Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.17 (124) 2008. gada 23. aprīlis
            

  Biznesa vide | Idejas ekonomikas atveseļošanai

Pavisam citi inflācijas ierobežošanas plāni
Klinta Ločmele, "KV"


Foto: no dalībnieku personiskā arhīva

Madara Uburģe

   

Lai gan valstī jau ir izstrādāts inflācijas ierobežošanas plāns, ko ir apstiprinājusi valdība, arī Latvijas jaunieši piedāvā savu skatījumu, kā veiksmīgāk cīnīties ar šā brīža valsts ekonomikas lielāko problēmu. "Komersanta Vēstnesis" sniedz ieskatu skolēnu konkursa "Inflācijas ierobežošanas plāns" finālistu idejās, kur starp tradicionāliem risinājumiem tiek aicināts spert arī pavisam radikālus soļus.



Konkursu rīko Natālijas Draudziņas ģimnāzija un biedrība "Junior Achievement Latvia". Skolēniem bija jāizstrādā un jāprezentē savs inflācijas ierobežošanas plāns, tā realizācijas modelis, kā arī īstermiņa un ilgtermiņa ekonomiskā efekta novērtējums. Šobrīd ir zināmi konkursa fināla dalībnieki, bet jau rīt Finanšu ministrijā fināla debatēs tiks noskaidrots uzvarētājs un izvēlētas trīs labākās skolēnu inflācijas ierobežošanas idejas iesniegšanai valdībā.

 

Galvenais - informācija

Madara Uburģe no Rīgas 64.vidusskolas uzskata, ka sabiedrība nav pietiekami informēta par pašu inflāciju - kādi procesi to izraisa, kāds būtu efektīvākais risinājums. Tāpēc Madaras priekšlikums ir saprotamā, uzskatāmā veidā cilvēkiem sniegt informāciju par inflācijas procesiem, to analīzi un piedāvāt iespējamos risinājumus, kā nezaudēt (un paaugstināt) dzīves kvalitāti laika periodā, kad daudzām pirmās nepieciešamības precēm cenas mainās teju ik dienas.

Madara domā, ka tas varētu palīdzēt saprast: šā brīža cenu pieauguma procesu mēs varam ietekmēt samērā maz, jo izejvielu un resursu cenas paaugstinās visā pasaulē: "Varētu mēģināt kontrolēt negodīgus tirgotājus un ražotājus, kuri cenšas iedzīvoties uz inflācijas rēķina, kā arī mēģināt apturēt, vai vismaz ierobežot, inflācijas gaidas, kas ir atkarīgas no mums katra. Tātad karot ar inflāciju nebūtu efektīvākais risinājums, kādu varētu iedomāties." Bet ko tad vajadzētu darīt? Madara ir pārliecināta, ka cilvēkiem jācenšas racionalizēt savus izdevumus: "Tikai atsakoties no masu patēriņa kulta, konstruktīvi un pārdomāti tērējot savus naudas līdzekļus, sākot jau ar impulsīvo pirkumu apjoma samazināšanu, varam mēģināt radīt un popularizēt augstvērtīgu un kvalitatīvu dzīvesveidu, kur nebūtu vietas bezmērķīgiem pirkumiem un tukšiem laika pavadīšanas veidiem."

Viņasprāt, viens no vienkāršākajiem pasākumiem ir mājaslapas izveide internetā, kurā ievietotu un ik mēnesi papildinātu preču un pārtikas produktu cenu salīdzināmo tabulu par dažādiem veikalu tīkliem visā Latvijā. Šādu analīzi varētu publicēt arī preses izdevumos. Tas ļautu cilvēkiem izvērtēt iepirkšanās vietas un kopumā iztērēt mazāk naudas.

 

Novērst korupciju un atbalstīt ražotājus

Jeļena Sergejeva un Vitālijs Smorodins no Rīgas 66.speciālās vidusskolas, piedaloties konkursā, veica valsts ekonomikas datu un finanšu speciālistu viedokļu apkopojumu. "Kopējā aina mums šķiet diezgan drūma. Inflācija ir tikai viena no Latvijas ekonomikas problēmām, un patiesībā tā ir nesakārtotas valsts ekonomiskas politikas rezultāts," uzskata jaunieši. Lai pārvarētu ekonomisko krīzi, pēc jauniešu domām, valstij vajag cīnīties ar korupciju un birokrātiju, kas neļauj attīstīties mazajam un vidējam biznesam: "Piemēram, valsts iepirkumu sistēma ir ļoti nepilnīga un korumpēta, korupcija vispār ir milzīga problēma, kas apēd ļoti daudz valsts budžeta naudas." Jaunieši piedāvā: 1) ieviest obligātu ikgadēju ienākumu un īpašumu deklarāciju iedzīvotājiem, kuru ienākumu līmenis pārsniedz 7000 latu gadā. Tas ļautu cīnīties ar aplokšņu algām; 2) samazināt valsts ierēdņu skaitu, lai mazinātos izdevumi to uzturēšanai un darbinieku deficīts darba tirgū.

Jaunieši arī plāno atbalstīt vietējos ražotājus. Šim mērķim viņi ierosina samazināt uzņēmuma ienākuma nodokli līdz 9%; samazināt pievienotās vērtības nodokli Latvijā ražotām precēm līdz 9%; nodibināt valsts ekonomikas plānošanas aģentūru, kuras uzdevums būtu stratēģiska valsts ekonomikas attīstības plānošana.

 

Progresīvais nodoklis komersantiem

Elvijs Bērtulis, Matīss Vācietis, Mārtiņš Slišāns un Elīna Jakupane no Rīgas 2.vidusskolas uzskata: lai samazinātu inflāciju īstermiņā (līdz Māstrihtas konverģences kritērijos paredzēto prasību ievērošanai) uz laiku būtu jāatliek visi lielie projekti, kas nav prioritāri valsts attīstībai, piemēram, jaunās bibliotēkas ēkas celtniecība. Otrkārt, ir nepieciešama stingra kontrole pār ministriju un pašvaldību perspektīvajiem un esošajiem lielajiem (virs 3,5 milj. latu) būvniecības pasūtījumiem. Projektu uzraudzībai un lietderības izvērtēšanai jāpiesaista neatkarīgas audita kompānijas un eksperti no Eiropas Savienības (ES). Treškārt, arī ES struktūrfondu maksimāli efektīvai līdzekļu izlietošanai ministriju un pašvaldību projektos būtu vērts piesaistīt neatkarīgas audita kompānijas un neatkarīgus ekspertus no ES. Ceturtkārt, jāatjauno īres griesti, tos nosakot pēc īpašuma kadastrālās vērtības. Piektkārt, jāveido atsevišķi patēriņa grozi un jāaprēķina patēriņu cenu indekss pa grupām: 1) iedzīvotāji, kuru iztikas līdzekļus veido tikai transfertie ienākumi; 2) ekonomiski aktīvie iedzīvotāji, kuru kopējie ģimenes ienākumi uz vienu cilvēku nepārsniedz aprēķināto iztikas minimumu vairāk kā par 10%; 3) pārējie ekonomiski aktīvie iedzīvotāji.

Līdztekus tam jāievieš maksimāla taupības politika ministrijās un pašvaldībās. Par valsts līdzekļu izlietošanu, kas ir pretrunā ar sabiedrības interesēm, atbildīgajām amatpersonām jāparedz personīga atbildība, pat kriminālatbildība par pārkāpumiem.

Savukārt inflācijas apkarošanai ilgtermiņā jaunieši ierosina ieviest progresīvo nodokli komersantiem atkarībā no to apgrozījuma un panākt Latvijas enerģētisko neatkarību, izveidojot jaunu AES un izdarot grozījumus Latvijas likumos, lai veicinātu jaunu pakalpojumu sniedzēju ienākšanu Latvijas tirgū energoapgādē. Panākot maksimālu neatkarību no Krievijas energoresursu jomā un ieviešot progresīvo nodokļu politiku, palielinātos Latvijas uzņēmēju konkurētspēja starptautiskajā tirgū.

 

Mazāk tērēt, vairāk - ieguldīt

Unda Muravska un Jānis Sloka no Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas ir pārliecināti: lai apkarotu inflāciju īstermiņā, vajadzētu rīkot informatīvas kampaņas, lai sabiedrībai būtu vieglāk izprast, ko īsti nozīmē inflācija un kādas sekas var izraisīt tās nekontrolēšana. Skolēni uzskata, ka vajadzētu aicināt cilvēkus netērēt tik daudz naudas relatīvi mazsvarīgām lietām. Pirms pirkšanas pārdomāt, vai prece tiešām ir vajadzīga. Otrkārt, skolēni domā, ka būtu jāpopularizē naudas noguldījumu veidošana un jāierobežo kredītu izsniegšana: "Uzskatām, ka pēdējo gadu inflācija daļēji skaidrojama tieši ar izsniegto kredītu apjoma pieaugumu un to pieejamību plašam sabiedrības lokam."

Jaunieši ir pārliecināti, ka inflāciju ilgtermiņā mazinātu valsts budžeta ar pārpalikumu izveide, privātā kapitāla plūsmu virziena maiņa par labu eksportam, kā arī konkurences veicināšana - ir jāsniedz reāls atbalsts jaunu produktu un tehnikas izstrādājumu ražošanai.

Skolēni piebilst: "Inflācijas mazināšanai nepietiek ar valsts ierēdņu darbību vien. Šajā procesā jāiesaista arī sabiedrība."

 

Gada inflācija ES valstīs

Latvijas jaunieši dzīvi interesējas par procesiem savā zemē. Mūsu valsts Eiropas Savienībā, kā redzams tabulā, ir līdere inflācijas kāpuma ziņā ar 16,6 procentiem.

Valsts

03.2007/03.2006

03.2008/03.2007

ES 27

2,3

3,8

Austrija

1,9

3,5

Beļģija

1,8

4,4

Bulgārija

4,4

13,2

Čehijas Republika

2,1

7,1

Dānija

1,9

3,3

Francija

1,2

3,5

Grieķija

2,8

4,4

Igaunija

5,6

11,2

Īrija

2,9

3,7

Itālija

2,1

3,6

Kipra

1,4

4,4

Latvija

8,5

16,6

Lielbritānija

3,1

2,5

Lietuva

4,8

11,4

Luksemburga

2,4

4,4

Malta

0,5

4,3

Nīderlande

1,9

1,9

Polija

2,4

4,4

Portugāle

2,4

3,1

Rumānija

3,7

8,7

Slovākija

2,1

3,6

Slovēnija

2,6

6,6

Somija

1,6

3,6

Spānija

2,5

4,6

Ungārija

9,0

6,7

Vācija

2,0

3,3

Zviedrija

1,6

3,2

Avots: Eurostat

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas