Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.22 (129) 2008. gada 28. maijs
            

  Aktuāli | Kā klājas lauku tūrisma uzņēmējam

Vieglie laiki pagātnē. Kas turpmāk?

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Asnāte Ziemele


Gadskārtējā lauku tūrisma konferencē, ko pagājušajā nedēļā rīkoja asociācija "Lauku ceļotājs", uzņēmēji vairs nebija tik starojoši priecīgi kā pērn, kad galvenā labā ziņa bija tā, ka atpūta Latvijas ārēs mūsu pašu iedzīvotāju starpā kļūst arvien populārāka, tādējādi audzējot viesu māju apmeklētāju skaitu, un mūsu skaistā daba joprojām saista arī ārzemju viesus.



Pēc tam nāca inflācija un ekonomikas apsīkums, kas devis visai sāpīgu belzienu ne tikai kafejnīcu un restorānu turētājiem un tirgotājiem, bet, iespējams, vēl smagāk un turklāt pirmos skāris tieši atpūtas industrijas komersantus. Jo taupīšanas brīdī cilvēks atsakās no tā, bez kā var iztikt.

Arī ārzemniekiem mūsu tagad dārgā valsts vairs nešķiet pietiekami eksotiska, lai kratītos pa šejienes izdangātajiem ceļiem.

Ja nosacīti vieglie laiki beigušies (negribas apgalvot, ka lauku tūrisma saimnieka maizīte jelkad bijusi bez garozas), tad jādomā, kā tomēr būt interesantiem un vajadzīgiem, un jāvētī, vai visas iespējas biznesā jau izmantotas. Vai valsts iestādes ir darījušas visu, lai mazajiem uzņēmējiem būtu iespējami labvēlīga komercdarbības vide?

 

Lauku tūrisma saimniekiem jādomā par nākotni

"Lauku ceļotāja" prezidente Asnāte Ziemele:

"Es nezinu, vai kādā jomā valstī pašlaik klājas labi. Lauku tūrisms noteikti nav izņēmums, jo vairāk tādēļ, ka tas galvenokārt ir vietējā tirgus pakalpojums. Ja vietējais tirgus šobrīd ir ekonomiski vājš, neaktīvs, tad pakalpojumu sniedzējs to sāpīgi izjūt un ir ļoti neaizsargāts.

Otrkārt, saimniekiem ir strauji cēlušās visas izmaksas, tādēļ, ja arī klients maksātu tikpat, cik pērn (daudzi uzņēmēji cenas neceļ un dod viesiem dažādas atlaides, lai viņus nezaudētu), ja klientu skaits nemazinātos, kā tas dažām tūrisma saimniecībām ir joprojām, ienesīgums tāpat jūtami mazinātos.

Taču bez vainas nav arī paši saimnieki: daudzi no viņiem ir orientējušies uz vienu un to pašu piedāvājumu - svinību (iedzeršanu) rīkošanu un pirti. Patiešām, tūristu-iedzērāju kļūst aizvien mazāk. Cilvēki vairāk vēlas saturīgi atpūsties ar ģimenēm, draugiem, šaurā sabiedrībā, arī vienatnē. Šāda piedāvājuma nav. Vai pareizāk - tie, kam tāds ir, par klientu trūkumu nežēlojas.

Piemēram, Ilze Stabulniece no Krāslavas rajona "Klajumiem" ar vietējo darbaspēku no veciem dēļiem ir uztaisījusi dabas taku, kas izmaksāja tikai 50 latu, un tagad ir ļoti populāra. Šeit tiek piedāvāti zirgu izjāžu maršruti, zemūdens makšķerēšana ziemā un daudz kas cits.

Saimniecība "Saulgoži" Valmieras rajonā ir piesaistījusi vienu studenti no Vidzemes augstskolas, kas izstrādāja kursa darbu, izveidojot šajā saimniecībā taku, kurā aplūkojami dažādi koki un augi ar visiem nosaukumiem, iesniedza projektu Vides aizsardzības fondā un dabūja finansējumu takas ierīkošanai. Saimniecība ir noslēgusi sadarbības līgumus ar skolām, un tagad skolēnu grupas ierodas ar autobusiem, vides gida pavadībā iepazīst dabu, un saimniecībai ir jauns, vērtīgs pakalpojums.

Arī Jānis Pastars, Bauskas rajona zemnieku saimniecības "Bērziņi" īpašnieks, apmeklētāju trūkumu nejūt. Viņš tūristiem piedāvā gan lauku saimniecības labumus un eksotiku, gan gokartus, ar kuriem var izbraukāties pa plašu teritoriju, tad vēl spilvenu kaujas un daudz ko citu. Aktīvās atpūtas iespējas "Bērziņos" tiek piedāvātas visu gadagājumu cilvēkiem.

Tas, ka daudzi saimnieki saka - neko nevar, neko nevar, šādas lietas vajadzētu darīt pašvaldībām vai valsts iestādēm -, ir galīgas muļķības. Tikai vajag izdomu un nelielus ieguldījumus.

Izmantojot iepriekšējā posma Eiropas naudu, 2005.-2006.gadā no jauna ir uzblieztas daudzas vērienīgas svētku saimniecības jau minētajai izklaidei, diemžēl nedomājot par piedāvājuma dažādošanu. Konkurence augusi uz pusi, tā ir nežēlīga. Par to arī nav jābrīnās.

Lauku tūrisma saimniekiem ir jākļūst aktīvākiem savas darbības dažādošanā. Lauku tūrisma attīstībai, tieši aktīvās atpūtas izveidei, veloceliņu izbūvei šajā ES struktūrfondu posmā būs plaši pieejams ES struktūrfondu līdzfinansējums. Te jāmin kaut vai šādas atbalsta programmas: "Tūrisma aktivitāšu veicināšana" - tūrisma mītņu labiekārtošanai, "Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai". Sīkāka informācija par šīm programmām pieejama arī "Lauku ceļotāja" vietnē internetā.

Kopš 2006.gada, kad Latvijas lauku tūrisma konferencē pieņēmām rezolūciju, uzskaitot un lūdzot atcelt ierobežojošos faktorus un normas lauku tūrisma veiksmīgai attīstībai, situācija atsevišķās jomās ir uzlabojusies, sadarbība ar valsts pārvaldes institūcijām ir rasta, tomēr Eiropas struktūrfondu pieejamība 2007.-2013.gadam un šā brīža ekonomiskā situācija valstī ir likusi mums pārskatīt arī savu darbību, analizējot joprojām pastāvošos ierobežojumus nozares attīstībai, un izvirzīt jaunus priekšlikumus atbildīgajām institūcijām, lai atvieglotu un stimulētu lauku tūrisma tālāku attīstību valstī, palīdzot pārvarēt ekonomisko lejupslīdi, kas īpaši jūtama lauku reģionos. Tas viss ir pateikts šā gada konferences rezolūcijā."

 

NO REZOLŪCIJAS
"Par priekšlikumiem atvieglot un stimulēt lauku tūrisma tālāku attīstību valstī, pārvarot ekonomisko lejupslīdi lauku reģionos"

Sabiedriski lietojamo ēku statuss un saistošie būvnormatīvi tiek piemēroti arī brīvdienu un lauku mājām (t.sk. ēku rekonstrukciju projektiem), kas paredzētas pat nelielam viesu skaitam. Tas ievērojami sadārdzina celtniecības izmaksas un ēku nodošanas ekspluatācijā procedūru. Jāatzīmē arī Valsts būvinspekcijas atbildīgo amatpersonu un inspektoru neelastīgā attieksme pret mazajiem un vidējiem lauku uzņēmējiem, kā dēļ objekta nodošana bieži tiek kavēta par vairākiem mēnešiem, būtiski bremzējot uzņēmuma darbību. Šo problēmu lūdzām Ekonomikas ministrijai (EM) risināt jau 2006.gada sākumā. Piedalījāmies vairākās EM iniciētās darba grupas sanāksmēs, tomēr nekāds risinājums līdz šim nav panākts - ir tikai solījumi pieņemt jaunus būvnormatīvus 2008.gada beigās. Atgādinām, ka no šā gada jūnija uzņēmējiem būs iespēja iesniegt projektus lauku tūrisma mītņu rekonstrukcijai un jaunai būvniecībai, taču šī nesakārtotā joma likumdošanā būs liels šķērslis mazajiem lauku tūrisma uzņēmumiem iesniegt attīstības projektus, jo finansiālais risks, uzņemoties segt biznesa apjomam neadekvāti lielas celtniecības un ēku nodošanas ekspluatācijā izmaksas, kā arī laicīgi neuzsākot uzņēmuma darbību, ir pārāk augsts.

• Paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis kopš 2008.gada sākuma nereti tiek piemērots arī lauku tūrisma saimniecībām kā saimnieciskās darbības veicējiem daudzviet Latvijā. Šī nodokļa atvieglojuma piemērošana lauku tūrisma uzņēmējiem ir katras konkrētās pašvaldības ziņā. Jau esam uzsvēruši, ka lauku tūrisma uzņēmējdarbībā peļņas procents ir zems, tomēr šis uzņēmējdarbības veids ar tā īpašo pievienoto vērtību ir svarīgs lauku teritoriju sociāli ekonomiskās reģionālās attīstības faktors, jo praktiski visi viesu uzņemšanai nepieciešamie resursi un pakalpojumi ir pieejami uz vietas. Turklāt iegūtie naudas līdzekļi tūlīt atgriežas konkrētā reģiona ekonomiskajā apritē. Atsaucoties uz Finanšu ministrijas skaidrojošo vēstuli (Nr.5-1-04/1450 no 25.04.2008.), lūdzam katru pašvaldību, kuras teritorijā ir lauku tūrisma uzņēmumi, piemērot tiem šā nodokļa atvieglojumu, tādējādi stimulējot uzņēmumu attīstību un darbību savā teritorijā, no kā ieguvēji ilgtermiņā būs gan pati pašvaldība, gan arī tajā dzīvojošie cilvēki.

• Līdz ar pievienošanos Šengenas zonai arī Latvijā ir stājušies spēkā Ministru kabinetā (MK) apstiprinātie "Noteikumi par ārzemnieka deklarācijas veidlapas aizpildīšanas, glabāšanas un nodošanas kārtību" (06.04.2007., Nr.226), kas nosaka ārvalstu tūristu deklarācijas aizpildīšanas kārtību katrā konkrētajā naktsmītnē. Šo noteikumu izpilde, protams, skar arī lauku tūrisma saimniecības. Asociācija kopš 2007.gada ir aktīvi piedalījusies noteikumu izstrādē, sadarbības meklējumos starp Iekšlietu un Ekonomikas ministriju, Valsts policiju un lauku uzņēmējiem, kas, šķiet, tika panākts 2007.gada nogalē (skat. EM darba grupas protokolus), solot gan tālākus procedūras skaidrojumus, gan konkrētus risinājumus no atbildīgajām valsts institūcijām. Tomēr līdz ar vadības izmaiņām katrā šīs sfēras atbildīgajā ministrijā, kā arī Valsts policijā situācija ir pilnībā mainījusies - no valsts puses ieinteresētība izstrādāt lauku uzņēmēju situācijai adekvātas šo noteikumu izpildīšanas procedūras ir zudusi. Vienlaikus no 2008.gada janvāra spēkā stājušies grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā - tie ļauj uzlikt sodu tiem naktsmītņu īpašniekiem, kas attiecīgos MK noteikumus neievēro. Rezultātā lauku reģionos ir uzsākti iebiedēšanas soda reidi no Valsts policijas pārstāvju puses, liekot uzņēmējiem pildīt pieņemtos MK noteikumus, interpretējot tos sev izdevīgā veidā - pieprasot lauku naktsmītņu saimniekiem 24 stundu laikā nogādāt katra ārzemju viesa deklarāciju rajona centrā (nereti līdz pat 100 km attālumā no konkrētās lauku saimniecības) vai ievadīt datus interneta sistēmā, kas šobrīd ir lietotājam nedraudzīga un lauku uzņēmējiem nesaprotama. Asociācijas darbinieki, tiekoties ar Iekšlietu ministrijas informatīvā centra vadītājiem, tika informēti par jaunas elektroniskas sistēmas izveidi, kā lietošanai katram lietotājam būs nepieciešams elektroniskais paraksts. Uzskatām, ka šī prasība nav atbilstoša šā brīža reālai valsts situācijai: kad pat visās valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēs elektroniskais paraksts vēl nav ieviests, to nevar prasīt no lauku uzņēmējiem, kam tā būs birokrātiska un salīdzinoši dārga procedūra. Atgādinām arī, ka ne visos lauku reģionos interneta pieslēgums ir pieejams. Lūdzam pārtraukt soda reidus, kamēr pati valsts nav gatava dot situācijas adekvātu risinājumu. Nepieciešams šo problēmu atrisināt abu - iekšlietu un ekonomikas - atbildīgo ministru līmenī, kas līdz šim acīm redzama intereses trūkuma dēļ nav noticis. Tāpat atgādinām, ka 2007.gada nogalē panāktā vienošanās bija šāda: ja lauku uzņēmējam nav pieejams internets, tad Valsts policijas pārstāvis dodas pie katra komersanta. Šengenas zonas noteikumos, ko izstrādājušas atbildīgās Eiropas institūcijas, nav iekļauta prasība par 24 stundu deklarācijas nodošanas termiņu. Minētā norma ir iestrādāta tikai nacionālās likumdošanas normatīvos, šķiet, nedomājot par reālo situāciju valstī un šo normu izpildes mehānismu, kā arī pienācīgi neaizstāvot savas valsts iedzīvotāju intereses. Lūdzam šīs normas nepieciešamību pārskatīt.

• Šā brīža valsts uzņēmējiem nelabvēlīgajā ekonomiskajā situācijā, kur valsts iedzīvotāji ierobežo savus tēriņus, pirmām kārtām atsakoties no izklaides un atpūtas izdevumiem, ierosinām valsts un pašvaldību institūcijām, ministrijām savus apmācību, apspriežu u.c. adekvātus pasākumus rīkot lauku teritorijās, atbalstot lauku tūrisma uzņēmējus. Tādējādi zināma naudas plūsma tiktu novirzīta no Rīgas uz reģioniem, jo ekonomiskā situācija valsts galvaspilsētā ir krietni labāka un cenas par šādiem pakalpojumiem (semināru telpu īre, naktsmītnes, ēdināšana, apkalpošana u.c.) daudz augstākas. Tas veicinātu arī Latvijas Republikas valdības pašreizējo nostādņu par finanšu resursu taupību un racionālu izmantošanu valsts pārvaldes aparātā īstenošanu reālajā dzīvē.

• Latvijā, tāpat kā to darījušas citas Eiropas valstis ekonomiskās krīzes situācijās (spilgts piemērs ir Somijas kampaņa 90.gadu sākumā), nepieciešams iedzīvotājus aicināt vairāk ceļot savā zemē, nevis vest naudu ārpus valsts, tērējot to ārzemju ceļojumos. Tas panākams ar plānotu valsts reklāmas kampaņu, rādot, stāstot, atgādinot iedzīvotājiem par lieliskajām un daudzveidīgajām brīvdienu iespējām Latvijā. Asociācija "Lauku ceļotājs" regulāri izstrādā un publicē jaunus aktīvā tūrisma produktus, veido ceļvežus, aicinot cilvēkus pavadīt brīvdienas ārpus lielākajām pilsētām. Tomēr ar asociācijas spēkiem vien nepietiek, tāpēc aicinām uz sadarbību par minēto jomu atbildīgās valsts un pašvaldību institūcijas, ieplānojot nepieciešamos finanšu līdzekļus reklāmas kampaņai "Apceļo dzimto zemi" 2009.gadā. Esam gatavi iesaistīties reklāmas kampaņas izstrādē jau šā gada rudenī, kā arī piedalīties tās realizācijā.

• No šā gada februāra tika izmainīti a/s "Latvenergo" tarifi, t.sk. nakts tarifs, kas bija ļoti svarīgs lauku tūrisma uzņēmējiem. Nakts tarifs paaugstināts 2,11 reizes (pretēji publiski skandētajam 37% paaugstinājumam). Lūdzam skaidrot nakts tarifa likvidēšanas iemeslus pēc būtības un to pamatotību. Ar šo lēmumu ir īpaši negatīvi skarta mazā uzņēmējdarbība, kas, lai paaugstinātu savu konkurētspēju, pielāgoja elektroenerģijas izmantošanas laiku ekonomiskajam tarifam. Lūdzam arī paskaidrot, kāda argumentācija ir pamatā "Latvenergo" un Sabiedrisko pakalpojumu regulatora lēmumam, ka energoresursu diennakts patēriņa izlīdzināšana ir zaudējusi savu nozīmi tautsaimniecībā?

Rezolūcija apstiprināta Latvijas lauku tūrisma konferencē 2008.gada 21.maijā.

 

 



Atpūtas kompleksa "Turbas" (Ogres rajons) direktors KASPARS BRAMANIS:
"Klienti vairs neatļaujas rīkot tik grandiozus svētkus kā iepriekš. Pērnvasar mums bija vairāki uzņēmumu pasākumi, kuros piedalījās vairāk nekā 2000 dalībnieku. Šogad lielākie pasākumi pulcēs pusotru tūkstoti cilvēku, un arī tādi būs tikai daži. Šķiet, ka uzņēmumi vairs nerīko svētkus visiem darbiniekiem, bet tikai galvenajiem speciālistiem vai labākajiem.
>>>

Viena no 2007.gada labākā saimnieka balvas ieguvējām, brīvdienu mājas "Zariņi" (Liepājas rajons) saimniece ILMA RUDUŠA:
"Laikam kāds no maniem klientiem būs paslavējis, tādēļ šo balvu dabūju. "Zariņi" atrodas Vērgales pagastā, divas brīvdienu mājas ir iekārtotas tā dēvētajās Līvānu mājās, kas atrodas uz mantotās zemes un deviņdesmitajos gados pēc kolhoza sabrukšanas bija palikušas bez iemītniekiem un gana briesmīgā izskatā. Es tās atpirku, un pa šiem gadiem tās izveidotas glītas un mājīgas.
>>>

Viesu mājas "Jāņkrasti" (Cēsu rajons) īpašnieks JĀNIS HERBSTS:
"Pēc aiziešanas pensijā nolēmu, ka dzīvesprieka uzturēšanai man vajadzīgs tāds darbs, kurā atkal ir saskarsme ar cilvēkiem. Tā tapa labiekārtota viesu māja ar pieciem numuriņiem, baseinu, pirti. Tas ir neliels bizness, kas atmaksājas, ja ar to nodarbojas īpašnieki paši.
>>>

Viesu mājas "Kalauzu dzirnavas" (Cēsu rajons) īpašnieks IMANTS PRIEDĪTIS:
"Mums ir daudz klientu, kas uz "Kalauzām" brauc ne tikai svētkus svinēt, bet arī vienkārši atpūsties jau daudzus gadus, brauc viņu paziņas, radi, kolēģi. Labas atsauksmes rada pieprasījumu. Tomēr apmeklētāju skaits pēdējā laikā sarūk, jo cilvēki taupa naudu. Visi ir saņēmušies kredītus, kas kļūst arvien dārgāki, un pirmais, no kā cilvēki atteiksies, protams, būs tēriņi par atpūtu. Vidusslānis, kas pirms pāris gadiem sāka dzīvot plašāk, tagad iet mazumā.
>>>
 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas