Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.17 (124) 2008. gada 23. aprīlis
            

  Praktiski padomi | Radošuma rakstu sērija

Biznesa ideju ģenerēšana un atlase
Arnis Puškeiris, individuālais komersants, www.arnico.lv


Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Iepriekšējos rakstos jau esam apskatījuši gan domāšanas modeļus, gan atsevišķas konkrētas metodes. Šoreiz tuvāk aplūkosim gan ideju dabīgo ģenerēšanu, gan šo procesu no tehniskā (programmētā) skatu punkta. Un iepazīsimies ar vēl vienu domāšanas modeli.



Turpinājums. Sākums Nr. 14(121), 02.04.2008.

 

Dabīgā ideju ģenerēšana

Kā jau iepriekš apskatījām, cilvēka prāts ir kā informācijas apstrādes aparāts, kurā idejas galvenokārt rodas no iepriekš uzkrātās pieredzes. Kā no tā norobežoties, kā iziet no rāmjiem un kāds būtu pamats domāšanai, lai efektīvi izmantotu prāta darbību jaunām idejām?

Dabīgajā ideju ģenerēšanā viens no galvenajiem domāšanas modeļiem varētu būt "Disneja radošuma stratēģija"[1]. Modelis ir ļoti vienkāršs, tāpēc to ir viegli atcerēties un izmantot gandrīz jebkurā situācijā. Modelis sastāv no trim soļiem:

1.solis. Sapņotājs

"Ko es patiešām vēlētos ideālā pasaulē?"

Šajā solī tiek izdomāts vīzijas kopums, bez rāmjiem vai ierobežojumiem. Vēlams būtu šo daļu attēlot vizuāli (domās vai zīmējot).

2.solis. Reālists

"Ko es darīšu, lai šie plāni kļūtu par realitāti?"

Tagad plānu jāsakārto un jāpēta, kas tajā ir vai nav reāls. Domājiet konstruktīvi un izveidojiet aptuvenu darbību plānu, laika rāmjus, termiņus progresam. Galvenais, pārliecinieties, ka to visu var realizēt noteikta persona vai personu grupa.

3.solis. Kritiķis

"Kas var noiet greizi?"

Šis ir solis, kurā jūs savu plānu testējat, meklējat problēmas un grūtības. Pārdomājiet, kas, to realizējot, var pietrūkt, notikt slikti vai kādēļ plāns var neizdoties vispār. Tomēr atcerieties, ka kritiķim būtu arī kaut kas jāiesaka, nevis tikai jānorāda, kas ir slikti.

Modelis nenosaka kādas ļoti konkrētas darbības, tomēr tieši tāpēc to sauc par pamatu. Izmantojiet modeli, lai domātu radoši dabīgā veidā, un kombinējiet modeli ar dažādām metodēm. Apskatīsim divas īpaši noderīgas metodes.

 

Rāmju mazināšana

Bieži tiek uzdots jautājums "kā iziet no rāmjiem?", lai ģenerētu kādu patiesi jaunu ideju. Atbildi mums sniegs viena no pamatmetodēm "Rāmju atslābināšana".

Pirms lietot šo metodi, ir nepieciešama vismaz aptuvena vīzija jaunai idejai vai, ja tādas nav, kāda jau esoša nesen ieviesta ideja.

Pirmais solis metodei būs tieši pretējs - rāmju noteikšana. Pēc iespējas rūpīgāk centieties noteikt esošos ierobežojumus. Lai tas būtu vieglāk izpildāms, lietojiet nolieguma formu. Piemēram:

Kā izveidot ... (nevis nomainīt, pārveidot, palielināt)

Dators (nevis televizors, kalkulators, bloknots)

Noliktava (nevis telts, pagrabs, laukums)

Šādā veidā būsim noteikuši kopējos rāmjus mūsu idejai.

Nākamais solis ir vēlreiz pārliecināties par rāmjiem, izskatīt plānu atkārtoti, iespējams iesaistīt vēl kādas personas vai servisus, lai iegūtu papildu informāciju.

Beidzot, kad rāmji ir skaidri noteikti, paliek pats vienkāršākais. Pajautājiet sev: "Vai tas palīdzēs, ja kādu no ierobežojumiem noņemtu? Ja jā, tad kā un kad?"

Noteikti kādu no ierobežojumiem var izņemt, un, lūk, arī rodas jaunas iespējas un vieta radošām idejām!

 

Atribūtu uzskaite jaunām idejām

Vienu no atribūtu uzskaites metodēm jau apskatījām pie produktu un servisu izveides, šoreiz aplūkosim "Koka sadalījuma"[2] metodi.

Process ir samērā vienkāršs un viegli iegaumējams:

1. Nosakiet uzdevumu divos vārdos.

2. Sadaliet uzdevumu divos atsevišķos atribūtos (atslēgvārdos).

3. Sadaliet katru atribūtu vēl divos atribūtos.

4. Turpiniet dalīt, kamēr ir izveidojusies, jūsuprāt, pietiekami liela atribūtu bāze.

5. Apskatiet katru atribūtu atsevišķi un mēģiniet izdomāt veidus, kā tos izmainīt vai uzlabot.

6. Savienojiet rezultātus kopā.

Lūk, nu jums ir pilnīgi jauns skats uz uzdevumu. Vide jaunām idejām.

 

Programmētā ideju ģenerēšana

Esam apskatījuši dažas metodes no dabīgās jeb nenoteiktās domāšanas modeļu grupas. Tālāk ķersimies klāt programmētajai domāšanai.

Sāksim ar pavisam vienkāršu metodi jaunu ideju ģenerēšanai - "Kļūdu, nepatīkamā uzskaite". Uzskaitiet visu, kas, jūsuprāt, apkārtējā vidē, jūsu dzīvē, pasaulē ir nepareizi, kas jums nepatīk vai kaitina. Mēģiniet atcerēties, cik vien var, senus notikumus, varbūt pat komiskus, kas jums ir likuši justies neērti.

Šīs metodes mērķis ir kvantitāte. Īsi un konkrēti uzrakstiet maksimāli garu sarakstu. Ir pat pieņēmums: ja jūs ar šo uzdevumu tiekat galā ātrāk nekā 10 minūtēs, tad vai nu neesat kārtīgi padomājuši, vai arī jums dzīvē ir ļoti veicies.

Daži piemēri varētu būt:

- Lielais troksnis uz ielām, grūti dzirdēt, runājot pa mobilo telefonu.

- Birokrātija organizācijās.

- Karstums.

- Pārāk asi ēdieni.

Lūk, jau pirmā viela pārdomām. Varbūt kādam ir idejas, kā tikt galā ar pirmo problēmu?

Vēl viena metode, kā radīt vidi ideju ģenerēšanai, - analoģijas. Kas tas īsti ir? Jūs lietojat analoģijas, kad sakāt, ka kaut kas pēc kādām pazīmēm ir līdzīgs kam citam, pēc kādām atkal - ne.

Daži piemēri:

"Motocikls ir līdzīgs zirgam, jo tie abi var pārvietot cilvēku, pārvarēt lielus attālumus, bet tie ir atšķirīgi, jo viens ir no metāla. Viens ir dzīva būtne, otrs ne."

"Āboli ir līdzīgi bumbieriem, jo tie abi aug kokos, abi ir ēdami, bet tie ir atšķirīgi formas ziņā, tiem ir atšķirīga krāsa, atšķirīga garša."

Analoģijas ir viens no galvenajiem pamatelementiem radošuma zinātnē, kā arī citās zinātnēs. Pārsvarā tieši no tām rodas jaunas radošas idejas. Tieši tāpat analoģijas var izmantot arī biznesa ideju ģenerēšanai.

 

Kā izmantot analoģijas?

1.solis. Izlemiet, kas ir tas, kā dēļ jūs vēlaties idejas, un centieties atrast kodolu, kas aptver jūsu tēmas dabu. Piemēram, "Kā uzlabot X?" "Kā panākt mazāku X?" "Kā palīdzēt veikt X?"

2.solis. Atrastajam kodolam veidojiet sarakstu ar lietām (cilvēkiem, situācijām, darbībām, objektiem utt.), kas ir savā ziņā līdzīgas. Piemēram, uzlabot produktivitāti - attīstīties, veicināt biznesu, sportot.

3.solis. Izvēlieties vienu no atrastajām analoģijām, kas šķiet interesanta, ieteicams, lai tā būtu no pilnīgi citas jomas. Piemēram, bioloģiska analoģija mehāniskai iekārtai vai darba procesam.

4.solis. Aprakstiet analoģiju, iekļaujot aktīvās puses. Piemēram, Kā tas strādā? Ko tas dara? Kā to izmanto? Kādi interesanti efekti tam ir? Pēc tam aprakstiet analoģiju, iekļaujot pasīvās puses, piemēram, izmēri, svars, forma.

5.solis. Izmantojiet aprakstu kā ideju jūsu tēmai. Varbūt analoģijai ir funkcijas, ko jūs varētu izmantot, varbūt tai ir praktiska forma. Iespējams, ka tieši izmantojamu lietu nebūs, bet varbūt šīs atšķirības var likt uz jūsu tēmu paskatīties no citas puses?

"Ja jūs ar šo uzdevumu tiekat galā ātrāk nekā 10 minūtēs, tad vai nu neesat kārtīgi padomājuši, vai arī jums dzīvē ir ļoti veicies."

Vēl nedaudz par to, kādi var būt analoģiju veidi.

Tuvās, tiešās. Tiešas funkcionālas paralēles, piemēram, pārdot augļus ir tāpat kā pārdot auto.

Fantāzijas. Kas nāk jums prātā, ja jūs problēmu varat risināt fantazējot, kā multfilmā vai sapņu pasaulē.

Attālinātās, pārsteidzošās, emocionālās. Šīs analoģijas pārsvarā ir, lai radītu haosu bez racionāla izskaidrojuma un tā ļautu jums paskatīties uz lietām no pilnīgi citas puses. Piemēram, ieviest šo sistēmu ir tas pats, kas pārpeldēt okeānu.

 

Ideju ģenerēšana grupās

Gan iepriekšējos rakstos, gan arī šajā pārsvarā esam apskatījuši radošuma procesu vienai personai. Tagad nedaudz ielūkosimies, kā idejas ģenerēšanu var organizēt grupām. Daži, iespējams, uzreiz atcerēsies prāta vētras, tomēr tās atstāsim citai reizei. Šoreiz iepazīsimies ar "Kolektīvā piezīmju blociņa" tehnikas oriģinālo versiju[3].

Katram dalībniekam jāpiešķir piezīmju blociņš, kurā ir aprakstīts process un dota kopējā tēma. Papildus tur var būt arī daži ieteikumi ideju ģenerēšanai, piemēram:

- Transformācijas metodes (izmainīt, paplašināt, samazināt).

- Izpētes metodes (uzskaitīti atribūti, līdzīgas tēmas).

- Attālināto asociāciju meklēšana (pēc nejaušības principa, neparasti atribūti no līdzīgām situācijām).

Šīs tehnikas process:

1. Vienu mēnesi katru dienu dalībniekam jāieraksta viena ideja blociņā.

2. Pēc noteikta laika (piemēram, reizi nedēļā) pasākuma vadītājs dod kādu papildu ieteikumu vai precizējumu tēmai - papildu informāciju.

3. Pēc četrām nedēļām katrs dalībnieks sniedz pārskatu:

- Viņa labākā ideja par šo tēmu.

- Dažas iespējamās idejas, kuras vēl ir jāpēta.

- Pilnīgi jaunas idejas par citām tēmām, nesaistītām ar uzdoto.

4. Pasākuma vadītājs blociņus savāc. Visas idejas tiek sadalītas kategorijās un sasummētas.

5. Dalībniekiem tiek dota iespēja apskatīt visus blociņus, kā arī vadītāja pārskatu par kopīgo rezultātu.

Protams, izmantojot šādu tehniku, būtu vēlams, lai visi dalībnieki tiktu nedaudz iepazīstināti ar ideju ģenerēšanu, piemēram, sākumā noorganizējot kopīgu diskusiju. Arī pēc pēdējā posma ir vēlama kopīga diskusija un rezultātu apspriešana, lai dalībnieki saprot, kā viņi ietekmē kopējo organizācijas darbu un ar prieku iesaistītos šādā procesā arī nākamreiz.

 

Ideju atlase

Par radošumu un idejām esam runājuši daudz, bet rodas jautājums - kā tad atlasīt labākās, jo visu nekad nevarēs paspēt paveikt. Apskatīsim ļoti vienkāršu metodi, sauktu par JPI (Jauninājums. Pievilcība. Iespējamība).

Ikvienu ideju novērtējiet pēc šiem trim parametriem, katram dodot atzīmi no 1 līdz 10 (vienai idejai maksimālais punktu skaits iznāk 30).

Jauninājums. Vai šī ideja ir jauna konkrētajai situācijai? Ja tas nav jauninājums, tad, visticamāk, tā nav īpaši radoša.

Pievilcība. Cik pievilcīgs ir šis risinājums? Vai tas pilnībā atrisina visu vai arī ir tikai daļējs risinājums?

Iespējamība. Cik iespējami ir realizēt šo ideju? Tā varētu būt ļoti pievilcīga ideja - izmantot laika mašīnu, bet diezin vai tas patiešām ir iespējams.

Tālāk vienkārši apkopojiet rezultātus un izvēlieties pašas labākās idejas vai pat tikai vienu labāko.

Lai jums veicas ar jaunām idejām un darbu grupās!

 

Paskaidrojumi

[1] "Disneja radošuma stratēģija" (Disney Creativity Strategy). Izveidojis Roberts Dilts (Robert Dilt), pētot, kā filmu producentam Voltam E. Disnejam (Walt Elias Disney) izdodas fantāzijas pārvērst realitātē.

[2] "Koka sadalījums" (Cherry Split). Atribūtu uzskaites metode, ko izveidojis Mihaels Mihalko (Michael Michalko), radošuma eksperts, kurš radījis NATO speciālo nodaļu radošās domāšanas pētījumiem.

[3] "Kolektīvais piezīmju blociņš" (Collective Notebook). Oriģinālo versiju izveidojis Džons Hāefele (John Haefele) no "Proctor and Gamble", lai veicinātu ideju ģenerēšanu organizācijā.

Turpmāk vēl.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas