Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.22 (129) 2008. gada 28. maijs
            

  Biznesa vide | Prestižs žurnāls vadītājiem

Svarīgs informācijas avots par vadībzinības praksi
DZINTRA RIMŠĀNE



Pēc Baltijas Menedžmenta attīstības asociācijas (Baltic Management Development Association – BMDA) iniciatīvas veidotais žurnāls "Baltic Journal of Management"jau trīs gadus iepazīstina lasītājus ar aktuālāko skatījumu uz menedžmenta praksi un pētniecību Baltijas reģiona valstīs, kā arī Eiropā un pasaulē. Nesen izdevumam "Baltic Journal of Management"piešķīra starptautiskās citējamības indeksu un to iekļāva Institute of Scientific Information (ISI) publikāciju sarakstā, kā arī Thomson Reuters sociālo zinātņu paplašinātajās datubāzēs, kas šobrīd pasaulē ir viens no galvenajiem informācijas avotiem biznesa cilvēkiem un dažādu nozaru profesionāļiem. Vairāk par izdevumu stāsta tā redkolēģijas locekle, Banku augstskolas rektore profesore Dr.oec. TATJANA VOLKOVA.



Žurnāls "Baltic Journal of Management" tiek izdots tikai trīs gadus. Kas šajā laikā ir mainījies, un kāda ir aktuālāko rakstu tematika?

Savā darbības laikā izdevums ir radījis Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pētnieku aizvien lielāku interesi, kā arī piesaistījis to citu valstu pētnieku uzmanību, kuri seko līdzi Baltijas valstu straujajai izaugsmei. Runājot par Latvijas autoru līdzdalību, pozitīvs ir fakts, ka publikācijas iesniedz arī ārzemēs dzīvojošie latviešu zinātnieki, piemēram, viens no rakstu autoriem ir Ph.D., Dr.h.c. Juris Dragūns no Pensilvānijas valsts universitātes.

Rakstu tematika skar uzņēmumu vadības specifiku Baltijas reģionā un vadības jaunās tendences, arī to, kā mainās izpratne par uzņēmumu vadības stilu. Mums pašiem nākas apgūt jaunās pieejas no Rietumvalstu pieredzes, bet, paturot prātā, ka ne visus ārzemju modeļus ir iespējams tiešā veidā izmantot Baltijas valstīs. Žurnālā atspoguļoti tādi aktuāli temati kā līderība un komandas vadīšana, informācijas sistēmas projekti un to īstenošana, uzņēmējdarbības internacionalizācija, uzticības veidošana uzņēmumos, e-komercijas ietekme uz biznesa produktivitāti, finansējuma avotu struktūra un citas tēmas. Rakstu autori pārstāv gan Eiropas, gan ASV universitātes, vienā no žurnāliem tika publicēts pat Ķīnas universitātes (Management School, Huazhong University of Science and Technology) pētnieku darbs par jaunākajām mārketinga tendencēm.

Kādi ieguvumi no žurnāla var būt tiem uzņēmējiem praktiķiem, kas ikdienā nav saistīti ar zinātni un pētniecību?

"Baltic Journal of Management" lielākoties tomēr ir ar pētniecisku ievirzi, un arī raksti par menedžmenta teorijām tiek veidoti akadēmiskā valodā. Taču tas neizslēdz iespēju arī praktizējošam uzņēmējam lasīt atsevišķus viņu interesējošus materiālus. Tā ir lieliska iespēja paplašināt savas zināšanas un paaugstināt profesionālo kompetenci. Es ieteiktu arī žurnālistiem, kas raksta par uzņēmumu vadības problēmām, tuvāk iepazīties ar šo izdevumu, atrast jaunas pieejas, tēmas un atspoguļot tās lasītājiem vieglāk uztveramā valodā, kā arī kopīgi ar akadēmiskajiem mācībspēkiem diskutēt par jaunām pieejām uzņēmējdarbībā.

Kā žurnāls ir pieejams lasītājiem?

Žurnālu var abonēt, bet tas ir pieejams arī izdevniecības "Emerald" elektroniskajā datubāzē ar iespēju lejuplādēt rakstus. Žurnāls tiek izplatīts 12 valstīs, un raksti elektroniskā formātā ir lejuplādēti ne tikai Rietumeiropas un Austrumeiropas valstīs, bet arī Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā, Centrālāzijā, Āfrikā, Tuvajos Austrumos, Tālajos Austrumos, Japānā un Austrālāzijā, kas ļauj secināt, ka tas ir kļuvis par starptautisku izdevumu. 2008.gadā ir paredzēts izdot speciālizlaidumu par Baltijas reģionu "The Service Sector in the Baltic Region", savukārt 2010.gadā tiks sagatavots izdevums, kurā būs apkopoti tikai Latvijas pētnieku iesniegtie materiāli.

Vai pētniecības tematika, kas skar Baltijas valstu reģiona uzņēmējdarbības vadības tendences, ir atšķirīga no vispārējām tendencēm Eiropā un pasaulē?

Protams, Baltijas reģionā ir savas īpatnības. Atšķirībā no Amerikas Eiropā un arī Latvijā daudz vairāk attīstās mazie un vidējie uzņēmumi, bet Amerikas vadībzinības teorijas lielā mērā attiecināmas galvenokārt uz lielajiem uzņēmumiem. Mūsu uzņēmēji arī vēl nav tik plaši attīstījuši uzņēmējdarbību ārpus Latvijas, šobrīd mēs esam tajā attīstības posmā, lai nostiprinātu savu konkurētspēju ārējos tirgos. Latvijai, Lietuvai un Igaunijai nākas saskarties vēl ar kādu problēmu - veidojas jauna ekonomiskā sistēma, bet trūkst uzkrātās pieredzes desmitu gadu garumā, kā tas ir citviet pasaulē. Baltijas valstīs veidojas jauns ģimeņu uzņēmumu modelis, kas nepastāvēja padomju sistēmā, un tas ir pārdomāti jāattīsta arī nākotnē. Tuvojas brīdis, kad vecāki savus 90.gadu sākumā dibinātos uzņēmumus nodos bērniem.

Mums joprojām ir lielas izaugsmes iespējas, jo 90.gados veidoto uzņēmumu vadītājiem nebija atbilstošas izglītības, viņi mācījās, strādājot praktiski un arī no savām kļūdām. Pieaugot konkurencei Latvijā un sekojot jauniem izaicinājumiem paplašināt uzņēmumu darbību ārējos tirgos, vadītājiem ir nepieciešamas profesionālas zināšanas. Turklāt līdz ar ārvalstu uzņēmumu ienākšanu Latvijā mainās arī uzņēmumu vadīšanas kultūra. Arī uzņēmumu iekšējās kultūras un savstarpējās uzticības jautājumi kļūst aizvien aktuālāki. Attīstītajās valstīs tas jau ir noiets posms, mēs par šiem jautājumiem vēl tikai mācāmies. Valstu konkurētspējas novērtējumā pēc Portera Latvija šobrīd atrodas pārejas posmā no efektivitātes virzītās ekonomikas uz inovāciju ekonomiku. Viens no būtiskiem nosacījumiem, lai šīs inovācijas rastos, ir tā dēvētais biznesa sophistication - ir nepieciešams nonākt līdz noteiktam briedumam biznesā. Tas nozīmē, ka arī vadītājam ir nepieciešamas profesionālās kompetences, lai nodrošinātu uzņēmuma sekmīgu attīstību nākotnē.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas