Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.17 (124) 2008. gada 23. aprīlis
            

  Biznesa vide | Skaitļi, ar kuriem nav jālepojas

Latvieši dzīvo trūkuma spriedzē
Lidija Dārziņa, "KV"



Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķiniem nabadzības riska indekss (personu īpatsvars zem nabadzības riska sliekšņa) pēc "Kopienas statistikas apsekojuma par ienākumiem un dzīves apstākļiem" (EU-SILC) 2006.gada datiem bija 23 procenti. Tas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā.



Nabadzības riska indekss pēc mājsaimniecības veida

 

2005

2006

Pavisam

19

23

Visas mājsaimniecības bez apgādībā esošiem bērniem

20

25

1 personas mājsaimniecības - pavisam

41

55

1 personas mājsaimniecības - vīrieši

42

49

1 personas mājsaimniecības - sievietes

40

58

1 personas mājsaimniecības līdz 64 gadu vecumam

37

42

1 personas mājsaimniecības - 65 gadi un vecākas

45

69

2 pieaugušie bez apgādībā esošiem bērniem (abi jaunāki par 65 gadiem)

19

22

2 pieaugušie bez apgādībā esošiem bērniem (vismaz viens 65 gadi un vecāks)

11

16

Visas mājsaimniecības ar apgādībā esošiem bērniem

19

22

Nepilna ģimene (vismaz viens apgādībā esošs bērns)

31

40

2 pieaugušie, 1 apgādībā esošs bērns

14

15

2 pieaugušie, 2 apgādībā esoši bērni

18

22

2 pieaugušie, 3 un vairāk apgādībā esoši bērni

39

52

3 vai vairāk pieaugušie

13

11

3 vai vairāk pieaugušie ar apgādībā esošiem bērniem

13

16

Avots: www.csb.gov.lv

Tomēr arī ienākumi pat nedaudz virs nabadzības riska sliekšņa ne vienmēr nodrošina iedzīvotājiem vēlamo dzīves kvalitāti, - norāda CSP. Tāpēc tiek aplūkota arī materiālā nenodrošinātība (angļu valodā termins "material deprivation"), ar ko saprot apstākļus, kas izriet no ekonomisko resursu trūkuma un liedz pieeju materiāliem labumiem, kā arī neapmierinoši mājokļa apstākļi un piespiedu atteikšanās no ilgtermiņa precēm (naudas trūkuma dēļ).

2006.gada apsekojuma dati liecina, ka materiālā nenodrošinātība ir plašāk izplatīta nekā nabadzības risks. 2006.gada apsekojumā arī konstatēts, ka materiālās nenodrošinātības riskam ir tendence samazināties. Kā redzams diagrammā, par 6-9% bija samazinājusies ekonomiskā spriedze, piespiedu atteikšanās no ilglietošanas precēm un piespiedu dzīve sliktā mājoklī. (Tiesa, tas bija pirms vētrainā šķietamās labklājības gada, tagad daudzi var priecāties, ka vispār spēj apmaksāt jelkādu pajumti.)

Materiālā nenodrošinātība vislielākā mērā skar trūcīgās mājsaimniecības, - norāda CSP. Un būtiskākais materiālās neno­drošinātības riska faktors ir ekonomiskā spriedze. Tā noteikta ar EU-SILC anketas jautājumiem, kuros respondentiem tika lūgts novērtēt mājsaimniecības spēju segt šādas izmaksas:

• ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis katru otro dienu;

• uz sava rēķina katru gadu visiem mājsaimniecības locekļiem vienu nedēļu pavadīt projām no mājām;

• atļauties segt neparedzētus izdevumus Ls 75 apmērā no pašu līdzekļiem viena mēneša laikā;

• finansiāli atļauties uzturēt mājokli siltu;

• spēja segt dažādus komunālos maksājumus un norēķināties par pirkumiem uz kredīta.

Lai raksturotu piespiedu atteikšanos no ilglietošanas preču izmantošanas, EU-SILC apsekojumā tika uzdoti jautājumi par mājsaimniecību spēju lietot tādas ilglietošanas un sadzīves preces kā telefons, televizors, veļas mazgājamā mašīna un vieglais auto. Trūcīgo mājsaimniecību īpatsvars, kuras naudas trūkuma dēļ nevarēja atļauties vienu no šādām ilglietošanas precēm savā mājsaimniecībā, bija 62% pilsētās un 63% - laukos, bet, izņemot no šī saraksta vieglo auto, - attiecīgi 35% un 33%. Šī paša iemesla dēļ nevarēja atļauties telefonu (ieskaitot mobilo telefonu) 16% trūcīgo mājsaimniecību, krāsu televizoru - 8% šādu mājsaimniecību.

CSP paskaidro, ka visās Eiropas Savienības dalībvalstīs saskaņā ar Lākenas indikatoru metodoloģiju par nabadzības riska slieksni pieņem 60% no ekvivalento rīcībā esošo ienākumu mediānas. Katru gadu šāds slieksnis tiek aprēķināts no jauna. Nabadzības riska sliekšņa vērtība aprēķināta atkarībā no mājsaimniecības sastāva: vienas personas mājsaimniecībai - Ls 88 mēnesī; mājsaimniecībai, kas sastāv no diviem pieaugušajiem un diviem apgādībā esošiem bērniem, - Ls 185 mēnesī.

Kā redzams dažāda veida mājsaimniecību salīdzinošajā tabulā, nabadzība nu jau kā dzīvesveids raksturo vairākus mājsaimniecību veidus - visizteiktāk vientuļos pensionārus virs 65 gadu vecumam, vientuļas sievietes, ģimenes ar trim un vairāk bērniem un nepilnas ģimenes ar vienu bērnu.

 

Divos gados viss audzis griezdamies

Protams, pēc 2006.gada Latvijā dzīve skaitļos ir gājuši uz augšu. Šāgada Latvijas sabiedrības labklājību pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2006.gada pirmo ceturksni (saskaņā ar CSP un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem), raksturo šādi skaitļi:

• minimālā alga - Ls 160 (Ls 90),

• neapliekamais minimums - Ls 80 (Ls 32),

• neapliekamais minimums par apgādājamo - Ls 56 (Ls 22),

• vidējā vecuma pensija februārī - Ls 124,68 (Ls 92,39),

• speciālā valsts pensija LR Augstākās padomes deputātam - Ls 985,60 (Ls 622,40),

• apgādnieka zaudējuma pensija - Ls 85,61 (Ls 65),

• bezdarbnieka pabalsts - Ls 184,50 (73,77),

• slimības pabalsts - Ls 190,89 (Ls 126,16),

• vidējā alga (uz rokas) - Ls 345/2007.g. decembrī (Ls 193),

• iztikas minimuma grozs - Ls 151,43 (Ls 126).

Martā gada inflācijas rādītājs bija 16,8%. Gada laikā precēm cenas pieauga par 16,5%, pakalpojumiem - par 17,4%. Šāgada pirmajos trīs mēnešos cenas ir pieaugušas par 5,7%. Pērn cenu pieaugums attiecīgajā laikā posmā bija 3,3 procenti.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas