Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.30 (137) 2008. gada 23. jūlijs
            

  Likumu ABC | Par darbiniekiem ir jārūpējas

Darba devējiem paredzētie sodi par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu
JADVIGA NEILANDE, nodokļu konsultante


Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

2008.gada 17.aprīlī Saeimā pieņemti grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), ar kuriem izdarītas būtiskas izmaiņas, kas skar lielākoties darba devējus saistībā ar darba tiesisko attiecību un darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu.

APK grozījumi publicēti laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" 2008.gada 30.aprīlī, bet stājās spēkā 2008.gada 14.maijā.

Par darba tiesisko attiecību normatīvo aktu pārkāpšanu informējām iepriekšējā "Komersanta Vēstneša" numurā.



APK papildināts ar jaunu 41.4 pantu. Šajā pantā noteikti soda apmēri attiecībā uz darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu:

1. Par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu darba devējam:

• fiziskajai personai vai amatpersonai - no 50 līdz 250 latiem,

• juridiskajai personai - no 100 līdz 750 latiem.

2. Par darba vides riska novērtējuma neveikšanu un darba aizsardzības pasākumu plāna neizstrādāšanu vai tā neatbilstību darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām uzliek naudas sodu darba devējam:

• fiziskajai personai vai amatpersonai - no 50 līdz 250 latiem,

• juridiskajai personai - no 250 līdz 1000 latiem.

3. Par drošības zīmju nelietošanu un to atbilstošu neizvietošanu darba vidē uzliek naudas sodu darba devējam:

• fiziskajai personai vai amatpersonai - no 100 līdz 250 latiem,

• juridiskajai personai - no 250 līdz 750 latiem.

4. Par nodarbināto nenosūtīšanu uz obligātajām veselības pārbaudēm, ja normatīvajos aktos tās paredzētas, uzliek naudas sodu darba devējam:

• fiziskajai personai vai amatpersonai - no 100 līdz 250 latiem,

• juridiskajai personai - no 500 līdz 750 latiem.

5. Par darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai slēpšanu uzliek naudas sodu darba devējam:

• fiziskajai personai vai amatpersonai - no 100 līdz 350 latiem,

• juridiskajai personai - no 250 līdz 1000 latiem.

Par minētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, uzliek naudas sodu darba devējam:

• fiziskajai personai vai amatpersonai - no 350 līdz 500 latiem,

• juridiskajai personai - no 1000 līdz 3000 latiem.

6. Par tāda darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai slēpšanu, kura rezultātā nodarbinātajam radušies smagi veselības traucējumi vai iestājusies viņa nāve, uzliek naudas sodu darba devējam:

• fiziskajai personai vai amatpersonai - no 350 līdz 500 latiem,

• juridiskajai personai - no 1500 līdz 3000 latiem.

Par atkārtoti izdarītiem pārkāpumiem, kas izdarīti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, uzliek naudas sodu darba devējam:

• fiziskajai personai vai amatpersonai - no 400 līdz 500 latiem,

• juridiskajai personai - no 4000 līdz 10 000 latu.

 

APK papildināts ar jaunu 41.5 pantu. Šajā pantā noteikti soda apmēri attiecībā uz darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai.

1. Par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, uzliek naudas sodu darba devējam:

• fiziskajai personai vai amatpersonai - no 350 līdz 500 latiem,

• juridiskajai personai - no 1000 līdz 2000 latiem.

2. Par nodarbināto nenodrošināšanu ar darbam nepieciešamajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem uzliek naudas sodu darba devējam:

• fiziskajai personai vai amatpersonai - no 250 līdz 500 latiem,

• juridiskajai personai - no 1000 līdz 2000 latiem.

3. Par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām neatbilstoša darba aprīkojuma lietošanu vai drošības prasību neievērošanu uzliek naudas sodu darba devējam:

• fiziskajai personai vai amatpersonai - no 250 līdz 500 latiem,

• juridiskajai personai - no 1000 līdz 2000 latiem.

4. Par nodarbināto neinstruēšanu vai apmācības neveikšanu jautājumos par nodarbinātā drošību un veselību darbā uzliek naudas sodu darba devējam:

• fiziskajai personai vai amatpersonai - no 250 līdz 500 latiem,

• juridiskajai personai - no 1000 līdz 2000 latiem.

Par atkārtoti izdarītiem pārkāpumiem, kas izdarīti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, uzliek naudas sodu darba devējam:

• fiziskajai personai vai amatpersonai - no 400 līdz 500 latiem,

• juridiskajai personai - no 3000 līdz 10 000 latu.

 

APK papildināts ar jaunu 41.6 pantu. Šajā pantā noteikti soda apmēri attiecībā uz darba aizsardzības pakalpojumu sniegšanu, pārkāpjot darba aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos kompetentiem speciālistiem un kompetentām institūcijām noteiktās prasības.

1. Par darba aizsardzības pakalpojumu sniegšanu, tajā skaitā riska novērtēšanu, pārkāpjot normatīvajos aktos kompetentiem speciālistiem un kompetentām institūcijām noteiktās prasības, vai par darba aizsardzības pakalpojumu sniegšanu bez kompetenta speciālista sertifikāta vai kompetentas institūcijas kvalitātes sistēmas sertifikāta uzliek naudas sodu:

• fiziskajai personai - no 250 līdz 500 latiem,

• juridiskajai personai - no 1000 līdz 3000 latiem.

2. Par darba aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem neatbilstošu darba vides iekšējās uzraudzības veikšanu, tajā skaitā riska novērtēšanu, vai par normatīvajos aktos kompetentiem speciālistiem un kompetentām institūcijām noteikto prasību pārkāpšanu uzliek naudas sodu:

• fiziskajai personai - no 100 līdz 250 latiem,

• juridiskajai personai - no 500 līdz 1000 latiem.

3. Par darba aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem neatbilstošu darba vides iekšējās uzraudzības veikšanu, tajā skaitā riska novērtēšanu, vai par normatīvajos aktos kompetentiem speciālistiem un kompetentām institūcijām noteikto prasību pārkāpšanu, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, uzliek naudas sodu:

• fiziskajai personai - no 350 līdz 500 latiem,

• juridiskajai personai - no 1000 līdz 3000 latiem.

Par atkārtotiem pārkāpumiem, kas izdarīti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, uzliek naudas sodu darba devējam:

• fiziskajai personai - no 400 līdz 500 latiem,

• juridiskajai personai - no 3000 līdz 5000 latiem.

"Darba aizsardzības likuma 15.pantā ir noteikts, ka darba devējam jānodrošina obligāta veselības pārbaude tiem nodarbinātajiem, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori."

Kā redzams, APK izdarītajos 2008.gada 14.maija grozījumos paredzēti bargi sodi par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu. Prakse liecina: par darba aizsardzību vairāk domā tad, kad notiek nelaime. Jo, piemēram, pavasarī bieži vien ir redzami logu mazgātāji, kas deviņstāvu mājā stāv uz palodzes bez tehniskā nodrošinājuma un mazgā logus. Reiz redzēju šādu puisi, kas rādīja kaskadiera cienīgus trikus, staigājot kā kaķis pa palodzi ar ūdensspaini un slotiņu rokās. Nezinu, kādas viņam bija sajūtas, bet man tirpas noskrēja pār kauliem un pārņēma bailes: bet ja nu viņš nokritīs... Lai neizbiedētu puisi darba procesā, es klusēju un staigāju pa kabinetu uz pirkstgaliem, lai ne mazākais troksnītis viņu nenobiedētu. Es nezinu, vai šajā gadījumā puisis pats neievēroja darba aizsardzības paredzētās prasības pēc tehniskā nodrošinājuma vai tā bija darba devēja patvaļīga attieksme pret briesmām, kas varēja notikt.

Latvijā darba aizsardzības jomā pārkāpumi notiek ik uz soļa. Vai ir daudz darba devēju, kas sūta savus darbiniekus uz obligātajām veselības pārbaudēm? Vai viņi vispār zina, ka pastāv noteiktas normas? Mana pieredze rāda, ka par darba aizsardzību zina valsts un pašvaldības iestādes un lielie celtniecības un ražošanas uzņēmumi. Mazos uzņēmumos un birojos, kur sniedz pakalpojumus, bieži vien tā ir pirmā dzirdēšana, ka kaut kas tāds arī pastāv, kas jāievēro.

Darba aizsardzības likuma 15.pantā ir noteikts, ka darba devējam jānodrošina obligāta veselības pārbaude tiem nodarbinātajiem, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori, un tiem nodarbinātajiem, kuriem darbā ir īpaši apstākļi. Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude, noteikta 2004.gada 8.jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr.527 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude".

Ikdienā gandrīz puse darbinieku strādā ar datoru, bet cik daudzi no strādājošajiem zina, ka viņiem ir jāiziet obligātā veselības pārbaude? Kā veselībai kaitīgs vides faktors šajā gadījumā ir redzes sasprindzinājums. Darba devējam - juridiskai personai - par šo pārkāpumu pēc jaunajiem APK grozījumiem var uzlikt no 500 līdz 700 latiem lielu soda naudu.

2002.gada 6.augustā ir izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.343 "Darba aizsardzības prasības, strādājot ar displeju", kuros noteiktās prasības attiecas uz nodarbinātajiem, kuri, veicot darba pienākumus, katru darba dienu vismaz divas stundas strādā ar displeju darbstacijā.

Darba devēja pienākumi un tiesības, kā arī nodarbinātā pienākumi un tiesības noteiktas Darba aizsardzības likumā.

Ja ir jautājumi par darba aizsardzības regulējošo normatīvo aktu ievērošanu, vislabāk jums atbildēs Valsts darba inspekcija, kuras mājaslapas adrese ir www.vdi.gov.lv.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas