Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.22 (129) 2008. gada 28. maijs
            

  Likumu ABC | Par valodu uzņēmējdarbībā

Pārdevējus, frizierus un šoferus kontrolē visvairāk
Klinta Ločmele, "KV"


Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Uzņēmēja izvēle apkalpojošās sfēras pakalpojumus nepiedāvāt latviešu valodā var beigties gan ar latviski runājošo klientu zaudējumu, gan ar naudas sodu. Lai gan Valsts valodas centra (VVC) kontroles daļas vadītājs ANTONS KURSĪTIS uzsver, ka brīdinājumu un reāli uzlikto naudas sodu attiecība ir seši pret vienu, tomēr viņš saka: "Mēs neesam tik stipri, lai nodarbotos tikai ar profilakses darbu, bet arī neesam tik vāji, lai nesodītu." VVC vairāk uzmanību pievērš tieši apkalpojošās sfēras uzņēmumiem – veikaliem, frizētavām, viesnīcām, kafejnīcām un autotransporta uzņēmumiem.



Kad vairums klientu runā krieviski

A.Kursītis stāsta, ka par VVC sabiedrībā ir izveidojies nepareizs priekšstats. Pirmkārt, uzņēmēji pārmet iejaukšanos privātajā uzņēmējdarbībā, lai gan VVC tajā iejaucas mazāk intensīvi nekā citas valsts kontroles iestādes. Otrkārt, valda uzskats, ka uzņēmēji tiek sodīti pat par vismazāko pārkāpumu. Tā nesen kāda amatpersona izteikusies, ka VVC uzlicis 500 latu naudas sodu tāpēc, ka salvešu turētāja marķējuma informācija nebija latviešu valodā. A.Kursītis to sauc par absurdu, jo, pirmkārt, tik lielu naudas sodu par šādu pārkāpumu VVC piemērot nevar. Otrkārt, pēdējo gadu laikā lielākais uzliktais sods esot 100 lati, parasti sodi ir samērīgi - ap 30 latiem.

Drīzumā Ministru kabinetā tiks apspriesti Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.296, lai paplašinātu to 2.pielikumu. Pagaidām tas aptver ļoti maz profesiju, kurām nepieciešamas latviešu valodas zināšanas. Līdz 2006.gada nogalei pielikumā vēl nebija ietvertas pat pārdevēja, bārmeņa, mikroautobusa šofera, grāmatveža profesijas. MK noteikumos rakstīts, ka nepieciešamo zināšanu pakāpi nosaka darba devējs, bet parasti krieviski runājošais darba devējs to nenosaka. Tāpēc VVC grib papildināt MK noteikumu Nr.296 2.pielikumu, piemēram, ar friziera un citām apkalpojošās sfēras profesijām. Citādi viens uzņēmējs frizierim pieprasa valodas zināšanas 1 A, otrs - 2 B līmenī, bet trešais vispār neko nepieprasa. Tas rada grūtības vienam frizierim strādāt pie vairākiem darba devējiem vai dažādās pilsētās. Tāpēc situāciju atvieglotu vienoti noteikumi, kas noteiktu, ka visiem frizieriem būtu jālieto valsts valoda otrā līmeņa A pakāpē.

Apmēram 70% no visiem nodarbinātajiem valstī strādā privātuzņēmumos un tieši šajā jomā ir visvairāk pārkāpumu par valsts valodas nelietošanu amata veikšanai nepieciešamajā līmenī. Latvijā lielajās pilsētās vairāk nekā puse iedzīvotāju ir krieviski runājošie un līdz ar to ir privātuzņēmumi, kuros pat 80-90% darbinieku latviešu valoda nav dzimtā. "Tāpēc krievu valodas zināšanas, objektīvi spriežot, nepieciešamas vairāk nekā latviešu, jo vairākums klientu ir krieviski runājošie. Ir pat bijuši gadījumi, kad latviešu jaunieši nespēj strādāt kādā uzņēmumā, jo neprot krievu valodu. Savukārt klienti nesaprot latviski," skaidro A.Kursītis.

 

Saņem daudz sūdzību

Visvairāk sūdzību VVC saņem par valsts valodas nelietošanu apkalpojošajā sfērā. Tās nākas dzirdēt pat no Valsts darba inspekcijas un Valsts ieņēmumu dienesta, jo reizēm privātuzņēmumos neviens ar inspektoriem nerunā valsts valodā. Latviešu valodu nepārvalda ne tikai uzņēmuma vadītājs, bet arī grāmatvedis, kam valsts valoda obligāti jālieto atbilstoši otrajam līmenim.

Pēc saņemto sūdzību skaita izkristalizējas arī vairākas profesijas, par kuru pārstāvju valsts valodas nelietošanu iedzīvotāji ir neapmierināti visvairāk. Tie ir pārdevēji, frizieri, autobusa un taksometru šoferi, bārmeņi un viesmīļi. Iedzīvotāji sūdzas ne tikai par pārdevējām, kas strādā lielajos veikalu tīklos, bet arī par mazo un vidējo uzņēmumu darbiniekiem. Jo reālā uzņēmējdarbības vide nosaka, ka uzņēmums var iztikt arī bez latviski runājošiem klientiem, jo peļņu nodrošinās pietiekami daudz krievvalodīgo klientu.

A.Kursītis norāda, ka iedzīvotāju sūdzības parasti ir pamatotas, bet VVC trūkst resursu un kapacitātes, lai uz tām reaģētu pietiekami ātri, piemēram, iestādes rīcībā nav nevienas automašīnas.

 

Kā notiek pārbaudes?

Kad par kādu veikalu ir saņemtas sūdzības, vispirms inspektors tiekas ar veikala vadītāju vai īpašnieku, ja vien viņš atrodas Latvijas teritorijā un viņu informē par ierašanās iemeslu.

Tad pārbauda valsts valodas lietojumu - notiek saruna ar pārdevēju, lai noskaidrotu, vai viņš pārzina darba veikšanai nepieciešamo terminoloģiju latviešu valodā, kā arī speciālists klausās, kā pārdevējs sarunājas ar pircēju latviešu valodā. A.Kursītis uzsver, ka VVC nepārbauda valodas zināšanas, bet gan tieši tās lietojumu. Ja atklājas, ka darbinieki valsts valodu nelieto nepieciešamajā līmenī, tiek dots pārbaudes laiks to uzlabot, bet, ja pārkāpums ir būtisks vai atkārtojas regulāri, var tikt uzlikts sods.

Rodas jautājums: kā uzņēmējs var nodarbināt viesstrādniekus? Jo vairums no viņiem latviešu valodu taču nesaprot. A.Kursītis skaidro: viesstrādnieki bez valsts valodas zināšanām apkalpojošajā sfērā nevar strādāt. Tad viņiem latviešu valoda parasti jāzina 2.līmenī vai jānodrošina tulks. Bet citus amatus, kur nav saskarsmes ar klientu, viesstrādnieki var ieņemt.

Iedzīvotāji tirdzniecībā bieži vien jauc pārdevējas ar preču izlicējām, kuras bieži vien ir tādos pašos tērpos kā pārdevējas ar uzrakstu "Mēs jums varam palīdzēt". Taču, kad cilvēks viņām kaut ko pajautā, darbinieces latviski neko nesaprot. Tāpēc preču izlicējas jānodrošina ar citu tērpu, lai nemaldinātu pircējus. Jā, likums paredz, ka preču izlicējas var strādāt bez valsts valodas zināšanām, jo viņu profesijā nav paredzēta kontaktēšanās ar klientiem, bet viņas var kļūt par pārdevējām tikai tad, kad nokārto valsts valodas eksāmenu otrā līmeņa A pakāpē. A.Kursītis aicina uzņēmējus šo prasību ievērot.

 

Gandrīz kā pie Bābeles torņa

A.Kursītis stāsta, ka VVC uztrauc valsts valodas lietojums arī profesijās, kurās darba devējs pats var noteikt darbinieka profesijai nepieciešamo valsts valodas lietojuma līmeni. "Ja uzņēmējs rūpnīcas strādniekam valodas zināšanas nepieprasīs vēl piecpadsmit gadus, vai pēc kāda laika visiem uzņēmuma darbiniekiem maz būs viena kopīga valoda, kurā sazināties? Jo krievvalodīgie bieži nesaprot latviski, bet daļa mūsdienu jaunatnes - krieviski. Uzņēmējam ar darbiniekiem jāpārrunā darba drošības un aizsardzības jautājumi, bet, kā to izdarīt, ja nav kopīgas saziņas valodas?" jautā A.Kursītis.

Tāpēc neatkarīgi no tā, vai Ministru kabinets apstiprinās vai neapstiprinās būtisku profesiju skaita papildinājumu MK noteikumu Nr.296 2.pielikumā, A.Kursītis aicina darba devējus tomēr pieprasīt kaut minimālas valodas zināšanas arī zemas kvalifikācijas profesijās, nosakot pietiekami ilgu valsts valodas apguves laiku.

 

 



UZZIŅAI
Valsts valodas centra kontroles daļa kontrolē Valsts valodas likuma un ar to saistīto normatīvo aktu izpildi visā Latvijā. VVC kontroles daļa darbojas trīs galvenajos virzienos:

• kontrolē valsts valodas lietošanu profesionālo pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā,

• uzrauga, lai, realizējot importētās preces, to marķējumā un lietošanas instrukcijā ietvertā informācija būtu tulkota valsts valodā,

• kontrolē publisko informāciju.
 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas