Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.30 (137) 2008. gada 23. jūlijs
            

  Aktuāli | Baltijā izvēlas ekonomikas stimulatorus

Tērēt vai taupīt slimās ekonomikas elpināšanai
AIGA PELANE, BNS, – speciāli "Komersanta Vēstnesim"


Foto: Boriss Koļesņikovs, "LV"
    

Baltijas valstis piedzīvo strauju ekonomikas atdzišanu – iekšzemes kopprodukta izaugsmes tempi strauji samazinās, saglabājoties augstam inflācijas līmenim. Divas valstis, kuru ekonomikas atdziest visstraujāk – Igaunija un Latvija –, jau precizējušas valsts budžetus, jo valstu kasēs vairs neieplūst nodokļu ieņēmumi plānotā apjomā. Lietuvai klājas labāk nekā kaimiņiem, un tā arī negatavojas gada vidū veikt grozījumus valsts budžetā.



Latvijas valdība nedomā atteikties no sava taupības sapņa - gadu beigt ar budžeta pārpalikumu. Pārpalikums gan iecerēts niecīgs, tikai 0,05% no iekšzemes kopprodukta (IKP) agrāk plānotā viena procenta vietā. Taču eksperti norāda, ka tagad jau pienācis laiks, kad būtu jārīkojas gluži pretēji - valsts ekonomikas attīstībai nu būtu nepieciešami stimuli, ne taupības bremzes. Valsts pārstāvji tam nepiekrīt.

Saeima pagājušo ceturtdien pieņēma grozījumus valsts budžetā, kas paredz samazināt gan izdevumu, gan ieņēmumu daļu. Kopumā ienākumu daļu plānots pilnībā apcirpt par 226 miljoniem latu, proti, budžets tiek samazināts uz kādreiz plānotā viena procenta pārpalikuma rēķina, kā arī lietojot tā saukto procentuālo samazinājumu - katrai ministrijai savi tēriņi bija jāsamazina par gandrīz sešiem procentiem. Taču astoņi miljoni latu atstāti kā pārpalikums katram gadījumam. "Tā ir neliela rezerve īslaicīgu tautsaimniecības svārstību gadījumiem," uzskata Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Diāna Bērziņa. Precizētie valsts budžeta ieņēmumi šogad plānoti 5,264 miljardu latu, bet izdevumi - 5,256 miljardu latu apjomā.

Valdība rīkojas kā vairums Latvijas iedzīvotāju - tā sākusi taupīt tieši tajā brīdi, kad ekonomikai klājas smagi, pēc tam, kad ar plašu žestu naudu šķiedusi, tai strauji augot. Pēdējo sešu gadu laikā valsts budžetā ir bijis finansiālais deficīts. Šim gadam būtu jābūt pirmajam, kad budžetā ir, lai arī niecīgs, bet pārpalikums. Jau tagad tiek domāts arī par nākamā gada budžeta optimizēšanās iespējām - ministrijām savs štats būs jāsamazina par pieciem procentiem. Tātad realitātē būs jālikvidē ne tikai neaizpildītās štata vietas, bet jāatlaiž arī darbinieki. Eksperti uzsver - tas nozīmē papildu slogu nākamā gada sociālajam budžetam, jo valstij atlaistajiem ierēdņiem kādu laiku nāksies maksāt bezdarbnieku pabalstu. Valdība gan pagaidām nav atteikusies no ieceres nākamā gada budžetu veidot ar krietni lielāku pārpalikumu nekā šogad.

 

Iespējams, labāk ir tērēt

Piemēram, šā gada piecos mēnešos Igaunija saņēma tikai aptuveni trešdaļu no šim gadam plānotā lielākā ieņēmumus dodošā nodokļa - pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Arī Latvijas valsts kase piecos mēnešos ir saņēmusi par aptuveni 16% mazāk PVN nekā cerēts. Latvija savu šā gada budžeta prognozi veidoja, par pamatu ņemot pieņēmumu, ka IKP pieaugs par aptuveni 7% un nevis aptuveni 3%, kā pieļauj Latvijas Banka (LB).

No vienas puses, uztraukums par nepietiekamiem nodokļu ieņēmumiem, no otras - joprojām strauji augošā inflācija, ko izraisīja gan pārāk liels naudas daudzums, gan energoresursu un pārtikas cenu celšanās ārpus Latvijas, ir vieni no galvenajiem iemesliem, kas jau pērnā gada vidū arvien aktīvāk lika runāt par naudas taupīšanu.

Iesākumā veidot uzkrājumus tika mudināti iedzīvotāji, tagad taupīt gatava arī valsts. Ekonomisti gan norāda, ka situācija jau ir mainījusies - lai arī inflācija ir augsta, IKP kritums ir pārāk straujš, jo cilvēki ir sākuši pārāk maz tērēt un pirkt preces un pakalpojumus.

"No makroekonomiskā viedokļa, šis nav piemērotākais brīdis valsts izdevumu samazināšanai. Ekonomikas pieaugums strauji bremzējas, un šādā situācijā tieši sabiedriskajam sektoram būtu jāuztur kopējais pieprasījums, mūsu valsts to noteikti spētu, pateicoties ļoti mazajam parādam, kas ir zem 10% no IKP," uzskata "Hansabankas" galvenais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Viņam piekrīt arī Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra vadītājs Alfs Vanags. "Pirms trim gadiem es viennozīmīgi teiktu, ka valstij ir jātaupa, taču tagad situācija ir pārāk neskaidra un labāk būtu vispār nedarīt neko, nedaudz nogaidīt," saka ekonomists. Viņš arī piebilst, ka valdība demonstrē visai vāju izpratni par ekonomiku. "Nezinu, kas tas ir - vai nu patiesi nesaprot, vai arī negrib saprast," piebilst A.Vanags.

Eksperti norāda, ka daudziem uzņēmumiem rodas naudas plūsmas problēmas, proti, netiek laikus samaksāts par piegādāto preci vai sniegtajiem pakalpojumiem. Tieši valsts pasūtījumi un disciplinēta samaksa par darbu šādā saspringtā situācijā varētu glābt ne viena vien uzņēmēja ādu.

 

"Portugāles sindroms"

Ekspertiem gan iebilst Latvijas Bankas speciālisti. "Pirmām kārtām efektīvi stimulēt ekonomiku ar fiskālās politikas palīdzību var tikai ar nosacījumu, ja izaugsmes fāzē saimniekots tālredzīgi, proti, veidoti uzkrājumi. Tad var mazināt pārlieku strauju ekonomikas bremzēšanos lejupejas fāzē. Iepriekšējos gados, kad ekonomikas izaugsme bija ārkārtīgi strauja un nodokļu ieņēmumi labi, Latvija tomēr saimniekojusi ar deficītu, neveidojot uzkrājumus šādai stimulēšanas vajadzībai," uzsver LB preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis. LB pārstāvis norāda, ka, palielinot budžeta izdevumus, inflācijas un tekošā konta deficīta problēmas netiks atrisinātas, bet vien atliktas. Turklāt šādas stimulēšanas rezultātā tiktu radīti priekšnoteikumi ilgstoši gausai tautsaimniecības izaugsmei.

M.Grāvītis Latvijas situāciju salīdzina ar jau vienreiz ekonomikā piedzīvotu fenomenu, kas guvis speciālu nosaukumu - "Portugāles lamatas". "Portugālē līdzīgā situācijā fiskālo politiku aktivizēja, palielinot kārtējos izdevumus, ar cerību stimulēt tautsaimniecību, bet neveica pietiekamas strukturālas reformas, it īpaši ar ieguldījumiem izglītībā un zinātnē un ar darba tirgu saistītos jautājumos. Rezultāts? Pieaugošs budžeta deficīts, valsts parāds un inflācija, kas nereaģēja uz ekonomikas vājo attīstību un pastiprināja ekonomikas stagnāciju vairāku gadu garumā: četru gadu periodā no 2002. līdz 2005.gadam Portugālē reālā IKP izaugsme vidēji bija tikai 0,6%," skaidro M.Grāvītis.

 

Reputācijas slogs

Pēc tam, kad pērn starptautiskās kredītreitingu aģentūras "Standard & Poor's" un "Fitch Ratings" samazināja Latvijas kredītreitingus, kā galvenos iemeslus minot ekonomikas pārkaršanu, vērtējums, neraugoties uz ekonomikas atdzišanu, nav mainījies. Taču valdības pārstāvji tieši dotos solījumus starptautiskajām institūcijām min kā būtisku argumentu, kāpēc valstij ir jātaupa tieši tagad. "Atļauties deficītu valsts budžetā šā brīža apstākļos nav vēlams. Tas būtu nevēlams signāls gan starptautiskajām kredītreitingu aģentūrām, gan citiem partneriem, kas agri vai vēlu atspoguļotos paaugstinātās kredītlikmēs," norāda FM pārstāve D.Bērziņa.

Arī LB akcentē nepieciešamību saglabāt investoru uzticamību un tāpēc svarīgi turēt doto vārdu. Taču eksperti piebilst, ka kredītreitings tikpat labi var samazināties arī citu iemeslu dēļ, piemēram, ja ekonomikas piezemēšanās notiek smagi, pat situācijā, ja valsts ir taupījusi visos iespējamos veidos.

P.Strautiņš gan piebilst, ka pašreizējā situācijā, kad pasaules finanšu tirgi ir tik ļoti sanervozējušies kā šobrīd, reputācijai ir liela nozīme. "Pilnīgi "bez cīņas" atsakoties no budžeta pārpalikuma mērķa, mūsu valsts nostiprinātu fiskālas vieglprātības reputāciju. Es nesaku, ka budžeta pārpalikums būtu jāpanāk, nerēķinoties ne ar ko - ja ieņēmumi nesasniegs arī pārskatītajā budžetā uzstādītos mērķus, atkārtoti samazināt izdevumus droši vien nevajadzētu. Taču ir skaidrs, ka jāturpina izdevumu pārdale, lielāku īpatsvaru veltot investīcijām," uzsver eksperts. Viņš gan arī piebilst, ka izdevumu samazināšana un pārdale ir jāveic ar prātu, nevis ar cirvi un zāģi - samazināt visām institūcijām izdevumus par pieciem, sešiem procentiem - tā tiešām nav visai smalka pieeja."

 

Efektivitāte un eksports

P.Strautiņš uzskata, ka risinājums ir gan sabiedriskā sektora atteikšanās no atsevišķām otršķirīgām funkcijām, gan efektivitātes paaugstināšana, jo tieši pēdējā slēpjoties vislielākais neizmantotais taupīšanas potenciāls. "Taču, lai par to tiktu skaidrībā, būtu rūpīgi jāpastrādā vadības konsultantiem," saka eksperts.

Savukārt Latvijas Banka iesaka valdībai vairāk nodarboties ar tautsaimniecības netiešu stimulēšanu, tostarp viens no būtiskākajiem aspektiem būtu eksporta veicināšana. "Tas jau ir sākts, vien konsekventi un neatliekot turpināms. Kad iekšzemes pieprasījums krīt, eksports ir viens no galvenajiem tālāka mērena pieauguma priekšnosacījumiem. Proti, nevis īslaicīgi stimulējam patēriņu tiešā veidā, bet, piemēram, veicinām privātās investīcijas, palielinot ražošanas jaudas, kā rezultātā patēriņu iespējas palielinām pakāpeniski," saka M.Grāvītis. Viņš gan piebilst - lai arī turpmākajos ceturkšņos saglabātos mērena izaugsme, kamēr valsts veicina eksportu, bankām jāturpina kreditēšana un iedzīvotājiem iespēju robežās jāturpina pārdomāti patērēt, nevis publiskajā telpā daudz piesauktas krīzes gaidās atlikt visus pirkumus.

 

Igaunijā "cērp nost"

Arī Igaunijas parlaments jūnija vidū samazināja budžeta tēriņus, jo kļuva skaidrs, ka valsts ienākumi nebūs tik lieli kā plānots - ekonomikas tempu samazināšanās noritējusi ļoti strauji, pārsteidzot ne vienu vien. Saskaņā ar grozījumiem Igaunijas šā gada budžeta sākotnēji plānotie ieņēmumi 96,3 miljardi kronu (4,3 miljardi latu) samazināti par 6,1 miljardu kronu (274 miljoniem latu) un iepriekš paredzētie izdevumi 93,6 miljardi kronu (4,2 miljardi latu) samazināti par 3,2 miljardiem kronu (144 miljoniem latu).

"Lai arī turpmākajos ceturkšņos saglabātos mērena izaugsme, kamēr valsts veicina eksportu, bankām jāturpina kreditēšana un iedzīvotājiem iespēju robežās jāturpina pārdomāti patērēt."

Igaunijas Finanšu ministrija aprīļa sākumā jau brīdināja, ka valsts budžetā plānotā 1,3% pārpalikuma vietā šogad var izveidoties pat deficīts, jo saistībā ar ekonomikas atdzišanu negaidīti būtiski samazinās nodokļu ieņēmumi. Lai tos palielinātu un iegūtu papildu naudu budžeta lāpīšanai, Igaunijā tika piedāvāts par vienu procentu, t.i., līdz 19%, palielināt PVN, ieviest jaunus nodokļus, piemēram, luksusa automašīnām vai darbībām, kuras rada vides piesārņošanu. Tāpat tika piedāvāts situāciju risināt ar īstermiņa metodēm - pārdodot valstij piederošos īpašumus.

Igaunija gan šos radikālos soļus nespēra, un valsts premjers Andruss Ansips ir paziņojis, ka jau nākamā gada budžets tiks plānots ar nelielu pārpalikumu. "Mēs gribētu izveidot 2009.gada budžetu ar mazu pārpalikumu. Mēs esam visnotaļ labi sagatavoti lēnākam ekonomikas pieaugumam, ņemot vērā to, ka līdz šim budžetā ir bijis pārpalikums un valsts parāds ir zems," atzina premjers. Igaunija ir vienīgā starp Baltijas valstīm, kurai pēdējo septiņu gadu laikā valsts budžetā ir bijis pārpalikums.

 

Lietuvā budžetu nelabos

Savukārt Lietuva ir vienīgā Baltijas valsts, kas negatavojas gada vidū veikt grozījumus savā budžetā. "Mums to neļauj likums un pat, ja to varētu veikt, tad šobrīd nav tādas nepieciešamība," saka Lietuvas Finanšu ministrijas preses sekretāre Ģiedre Balčītīte. Viņa gan piebilst, ka, plānojot šā gada valsts budžetu, ņemta vērā arī ekonomikas palēnināšanās ietekme uz nodokļu ieņēmumiem, tāpēc tagad budžetā robi neveidojas. Vēl vairāk, patlaban ir iekasēts pat par 60 miljoniem litu (12,24 miljoniem latu) vairāk nekā cerēts. "Galvenais pieaugums ir no pievienotās vērtības nodokļa," paskaidro preses sekretāre.

Lietuva starp Baltijas valstīm arī bija vienīgā, kas šogad plānoja valsts budžetu ar deficītu - 0,5 procenti. Paredzēts, ka ieņēmumi 2008.gada valsts budžetā būs 25,572 miljardi litu (5,217 miljardi latu), izdevumi - 26,573 miljardi litu (5,421 miljardi latu). Vēl gada sākumā Eiropas Komisija mudināja Lietuvu īstenot daudz stingrāku budžeta politiku, savukārt starptautiskās kredītreitingu aģentūras šo iemeslu minēja kā vienu no argumentiem, kādēļ samazināja savu vērtējumu valsts ekonomikas stabilitātei.

Patlaban gan, salīdzinot visu trīs Baltijas valstu ekonomikas attīstību, Lietuvai klājas vislabāk. Ekonomisti norāda, ka Lietuvai palīdz tas, ka tā savu attīstību nav tik ļoti balstījusi uz patēriņa kredītiem, ir spējusi saglabāt salīdzinoši lielu rūpniecības īpatsvaru IKP, kā arī ir mācījusies no Igaunijas un Latvijas kļūdām. Lietuvas valdība plāno, ka jau nākamgad tā spēs izveidot sabalansētu budžetu, proti, bez deficīta un pārpalikuma, bet jau 2010. un 2011.gada budžets būs ar pārpalikumu.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas