Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.30 (137) 2008. gada 23. jūlijs
            

  Ziņas īsumā | Latvijā un pasaulē

Saeimas deputāti iebilst pret grozījumiem Darba likumā


Saeimas Sociālās drošības apakškomisija iebilst pret vairākiem Labklājības ministrijas (LM) ierosinātajiem Darba likuma grozījumiem, kas lielākoties skar summētā darba laika piemērošanu. Deputātu iebildumi saistīti arī ar likumprojektā minētās "negodprātīgās saslimšanas" definīciju, kas atzīta par pretrunīgu, aģentūrai BNS pastāstīja apakškomisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Pēc diskusijas ar LM pārstāvjiem apakškomisijā nolemts nosūtīt vēstuli premjeram Ivaram Godmanim ar aicinājumu pievērst īpašu uzmanību Darba likuma grozījumiem. Apakškomisijas locekļi aicinājuši grozījumu autorus turpmākā to izstrādē skatīt situāciju sistemātiskāk un nepieļaut atsevišķu uzņēmumu un organizāciju interešu iekļaušanu kopējā izmaiņu struktūrā.

Pašreiz ir šaubas, vai grozījumi, kā paredzēts, varēs stāties spēkā no nākamā gada 1.janvāra.

Jau vēstīts, ka LM sadarbībā ar sociālajiem partneriem ir sagatavojusi grozījumus Darba likumā - kopumā vairāk nekā 40 priekšlikumu.

Vairāki grozījumi attiecas uz elastību un drošību darba tiesiskajās attiecībās. Piemēram, lai izlīdzinātu sociālo garantiju atšķirības vienas nozares uzņēmumos, kā arī lai uzlabotu uzņēmumu savstarpējo konkurētspēju, paredzēts veicināt ģenerālvienošanās slēgšanu starp vienas nozares uzņēmumiem.

Summētā darba laika gadījumā darba devējam turpmāk tiktu noteikts pienākums piešķirt atpūtu darbiniekam uzreiz pēc darba pabeigšanas, turklāt summētā darba laika ietvaros būtu aizliegts nodarbināt darbinieku ilgāk par 24 stundām pēc kārtas un 56 stundām nedēļā.

Tiktu noteiktas arī jomas, kurās summētais darba laiks pieļaujams, piemēram, ja darbs saistīts ar pakalpojumu un ražošanas nepārtrauktības nodrošināšanu vai apsardzi un īpašumu uzraudzību, kas prasa darbinieku pastāvīgu klātbūtni.

Vēl plānots darba līgumus uz noteiktu laiku ļaut noslēgt arī ar profesionālās vai akadēmiskās izglītības iestāžu studentiem mācību laikā. Pašlaik šāda iespēja studentiem nav paredzēta.

Viens no priekšlikumiem paredz noteikt darba devējam tiesības izbeigt darba tiesiskās attiecības, ja darbinieki slimo ilgāk par sešiem mēnešiem pēc kārtas.

Lai mazinātu nereģistrēto nodarbinātību, novērstu darbinieku krāpšanas un cilvēktirdzniecības gadījumus, ierosināts pieprasīt obligātu darba devēja nosaukumu uzrādīšanu darba sludinājumos. Vēl viens no ierosinājumiem nereģistrētās nodarbinātības samazināšanai paredz darba devēja pienākumu nodrošināt darba līguma kopijas glabāšanu tajā uzņēmuma struktūrvienībā, kurā darbinieks parasti strādā.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas