā gadījumu pirmo iemaksu kredīta ņēmējam ir prasījusi. Un arī turpmāk šāds nosacījums būs vismaz 95 procentiem kredītņēmēju. Vērtējot potenciālo kredītņēmēju, pirmo iemaksu varētu neprasīt cilvēkiem ar lieliem un stabiliem ienākumiem, taču šādi klienti grib un paši spēj samaksāt daļu no nekustamā īpašuma vērtības.
>>>

Vadims Titarenko:
"Pārmaiņas nekustamo īpašumu tirgū noteica arī jauno projektu pieauguma samazināšanos. Taču būvniecībā Baltijas valstīs mājokļu daļa aizņem 20–30 procentus. Pā­rējais ir komercplatības un citas. Gan Latvijā, gan Lietuvā nekustamo īpašumu tirgū biroji ir simtprocentīgi aizņemti. Attīstītājiem ir iespēja pārorientēties. To arī Lietuvā ieteicām saviem klientiem, kas jau pirms diviem gadiem bija lūguši padomu."
 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas