Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.30 (137) 2008. gada 23. jūlijs
            

  Biznesa vide | Energoefektivitāte pašvaldību atbildībā

"MODEL" palīdzēs taupīt enerģiju
JĀNIS KALNS


Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Lai veicinātu energoresursu taupīšanu, Latvija iekļāvusies jaunā starptautiskā projektā "MODEL – enerģijas sfēru menedžments vietējās institūcijās", kas tiek īstenots Eiropas Savienības programmas "Intelligent Energy Europe" ietvaros. Projekta mērķis ir palīdzēt pašvaldībām kļūt par paraugu iedzīvotājiem un citām pašvaldībām ilgtspējīgā enerģijas izmantošanā un pārvaldīšanā. Latvijā projekta "MODEL" ieviešanu koordinē Sociālās ekonomikas fonds (SEF). Projektā "MODEL" iekļāvušās piecas Latvijas pilsētas – Jēkabpils, Tukums, Valmiera, Valka un Viļāni – un SEB Unibanka kā konsultanti un investīciju avots.



Uzmanības centrā - racionāla enerģijas izmantošana

Projektu "MODEL" atbalsta "Energie-Cities" - Eiropas pašvaldību asociācija. Tā 20 Eiropas valstīs apvieno aptuveni 500 pašvaldību, kuras veicina ilgtspējīgas enerģētikas politiku. Projektā tagad iesaistās arī vienpadsmit jaunās Eiropas Savienības dalībvalstis: Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Čehija, Slovākija, Bulgārija, Rumānija, Ungārija, Slovēnija un Horvātija.

"MODEL" uzmanības centrā atrodas gan sabiedriskais transports un dzīvojamās ēkas, gan pilsētu infrastruktūra un rūpniecības uzņēmumi.

Projektam ir trīs galvenie mērķi - informē "MODEL" koordinators no Francijas Kristofs Frerings (Christophe Frering). Vispirms tā ir vietējo pašvaldību lomas paaugstināšana enerģijas racionālā izmantošanā. Otrkārt, projekts paredz uzlabot vietējo pašvaldību interešu pārstāvniecību citās institūcijās jeb lobēšanu. Ļoti būtisks ir trešais mērķis - pieredzes apmaiņa starp pašvaldībām par projekta "MODEL" ieviešanu un gūto rezultātu popularizēšana citām vietējām iestādēm.

Lai realizētu projektu "MODEL", vispirms vietējās pašvaldībās ir jāizveido jauna štata vienība - enerģijas taupīšanas menedžeris. Lielākās pilsētās šīs funkcijas varētu veikt arī atsevišķs departaments. Sākot darbu, enerģijas taupīšanas menedžeris izstrādā rīcības plānu, kura realizācijā iesaista citas pašvaldības struktūras, kā arī iedzīvotājus. Turklāt šim speciālistam ir jāmāk atrast investīcijas enerģijas taupīšanas pasākumu īstenošanai. Ļoti nozīmīga ir sadarbība ar vietējiem iedzīvotājiem, kam jāsniedz informācija par enerģijas taupīšanas iespējām.

Šā projekta ietvaros "MODEL" pašvaldībām palīdzēs izveidot enerģijas menedžmenta departamentus un apmācīs speciālistus, kā arī sniegs atbalstu rīcības plānu veidošanā. Tiks sniegta arī informācija par finansējuma iespējām Eiropas Savienībā.

"MODEL" paredz, ka projektā iesaistītajām pašvaldībām reizi gadā jārīko "Inteliģentās enerģijas dienas", kuru laikā iedzīvotāji jāiepazīstina ar enerģijas racionālas izmantošanas veidiem un ieguvumiem. Tikai cieši sadarbojoties ar iedzīvotājiem, iespējams gūt labus panākumus, uzskata Kristofs Frerings.

"MODEL" pašlaik sekmīgi darbojas vairākās Eiropas pilsētās. Piemēram, Freiburgas (Vācija) Vaubanas rajona pašvaldība, realizējot vairākus energotaupīšanas pasākumus, ir paaugstinājusi sava rajona iedzīvotāju dzīves līmeni. Vairāki rajona iedzīvotāji par dzīvokļa apkuri šobrīd maksā tikai 10 eiro mēnesī. Savukārt Heidelbergā kādā biroja ēkā enerģijas patēriņš ir tikai 15 kWh/m², kas ir sešas reizes mazāk, nekā nosaka Vācijas likumdošana. Labi piemēri ir minami arī par jaunajām ES valstīm - teicamus rezultātus ir devusi ēku siltināšana Brno Čehijā.

 

Energotaupības procesi ir līdzīgi

Par to ir pārliecināts Zdravko Genčevs (Zdravko Genchev), "MODEL" koordinators Bulgārijā. Kopš 2000.gada arī Bulgārijā ievērojami cēlušās enerģijas cenas. Piecus gadus vēlāk šajā zemē pārstāja eksistēt valsts subsīdijas un citi palīdzības instrumenti enerģētikai. Mazinājās arī stimuli racionāli izmantot enerģiju.

Lai labotu situāciju, 2004.gadā Bulgārijas parlaments pieņēma Energoefektivitātes likumu. Tajā ietverti vairāki svarīgi aspekti. Vispirms jāmin nodokļu stimuli ēkām ar zemu enerģijas patēriņu. Tika izveidota īpaša sertificēšanas sistēma. Dzīvojamie nami, atbilstoši noteiktiem parametriem, var iegūt "A" vai "B" sertifikātu. Piemēram, ēkas, kas ieguvušas "A" sertifikātu, desmit gadus ir atbrīvotas no vairākiem nodokļiem. Savukārt "B" grupa saņem nodokļu brīvdienas piecu gadu garumā. Līdztekus šim likumam Bulgārijā darbojas arī virkne valdības noteikumu.

Tajā pašā gadā tika izstrādāta "Dzīvojamo namu renovācijas nacionālā programma". Savukārt jaundibinātā Energoefektivitātes aģentūra izveidoja ēku siltināšanas finansēšanas stratēģiju. Vienlaikus ar šiem pasākumiem norisinājās Bulgārijas iestāšanās Eiropas Savienībā, kas deva arī ierosmi enerģijas taupīšanai dzīvojamos namos.

Bulgārijā dzīvojamās mājas būtiski neatšķiras no līdzīgām ēkām Latvijā un citās Austrumeiropas valstīs. Tie parasti ir betona lielpaneļu sērijveida nami, kas būvēti pirms divdesmit un vairāk gadiem, un kuriem raksturīga zema energoefektivitāte.

"Šajā situācija ir kāds paradokss," saka Z.Genčevs, "Mums, salīdzinot ar vecajām ES valstīm, ir daudz lielāks enerģijas taupīšanas potenciāls. Līdz ar to mēs tērēsim mazāk līdzekļu, lai atbilstu ES normatīvu prasībām. Rietumeiropā ēku energoefektivitātes paaugstināšana izmaksā stipri dārgāk, jo šis potenciāls ir niecīgs.

Bulgārijā parlamentā pieņemšanas procesā atrodas likums par dzīvojamo namu asociācijām. Tiek veidoti tipveida līgumi starp šīm asociācijām un energokompānijām. Šodien "MODEL" projekts darbojas 14 Bulgārijas pašvaldību teritorijās. Tā galvenais uzdevums ir pārliecināt iedzīvotājus par energoefektivitātes pasākumu nozīmi. Taču visgrūtākais ir šī procesa pirmais posms - saņemt visu kāda nama iedzīvotāju atbalstu. Piemēram, ēkas siltināšanu var sākt tikai tad, ja tam ir piekrituši pilnīgi visi nama dzīvokļu īpašnieki. Ja veicamajiem darbiem nepiekrīt kaut viens īpašnieks, tie nevar sākties. Tieši "MODEL" ir aicināts novērst šādu situāciju.

 

Kāda ir situācija Latvijā

Būtisks ir pagājušajā gadā ES pieņemtais dokumentu kopums "Enerģija mainīgajai pasaulei". Tas nosaka, ka līdz 2020.gadam par 20% jāsamazina CO2 emisijas apjoms, paaugstinot energoefektivitāti par 20% un par 20% palielinot atjaunojamo enerģijas avotu īpatsvaru kopējā enerģijas patēriņā.

ES energoefektivitātes rīcības plāns paredz noslēgt "Pilsētas mēru paktu", kas nosaka: vietējās un reģionālās pašvaldības ir atbildīgas par globālās sasilšanas ierobežošanu un tām jāīsteno pasākumi un jārāda priekšzīme, jo tieši pašvaldības ir iedzīvotājiem tuvākais pārvaldes līmenis.

Šie un citi ES dokumenti savu praktisko atspulgu gūst "MODEL" projektā. Tā īstenošana gulstas uz pašvaldības enerģētikas menedžeru grupu, kā arī lokālo vai reģionālo enerģētikas aģentūru. Pašvaldību aģentūru veidošanu atbalsta ES programma "Intelligent Energy - Europe". Katru gadu EACI (Executive Agensy for Competitiveness and Innovation) izsludina konkursu uz projektu pieteikumiem šādu aģentūru organizēšanai ar ES līdzfinansējumu (50-75%).

Lokālās, kā arī reģionālās enerģētikas aģentūras ir bezpeļņas struktūras, ko veido pašvaldības (ne mazāk par 100 000 iedzīvotāju), lai nodrošinātu savas funkcijas. To galvenie uzdevumi ir:

• reģionālās energoapgādes attīstības plānošana un ieviešanas organizēšana;

• ēku energosertificēšana un ēku energoaudita organizēšana;

• energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunojamo energoresursu izmantošanas jautājumi;

• sabiedrības informēšana, konsultācijas un apmācība, kā samazināt enerģijas patēriņu;

• līdzekļu piesaiste šo jautājumu risināšanai.

Šādas aģentūras kopš pērna gada darbojas arī Latvijā. Viena no pirmajām ar 50% ES līdzfinansējumu tika izveidota Rīgā. Ar šiem jautājumiem nodarbojas arī Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra. Enerģētikas problemātikai ir pievērsusies Alūksnes konsultatīvā padome. Konkursā par ES līdzfinansējumu uzvarējusi Zemgales reģionālā enerģētikas aģentūra. Savukārt Liepājā šāda struktūra darbojas ar pašvaldības finansiālu atbalstu.

Rīgā pašvaldība apsaimnieko 5103 dzīvojamos namus. To īpatnējais siltumenerģijas patēriņš (kWh/m²) ir ļoti dažāds, saka Rīgas enerģētikas aģentūras direktore Maija Rubīna. Vidējā ēku energoefektivitāte gadā Rīgā ir 231 kWh/m². Līdz 2020.gadam tā jāsamazina par 40-60%, renovētajās mājās ierobežojot patēriņu līdz 70-150 kWh/m².

Rīgas enerģētikas aģentūra ir izstrādājusi vairākus priekšlikumus iespējamai pašvaldības palīdzībai māju siltināšanā. Vispirms šeit jāmin dotācijas ēku energoauditam. Aplēses liecina, ka vidējās izmaksas vienas ēkas novērtēšanai varētu sasniegt 500 latu. Līdzekļus daudzdzīvokļu māju siltināšanai varētu iegūt pašvaldības dotāciju veidā (10-30% no kopējām renovācijas projekta atbalstāmām izmaksām). Savukārt maznodrošināto personu daļu mājas renovācijā varētu segt no pašvaldības sociālajiem fondiem.

Šobrīd Rīgā maznodrošināto īpatsvars dzīvokļu īpašnieku vidū veido 20 procentus. Aģentūra rekomendē izveidot arī tā dēvēto rotācijas fondu. Tā finansējumu varētu izmantot daudzkārt: atgūtos līdzekļus par vienas ēkas renovāciju izmantotu citas siltināšanai.

Viens ir skaidrs, uzsver M. Rubīna, siltuma tarifi ir sasnieguši tādu līmeni, ka ēkas siltināšana sāk atmaksāties.

 

"MODEL" ieviešanu koordinē Sociālās ekonomikas fonds

"MODEL" pēc savas būtības ir reglamentējošu dokumentu shēma, kuru var izmantot jebkura lieluma pašvaldība, lai izveidotu efektīvu enerģijas iepirkšanas un pārdošanas plānu, saka SEF valdes priekšsēdētājs Aleksejs Milovskis. Šā projekta galvenais uzdevums ir panākt energoresursu efektīvu izmantošanu un paaugstināt energoefektivitāti Latvijas pilsētās. Šajā procesā jābūt iesaistītām abām pusēm - gan enerģijas ražotājiem, gan patērētājiem. Īpaši iepriecina fakts, ka pēdējā laikā enerģijas racionālas izmantošanas procesā aktīvi iesaistās iedzīvotāji. Tieši šī sapratne ir veicinājusi dažādu starptautisku energoefektivitātes projektu īstenošanu Latvijā, uzskata A.Milovskis. Izmantojot projekta "MODEL" priekšrocības, pašvaldībām ir iespēja izmantot citu ES valstu pilsētu pieredzi, iegūt jaunas zināšanas un kopā risināt problēmas, kas saistītas ar energoefektivitātes paaugstināšanu. Par šā projekta kvalitāti Latvijā liecina šogad konkursā "Sustainable Energy Award 2008" saņemtā balva "Daudzsološākais projekts".

 

 



UZZIŅAI
Latvijā energoefektivitātes tiesisko pamatu nosaka šādi normatīvie akti un citi dokumenti:
• Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/91/EK par ēku energoefektivitāti;
• Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/32/EK par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem;
• Ēku energoefektivitātes likums (02.04.2008.);
• Latvijas pirmais energoefektivitātes rīcības plāns 2008.–2010.gadam (22.05.2008.);
• Ēku energoefektivitātes aprēķina metodika (tapšanas stadijā).
 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas