Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.17 (124) 2008. gada 23. aprīlis
            

  Seko līdzi | Lasi, pārbaudi, atceries

Dokumentu projekti

17.aprīļa Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti vairāki tiesību aktu projekti, kas skar uzņēmējus un uzņēmējdarbību. Ar pilnu tiesību aktu projektu sarakstu var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā http://www.mk.gov.lv/lv/mk/vsssanaksmes/izsludinato-projektu-tabula/. "KV" sagatavotie tiesību aktu projektu apraksti balstīti uz internetā pieejamajiem dokumentu projektu tekstiem un to paskaidrojuma rakstiem, anotācijām, ministriju informācijas.

PVN maksātājiem jauns likums un izvēles iespējas

Likumprojekts "Par pievienotās vērtības nodokli"

Lai īstenotu saprotamu nodokļu politiku un veidotu precīzu nodokļu normatīvo bāzi, nepieļaujot dažādas normatīvo aktu traktēšanas iespējas, ir nepieciešams redakcionāli precizēt likumu "Par pievienotās vērtības nodokli", kas ir spēkā no 1995.gada 1.maija un ir grozīts vairāk nekā 20 reizes, pamato likumprojekta izstrādātajs Finanšu ministrija.

Latvijai jāievēro arī Eiropas Savienības prasības. Piemēram, pašlaik likums "Par pievienotās vērtības nodokli" dod tiesības darījumos ar kokmateriāliem iekšzemē piemērot apgriezto nodokļa maksāšanas sistēma, bet saskaņā ar Eiropas Padomes 2006.gada 24.janvāra lēmumu 2006/42/EK šo kārtību Latvijai ir atļauts piemērot tikai līdz 2009.gada 31.decembrim.

Likumprojekta mērķis ir noteikt nodokļa piemērošanu iekšzemē veiktajiem darījumiem. Likumprojektā redakcionāli uzlabotas un pilnveidotas PVN likuma normas:

• precizēti lietotie termini, tai skaitā ieviesti jauni (proti, iekšzeme, īpašais nodokļa režīms preču ievešanas darījumos, mazas vērtības dāvana, preču transporta sākumpunkts, preču trans­porta galamērķis). Vairs netiek lietoti un skaidroti tādi termini kā muitas vērtība, trīsstūrveida darījumi, preču piegāde attālumā, taču ir saglabāta šo darījumu būtība;

• iepriekš lietotā apzīmējuma "apliekama persona" vietā tiek ieviests jauns apzīmējums "nodokļa maksātājs" un noteikts nodokļa maksātāju sadalījums (iekšzemes, citas dalībvalsts, Kopienas teritorijā nereģistrēts nodokļa maksātājs, kā arī reģistrēts un nereģistrēts nodokļa maksātājs);

• likumprojektā iekļauta jauna norma, kas nosaka nodokļa piemērošanu, ievedot iekšzemē kā personīgo mantu jaunu transportlīdzekli, kas iegādāts citā dalībvalstī;

• ieviesta jauna nodaļa "Darījuma brīdis", kurā tiek noteikts preču piegādes un preču iegādes brīdis, pakalpojumu sniegšanas brīdis, pašpatēriņa brīdis un preču ievešanas brīdis. Ieviesta jauna norma attiecībā uz pakalpojuma sniegšanas brīdi, ja par pakalpojumu saņemta daļēja atlīdzība;

• noteikta pašpatēriņa ar nodokli apliekamā vērtība un precizēta citu darījumu ar nodokli apliekamā vērtība. Darījuma apliekamā vērtība vairs netiek skaidrota kā tirgus vērtība naudas izteiksmē;

• precizēta personu reģistrācijas kārtība VID pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, tajā skaitā noteikta iespēja reģistrācijai uz noteiktu laiku, kā arī noteikts reģistrācijas brīdis;

• precizētas VID tiesības izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju no PVN maksātāju reģistra, kā arī kārtība, kādā notiek reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšana no minētā reģistra, tāpat arī noteikts reģistrēta nodokļa maksātāja izslēgšanas brīdis no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra;

• precizētas normas par valsts budžetā maksājamo nodokli un par personām, kuras maksā nodokli valsts budžetā;

• precizētas normas par priekšnodokļa atskaitīšanu no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas, tai skaitā: noteikts, ka personai pirms reģistrācijas VID pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā ir tiesības no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt arī nodokļa summas, kas norādītas rēķinos par iekšzemē ievestajām precēm; noteikts, ka darījumos ar nekustamo īpašumu ir tiesības atskaitīt priekšnodokli arī par zemi likumprojektā noteiktos gadījumos; noteikts, ka priekšnodokli ir tiesības atskaitīt arī par saimnieciskās darbības ietvaros izsniegtajām mazas vērtības dāvanām vai preču paraugiem;

• precizētas normas par atskaitāmā priekšnodokļa korekciju, tai skaitā: noteikts, ka priekšnodokļa korekcija jāveic preču zādzības vai iznīcināšanas gadījumā; precizēts taksācijas gadu skaits, kuros jāveic korekcija darījumos ar nekustamo īpašumu;

• precizētas normas par pārmaksātā nodokļa atmaksāšanu no valsts budžeta;

• precizētas normas par nodokļa taksācijas periodu un nodokļa deklarāciju;

• noteikts nodokļa iemaksas brīdis valsts budžetā;

• precizētas normas par nodokļa rēķinu, tai skaitā: noteikts, ka nodokļa rēķins var tikt noformēts elektroniskā formā un tas var tikt nosūtīts elektroniski, ja nodokļa rēķina saņēmējs piekritis šādam nodokļa rēķina veidam; precizēti nodokļa rēķina izrakstīšanas nosacījumi;

• nodaļā "Speciālās shēmas" apkopoti gadījumi, kuros noteikta īpaša nodokļa piemērošanas kārtība;

• paredzēts, ka pārskatu par nodoto lauksaimniecības produkciju Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz gan lauksaimnieks, gan lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājs; norādīta arī pārskatā iekļaujamā informācija un tā iesniegšanas termiņš;

• precizētas normas, kas nosaka atbildību par šā likuma pārkāpumiem, tai skaitā: ieviesta solidārā atbildība PVN grupas dalībniekiem; netiek paredzēta atbildība par pamatlīdzekļa, kas paredzēts apliekamo darījumu nodrošināšanai, iznomāšanu vai atsavināšanu viena gada laikā no ievešanas brīža.

Ar likumprojektu tiek ieviestas Padomes 1977.gada 17.maija Sestajā direktīvā (77/388/EEK) minētās pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas izvēles normas 1.2., 6.4., 8.4., 11., 15.1., 17.6. un 18.punktā minētās nodokļa piemērošanas izvēles normas par:

• nodokļa maksātāju iespēju apvienoties nodokļa maksātāju grupa jeb tā sauktajā PVN grupā;

• tiesībām samazināt budžetā iemaksājamo nodokļa summu par zaudētā parāda nodokļa summu;

• nodokļa piemērošanas iespēju lietota nekustamā īpašuma piegādes darījumos;

• tiesībām neveikt priekšnodokļa korekciju īpašuma iznīcināšanas vai zādzības gadījumā, kā arī par saimnieciskās darbības ietvaros izsniegtajām mazas vērtības dāvanām vai preču paraugiem;

• tiesībām pircējam vai pakalpojuma saņēmējam pašam izrakstīt sev nodokļa rēķinu;

• īpašo nodokļa režīmu preču ievešanas darījumos.

Lai ieviestu minētās izvēles normas, likumprojektā paredzēts attiecīgs normatīvais regulējums šo normu darbībai Latvijā.

Ministru kabineta informatīvā ziņojuma "Padomes 1977.gada 17.maija Sestajā direktīvā (77/388/EEK) minētās pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas izvēles normas" 11.punktā tiek minēta nodokļa piemērošanas izvēles norma par tā saukto pievienotās vērtības nodokļa noliktavu jeb fiskālo noliktavu ieviešanu Latvijā. Izvēles norma netiek ieviesta tādēļ, ka tās ieviešanā netika izrādīta ieinteresētība no uzņēmēju puses, kā arī tādēļ, ka tiek ieviests īpašais nodokļa režīms preču ievešanas darījumos, kas dod līdzīgas priekšrocības uzņēmējiem attiecībā uz nodokļa samaksas valsts budžetā atlikšanu.

Paredzēts, ka likums stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.

 

Sakārtos būvkomersantu uzskaiti

Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumos Nr.453 "Būvkomersantu reģistrācijas noteikumi""

2008.gada 1.janvārī darbu uzsākusi Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra, kuras darbību reglamentē Ministru kabineta 2007.gada 16.oktobra noteikumi Nr.694 "Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras nolikums". Saskaņā ar minēto noteikumu 4.1.apakšpunktu Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūrai ir uzdots veikt būvkomersantu reģistra uzturēšanu un aktualizēšanu. Papildus noteikumu projekts paredz novērst nepilnības komersantu reģistrēšanā, pārreģistrācijā un izslēgšanā no būvkomersantu reģistra.

Noteikumu projekts noteic, ka turpmāk reģistra iestāde būs Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra, precizē komersanta sniedzamās ziņas un dokumentus un individuālo komersantu un personālsabiedrību reģistrēšanās kārtību, kā arī atrunā komersanta atkārtotas reģistrācijas kārtību.

 

Būs zināms, kam izsniegtas būvatļaujas

Ministru kabineta noteikumu projekts "Informācijas par izsniegtajām būvatļaujām un ekspluatācijā pieņemtajām būvēm sniegšanas un pieejamības kārtība"

Dokuments izstrādāts, lai izpildītu Būvniecības likuma pārejas noteikumu 16.1punktā doto uzdevumu Ministru kabinetam noteikt, kādā apjomā un kārtībā nosūtāma informācija par izsniegtajām būvatļaujām un ekspluatācijā pieņemtajām būvēm, kā arī kārtību, kādā šī informācija ir pieejama citām valsts pārvaldes iestādēm.

Noteikumu projekts noteic, ka turpmāk pašvaldība līdz dienai, kad darbību pilnībā uzsāks Būvniecības likuma 4.panta pirmās daļas 9.punktā minētā datubāze, līdz kārtējā mēneša 15.datumam elektroniski sniegs informāciju Ekonomikas ministrijai par iepriekšējā mēnesī izsniegtajām būvatļaujām un ekspluatācijā pieņemtajām būvēm. Tiek noteikts arī šīs informācijas apjoms un pieejamība citām valsts pārvaldes iestādēm. Gadījumā, ja iepriekšējā mēnesī nav izsniegtas būvatļaujas vai ekspluatācijā pieņemtas būves, pašvaldība uz šo noteikumu 3.punktā minēto elektroniskā pasta adresi nosūta informāciju, ka iepriekšminētās darbības nav notikušas. Pašvaldība būs atbildīga par sniegto ziņu patiesumu un atbilstību.

 

Darba drošībai

Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 7.marta noteikumos Nr.85 "Kravas celtņu tehniskās uzraudzības kārtība""

Noteikumu projekts izstrādāts, lai izpildītu Ministru kabineta 2007.gada 4.decembra sēdes protokola Nr.68 4.§ Rīkojumu projektā "Par Valsts energoinspekcijas un Valsts būvinspekcijas reorganizāciju un Valsts tehniskās inspekcijas izveidi" 4.2.apakšpunktā doto uzdevumu, kurā Ekonomikas ministrijai ir uzdots līdz 2008.gada 1.jūlijam izstrādāt un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā nepieciešamos grozījumus citos normatīvajos aktos.

Lai saskaņotu noteikumu prasības ar likuma "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" grozījumos noteikto, noteikumu projektā iestrādātas prasības, paredzot, ka Valsts būvinspekcija veiks kravas celtņu uzraudzību un kontroli. Noteikumu projektā arī paredzēts, ka turpmāk inspicēšanas institūcijas veiks kravas celtņu reģistrāciju pirmreizējas tehniskās pārbaudes laikā. No noteikumiem svītroti ierobežojumi kravas celtņa lietošanas resursam.

 

Skaidrības labad pēc negadījumiem

Ministru kabineta noteikumu projekts "Bīstamo iekārtu avāriju izmeklēšanas kārtība"

Lai nodrošinātu, ka no likuma "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" izrietošo Ministru kabineta noteikumu prasības atbilst likumā noteiktajam, noteikumu projektā noteikta kārtība, kādā Valsts būvinspekcijas amatpersona veic bīstamās iekārtas avārijas izmeklēšanu, kādas personas pieaicināmas un kādu institūciju atzinumi ir nepieciešami bīstamās iekārtas avārijas izmeklēšanas gaitā. Noteikumu projektā noteikti bīstamās iekārtas valdītāja pienākumi un rīcība, ja ir notikusi bīstamās iekārtas avārija.

 

Par atlīdzību saimniecisko darbību ierobežojošā teritorijā

Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 21.marta noteikumos Nr.219 "Kārtība, kādā novērtē atlīdzības apmēru par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos, kā arī izmaksā un reģistrē atlīdzību""

Vides ministrijā izstrādātais noteikumu projekts precizē noteikto kārtību atlīdzības apmēra noteikšanai, ņemot vērā noteikumu piemērošanas praksē iegūto informāciju. Noteikumos tiek paredzēts, ka platību, par kuru paredzēta atlīdzība, var precizēt atbilstoši nogabala uzmērīšanas laikā iegūtajai informācijai. Līdz šim Dabas aizsardzības pārvalde bieži ir saskārusies ar gadījumiem, kad meža inventarizācijas materiālos norādītā nogabalu platība nesakrīt ar situāciju dabā.

Tāpat noteikumu projekts paredz: ja eksperts dabā konstatē, ka zemes robežas nav ierīkotas atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un Civillikumā noteiktajām prasībām, uzmērīšanu neveic un par to informē Dabas aizsardzības pārvaldi. Tiek precizētas normas par meža atjaunošanas izmaksām, kā arī par apaļkoku kokmateriālu vidējo cenu, paredzot: to nosaka, apkopojot pēdējo trīs gadu informāciju.

Noteikumu projekts paredz, ka atlīdzību, kuras apmērs nepārsniedz 30 000 latu, izmaksā viena maksājuma veidā (līdz šim ir noteikta summa - 10 000 latu). Ja atlīdzības apmērs ir lielāks par 30 000 latu, atbildīgā institūcija atlīdzību izmaksā, veicot vairākus maksājumus.

Informācija par līdzšinējiem maksājumiem: Dabas aizsardzības pārvalde līdz 2008.gada 1.aprīlim atlīdzībā ir izmaksājusi 1 366 469 latus, t.sk. no privatizācijas ieņēmumiem - 1 066 469 latus. Rezervēts izmaksai (jāmaksā nākošajos maksājumos šogad vai nākamajos gados) - 1 007 975 lati.

 

Koku izciršanai mazāk saskaņojumu

Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 29.augusta noteikumos Nr.717 "Kārtība koku ciršanai ārpus meža zemes"

Noteikumu projekts paredz precizēt iestādes, ar kurām jāsa­skaņo koku ciršana ārpus meža zemes. Koku ciršana ārpus meža zemēm turpmāk netiks saskaņota ar Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi. Grozījumi tiek izdarīti, lai vienkāršotu administratīvās procedūras un novērstu nepieciešamību saskaņot koku ciršanu vairākās iestādēs.

 

Beidzot ķersies pie meliorācijas

Ministru kabineta noteikumu projekts "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam pasākuma "Infrastruktūra, kas attiecas uz lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību un pielāgošanu" atbalsta piešķiršanas kārtība lauksaimniecības zemēs aktivitātē "Meliorācijas sistēmu būvniecība, rekonstrukcija un renovācija" un meža zemēs aktivitātē "Meliorācijas sistēmu rekonstrukcija un renovācija"

Nepietiekama augsnes mitruma regulēšana traucē zemes īpašniekiem efektīvi izmantot galveno ražošanas līdzekli - zemi, pielietojot jaunas tehnoloģijas un samazinot ražošanas izmaksas. Tas visvairāk ietekmē graudkopību un lopkopību. Savukārt meža meliorācijas sistēmu rekonstrukcija un renovācija nodrošina meža vērtības saglabāšanu un vairošanu. Latvijā aptuveni 90% zemju cieš no pārlieka mitruma. Latvijas teritorijā ap 60% (1,49 milj. ha) lauksaimniecībā izmantojamās zemēs (2,47 milj. ha) ir izbūvētas nosusināšanas sistēmas, tai skaitā applūstošo zemju mitruma režīma regulēšanai izbūvēti 53 polderi ar kopplatību 50 tūkst. ha. Kopš 1993.gada nenotiek jaunu nosusināšanas sistēmu būvniecība. Lielākā daļa nosusināšanas sistēmu ir izbūvētas pirms 20 - 30 gadiem, un nepieciešama to atjaunošana.

Vislielākā riska apstākļos atrodas polderu teritorijas, jo lielākā daļa to hidrotehnisko būvju (aizsargdambji, sūkņu stacijas, slūžas) ir pārsniegušas ekspluatācijai paredzēto laiku un ir nepieciešams to remonts, atjaunošana vai iekārtu nomaiņa.Investīcijas meža infrastruktūras uzturēšanai pašreiz tiek veiktas tikai lielajos meža īpašumos, galvenokārt akciju sabiedrībā "Latvijas valsts meži" (LVM).

Veicot investīcijas meža meliorācijā, privātajiem mežu īpašniekiem tiks sniegtas priekšrocības atbalsta saņemšanā. Dabas aizsardzības interesēs normatīvajos aktos ir noteikti ierobežojumi meliorācijas darbu izpildei aizsargājamās dabas teritorijās. Atbalsts tiks sniegts tām meža meliorācijas sistēmām, kuras būs reģistrētas Meliorācijas kadastrā. Tas veicinās Meliorācijas kadastra pilnveidošanu un īpašumtiesību sakārtošanu.

Ievērojot Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2007.-2013.gadam (apstiprināts Ministru kabinetā 2006.gada 4.jūlijā) un pamatojoties uz Padomes 2005.gada 20.septembra Regulas (EK) Nr.1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) 11.pantā noteikto, Zemkopības ministrija izstrādājusi vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentu "Latvijas lauku attīstības valsts stratēģijas plāns 2007.-2013.gadam" (apstiprināts Ministru kabinetā 2006.gada 10.oktobrī), kurā ir norādītas valsts darbības prioritātes, kas izriet no ekonomiskās, sociālās un vides stāvokļa novērtējuma.

Ministru kabineta noteikumi ir izstrādāti, lai noteiktu atbalsta saņemšanas kārtību Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam pasākuma "Infrastruktūra, kas attiecas uz lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību un pielāgošanu" aktivitātē lauksaimniecības zemēs "Meliorācijas sistēmu būvniecība, rekonstrukcija un renovācija"un aktivitātē meža zemēs "Meliorācijas sistēmu rekonstrukcija un renovācija"

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas