Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.30 (137) 2008. gada 23. jūlijs
            

  Jautājums. Atbilde | Kas nodrošina komercbanku stabilitāti

Kas ir Bāzele II, un ko tā nosaka?

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

"Saistībā ar banku kredītiem itin bieži tiek minēts termins "Bāzele II" un lietotas atsauces uz šādu dokumentu. Ko īsti nozīmē daudzinātais Bāzele II, un kāda tam ir nozīme?" – jautā "Komersanta Vēstneša" lasītājs no Tukuma I.Sproģis.

Atbild Latvijas Universitātes doktorante Mg.oec. ILONA LEJNIECE.



Pasākumi risku vadības uzlabošanai

Riska un kapitāla savstarpējo attiecību nodrošināšana ir viens no galvenajiem komercbanku finanšu stabilitātes pamatnosacījumiem. Būtiskākais risku veids, ar ko saskaras kredītiestādes, ir kredītrisks.

Efektīvas kredītriska pārvaldes nosacījumi ietver saprātīgu kredīta piešķiršanas nosacījumu kritēriju lietošanu; atbilstošu un nepārtrauktu kredītriska kontroli; kā arī nepārtrauktu kredītu administrēšanu, novērtēšanu un pārraudzību.

Kredītrisku optimizācijas procesu var iedalīt trīs pamatfāzēs:

• nulles fāze - kreditora lēmums piešķirt/nepiešķirt kredītproduktu, un kredītnoteikumu noteikšana katram darījumam. Tas nozīmē, ka darbojas standarta princips - vieglāk ir novērst problēmu sākumā nekā cīnīties ar to vēlāk;

• pirmā fāze - nepieciešamība kontrolēt jau piešķirtos kredītresursus un situāciju diagnostika;

• otrā fāze - līguma nosacījumu neizpildes konstatācija, pasākumu veikšana, lai izvairītos no iespējamiem zaudējumiem.

Bāzele II ir starptautiski aktīvu banku kapitāla aprēķināšanas un kapitāla noteikumu starptautiskās konverģences sistēma (International Convergence of Capital Measurement and Capital Standards: A Revised Framework), par kuru 2004.gada jūnijā ir vienojusies Bāzeles Banku uzraudzības komiteja un kuru ir apstiprinājuši G10 valstu centrālo banku un banku uzraudzības iestāžu vadītāji. (G10 valstu centrālo banku vadītāji pārstāv šādas 11 valstis: ASV, Beļģiju, Franciju, Itāliju, Japānu, Kanādu, Lielbritāniju, Nīderlandi, Šveici, Vāciju, Zviedriju - red.)

Saskaņā ar Bāzele II noteikumiem bankām jāpanāk ciešāka saistība starp prasībām pret bankas kredītnodrošinājumu un kredītņēmēja riska novērtējumu.

Jaunievedumu mērķis - nodrošināt mūsdienu finanšu sfēras attīstības pakāpei atbilstošu banku risku vadību un pārskatāmību. Noteikumi ir izstrādāti, lai samazinātu citu starptautisku banku krīzes iespēju, nodrošinoties ar garantijām, ka individuālām bankām ir pietiekams kapitāls, lai tās veiktu savlaicīgas un pietiekamas risku vadības aktivitātes.

Bāzele II mērķi ir šādi:

1) kredītu stabilitātes paaugstināšana;

2) pasaules finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšana;

3) dažādu kredītinstitūciju izsniedzamo kredītu reglamentēšana ar šo kredītinstitūciju pašu kapitāla lielumu;

4) banku riska pakāpes saistīšana ar banku pašu kapitāla lielumu;

5) kredītu neatdošanas riska monitorings.

Bāzele II ievieš svarīgas kvalitatīvas izmaiņas banku sfēras regulēšanā. Visievērojamākās izmaiņas - pastiprināta banku vadības fokusēšanās uz risku vadības uzlabošanu.

 

Kredītriska izvērtēšanas metodes

Bāzele II pamatojas uz trīs savstarpēji saistītiem pīlāriem:

1) minimālā kapitāla prasības (pīlārs Nr.1),

2) uzraudzības pārskata process (pīlārs Nr.2),

3) tirgus disciplīnas prasības (pīlārs Nr.3).

Pīlārs Nr.1 paredz ievērojami uzlabot riska aktīvu izvērtēšanas metodoloģiju salīdzinājumā ar iepriekšējiem noteikumiem Bāzele I. Operacionālais risks tiek ieviests kā jauna riska kategorija, kurai nepieciešams bankām nodrošināt kapitāla segumu. Šī riska kategorija ietver tos riskus, kas saistīti ar neadekvātu vai neveiksmīgu organizācijas iekšējo vadību, kā arī ārējo faktoru ietekmi. Tiek piedāvātas gan kredītriska, gan operacionālā riska vadības metodes. Katra banka var izvēlēties to metodi, kas visvairāk atbilst tās specifiskajām vajadzībām.

Visbiežāk izmantojamās kredītriska izvērtēšanas metodes ir šādas:

• standartizētā pieeja - aprēķiniem pakļautie rādītāji tiek sadalīti aktīvu apakšgrupās, un riska pakāpe tiek piešķirta katrai apakšgrupai atsevišķi, atspoguļojot relatīvo katras apakšgrupas riska pakāpi. Galvenās izmaiņas salīdzinājumā ar Bāzele I ir ārējo kredītriska reitingu izmantošana riska pakāpes noteikšanai un lielāka iespējamo riska pakāpju gradācija. Iepriekšējās banku prasības, kad Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstis (20% riska pakāpe) tika nošķirtas no valstīm, kuras neietilpst šajā organizācijā (100% riska pakāpe), turpmāk vairs netiks izmantotas. Tā vietā nacionālajām uzraudzības iestādēm būs pieejamas divas metodoloģijas riska pakāpes noteikšanai. Pirmā nosaka, ka riska pakāpe bankām ir saistīta ar tās valsts reitingu, kurā banka atrodas, otra riska pakāpi aprēķina, balstoties uz pašas bankas reitingu;

• pieeja, kas bāzēta uz iekšējo reitinga sistēmu, kas ļauj bankām pašām noteikt tos pamatelementus, kurus tās ņem vērā kapitāla pietiekamības aprēķināšanai. Izmantojot šo pieeju, nepieciešamais minimālais kapitāls ir balstīts uz varbūtību sadalījumu zaudējumiem, kas iespējami kredītportfeļa un citu finanšu instrumentu radītu saistību neizpildes gadījumā. Riska novērtējuma robeža ir viens gads. Šī pieeja kapitāla pietiekamības aprēķiniem nosedz tikai neparedzētus zaudējumus, turpretim pirms tam kapitāla pietiekamības metode tika veidota tā, ka tā nosedza gan paredzamos, gan neparedzamos zaudējumus. Lai arī kapitāla pietiekamības pieeja ir izstrādāta, lai nosegtu neparedzamos zaudējumus, bankas var segt paredzamos zaudējumus ar savu saimniecisko darbību. Tāpat kā standartizētā pieeja, šī pieeja nodala aktīvu apakšgrupas, kurām uzraudzības institūcijas katrai piešķir savu riska grupu.

Pīlārs Nr.2. Bankas novērtē savu kapitāla pietiekamību atbilstoši savai iekšējai riska novērtēšanas metodoloģijai, un uzraudzības institūcijas pārbauda, vai dotais specifiskais bankas kapitāla pietiekamības novērtējums kopumā atbilst bankas riska profilam un biznesa stratēģijai.

Pīlārs Nr.3. Bankām tiek izvirzīta prasība publicēt informāciju, kas raksturo bankas biznesa profila galvenos parametrus, riska veidus un bankā praktizēto riska vadības metodoloģiju un aktivitātes. Banku grupām šīs prasības attiecas uz banku grupas augstāko konsolidēto līmeni. Gan kvantitatīvajai, gan kvalitatīvajai informācijai jābūt publiski pieejamai. Informācijas atklātības prasība tiek izvirzīta arī kapitāla struktūras un pietiekamības rādītājiem - šai informācijai jāsatur detalizēts pamatkapitāla raksturojums.

Kredītriska publiskošanai plānots publicēt datus par kredītportfeļa struktūru, galvenajiem kredītu veidiem, ģeogrāfisko un nozaru sadalījumu, kā arī augsta riska vai zaudēto kredītu sarakstus.

 

Noteikumi - tikai starptautiski aktīvajām bankām

Bāzele II noteikumi paredz četrus kredītriska parametrus:

1) saistību nepildīšanas varbūtība (PD - Probability of default) - novērtē aizņēmēja saistību nepildīšanas iespējamību viena gada laikā - aizņēmēja kredītspējas līmeni raksturojošs pamatrādītājs;

2) iespējamo zaudējumu līmenis (LGD - Loss given default) - ir noteikts ar kredītoperāciju saistību nodrošināšanas pakāpi, garantiju esamību u.c.; izteikts procentuāli no parāda nominālvērtības;

3) darījumu apmērs saistību nepildīšanas gadījumā jeb ekspozīcijas summa (EAD - Exposure at default);

4) saistību atmaksas termiņš (M - Effective maturity) - saistību termiņš ietekmē kredītriska vērtību, jo ilgtermiņa aizdevumus uzskata par riskantākajiem un tiem tiek izvirzītas augstākas kapitāla prasības.

Bāzele II noteikumus ir paredzēts piemērot tikai starptautiski aktīvajām bankām. Kapitāla pietiekamības prasības individuālām bankām netiek precīzi formulētas, bet, tiklīdz šī banka kvalificēs sevi kā starptautiski aktīvu banku, tai jāatbilst Bāzele II kapitāla prasībām. Savukārt kapitāla pietiekamības nosacījumi tiks piemēroti visām Eiropas bankām un investīciju uzņēmumiem atkarībā no to lieluma vai to aktivitāšu ģeogrāfiskā mēroga. Visas finanšu institūcijas, kas darbojas ar identiskām aktivitātēm vai nodrošina līdzīgus pakalpojumus, tiks pakļautas jaunām kapitāla pietiekamības prasībām, tādējādi nodrošinot vienādus noteikumus visiem tirgus dalībniekiem Eiropas Savienībā.

 

Kas veido aizdevumu cenu

Jaunās kapitāla pietiekamības prasības noteikti skars banku kredītriska vadības politiku, pirmkārt, ietekmējot aizdevuma cenu, ko ietekmē tādi faktori kā resursu cena, aizdevumu apkalpošanas cena, paredzētie zaudējumi u.c., otrkārt, ietekmējot aizdevumu izvietošanu.

Aizdevumu cenu veido un ietekmē dažādi faktori, piemēram, resursu cena, paredzētie zaudējumi no aizdevumiem, aizdevumu apkalpošanas administratīvās izmaksas. Lēmums par aizdevuma cenas noteikšanu atkarīgs no kredītu tirgus struktūras un bankas vietas kredītu tirgū. Tas nozīmē, ka kapitāla jaunās prasības ietekme uz aizdevumu cenu ir ierobežota, bet jaunās metodes ļaus precīzāk aprēķināt riska cenu. Bankām būs nepieciešams novirzīt gan cilvēkresursus, gan finanšu resursus iekšējo reitingu sistēmu izveidošanai un pilnveidošanai, papildinot izmantojamos datus, pilnveidojot risku vadības metodes un uzlabojot banku informācijas sistēmas. Uzlabojot risku vadības politiku un stimulējot efektīvu kapitāla izvietošanu un riska cenas noteikšanu, ilgtermiņā var panākt ekonomikas stabilizācijas efektu.

Galvenie ieguvumi no Bāzele II principu ieviešanas banku praksē ir šādi:

1) riska faktoru apzināšanās,

2) risku novērtēšana,

3) kredītriska vadības politikas uzlabošana,

4) resursu izvietošana.

Jaunā risku novērtēšanas mehānisma galvenais mērķis - saīsināt kredītpieprasījuma izskatīšanas laiku; efektīvāk izvietot resursus; samazināt aizdevumu administratīvās izmaksas un samazināt aizdevumu cenu.

Bāzele II vienošanās veicinās risku vadības politikas pilnveidošanu bankās, kā arī paaugstinās aizsardzību pret krīzēm un stabilitāti Latvijas banku sektorā.

Arī klientiem būs ieguvums - klientiem ar zemāku risku kreditēšanas pakalpojumi tiks piedāvāti par mazākiem izcenojumiem, savukārt augsta riska klientiem kreditēšanas pakalpojumu izcenojumi būs lielāki.

 

Jaunums - reitingu sistēma

Bāzele II paredz, ka bankas izstrādā reitingu sistēmu, balstoties uz riska novērtēšanas modeļiem. Bankām šie modeļi ļaus efektīvāk novērtēt kredītrisku, efektīvāk izvēlēties ieguldījumu objektus un nodrošināt labāku kapitāla atdevi.

Reitings ir instruments, kas ļauj informēt sabiedrību, investorus un uzraudzības institūcijas par kontrahentu (līgumslēdzēju puse) finanšu stāvokli. Banku darbības uzraudzības procesā arvien lielāka nozīme ir gan iekšējiem, gan ārējiem reitingiem.

Bāzele II nosaka papildu vajadzību iekšējo reitingu veidošanā un pamatojumā, lai risinātu riska vadības uzdevumus.

Reitingu sistēmas var izmantot arī bankas aizņēmēju kredītriska kvantitatīvai novērtēšanai. Tās ļauj kompleksi novērtēt uzņēmuma finanšu stāvokli ar sistematizēto rādītāju, kas izteikts ballēs, un attiecināt uzņēmumu uz noteiktu kredītspējas klasi. Uzkrāto analīzes pieredzi bankas varēs veiksmīgi izmantot iekšējās reitingu sistēmas izveidošanai. Bāzele II kontekstā reitingu sistēma iekļauj visas metodes, procesus, datu vākšanu un kontroli, kas novērtē kredītrisku, piešķirot iekšējā riska reitingu, kā arī saistību nepildīšanas un zaudējumu kvantitatīvu novērtējumu.

Iekšējās reitingu sistēmas izmantošanas priekšrocības:

• vienota kredītriska kvantitatīvā novērtēšana;

• aizdevuma cenas noteikšanas standartizācija;

• efektīvāka resursu izmantošana;

• klienta riskam atbilstošu kredīta nosacījumu izstrādāšana u.c.

 

 



UZZIŅAI
Kredītrisks
Kredītrisks ir zaudējumu rašanās risks tad, ja kredītiestādes aizņēmējs (parādnieks, debitors) vai darījuma partneris nespēs vai atteiksies pildīt saistības pret iestādi atbilstoši līguma noteikumiem.
 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas