Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.17 (124) 2008. gada 23. aprīlis
            

  Likumu ABC | Jaunas prasības būvniekiem

Normatīvi mūsdienīgai ugunsdrošībai

No 1.marta stājies spēkā jauns būvnormatīvs LBN 201-07 "Būvju ugunsdrošība" (tas nomainījis normatīvu LBN 201-96 "Ugunsdrošības normas"). Būvnormatīvu, ņemot vērā kaimiņvalstu (galvenokārt Skandināvijas valstu) pieredzi būvju ugunsdrošības reglamentācijā, izstrādājusi Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar Iekšlietu ministriju, Latvijas Būvniecības savienību un citām institūcijām. Jaunais LBN nosaka būtiskas ugunsdrošības prasības atbilstoši Eiropas Savienības 1998.gada 21.decembra direktīvai 89/106 EEK "Par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz būvizstrādājumiem".

Jauno LBN 201-07 "Būvju ugunsdrošība" veido deviņas sadaļas un pielikums, kurā apkopotas 16 tabulas, kas ievērojami atvieglos arhitektu un projektētāju darbu.



Pārejas laiks - līdz nākamā gada februārim

Kā uzsver EM Būvniecības departamenta Būvnormatīvu nodaļas vadītājs Andris Šteinerts, būvnormatīva izvirzītās prasības ir funkcionālas un ar elastīgāku pieeju, kas pieļauj plašāku konstruktīvo un plānojuma risinājumu gammu, vienlaikus pieprasot ieprojektēt būvē mūsdienīgus ugunsaizsardzības līdzekļus, ja arhitektoniskais risinājums ir ar augstāku riska pakāpi attiecībā uz cilvēku evakuāciju. Būvnormatīva LBN 201-07 regulējumā ņemtas vērā gan moderno ugunsdrošības risinājumu un ugunsaizsardzības līdzekļu tehniskās iespējas, gan jauno arhitektonisko risinājumu riski. Piemēram, jaunais būvnormatīvs pieļauj koka konstrukcijas ēkas līdz četru stāvu augstumam, bet, ja tā ir augstāka par diviem stāviem, ēkā ir jāieprojektē ugunsaizsardzības līdzekļi.

Atšķirībā no citiem jaunajiem Latvijas būvnormatīviem LBN 201-07 ir noteikts pārejas periods līdz 2009.gada 28.februārim. Pārejas periodā būvprojektu dokumentācijai, kura izstrādāta, pamatojoties uz plānošanas un arhitektūras uzdevumu, kas izsniegts līdz 2008.gada 29.februārim, un kura Būvniecības likumā noteiktajā kārtībā iesniegta akceptēšanai līdz 2009.gada 28.februārim, var tikt piemēroti tehniskie risinājumi, kas atbilst iepriekšējā būvnormatīva LBN 201-96 "Ugunsdrošības normas" prasībām.

 

Izvērsti ugunsdrošības parametri

Būvnormatīva LBN 201-07 "Būvju ugunsdrošība" ievada sadaļā "Vispārīgie jautājumi" bez būvnormatīvā lietotiem terminiem izklāstītas būtiskas ugunsdrošības prasības un noteiktas būvju uguns­izturības pakāpes.

Minētās prasības nosaka: iespējama ugunsgrēka gadījumā būvei noteiktu laiku jāsaglabā nestspēja. Tās konstruktīvajiem risinājumiem jāierobežo uguns un dūmu izplatīšanās ne tikai pašā ēkā, bet arī to pārsviešanās uz blakus esošām celtnēm; ir jānodrošina cilvēku evakuācija un droša glābšanas dienestu darbība. Būves atbilstību būtiskām ugunsdrošības prasībām nosaka, izmantojot 1.pielikuma pirmās deviņas tabulas.

Normatīvs nosaka trīs ugunsnoturības pakāpes: U1, U2 un U3. Pirmās pakāpes (U1) ugunsnoturības klasei atbilst būves, kuru nesošās konstrukcijas ugunsgrēka gadījumā nedrīkst sabrukt noteiktā laika posmā (par to sīkāk - pielikuma tabulās). Savukārt U2 pakāpes būvēm šī noturība ir īsāka, bet U3 pakāpes būvju nesošajām konstrukcijām ugunsdrošības jomā nav noteiktas prasības.

"Jaunais būvnormatīvs pieļauj koka konstrukcijas ēkas līdz četru stāvu augstumam, bet, ja tā ir augstāka par diviem stāviem, ēkā ir jāieprojektē ugunsaizsardzības līdzekļi."

LBN 201-07 minēti vairāki ugunsdrošības parametri: ugunsizturība, uguns­reakcija, ugunsslodze un sprādzienaizsardzības pasākumi.

Ugunsizturību (REI) nosaka, pamatojoties uz konstrukciju nestspēju (R), viengabalainību (E) un termoizolētību (I). Šos parametrus nosaka testējot vai aprēķinot, kā arī kombinējot testēšanas rezultātus ar aprēķiniem. Ugunsizturību izsaka minūtēs. Normatīvā noteiktie ugunsizturības laiki ir 15, 30, 45, 60, 90, 120, 180 un 240 minūtes.

Būvju konstruktīvos elementus papildus minētajām uguns­noturības pakāpēm raksturo vienpadsmit ugunsizturības un dūmu necaurlaidības rādītāji: siltuma caurlaidības ierobežojums (W), trieciena un mehāniskā izturība (M) un citi. Nosakot būvju nesošo konstrukciju un ugunsdrošības nodalījumu veidojošo konstrukciju nepieciešamo ugunsizturību, jāņem vērā, ka konstrukcijai vai nodalījumiem jebkurā gadījumā jānodrošina lielākais noteiktais ugunsizturības laiks.

Ugunsreakciju raksturo vairākas īpašības: uzliesmošana, siltuma izdalīšanās, uguns izplatība, dūmu izdalīšanās un degošu pilienu rašanās. Šo parametru nosaka iekšējām sienām, griestu un jumtu segumiem, grīdām - kopumā astoņu būvkonstrukciju veidiem. (LBN 201-96 "Ugunsdrošības normas" šādu prasību nebija.) Normatīvs LBN 201-97 nosaka septiņas ugunsreakcijas klases no A1, ja būvizstrādājums nereaģē uz uguns iedarbību un neveicina ugunsgrēka attīstību, līdz zemākai - F klasei, ja būve veidota no strauji degošiem un uzliesmojošiem materiāliem. Tāpat normatīvs nosaka arī virkni simbolu, kas raksturo dūmu un degošu pilienu izdalīšanos.

Nozīmīgs normatīva parametrs ir ugunsslodze, ko nosaka atbilstoši analogam vai aprēķinot. Kopumā LBN tiek minētas trīs ugunsslodzes grupas: vairāk nekā 1200 MJ/m² (noliktavas, ražotnes, bibliotēkas u.c. būves), 600 MJ/m² līdz 1200 MJ/m² (veikali, izstāžu zāles, garāžas u.c.), mazāk nekā 600 MJ/m² (dzīvojamās mājas, skolas, teātri, aprūpes iestādes u.c.). Ja būves aprīkotas ar stacionāru automātisko ugunsdzēsības sistēmu, minētās ugunsslodzes telpām var būt par vienu grupu zemākas.

Savukārt būves vai telpu aizsardzību pret sprādzieniem nosaka atbilstoši normatīvajiem aktiem un standartiem.

 

Uguns un dūmu izplatīšanas novēršana

Lai novērstu būves aizdegšanos, un, ja sācies ugunsgrēks, to varētu ātri likvidēt, jāņem vērā iekšējie un ārējie faktori. Taču galvenais - būvju konstrukcijām noteiktā laika posmā jāsaglabā nestspēja, lai ēkā esošie cilvēki to varētu pēc iespējas ātrāk pamest vai tikt izglābti. Bez tam konstrukcijas nedrīkst radīt draudus VUGD darbiniekiem.

Normatīvs paredz būves sadalīšanu ugunsdrošības nodalījumos. To norobežojošās konstrukcijas veido sienas, grīda, griesti, durvis, logi vai citi elementi. Šos nodalījums ierīko katrā stāvā, atbilstoši noteiktai platībai vai būves izmantošanas veidam. Turklāt uguns un dūmi noteiktā laika posmā nedrīkst izplatīties no viena nodalījuma uz otru.

Šādus atsevišķus nodalījumus var veidot kā evakuācijas kāpņu telpas, dzīvokļus, būvēs izvietotas ventilācijas un gaisa kondicionēšanas iekārtu telpas, ventilāciju kanālus un komunikāciju šahtas, ugunsdrošības priekštelpas un citas. To būvkonstrukcijām jāatbilst noteiktiem ugunsdrošības parametriem. Normatīvā ir iestrādāts jaunums, kas attiecas uz durvīm, logiem un citiem elementiem. To ugunsizturība var būt par vienu pakāpi zemāka, taču tajā pašā laikā tai jābūt vismaz 50% apmērā no ugunsdrošām konstrukcijām noteiktās ugunsizturības.

Lai novērstu uguns un dūmu izplatību, normatīvs reglamentē bēniņu un pažobeļu, jumtu, balkonu, arī lodžiju, terašu, pāreju un galeriju izbūves noteikumus. Arī bēniņos ir jāizveido ugunsdrošības nodalījumi ar izejām uz jumtu. Savukārt jumta konstrukcija (ēkām ar lielu platību) dalāma 2400 m² lielās ugunsdrošības zonās, kuras atdala horizontālie vai vertikālie uguns norobežotāji. Ugunsdrošības prasības jumta segumam nosaka atbilstoši jumta konstrukcijā izmantotajiem būvizstrādājumiem, ņemot vērā siltuma un tvaika izolāciju.

Jaunais normatīvs nosaka vienlaidus stikloto fasāžu uguns­izturību un konstruktīvos risinājumus. Bez tam degošu siltum­izolācijas materiālu varēs izmantot ēkām, kas nav augstākas par četriem stāviem. Normatīvos ir iestrādāta arī kāda laba ziņa arhitektiem - tagad varēs būvēt arī četrstāvu koka karkasa ēkas ar grūti degošu koka apdari.

Atsevišķas normatīva sadaļas veltītas rekonstruējamām, renovējamām un restaurējamām būvēm, kā arī būvkonstrukciju iekšējo virsmu slāņiem un segumiem. Jaunums ir ātriju izbūves ugunsdrošības noteikumi, kas atbilst pasaules praksei. Piemēram, to stiklotās un atdalošās konstrukcijas var būt no rūdīta, stiegrota vai lamināta ugunsdroša E-30 stikla. Ātrijos atļauts izvietot liftus, eskalatorus, balkonus, galerijas, pārejas, ko var izmantot arī evakuācijai ugunsgrēka gadījumā.

Jauninājumi skar arī ārsienu izbūves noteikumus. Tie ievērojami ierobežo, piemēram, degošu siltināšanas materiālu izmantošanu.

Būvniekiem problēmas visai bieži rada ugunsdrošības attālumi. Tagad tie ir tuvināti Civillikumam. Piemēram, U1 un U2 ugunsnoturības pakāpes būvēm tagad ir jāatrodas vismaz 4 metru attālumā no blakus esošās zemes vienības robežām, bet U3 pakāpes būvēm - 5 metru attālumā. Līdz ar to nākotnē acīmredzot nāksies koriģēt arī citus būvniecības normatīvos aktus.

 

Evakuācijas izejas un ceļi

Normatīvs evakuācijas ceļu definē kā drošu kustības ceļu, kas sākas jebkurā būves grīdas punktā un ved uz evakuācijas izeju. Taču tas nedrīkst šķērsot vairāk nekā divus ugunsdrošības nodalījumus. To skaitam un izvietojumam jāatbilst būves izmantošanas mērķiem.

Jaunums ir arī termins "avārijas izejas". No būves jebkuras evakuācijas zonas, kur pastāvīgi uzturas tās lietotāji, jābūt vismaz divām avārijas izejām. Savukārt, ja telpās uzturas vairāk nekā 500 cilvēku, šādām izejām jābūt trīs, bet ēka ar vairāk nekā 1000 cilvēkiem jānodrošina ar četrām evakuācijas izejām. Ar to saprotamas ne tikai durvis, bet arī lūkas, logi, atvērumi utt. Šīs izejas izmanto gadījumos, ja no ēkas nevar izkļūt pa galvenajiem evakuācijas ceļiem. Piemēram, tirdzniecības centrā "Alfa" ir izveidoti evakuācijas tuneļi un izejas.

LBN 201-07 nosaka evakuācijas durvju tehniskos parametrus. Tām jāveras evakuācijas virzienā, un to augstums nedrīkst būt mazāks par 2000 mm, bet platums - ne mazāks par 800 mm. Normatīvs tagad reglamentē arī šo durvju aizvēršanai un atvēršanai izmantojamos mehānismus. Piemēram, šādām durvīm būs jāiekārto atvēršanas ietaises, kam nav atslēgas, vai panikas situācijas drošības aizslēgi ar horizontālu stieni.

Turpmāk vēl

 

 



DER ZINĀT
Atšķirībā no citiem jaunajiem Latvijas būvnormatīviem LBN 201-07 ir noteikts pārejas periods līdz 2009.gada 28.februārim. Pārejas periodā būvprojektu dokumentācijai, kura izstrādāta, pamatojoties uz plānošanas un arhitektūras uzdevumu, kas izsniegts līdz 2008.gada 29.februārim, un kura Būvniecības likumā noteiktajā kārtībā iesniegta akceptēšanai līdz 2009.gada 28.februārim, var tikt piemēroti tehniskie risinājumi, kas atbilst iepriekšējā būvnormatīva LBN 201-96 "Ugunsdrošības normas" prasībām.
 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas