Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.30 (137) 2008. gada 23. jūlijs
            

  Seko līdzi | Lasi, pārbaudi, atceries

Dokumentu projekti

17.jūlija Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti vairāki tiesību aktu projekti, kas skar uzņēmējus un uzņēmējdarbību. Ar pilnu tiesību aktu projektu sarakstu var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā http://www.mk.gov.lv/lv/mk/vsssanaksmes/izsludinato-projektu-tabula/. "Komersanta Vēstneša" sagatavotie tiesību aktu projektu apraksti balstīti uz internetā pieejamajiem dokumentu projektu tekstiem un to paskaidrojuma rakstiem, anotācijām, ministriju informācijas.

Atvieglos darba aizsardzības prasību ievērošanu

Likumprojekts "Grozījumi Darba aizsardzības likumā"

Labklājības ministrijas izstrādāto Darba aizsardzības likuma grozījumu mērķis ir uzlabot tiesisko regulējumu darba aizsardzības jomā, paredzot šādas būtiskākās izmaiņas:

1) likumā noteikta definīcija un piemērošanas kārtība prakses standartam, kas paredzēts kā darba aizsardzības normatīvo aktu paskaidrojošs dokuments, kas atvieglos darba devējiem normatīvo aktu prasību ievērošanu darba aizsardzībā;

2) precizētas prasības uzņēmuma organizatoriskās struktūras izveidošanai, nosakot, ka darba devējam jānorīko vai jāpieņem darbā viens vai vairāki darba aizsardzības speciālisti, ņemot vērā uzņēmumā nodarbināto skaitu un darbības veidu. Turpmāk nebūs noteikts konkrēts nodarbināto skaits, kā tas ir šobrīd spēkā esošajā likuma redakcijā (50 vai vairāk nodarbināto), atkarībā no kura uzņēmumā ir jānorīko vairāki darba aizsardzības speciālisti vai jāizveido darba aizsardzības struktūrvienība, tādējādi darba devējam pašam būs iespējams noteikt nepieciešamo darba aizsardzības speciālistu skaitu. Gadījumos, kad darba aizsardzības sistēmas izveidē uzņēmumā darba devējs piesaistīs kompetento institūciju vai kompetento speciālistu, uzņēmumā jebkurā gadījumā būs jānorīko atbildīgā persona par darba aizsardzību;

3) lai samazinātu administratīvo slogu uzņēmējiem, paredzēts svītrot likuma 8.panta ceturto daļu, kurā noteikts darba devēju, kuri nodarbojas ar bīstamiem komercdarbības veidiem, pienākums informēt Valsts darba inspekciju par darba vides riska novērtēšanas rezultātiem gadījumos, kad tie neiesaista kompetentu institūciju. Šajā panta daļā noteikts arī pienākums ziņot Valsts darba inspekcijai, ja darba devējs uzsāk cita veida darbību;

4) likumā ir paredzēti uzdevumi, ko turpmāk veiks Rīgas Stradiņa universitātes aģentūra "Darba drošības un vides veselības institūts" (izstrādās prakses standartus, veiks sabiedrības informēšanas pasākumus, organizēs valsts pārvaldes iestāžu apmācību, konsultēs, analizēs situāciju darba aizsardzības jautājumos u.c.), tādējādi nodrošinot zinātnisko atbalstu politikas veidotājiem un uzraudzītājiem;

5) lai veicinātu preventīvās darba aizsardzības kultūras uzlabošanu uzņēmumos, ir paredzēts uzticības personām noteikt konkrētu laiku pienākumu veikšanai - ne mazāk par divām stundām nedēļā.

Svītrojot prasību obligāti norīkot vairākus darba aizsardzības speciālistus vai izveidot darba aizsardzības struktūrvienību uzņēmumos ar 50 un vairāk nodarbināto, tiks radīta iespēja vidēji lielos uzņēmumos, kur nodarbinātie nav pakļauti bīstamiem riska faktoriem, norīkot vienu, nevis vairākus darba aizsardzības speciālistus, tādējādi samazinot izmaksas.

 

Ja dzīvokļu īpašnieki nevienosies, maksāšanas kārtību noteiks valdība

Ministru kabineta noteikumu projekts "Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu"

Atbilstoši likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 50.panta pirmās daļas 2.punktam privatizētā dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīgā pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, apvienojoties ar citiem mājas īpašniekiem dzīvokļu īpašnieku sabiedrībā vai slēdzot līgumu par kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, ievērojot spēkā esošos normatīvos aktus. Tādējādi, lai pārvaldītu un apsaimniekotu pie dzīvokļa īpašumiem piederošo kopīpašumā esošo daļu, dzīvokļu īpašnieku pienākums ir izveidot vai nu dzīvokļu īpašnieku biedrību, vai arī pilnvarot veikt dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu jebkuru fizisku vai juridisku personu, kuras viens no pienākumiem ir dzīvokļu īpašnieku vārdā slēgt līgumus, lai nodrošinātu pakalpojumu piegādi dzīvojamai mājai. Visi jautājumi, kas saistīti ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, t.sk. kārtību, kādā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, dzīvokļu īpašniekiem ir jānosaka, savstarpēji vienojoties.

Būvniecības, enerģētikas un mājokļu aģentūras sagatavotais pārskats par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju nodošanu dzīvokļa īpašniekiem pārvaldīšanā un apsaimniekošanā līdz 2008.gada 1.aprīlim liecina: vairākums dzīvokļu īpašnieku nav lēmuši par dzīvojamās mājas pārvaldnieka izvēli, ne arī par citiem dzīvojamās mājas apsaimniekošanas jautājumiem. Šādā gadījumā likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 50.panta trešā daļa noteic, ka pienākums pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju ir valsts dzīvojamās mājas valdītājam vai pašvaldībai.

Likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 50.panta trešās daļas 2.punkts uzliek dzīvokļu īpašniekiem pienākumu vienoties, kā tiek noteikta katra dzīvokļa īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu, kā arī viņiem piederošās kopīpašumā esošās mājas daļas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu sniegšanas kārtību. Ja dzīvokļu īpašnieki nav vienojušies par minētajiem jautājumiem, dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo siltumenerģijas, ūdensapgādes, kanalizācijas, asenizācijas, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un lifta pakalpojumu apmaksas kārtību gadījumos, kad pakalpojums tiek sniegts ar pārvaldnieka starpniecību, kritēriji, pēc kuriem tiek noteikta katra dzīvokļa īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu, kā arī kārtība, kādā dzīvokļu īpašnieki tiek informēti par attiecīgā līguma nosacījumiem, būs jānosaka atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem "Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu", ko sagatavojusi Ekonomikas ministrija.

 

Veco maksāšanas kārtību pieskaņos jaunajai

Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumos Nr.999 "Kārtība, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu""

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu "Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu", kas nosaka dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo siltumenerģijas, ūdensapgādes, kanalizācijas, asenizācijas, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un lifta pakalpojumu apmaksas kārtību gadījumos, kad pakalpojums tiek sniegts ar pārvaldnieka starpniecību, kritērijus, pēc kuriem tiek noteikta katra dzīvokļa īpašnieka apmaksājamā daļa par saņemto pakalpojumu, kā arī kārtību, kādā dzīvokļu īpašnieki tiek informēti par attiecīgā līguma nosacījumiem. Atsevišķiem jautājumiem šajā noteikumu projektā ir noteikts atšķirīgs regulējums nekā spēkā esošajos Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumos Nr.999 "Kārtība, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu". Tomēr, lai vienā dzīvojamā mājā būtu vienota norēķinu kārtība gan dzīvojamo telpu īrniekiem, gan dzīvokļa īpašniekiem, jāprecizē atsevišķas Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumu Nr.999 "Kārtība, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu" normas.

 

Noteikumi par muitas kontroles zonām - jaunā redakcijā

Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par muitas kontroles zonām"

2007.gada 19.jūnijā tika izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.393 "Noteikumi par kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests nosaka muitas kontroles zonas, tajās atļautos komercdarbības veidus un izsniedz atļauju komercdarbības veikšanai muitas kontroles zonā, kā arī par informācijas zīmēm muitas kontroles zonu robežas apzīmēšanai" (turpmāk - noteikumi Nr.393). Noteikumi Nr.393 tika izdoti, pamatojoties uz Muitas likuma 13.panta ceturto daļu, kas pilnvaro Ministru kabinetu noteikt informācijas zīmes muitas kontroles zonu robežas apzīmēšanai, atļautos komercdarbības veidus, kā arī kārtību muitas kontroles zonu noteikšanai un atļauju izsniegšanai komercdarbības veikšanai muitas kontroles zonā. Taču Muitas likuma 13.panta ceturtajā daļā noteiktais deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) izsniedz atļauju komercdarbības veikšanai muitas kontroles zonā, bija neprecīzs, jo VID izsniedz atļauju komercdarbības veikšanai muitas kontroles zonā tikai VID valdījumā esošajās muitas kontroles zonās. Lai precizētu Muitas likuma 13.panta ceturtās daļas normas, Ministru kabineta 2007.gada 19.jūnija sēdē (protokola Nr.36 14.§ 2.punkts) tika dots uzdevums veikt grozījumus Muitas likuma 13.panta ceturtajā daļā, precizējot doto pilnvarojumu Ministru kabinetam.

Izpildot minēto, 2008.gada 5.jūnijā Saeimā tika pieņemti grozījumi Muitas likuma 13.panta ceturtajā daļā (likums izsludināts 2008.gada 20.jūnijā), kurā noteikts, ka atļauja komercdarbības veikšanai ir nepieciešama tikai VID valdījumā esošajās muitas kontroles zonās.

Ja, izdarot grozījumus likumā, svītro (izslēdz) vai groza normu, kas pilnvaro Ministru kabinetu izdot noteikumus, tad spēku zaudē arī Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti saskaņā ar minēto likuma normu, līdz ar to normas, kas noteiktas ar noteikumiem Nr.393, no jauna jāpieņem Ministru kabinetā. Ar noteikumu projektu attiecīgi tiek precizēts noteikumu Nr.393 nosaukums, 1.punkts un 4.punkts atbilstoši precizētajam Muitas likuma 13.panta deleģējumam. Pārējās noteikumu Nr.393 normas netiek grozītas.

 

Plāno atcelt sociālās apdrošināšanas iemaksas no darba devēja piešķirto akciju ienākumiem

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu""

Lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi Latvijā, Labklājības ministrija (LM) rosina atbrīvot no obligātajām sociālajām iemaksām ienākumus, ko darbinieki gūst, realizējot akcijas, ko piešķīris darba devējs vai ar darba devēju saistīts uzņēmums.

Tas nozīmē, ka turpmāk ar sociālās apdrošināšanas iemaksām netiktu aplikti tie ienākumi, ko darbinieks ir guvis, darbojoties ar uzņēmuma akcijām, ko ir piešķīris darba devējs vai ar darba devēju saistīts uzņēmums, piemēram, pārdodot akcijas.

Darba devējs un darbinieks sociālās iemaksas veic no visiem algotā darbā aprēķinātajiem ienākumiem, no kuriem ir jāietur arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Minētie grozījumi nepieciešami, jo darbinieks ienākumus no akciju realizācijas var saņemt arī laikā, kad nav darba attiecībās ar attiecīgo darba devēju.

 

Pieaugs Uzņēmumu reģistra sniegto pakalpojumu cenas

Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 24.maija noteikumos Nr.360 "Noteikumi par Uzņēmumu reģistra sniegtajiem maksas pakalpojumiem""

Ar Ministru kabineta 2005.gada 24.maija noteikumiem Nr.360 "Noteikumi par Uzņēmumu reģistra sniegtajiem maksas pakalpojumiem" (turpmāk - Noteikumi) ir apstiprināts Uzņēmumu reģistra sniegto maksas pakalpojumu cenrādis. Uzņēmumu reģistra sniegto maksas pakalpojumu cenrādī grozījumi nav veikti kopš 2005.gada. Līdz ar to plānots mainīt Uzņēmumu reģistra sniegto maksas pakalpojumu cenas, pielīdzinot tās šā brīža administratīvajām izmaksām.

Ministru kabineta noteikumu projekts paredz izteikt noteikumu pielikumu jaunā redakcijā, izslēdzot no Uzņēmumu reģistra sniegto maksas pakalpojumu cenrāža anotācijas I sadaļas 2.punktā minētos pakalpojumus, kā arī palielinot vairāku sniegto maksas pakalpojumu cenas. Plānots, ka noteikumi stāsies spēkā no 2009.gada 1.janvāra.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas