Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.30 (137) 2008. gada 23. jūlijs
            

  Biznesa vide | Atgriežoties pie publicētā

EM vēlas skaidrību: kas ekspluatācijā pieņem elektronisko sakaru būves
Lidija Dārziņa, "KV"


Ekonomikas ministrija (EM) plāno rīkot sarunas, lai ieviestu skaidrību, kas ekspluatācijā pieņem elektronisko sakaru būves, aģentūru BNS informējusi EM sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena, paužot ministrijas viedokli, ka elektronisko sakaru būves ekspluatācijā būtu jāpieņem Elektronisko sakaru direkcijai (ESD).



Augstāks spēks likumam

Ekonomikas ministrijas pārstāve paskaidroja, ka ESD un pašvaldību būvvaldes nespēj vienoties, kurai būtu piekritīga plānošanas un arhitektūras uzdevuma izsniegšana un būvju pieņemšana ekspluatācijā, galvenokārt tāpēc, ka Elektronisko sakaru likumā ir samērā neskaidri noteikta ESD kompetence, kā arī likuma pretruna ar patlaban spēkā esošajiem noteikumiem par elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības kārtību.

Taču saskaņā ar Administratīvā procesa likumu, ja tiek konstatēta pretruna starp atšķirīga juridiska spēka tiesību normām, tiek piemērota to tiesību norma, kurai ir augstāks juridiskais spēks. Tādējādi piemērojams ir Elektronisko sakaru likumā noteiktais regulējums, savukārt noteikumi par elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības kārtību ir piemērojami tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar Elektronisko sakaru likumu.

Ievērojot minēto, EM uzskata, ka elektronisko sakaru tīklu būvniecības ieceres realizācijai nepieciešamie lēmumi ir jāpieņem ESD, tātad arī plānošanas un arhitektūras uzdevuma izsniegšana un būvju pieņemšana ekspluatācijā ir ESD kompetence.

Lai risinātu minēto jautājumu, EM ir lūgusi Satiksmes ministrijai, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai, Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS) un Elektronisko sakaru direkcijai paust viedokli par iespējamiem grozījumiem Elektronisko sakaru likumā saistībā ar ESD funkcijām elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības jomā.

Pēc viedokļu saņemšanas Ekonomikas ministrija rīkos sarunas situācijas risināšanai elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības jomā, tajās tiks pieaicināta arī Latvijas Darba devēju konfederācija. Šajās sarunās EM cer panākt kompromisu un attiecīgas izmaiņas likumos, informēja E.Urpena.

 

Praksē - apburtais loks

"Komersanta Vēstnesis" iepriekšējā 29.numurā (Nr.29 (136) 16.07.2007.) publicēja būvkompānijas "LEC" valdes locekļa Andra Asara-Asarovska viedokli par neskaidrībām un domstarpībām sakaru būvju nodošanā ekspluatācijā pēc tam, kad šogad 1.janvārī ir stājušies spēkā grozījumi Elektronisko sakaru likumā. Grozījumi paredzēja sakārtot elektronisko sakaru būvniecību Latvijā, bet situācija uzņēmējus virza uz strupceļu un rada kavēkļus.

LEC arī norādīja, ka Latvijā varētu palielināties nelegālo sakaru būvju skaits - nelikumīgi varētu būt līdz pat 80% objektu. Šādu situāciju sekmējusi neprecīza grozījumu izstrāde Elektronisko sakaru likumā, kādēļ pašlaik atbildīgo institūciju - pašvaldību būvvalžu un Elektronisko sakaru direkcijas - vidū nav vienprātības, kam jāakceptē sakaru objektu nodošana ekspluatācijā.

Elektronisko sakaru likuma jaunā kārtība paredz, ka ESD izskata un akceptē elektronisko sakaru tīklu tehniskos projektus un izsniedz būvatļaujas, savukārt pašvaldību būvvaldes pieņem būves ekspluatācijā. Neskaidrības attiecināmas uz elektronisko sakaru būvēm, uz jau esošām ēkām. Būvvaldes uzskata, ka tieši ESD šie objekti ir jāpieņem arī ekspluatācijā, bet ESD uzskata, ka tā nav viņu kompetence, un uzņēmējus aicina vērsties būvvaldē.

LEC valdes loceklis A.Asars-Asarovskis skaidroja, ka pašlaik praksē būvnieki sastopas ar šo apburto loku, vēršoties pie vienas un otras institūcijas, līdz galam tā arī nesaņemot skaidrus norādījumus.

Savukārt valsts akciju sabiedrības "Elektronisko sakaru direkcija" Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības projektu saskaņošanas, akceptēšanas un būvatļauju izsniegšanas komisijas priekšsēdētājs Ivars Kalniņš "KV", komentējot LEC viedokli, iepriekš norādīja arī: "Komersantus uztrauc tieši tas, ka beidzot ir jāsāk saskaņot projektus, vairs nevar būvēt vai ierīkot elektronisko sakaru tīklus bez saskaņošanas, kā kuram ienāk prātā."

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) līdz šim nav saskaņojusi Ministru kabineta noteikumu projektu par elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības kārtību. LPS padomnieks Aino Salmiņš "KV" pie galvenajiem iebildumiem minēja to, ka netiek ievērots Būvniecības likums. Pašvaldības pretenziju sarakstā ir uzskaitījušas vairāk nekā 10 iebildumu un savu priekšlikumu. Valsts sekretāru sanāksmē Ministru kabineta noteikumu projekts tika izsludināts jau pagājušā gada 6.decembrī.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas