Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.17 (124) 2008. gada 23. aprīlis
            

  Biznesa vide | Kas sagaida tūrisma nozari

Ar divām zvaigznēm un zaļo domāšanu
Klinta Ločmele, "KV"


Foto: Boriss Koļesņikovs, "LV"

Viesnīcu skaita pieaugums Latvijā dod iluzoru priekšstatu par tūrisma nozares attīstību. Turpmākajos gados gan prognozējama ārvalstu tūristu skaita mazināšanās, un nozares pārstāvji iezīmē problēmu, ar kuru nāksies saskarties ne tikai lielpilsētas viesnīcu īpašniekiem. Nav precīzi zināms, kādas sekas tūristu skaita sarukums atstās uz viesmīlības biznesu lauku reģionos, taču viens ir pavisam skaidrs: veiksmīgas konkurences nolūkā arvien precīzāk jādefinē sava viesu nama mērķauditorija un jāpiedāvā tai interesējoši pakalpojumi. Piemēram, Rīgā šobrīd trūkst komfortablu divu zvaigžņu viesnīcu.



Šķēres tūrisma biznesā

Ja būtu jāzīmē pasaules tūrisma diagramma pēc iebraukušo tūristu skaita, tad 2005.gadā Eiropas tūrismam tajā piederētu lielākā daļa - gandrīz 55 procenti. Taču salīdzinājumā ar 90.gadu sākumu šis skaitlis ir mazinājies par aptuveni sešiem procentiem. Paredzams, ka, pieaugot citu pasaules reģionu popularitātei, 2020.gadā Eiropas tūrisma daļa pasaules tūrisma pīrāgā samazināsies no 55 līdz 45 procentiem. "Globālās tendences ir jāņem vērā, jo Latvija nav vientuļa sala," norāda starptautiskā un neatkarīgā viesnīcu un atpūtas konsultāciju uzņēmuma "Kohl&Partners Vienna" vadošais part­neris Martins Šafers (Martin Schaffer).

To, ka Eiropas tendences, iespējams, jau ietekmē situāciju Latvijas tūrisma nozarē, liecina arī Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidenta Jura Zudova teiktais: "Saskaņā ar LVRA rīcībā esošo informāciju, 2008.gadā tiks atvērtas vismaz septiņas jaunas viesnīcas, tādējādi kopējais istabu skaits palielināsies par astoņiem deviņiem procentiem. Taču, kā liecina 2008.gada pirmā ceturkšņa statistikas dati, noslogojums salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 2007.gadā ir samazinājies. Tas uzskatāmi parāda šā brīža situāciju - tūristu skaits samazinās, viesnīcu tirgus ir piesātināts, konkurence saasinās."

Saspringto situāciju nozarē viesnīcas "Europe Royale Riga" ģenerāldirektors Jānis Jenzis salīdzina ar šķērēm. Piedāvājums nesamērojas ar pieprasījumu. Mainās arī tirgus situācija kopumā: "Mēs vairs neesam lēti, bet vēl neesam tik labi." J.Jenzis prognozē, ka nākamie gadi būs izaicinājums viesnīcu vadītājiem izpildīt iepriekš izvirzītos mērķus un sasniegt paredzētos budžetus. Bet kā ārvalstu tūristu skaita mazināšanās ietekmēs noslodzi mazajos lauku viesu namos?

 

Paldies vietējiem ceļotājiem

Pozitīvi vērtējams tas, ka Latvijas teritorijā labprāt ceļo vietējie iedzīvotāji, kas ir viesu namu pamata auditorija, - uzskata J.Jenzis. Taču jāņem vērā, ka lielākā daļa ārzemju tūristu uz lauku viesu mājām nāk caurRīgu. Līdz ar to globālo tendenču ietekmē proporcionāli samazināsies arī ārvalstu tūristi laukos.

M.Šafers uzsver: lai saglabātu vietu tirgū, mazpilsētu viesnīcām un lauku viesu namiem jāpiedāvā laba kvalitāte. Tas nebūt nenozīmē piecām zvaigznēm atbilstošus standartus, bet gan laba kvalitāte tieši viņu piedāvājumam - jaukas, tīras istabiņas un draudzīgs apkalpojošais personāls. M.Šafers tūristus ir klasificējis vairākās grupās pēc to interesēm. "Mazajiem uzņēmumiem saistoša varētu būt mērķauditorija, kas pieprasa tieši zaļās jeb lauku brīvdienas, - cilvēki, kuriem svarīgs veselīgs dzīvesveids, autentiskums un dabas tuvums," skaidro M.Šafers. Tā kā šādam raksturojumam atbilst aptuveni viena trešdaļa Rietumeiropas iedzīvotāju, zaļo brīvdienu piedāvājums varētu būt veiksmīga mazo lauku uzņēmēju biznesa niša.

Taču - lai arī cik labi būtu uzņēmēju plāni, J.Jenzis atzīst: lauku tūrisma attīstību būtiski kavē nepietiekami attīstītā infrastruktūra. Piemēram, salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju Latvija velotūrisma piedāvājumā ir kā melnais caurums. Skandināvijas un Vācijas tūristi esot interesējušies par iespējām ceļot Latvijas laukos, taču ar mājīgu viesu namu vien nepietiek, ja līdz tam desmit kilometrus jābrauc pa bedrainu ceļu.

 

Pieprasa divu zvaigžņu viesnīcas

Pirms kāda laika bija populārs uzskats, ka Latvijā nav kur izmitināt tūristus un, ceļot arvien jaunas viesnīcas un lauku viesu namus, liela daļa uzņēmēju bija mirkļa eiforijā - nu tikai būs peļņa, - norāda J.Jenzis. Taču bez nopietna pētījuma šādam apgalvojumam nav pamata. M.Šafers uzskata, ka šobrīd Rīgā un citviet pārsvarā ir labs piedāvājums par augstām cenām, bet tirgū trūkst divu zvaigžņu viesnīcu. Tāpēc, izstrādājot šādas labas un lētas viesnīcas koncepciju un adresējot piedāvājumu noteiktai mērķ­auditorijai, var izdoties sasniegt labus finanšu rezultātus.

Tā kā Eiropā un pasaulē tūrisma maršrutu izvēlē arvien lielāka nozīme tiek pievērsta galamērķa unikalitātei un drošībai, Rīgai ir labas iespējas piesaistīt ārzemju ceļotājus, jo vairums eiropiešu Rīgā vēl nav bijuši, un tas varētu šķist saistošāk nekā, piemēram, piekto reizi apmeklēt Londonu, Parīzi vai Romu. M.Šafers norāda, ka šim nolūkam būtu jāattīsta arī pārējās ar tūrismu saistītās jomas, piemēram, Rīgai būtu nepieciešams liels nams, kurā rīkot profesionālus kongresus, kā arī jaunas piejūras atpūtas vietas. Īpaša vērība būtu jāpievērš kultūras pasākumu biļešu pieejamībai, piemēram, Dziesmu un deju svētki piesaista tūristu uzmanību, taču kālab to norises laikā braukt uz Rīgu, ja nevari uz koncertiem iegādāties biļetes?

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas