Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.22 (129) 2008. gada 28. maijs
            

  Biznesa vide | Kompromisa variants zināšanu iegūšanā

Par grāmatām uzņēmējiem – aizņemtajiem un aizrautīgajiem
Lidija Dārziņa, "KV"


Foto: Boriss Koļesņikovs, "LV"

Latvijas uzņēmējs ir godīgs, taisnīgs, ar paaudzēs mantotu spītu – tā ekonomiski aktīvo cilvēku auditoriju, kurai Lietišķās informācijas dienests (LID) izdod grāmatas, raksturo LID izpilddirektore AIVA VĪKSNA. Pašas pirms 17 gadiem sāktajā biznesā gūtā pieredze un pasaules biznesa literatūrā atrodamais padoms par jau pārbaudītām lietām un problēmu risināšanu, uzņēmīgo cilvēku interese par grāmatām bija pamats, lai pārdomāti ienāktu Latvijas izdevēju vidē. "Grāmata ir paredzēta aizņemtiem cilvēkiem," tā LID jaunās, vadītājiem domātās sērijas pirmo grāmatu "Valdes sanāksmes. Kā tās padarīt efektīvākas" piesaka autors Patriks Dans. Profesionālās literatūras izdevēji zina: ir jārēķina ne tikai savi ieguvumi un izdevumi, bet tikpat lielā mērā arī lasītāju laiks, vajadzības un ieguvumi.



- Grāmatu izdošanu jūs pieteicāt kā jaunu biznesa virzienu?

- Savulaik sākām ar grāmatām, kuru izvēli noteica mūsu žurnāla "Bilance" lasītāji - izdevām speciālistu komentārus par pievienotās vērtības nodokli, par Darba likumu. Pirmā bija grāmata "Korupcija". To rosināja izdod paši autori Kristīne Ķipēna un Andrejs Vilks.

Kad tematika dažādojās, grāmatu pieprasījums kļuva regulārs. 2006.gada rudenī nolēmām, ka tas būs mūsu biznesa virziens.

- Pāris desmiti grāmatu gadā ir plašs klāsts. Kas nosaka satura izvēli?

- Šogad būs 30 izdevumu. Izvēli, secību nosaka likumsakarības. Piemēram, pasaulē izdots jauns bestsellers, protams, es runāju par biznesa literatūru. Grāmata ir augstu novērtēta, populāra - tātad pērkam un lasām. Mums jāizvērtē, vai tā Latvijas vidēji ekonomiski aktīvam cilvēkam būtu saistoša. Pat, ja caurlūkojam Hārvarda vai kādas citas izdevniecības darbus, jāskatās, vai tie nav ļoti specifiski, piemēram, atbilstoši Anglijas vai Amerikas likumdošanai. Būtiski ir arī piemēri - vai tie ir lietderīgi mūsu uzņēmējam, vai viņš tos var izprast un izmantot praktiski.

Pazīstamais Filips Kotlers, kura grāmata par mārketingu 21.gadsimtā ir izdota arī Latvijā, šeit būdams, teica: "Ar zināšanām ir kā ar māju: jābūt pamatiem." Tātad mums ir jābūt zināšanām un prasmēm mārketinga pamatos, lai uz tiem var būvēt jaunās stratēģiskās koncepcijas. Lai apgūtu e-mārketingu, jāzina, kas tas ir.

Labs palīgs jebkuram iesācējam uzņēmējam ir Pola Barova grāmata "Biznesa plāni. Kā tos uzrakstīt un īstenot", ko izdevusi izdevniecība "Virgin". Kurš tad nav dzirdējis izmisīgo - nevaru uzrakstīt biznesa plānu, ar ko lai sāk? Man mājās šī grāmata ir gan krievu valodā, gan oriģināls, gan arī latviešu valodā, sasvītrota ar atziņām un piezīmēm. Neteiksim skaļi, ka tā ir jauna uzņēmēja bībele, bet pamatiņš gan. Piemēram, lai izprastu, kas ir misija un vīzija. Mēs ar šiem vārdiem spēlējamies, bet ne vienmēr skaidra ir to jēga. P.Barova darbs palīdz saprast, ka aiz augstiem vārdiem ir loģiskas rīcības, skaidro arī naudas plūsmas. Viss pasniegts vienkāršā valodā, lai iecerētā uzņēmējdarbība cilvēkam nekļūst par bubuli.

- Kas ir jūsu eksperti?

- Noderīgi, ka pati esmu biznesā 17 gadus un zinu šo vidi. Mūsu ekspertu lokā ir gan lasītāji, gan uzņēmēji. Taujājam pēc padoma nozares speciālistiem. Piemēram, par izdevumiem e-mārketingā konsultējāmies par tiešo mārketingu, jo tas tiek pasniegts kā ārpakalpojums.

Skatāmies gan pēc sērijām, nozarēm, tēmām, gan pēc Latvijas situācijas. Tagad arī klienti raksta, kādas grāmatas viņiem pietrūkst. Mēdz būt, ka ieinteresētība ir uzreiz, tad nav ko daudz diskutēt. Hārvarda sērija visa tiek tulkota un izdota.

Tā caurlūkojam visus tematus, papildinām. Līdz šim nebija speciālas literatūras vadītājiem. Nu sākam šo sēriju ar pirmo grāmatu par valdes sēdēm. Ja par kādu tematu ir izdota sērija, tulkojam un izdodam to visu, lai būtu secīgs ieskats visos jautājumos.

Grāmatas sagatavošana ir ilgs process. Vispirms izlemjam, ko izdosim, tad licence jāpērk, autortiesības jākārto, tulkošanai laiks jāierēķina…

- Vai nav žēl, ka šādas iespējas - pasmelties gudrības - nebija pirms 17 gadiem?

- Varbūt tas bija stimuls šo biznesu sākt. Mana pirmā bībele uzņēmējdarbībā bija F.Kotlera "Osnovi marketinga", ko nopirku Centrāltirgū tunelī. Angļu valodā tolaik nelasīju, latviski vispār nekā nebija. Lasot pasvītroju visu, ko iedomāju - mums der. Pēc tās arī savu biznesa izpratni ieguvām.

- Kad domājat par Latvijas uzņēmēju, kuram vajadzētu vienu vai otru grāmatu, kāds ir viņa portretējums?

- Nereti Latvijas uzņēmējus mēdz pelēki vienādot un parādīt vien kā naudas pelnītājus, kuriem gar visu citu un citiem nav daļas. Mūsu un "Latvijas faktu" pētījums parādīja - tā nav.

Domāju, ka Latvijas sabiedrība tomēr ir kādās pozīcijās priekšā citiem. Apmēram 26% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, tātad no viena miljona 250 tūkstošiem, lasa grāmatas. Vidējā vecuma uzņēmējs lasa latviski, arī krievu valodā, jaunākā paaudze - angļu valodā.

Grāmatu lasīšana arī ir prasme, jo nav jau jālasa no A līdz Z. Ja mani interesē kāds jautājums un es zinu, ka manā kartotēkā grāmatās tas ir, tad izlasot, uzvīd aina, ko man tagad darīt. Nupat ar meitu pārcilājām grāmatu plauktus, viņai 11.klasē bija jāsagatavo darbs par uzņēmumu pārmaiņu vadību. Pārmaiņu vadības grāmatās ir gan shēmas, kā uzņēmumam rīkoties, lai apgrozījums pieaugtu, ja uzņēmumā pašreiz ir stagnācija, gan darbinieku motivācijas pieeja.

Man patīk, ka pati varu pieņemt lēmumu, grāmatas lasu kā uzziņu materiālu, kā citu pieredzi. Ir labi, ja tēmas izklāstā iekļauts arī kāds piemērs, vai tas būtu par līderību vai citu tematu; interesanti, kā piedāvāto atziņu autors ir saskatījis, pētot konkrētu uzņēmumu. Nav pat svarīgi - liels vai mazs uzņēmums, mani interesē, kā tajā šo problēmu ir atrisinājuši un kā es varētu rīkoties.

Ir gan arī tāds mīts Latvijā, ka uzņēmējiem nav jālasa: rosos biznesā, man ir kontakti.

Bet kā rīkoties situācijā, kāda ir pašreiz Latvijā, kad katra diena nes pārmaiņas. Kā strādāt ar darbiniekiem? Tu nevari uz darbu nākt saguris. Līderība jāmācās. Ar harismu ilgi neizbrauksi, vajadzīgs pamats, lai runātu par pārmaiņām, un svarīgi arī nebīties no tām, jo pārmaiņu laikā jautājumi ir jārisina, nevis kā strausam jāierušina galva smiltīs, sak, viss tāpat notiks, un es neko nevaru ietekmēt.

Esmu vieslektore augstskolās. Studentiem lekcijās par motivāciju minu vienkāršu, starp citu, izlasītu piemēru: tu vari zirgu aizvest pie ūdens, bet nevari viņu piespiest dzert. Kā vadītājs var motivēt darbinieku, savu kolēģi? Ir jāatrod motivācija, jo ar piespiešanu nekas neizdosies.

Maslova vai Hercberga motivācijas teorijās nav jākaļ no galvas definīcijas, bet jāmācās izmantot faktus. Latvijā joprojām daudz kas notiek pirmoreiz, taču nav jāizgudro velosipēds no jauna, ja cilvēki jau ir izdomājuši lietas, risinājumus un viņu padoms ir pieejams.

Mani priecē, ka uzņēmumi veido savas bibliotēkas darbiniekiem. Katru dienu semināros nevaram sēdēt. Grāmata ir zināšanu iegūšanas kompromisa variants. Domāju, ka grāmatas jebkurā uzņēmumā ir darba devēja ieguldījums darbiniekos. Mums ir jārūpējas, lai viņi būtu gudri, tas uzņēmumam ir liels pluss.

Arī mūsu valstsvīriem vajadzētu lasīt grāmatas, tad varbūt mūsu ekonomiskā un politiskā dzīve veidotos mazliet citādāk, gudrāk…

- Interneta vidē piedāvātās informācijas ir tik daudz, ka reizumis nezini, ko iesākt ar tīmeklī atrasto "gaismas vezumu".

- Jā, pat apjūkam tajā un nejaudājam atsijāt graudus no sēnalām. Jo graudiņi ir mazi, laiks vajadzīgs, kompetence. Internets ir noderīgs ātras informācijas iegūšanai, tas ir mans uzskats, - ir fantastiski, ka acumirklī vari sameklēt informāciju par jebkuru tēmu. Mēs grāmatās šo tēmu vizualizējam, lai lasot varam pārdomāt, kā tas attiecas uz mums.

- Vai bieži lasot nākas vilties: kad gaidāt ko būtisku, bet nav, tik laiks iztērēts?

- Es vairs nepērku tā saucamās gatavo recepšu grāmatas, kurās ir trekni norādītas ceļa zīmes - tev jāiet, jādara, un vienā minūtē tu būsi miljonārs. Tas nav iespējams. Starp citu, tās arī vizuāli atšķiras - teksts lieliem burtiem, bagāts izcēlumiem.

Taču Stenfordā izdotā "Miljonāru prāta grāmata" tiešām ir ne tikai interesanta, bet arī pamācoša, jo sakrīt ar ļoti daudzu Latvijas uzņēmēju izpratni par uzņēmēja īpašībām, kā, piemēram, godīgums, taisnīgums.

- Kas ir grāmatu pircēji?

- Pētījums parādīja: grāmatas pērk ekonomiski aktīvie cilvēki, t.i., vecumā no15 līdz 64 gadiem, kam alga ir virs 200 latiem. Pieprasītākās ir grāmatas par uzņēmējdarbības sākšanu. Otrajā vietā ir karjeras izaugsmes iespējas, līderība.

Dažreiz savā izglītībā nevēlamies investēt. Grāmata maksā 10-12 latu? Nē, nepirkšu, strādāšu vien tāpat, gan jau sanāks. Taču jautājums ir arī par to, vai mēs gribam paaugstināt savu vērtību tirgū un pelnīt 500 latu? Izglītoties nenozīmē tikai piedalīties semināros un studēt. Mēs ar vīru daudz ko esam apguvuši pašmācības ceļā, to arī ne katrs var. Angļu valodu mācīties sāku pašmācības ceļā, biznesa grāmatas lasījām, analizējām. Latvijā grāmatas nav tik dārgas kā, piemēram, Lielbritānijā, kur nācies izdot 20, 30, arī 50 latu. Man liekas, ka tas ir labāks ieguldījums: piemēram, neaiziet uz restorānu, sagatavot pusdienas mājās, bet nopirkt grāmatu.

- Jūs sākat izdot arī audiogrāmatas.

- Pasaulē arvien vairāk parādās grāmatas MP3 formātā. Viss sākās nejauši. Interneta veikalā nopirku vairākas audiogrāmatas, kurās piedāvātais temats interesēja - par pārdošanu, par līderību. Atnesu kolēģiem, visiem patika, jo, neliegsimies, reizumis arī laiskums kavē lasīšanu. Vēroju kolēģi - skatās ārā pa logu, klausās grāmatu un pieraksta idejas. Uzņēmējas saka, paldies, ka to izdarīji: sēžot sastrēgumā, klausāmies grāmatu.

- Kura sērija jums pašai ir tuvāka?

- Līderība, motivācija, komandas veidošana - to padziļināti pētu vairākus gadus un lasu studentiem augstskolās arī lekcijas kā vieslektore, kā praktiķe.

Tā ir vadītāja emocionālākā puse, taču man ļoti patīk arī mārketings. Tā kā es strādāju ar jaunajiem uzņēmējiem mentoringā, trešā šķautne ir biznesa uzsākšana. Man ir vesels plaukts, kādas 30 grāmatas, par biznesa plāniem - veidi, analīzes, idejas.

- Kas ir vajadzīgs pie biznesa idejas, jo tā jau ir tikai kā poga vienkāršākam vai smalkākam uzvalkam?

- Ideja nav nekas. Ir vajadzīgs cilvēks ar dzirkstošām acīm. Ja vēlas dibināt uzņēmumu, jābūt aizrautībai. Fanātismam. Uzņēmuma izveidotājs ir tā motors, akumulators. Viņam uz darbu ir jāiet ar prieku. Ja tā nav, tad darām garlaikoti un sevi piespiežot. Studentiem saku: ja jums uzņēmums iedomāts kā modes aksesuārs, tāpēc ka draugam un draudzenei ir, tad nedibiniet. Jo nesanāks. Un sāpīgi varat ciest un zaudēt!

Uzņēmums nav tikai reģistrācijas apliecība. Tā ir atbildība, arī par darbiniekiem un viņu ģimenēm.

- Kas ir grūtāk - piespiest sevi sākt biznesu vai arī pārdzīvot pirmo noraidījumu?

- Latvijā būt uzņēmējam ir liela uzdrīkstēšanās. Un visi Latvijas uzņēmēji ir pelnījuši Trīszvaigžņu ordeņus. Jo vide nav labvēlīga, netiek cienīta un nav tāda atbalsta mehānisma, kāds ir citās valstīs.

Bet mūsu cilvēkiem ir labas īpašības gēnos - spīts, esam cīnītāja tauta, ja esam ieņēmuši galvā, ejam, krājam, velkam kopā galus, mākam ar 500 latiem sākt uzņēmējdarbību, altruismā, labdarībā ieguldot visu savu laiku, nemaksājot sev algu kā uzņēmēji. Tā ir liela pievienotā vērtība, ko varbūt nenovērtējam. Ja mums būtu atbalsta mehānismi, varbūt būtu pārāk izlutinājušies un biznesu nebūtu sākuši. Latvijas sievietes ES salīdzinājumā ir trešajā vietā - vairāk nekā 34% ir uzņēmējas, pirms mums ir tikai Bulgārija un Rumānija. Visas vecās valstis šajā rādītājā ir aiz mums.

Zinu, kāda situācija ir reģionos. Bet mēs palīdzam cita citai izdzīvot. Metamies kopā, cita citu atbalstām, iedodam šos 500 latus. Ideju ir daudz, bet trūkst atbalsta - pašam sākumam. Un tie nav miljoni, kuru neesot, tāpēc no mums atgaiņājas. Mums miljoni nav vajadzīgi. Nav taču visiem dzīvokļu un mašīnu, ko ieķīlāt. Arī ALTUM programmā neiet tik gludeni, kā sarakstīts papīros. Esmu konsultējusi uzņēmējus un dažiem teikusi, lai neiet pēc ALTUM atbalsta, jo tur ir bijis vajadzīgs pat trīskāršais nodrošinājums.

Cilvēkam, kurš nule beidzis augstskolu vai kuram ir ģimene, lai sāktu biznesu, ir vajadzīga programma, kas piešķir šo minimālo summu startam. Turpmākais jau ir viņa talants - attīstīt, konkurēt, censties būt labākajam.

- Uzņēmēji ņem kredītus, lai samaksātu nodokļus.

- Un ar avansā maksāto nodokli mēs valstij dodam bezprocentu kredītu. Valsts nesaprot: ja cilvēks sāk biznesu, viņš nevar darbiniekam teikt - pēc gada, kad būs apgrozījums, būs tev alga, kādu esi pelnījis. Es redzu biznesa plānu - pirmajā pusgadā puse kredīta sāktajai lietai, otra puse - darbinieku algām. Neko pārmērīgu uzņēmējiem neprasām - nodokļu brīvdienas pirmajā darbības gadā.

- Šogad ieviesa fiksēto nodokli ienākumiem līdz 10 000 latu.

- Mēs rēķinājām, ka nopietna pretimnākšana būtu 50 000 latu slieksnis. Ar slimības lapu apmaksas termiņu arī tā izlēma: ja tik ļoti gribat - atmetīsim kaut ko, un nevis radikāli samazināja slimības lapu maksājuma slogu uzņēmējiem, lai ir kā igauņiem un lietuviešiem, bet, kā sunim asti pa gabaliņam cērtot, - no 14 dienām līdz 10 dienām. Poza arī tāda: tagad piecus gadus lai muti vaļā nevērtu vairs par to. Mēs nespējam konkurēt Baltijas valstīs! Mēs zāģējam zaru, uz kura visi sēžam: gan runasvīri, gan uzņēmēji!

"Lursoft" dati liecina: mazajam un vidējam uzņēmumam rentabilitāte ir apmēram 3 procenti. Lielākā ir tur, kur ārzemju kapitāls. Latvijas uzņēmējs ir uz izdzīvošanas robežas, bet lielās peļņas nauda aizplūst projām. Mūsu valstī saimnieka pieejas trūkst. It kā uz īsu brīdi ieskrējuši. Bet tā ir mūsu zeme.

 

 



UZZIŅAI
Lietišķās informācijas dienesta izdevumi

• "Bilances" bibliotēka

• MVU bibliotēka

Harward Business Review on

• PR sērija

• Sērija "Līderība"

• Sērija vadītājiem

• Audiogrāmatas

• Citas grāmatas

Avots: www.lid.lv

 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas