Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.36 (143) 2008. gada 3. septembris
            

  Likumu ABC | Nodokļu nauda labdarībai jātērē godprātīgi

Sabiedriskā labuma organizāciju likumā jaunumi gandrīz visos pantos
Lidija Dārziņa, "KV"


Foto: Boriss Koļesņikovs, "LV"

Sabiedriskā labuma organizāciju likumā 2008.gada 13.augustā stājās spēkā apjomīgi grozījumi, kas paredz ziedojumu izlietošanas lietderīguma stingrāku uzraudzību, konkretizē ierobežojumus starpniecībai un komercijai, precizē tiesiskos risinājumus sabiedriskā labuma organizāciju (SLO) statusa atņemšanas, atjaunošanas un citos gadījumos. Būtiski ir tas, ka samazināts Finanšu ministrijā (FM) iesniedzamo dokumentu skaits, lai nevalstiskās organizācijas saņemtu SLO statusu, jo daudzus dokumentus statusa piešķīrēji var iegūt paši – gan par ziedojuma saņēmējiem, gan par uzņēmējiem un fiziskajām personām, kuras par ziedotajām summās saskaņā ar nodokļu likumiem var saņemt ievērojamas atlaides. Saskaņā ar FM informāciju nodokļu maksātājiem par ziedojumiem piemēroto atlaižu summa ik gadu ir desmitiem miljonu latu, un tā ar katru gadu pieaug (sk. uzziņu).



Likuma grozījumi Ministru kabinetā tika akceptēti 2007.gada 27.novembrī, un to spēkā stāšanās laiks bija plānots ar jaunā budžeta gada sākumu. Saeima grozījumus pieņēma vien šā gada 17.jūlijā.

No likuma 17 pantiem grozījumi un/vai papildinājumi ir 12 pantos, kā arī Pārejas noteikumos.

Grozījumus sagatavoja darba grupa, kurā strādāja vairāku ministriju, Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji. Darba grupas sagatavotā projekta atsevišķās normās korekcijas tika izdarītas arī grozījumu lasījumos Saeimā. Atsevišķus sagatavotā likumprojekta priekšlikumus deputāti nav atbalstījuši (piemēram, grozījumu trešajā lasījumā pēc Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšlikuma izslēdza likumprojektā ierosināto papildinājumu 11.pantā, kas paredzēja, ka: "Sabiedriskā labuma organizācija izlieto tās statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanai ziedoto mantu vai finanšu līdzekļus, par kuriem ziedotājs var izmantot ienākuma nodokļa atvieglojumus, preču vai pakalpojumu iegādei, kuras kopējās izmaksas ir 10 000 latu vai vairāk, piemērojot Ministru kabineta noteikto iegādes procedūru").

Jāatgādina, ka likuma 2.pants "Sabiedriskā labuma darbība" definē gan sabiedriskā labuma jomas (labdarība, cilvēktiesības, izglītība, zinātne, kultūra, veselības veicināšana, sports, vide, labklājība), gan subjektus (pilsoniskā sabiedrība, trūcīgas un sociāli mazaizsargātu personu grupas).

Diemžēl neilgajā šā likuma vēsturē jau ir atklājies, ka sabiedriskā labuma atbalstam, izmantojot nodokļu priekšrocības, ir bijusi ne tikai saulainā puse, bet arī ēnojums. Tas arī bija viens no motīviem, kāpēc likumā bija nepieciešams koriģēt normas, lai iespējami novērstu nodokļu atlaižu negodprātīgu izmantošanu, kas savukārt kaitē visai labdarības idejai, kas mūsu sabiedrībā ir īpaši nozīmīga.

Likuma grozījumu tapšanas pavaddokumentos ir atsauce arī uz Lielbritānijas Labdarības komisijas ziņojumu "Latvijas NVO darbības reglamentācija: analīze un ieteikumi" un FATF (starptautiskā organizācija cīņai pret naudas atmazgāšanu - red.) 8.rekomendāciju (Par finanšu iestāžu īpašu uzmanību, nepieļaujot un novēršot naudas atmazgāšanas riskus).

Likuma grozījumi tekstā uzskatāmības labad izcelti salikumā kursīvā. Likuma konsolidētā versija, kā arī tā iepriekšējā redakcija un grozījumi atrodami vortālā www.likumi.lv.

 

Komercija nav pieļaujama

"KV" jau rakstīja (Nr. 50(106), 12.12.2007.), ka nereti organizācijas, kurām ir anulēts SLO statuss, ziedojumus ir pacentušās saņemt ar citu SLO starpniecību, kam tas savukārt ir bijis tāds kā "maksas pakalpojums". Likuma grozījumi paredz, ka sabiedriskā labuma darbību nevar attiecināt uz ziedojumu vākšanu trešajām personām.

Likuma 2.panta "Sabiedriskā labuma darbība" otrajā daļā jau līdz šim bija uzskaitīts, kas nav uzskatāms par sabiedriskā labuma darbību (partiju un to vēlēšanu kampaņu atbalstīšana; SLO dibinātāju un ar tiem saistītu personu privāto vajadzību apmierināšana).

Grozījumi uzskaitījumu paplašina 2.panta otrajā daļā ar 3.punktu: darbība, kas vērsta uz ziedojumu vākšanu trešajām personām, par to ieturot samaksu, kas pārsniedz administrēšanas izdevumus.

Likuma 3.pantā "Sabiedriskā labuma organizācijas" ar grozījumiem nepārprotami uzsvērts, ka sabiedriskā labuma organizācijas ne tikai ievēro šā likuma 11. un 12.panta ierobežojumus, bet arī izlieto savus ienākumus darbībām, kurām nav komerciāla rakstura un kuras vērstas uz sabiedriskā labuma darbības nodrošināšanu.

 

Īstenos labu pārvaldību

Likumā grozītas normas, lai samazinātu birokrātiskās formalitātes. Labas pārvaldības prakses nodrošināšanai likuma grozījumi paredz gan pašiem SLO statusa pretendentiem mazāk iesniedzamo dokumentu, gan iespēju, ka valsts pārvaldes iestādēs iegūstamās ziņas varēs saņemt lēmēji (FM). To paredz 7.panta "Sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanas kārtība" jaunā redakcija:

(1) Biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija iesniedz Finanšu ministrijai iesniegumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu.

(2) Iesniegumam pievieno biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas iepriekšējā gada darbības pārskata un turpmākās darbības plāna kopiju.

(3) Finanšu ministrija no attiecīgās valsts vai pašvaldības iestādes pieprasa un iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

1) reģistrācijas apliecības kopiju;

2) Uzņēmumu reģistra lēmumu par ierakstīšanu attiecīgajā reģistrā (kopiju);

3) tikai attiecībā uz biedrībām un nodibinājumiem - lēmumu par biedrības vai nodibinājuma dibināšanu (kopiju) vai - testamentārā nodibinājuma gadījumā - testamenta kopiju;

4) tikai attiecībā uz reliģiskajām organizācijām - ziņas par reliģiskās organizācijas amatpersonām - pārvaldes institūciju (vadības un revīzijas komisijas) locekļiem, norādot katra locekļa vārdu, uzvārdu, personas kodu un amatu;

5) statūtu, satversmes vai nolikuma kopiju;

6) pēdējā gada pārskata kopiju, ja tāds atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavojams;

7) attiecīgās nodokļu administrācijas izziņu par nodokļu samaksu.

(4) Ministru kabinets apstiprina biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas iepriekšējā gada darbības pārskata un turpmākās darbības plāna veidlapu.

(5) Ja šā panta otrajā un trešajā daļā minētie dokumenti nesniedz pilnīgu priekšstatu par biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas darbības atbilstību sabiedriskā labuma darbības būtībai, kā arī par mantas un finanšu līdzekļu izlietojumu, Finanšu ministrijai ir tiesības no attiecīgās valsts vai pašvaldības iestādes un biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas pieprasīt papildu ziņas un dokumentus. Finanšu ministrija norāda papildu ziņu un dokumentu iesniegšanas termiņu.

(6) Finanšu ministrija lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu pieņem mēneša laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas. Ja tiek pieprasītas papildu ziņas un dokumenti, Finanšu ministrija lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu pieņem mēneša laikā no papildu ziņu un dokumentu iesniegšanas dienas.

(7) Lēmumu, kas stājies spēkā dienā, kad tas paziņots adresātam, Finanšu ministrija piecu darbdienu laikā nosūta publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 

Precizējums SLO statusa atteikuma termiņā

Likuma 8.pants "Atteikums piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu" (tāds nepienākas, ja biedrības vai nodibinājuma statūtos, satversmē vai nolikumā norādītais mērķis vai darbība neatbilst sabiedriskā labuma darbības būtībai; ja VID, prokurors, cita iestāde vai tiesa ir konstatējusi būtiskus normatīvo aktu pārkāpumus biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas darbībā; ja biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai ir nodokļu parādi) papildināts ar vēl vienu atteikuma iespējamību, proti, 4.punktā tagad noteikts termiņš: ja biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija pēc pirmā Finanšu ministrijas rakstveida pieprasījuma 90 dienu laikā nav iesniegusi šā likuma 7.panta otrajā un piektajā daļā minētās ziņas un dokumentus.

 

Līgums par ziedojumu virs 10 minimālajām algām

Likuma 9.panta "Ziedojums" pirmā daļa jau paredz savstarpēju vienošanos, uz kuras pamata ziedotājs mantu vai naudu, kam var piemērot nodokļu atvieglojumus, nodod sabiedriskā labuma organizācijai tās dokumetos norādīto mērķu sasniegšanai, savukārt šā panta otrā daļa definē, ka ziedojums neparedz SLO pretpienākumu "veikt darbības, kurām ir atlīdzības raksturs". 9.pants tagad ir papildināts ar trešo daļu, kas ierobežo vienas personas ziedojuma summu gan vienai SLO, gan gada laikā:

Ja personas (ziedotāja) ziedojums vienai sabiedriskā labuma organizācijai pārsniedz 10 minimālās mēneša darba algas vai ziedojumu kopsumma kalendārajā gadā pārsniedz 10 minimālās mēneša darba algas, šī persona, lai tā būtu tiesīga izmantot nodokļa atvieglojumus, slēdz rakstveida līgumu ar sabiedriskā labuma organizāciju par tiem ziedojumiem, kuri pārsniedz 10 minimālās mēneša darba algas. Minimālā mēneša darba alga šā likuma izpratnē ir minimālās mēneša darba algas apmērs, kāds bija noteikts attiecīgā kalendārā gada 1.janvārī.

 

Šaubu gadījumā - pārbaude

Likums precizē Finanšu ministrijas rīcību gadījumos, kad Sabiedriskā labuma komisijai, izskatot SLO pārskatus, rodas šaubas par saņemto ziedojumu izlietojumu atbilstību likuma prasībām. Ar būtiskiem grozījumiem 13.panta "Sabiedriskā labuma organizācijas darbības uzraudzība" iekļautās jaunās normas paredzētas arī SLO pārskatu iesniegšanas vienkāršošanai, un šā panta jaunajā redakcijā ir papildināta arī pārskatu publiskošanas kārtība:

(1) Sabiedriskā labuma organizācija katru gadu līdz 31.martam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iepriekšējā gada darbības pārskatu (papīra formātā un elektroniski). Ja minētais dokuments tiek iesniegts elektroniski un ir noformēts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām elektronisko dokumentu noformēšanas prasībām, to papīra formātā var neiesniegt.

(2) Valsts ieņēmumu dienests 90 dienu laikā pēc sabiedriskā labuma organizācijas gada pārskata un iepriekšējā gada darbības pārskata saņemšanas to kopijas pārsūta Finanšu ministrijai, pievienojot attiecīgās nodokļu administrācijas izziņu par nodokļu samaksu (līdz datumam, kad minētais gada pārskats pārsūtīts Finanšu ministrijai).

(3) Komisija katru gadu izskata sabiedriskā labuma organizācijas gada pārskatu, iepriekšējā gada darbības pārskatu, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta izziņu un izvērtē sabiedriskā labuma organizācijas darbības atbilstību sabiedriskā labuma darbības būtībai. Ja komisijai rodas pamatotas šaubas par sabiedriskā labuma organizācijas saņemto ziedojumu izlietojuma atbilstību šā likuma prasībām, Finanšu ministrija ir tiesīga pieprasīt, lai nodokļu administrācija atbilstoši tās kompetencei veiktu attiecīgu pārbaudi, un saņemt informāciju par pārbaudes rezultātiem. Finanšu ministrija nodokļu administrācijas sniegto informāciju nodod izskatīšanai komisijas sēdē.

(4) Sabiedriskā labuma organizācijas iepriekšējā gada darbības pārskatu pēc tā izvērtēšanas komisijas sēdē publicē Finanšu ministrijas mājaslapā internetā.

(5) Finanšu ministrija, pamatojoties uz izmaiņām, kas izdarītas Uzņēmumu reģistra attiecīgajos reģistros par sabiedriskā labuma organizācijas nosaukuma vai adreses maiņu, izdara attiecīgus grozījumus Finanšu ministrijas lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu un sabiedriskā labuma organizāciju reģistrā.

 

Statusu liedz par virkni pārkāpumu

Likums paredz iespēju liegt sabiedriskā labuma organizācijas statusu vairākos gadījumos. Lai novērstu diskutablās un nereti strīdīgās situācijas, kādas līdz šim ir bijušas, 14.pantā "Sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšana" ir precizēta statusa atņemšanas procedūra, noteiktas brīdinājuma izteikšanas sekas un iespējamās darbības situācijā, kad SLO statusu zaudējusī organizācija šādu lēmumu ir apstrīdējusi:

(1) Finanšu ministrija lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu var pieņemt, ja:

1) sabiedriskā labuma organizācija savu mantu vai finanšu līdzekļus nav izlietojusi tām sabiedriskā labuma darbībām, kuras minētas Finanšu ministrijas lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu attiecīgajai organizācijai, šīs organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem mērķiem vai nav ievērojusi šā likuma 11. un 12.pantā noteiktos ierobežojumus;

2) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde, prokurors, cita iestāde vai tiesa ir konstatējusi būtiskus normatīvo aktu pārkāpumus sabiedriskā labuma organizācijas darbībā;

3) sabiedriskā labuma organizācija neveic nodokļu maksājumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

4) sabiedriskā labuma organizācija savā darbībā būtiski pārkāpusi šā likuma noteikumus;

5) sabiedriskā labuma organizācijas pamatdarbība nav saistīta ar statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem darbības mērķiem vai neatbilst sabiedriskā labuma darbības būtībai, vai šī organizācija ir sniegusi nepatiesas ziņas;

6) komisija, izskatot sabiedriskā labuma organizācijas gada pārskatu, iepriekšējā gada darbības pārskatu, Valsts ieņēmumu dienesta izziņu un informāciju par pārbaudes rezultātiem šā likuma 13.panta trešajā daļā minētajā gadījumā un izvērtējot sabiedriskā labuma organizācijas darbības atbilstību sabiedriskā labuma darbības būtībai, ir sniegusi motivētu atzinumu par sabiedriskā labuma organizācijas darbības neatbilstību sabiedriskā labuma darbības būtībai;

7) sabiedriskā labuma organizācija ir iesniegusi Finanšu ministrijai iesniegumu ar lūgumu atņemt tai sabiedriskā labuma organizācijas statusu.

(2) Finanšu ministrija, pirms tā pieņem lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu, ir tiesīga pieprasīt komisijas atzinumu par šā panta pirmās daļas 3. un 5.punktā minētajiem sabiedriskā labuma organizācijas pārkāpumiem.

(3) Finanšu ministrija pieņem lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu sakarā ar šā panta pirmās daļas 3. un 5.punktā minētajiem sabiedriskā labuma organizācijas pārkāpumiem, ja sabiedriskā labuma organizācija pēc Finanšu ministrijas rakstveida brīdinājuma saņemšanas brīdinājumā noteiktajā termiņā nav novērsusi tajā norādītos pārkāpumus.

(4) Šā panta pirmās daļas 1., 2., 4., 6. un 7.punktā minētajos gadījumos Finanšu ministrija lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu pieņem bez iepriekšēja brīdinājuma.

(5) Finanšu ministrijas lēmuma par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

 

Uzticības atgūšanas iespējas

Pēc SLO statusa zaudēšanas likums paredz iespēju to atgūt. Ar grozījumiem likuma 15.pantā "Sabiedriskā labuma organizācijas statusa atkārtota piešķiršana" tiek noteikts, kādos gadījumos un ar kādiem nosacījumiem tas ir iespējams:

(1) Ja biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, tās iesniegumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu pēc būtības izskata ne agrāk kā gadu pēc dienas, kad stājies spēkā lēmums par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu.

(2) Ja biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai sabiedriskā labuma organizācijas statuss atņemts, pamatojoties uz šā likuma 14.panta pirmās daļas 3. vai 7.punktu, tās iesniegumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu pēc būtības izskata ne agrāk kā sešus mēnešus pēc dienas, kad stājies spēkā lēmums par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu.

(3) Finanšu ministrijas lēmumu par atteikumu izskatīt pēc būtības šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto iesniegumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Finanšu ministrijas lēmums par atteikumu izskatīt pēc būtības šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto iesniegumu neliedz iesniegt šādu iesniegumu atkārtoti pēc šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētā termiņa izbeigšanās.

(4) Šā panta otrajā daļā minētajām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām, kurām sabiedriskā labuma organizācijas statuss atņemts, pamatojoties uz šā likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu (SLO nav maksājusi nodokļus - red.), sabiedriskā labuma organizācijas statusu var piešķirt atkārtoti, ja novērsti konstatētie pārkāpumi un saskaņā ar Finanšu ministrijas pieprasījumu ir saņemts kompetentās iestādes apliecinājums par šo pārkāpumu novēršanu.

(5) Ja, pārsūdzot lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu, tiesa pieteikumu atzīst par pamatotu, bet tiesvedības laikā attiecīgajai biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai ir jau atkārtoti piešķirts un atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, tad šī biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija neatgūst sabiedriskā labuma organizācijas statusu un tās iesniegumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atkārtotu piešķiršanu izskata atbilstoši šā panta pirmajai, otrajai un ceturtajai daļai.

 

Papildinājumi Pārejas noteikumos

Pārejas noteikumi paredz, ka līdz šā likuma 7.panta ceturtajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.novembrim, ir piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 18.janvāra noteikumi Nr.52 "Noteikumi par biedrības vai nodibinājuma iepriekšējā gada darbības pārskata un turpmākās darbības plāna veidlapas paraugu", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

Savukārt grozījums šā likuma 11.panta trešajā daļā (Sabiedriskā labuma organizācija administratīvajiem izdevumiem drīkst izlietot ne vairāk kā 25 procentus no attiecīgajā taksācijas periodā (kalendārajā gadā) izlietotajiem vispārējiem ziedojumiem) stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

 

 



UZZIŅAI
SLO statusu ieguvušas:
2005.gadā – 535 organizācijas
2006.gadā – 272 organizācijas
2007.gadā – 177 organizācijas
2008.gada I cet. – 30 organizācijas

SLO statusu zaudējušas:
2006.gadā – 29 organizācijas
2007.gadā – 51 organizācija
2008.gada I cet. – 9 organizācijas

Avots: pētījums "Nevalstisko organizāciju sektora klasifikācija un datu apkopošana"


UZZIŅAI
• Likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 20.pants ļauj nodokli samazināt par 85% no summām, kuras ziedotas SLO, bet ne vairāk kā 20% no kopējās nodokļu summas.

• Piemērotā UIN atlaide (Ls):
2004.gadā – 10 111 900
2005.gadā – 13 648 000
2006.gadā – 18 084 700
2007.gadā – 25 545 700

• Likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredz, ka fiziskās personas, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, var saņemt nodokļa atlaidi par ziedojumu summām, bet ne vairāk kā par 20% no gada apliekamā ienākuma.

• Piemērotā IIN atlaide (Ls):
2004.gadā – 351 200
2005.gadā – 530 800
2006.gadā – 492 100
2007.gadā – 427 500

Avots: Finanšu ministrija


No Apvienotās Karalistes Labdarības komisijas ziņojuma atziņām un ieteikumiem Latvijas nevalstisko organizāciju (NVO) darbībā
• Sabiedrībai un ziedotājiem ir nozīmīga loma NVO pārraudzībā: sākot ar sūdzībām par sliktām NVO (un atzinību labām) un beidzot ar pieprasījumu, lai ziedotā nauda tiktu izmantota paredzētajiem mērķiem. Latvijā ir iespējams izdarīt daudz vairāk, lai sniegtu sabiedrības locekļiem, ziedotājiem un cilvēkiem, kas tieši saistīti ar NVO (algotajiem darbiniekiem, brīvprātīgajiem nealgotajiem darbiniekiem, pilnvarotajiem, atbalsta saņēmējiem), plašāku informāciju par NVO labas prakses jautājumiem, kā arī par iespējām ziņot par savām aizdomām kompetentām iestādēm.
• Labdarības komisija mudina ziedotājus un sabiedrības locekļus meklēt informāciju reģistrā gadījumos, ja tiem radušās šaubas par tādas organizācijas likumību, kas uzdodas par reģistrētu labdarības organizāciju, tādējādi palīdzot nodrošināt, ka godprātīgas labdarības organizācijas saņem atbalstu, bet fiktīvas darbības ātri tiek atklātas un apturētas.
• Labdarības komisija mudina ziedotājus un sabiedrības locekļus meklēt reģistrā informāciju par to labdarības organizāciju, kuru tie vēlas atbalstīt, un labi padomāt, pirms ziedot organizācijai, kas atkārtoti neiesniedz Labdarības komisijai savas darbības gada pārskatus. Tas motivē labdarības organizācijas nopietni izturēties pret savu juridisko pienākumu sniegt pārskatus reglamentējošajām iestādēm.

Avots: Latvijas NVO darbības reglamentācija: analīze un ieteikumi; Apvienotās Karalistes Labdarības komisijas ziņojums 2007



Sabiedriskā labuma organizāciju reģistrs, organizāciju iesniegtie gada pārskati un cita informācija atrodama FM mājaslapā www.fm.gov.lv sadaļā "Sabiedriskā labuma statuss"
 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas