Izvērstā meklēšana
LV.LV sākumlapa
     Par izdevēju Kontakti Grāmatas Arhīva sākumlapa
Iepriekšējais numurs
Visi raksti
    Aktuāli
    Biznesa kāpnes
    Likumu ABC
    Finanšu plūsma
    Inovācijas lietas
    Eiropas nauda
    Seko līdzi
    Jautājums. Atbilde
    Ziņas īsumā
    Biznesa vide
    Uzņēmuma vadība
    Praktiski padomi
    Nodokļi
    Reklāma
Ideju banka
Arhīvs
Žurnālā
Nr.36 (143) 2008. gada 3. septembris
            

  Biznesa vide | Uz inovāciju un investīciju pamata

Studentu un biznesa pilsēta – Jelgava
Klinta Ločmele, "KV"


Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Kad cilvēkam nākas ko zaudēt, tā vietā viņam nereti tiek dotas iespējas iegūt ko citu. To var attiecināt arī uz Jelgavas pilsētu. Zaudējot vienu no saviem simboliem – Jelgavas cukurfabriku – un samierinoties ar maizes kombināta maksātnespējas pasludināšanu, pilsēta šodien attīsta uz inovācijām balstītu uzņēmējdarbību un priecājas par studentiem, kuru balsis šonedēļ – jaunā studiju gada sākumā – dzirdamas pilsētas ielās. Par uzņēmējdarbības vidi Jelgavā "Komersanta Vēstnesis" sarunājas ar Jelgavas pilsētas Domes priekšsēdētāju ANDRI RĀVIŅU.



- Kuras uzņēmējdarbības jomas pilsētā ir vairāk pārstāvētas?

- Pilsēta savā attīstības stratēģijā ir ielikusi tos attīstības virzienus, kuri Jelgavā ir bijuši vēsturiski un uz kuru attīstību ceram arī nākotnē. Tā ir mašīnbūve, metālapstrāde, pārtikas pārstrāde - pilsētā atrodas visu pārtikas pārstrādes veidu uzņēmumi, diemžēl izņemot cukuru. Nedaudz problēmas ir ar piena pārstrādi, jo "Zemgales piens" nav īsti atradis to jomu, kurā varētu sevi prezentēt. Bet metālapstrāde un mašīnbūve ir nozares numur viens. Kāda pētījuma rezultāti rādīja, ka ķīmijas nozare ir Zemgales nākotnes attīstības veids. Piemēram, Jelgavā darbu sākusi plastmasas pārstrādes rūpnīca. Līdz ar to mums ir plastmasas pārstrāde, sašķidrinātās gāzes terminālis, skatāmies arī uz citiem ķīmijas virzieniem, kas varētu interesēt uzņēmējus un pilsētu.

- Kādu ietekmi uz Jelgavas uzņēmējdarbības vidi ir atstājusi lielo uzņēmumu slēgšana? Maizes kombinātam izsludināta maksātnespēja, slēgta Jelgavas cukurfabrika.

- Protams, cukurfabrikas un tagad maizes kombināta slēgšana pilsētai bija trieciens, jo cukurfabrika darbojās 85 gadus. Tā bija ne tikai tradīcija, bet vesela sistēma, kurā ietilpa gan rūpnīca, gan zemnieki. Līdz ar to ietekme uz uzņēmējdarbību pilsētā varēja būt diezgan dramatiska, ja mums nebūtu iespējas izmantot Eiropas Sociālā fonda nodrošinājumu.

Šobrīd Jelgavā cukurfabrikas slēgšana no sociālā viedokļa neradīja problēmas, jo ļoti aktīvi iesaistījāmies no darba atbrīvoto cilvēku pārkvalifikācijā. Jelgavas reģionālā Pieaugušo izglītības centra speciālisti vairākkārt tikās ar darbiniekiem, lai izstāstītu iespējas, ko var piedāvāt pilsēta, kur viņi varētu nākt un atrast nākamo nodarbošanos, un problēmas nebija lielas. Lai gan bija arī tādi darbinieki, kas nogaidoši klusēja, lielākā daļa bija atsaucīgi, nāca, meklēja iespējas, kur turpināt strādāt.

- Ko pilsēta viņiem piedāvāja?

- Vīri labprāt pieņēma piedāvājumu strādāt metālapstrādes jomā. Sievietēm piedāvājām pārkvalificēties par sekretārēm, lietvedēm. Tomēr šī situācija izgaismoja vienu problēmu - rūpnīca ilgstošu laiku bija noslēgta vide, un daļai tās darbinieku bija nepietiekamas latviešu valodas zināšanas. Tādēļ piedāvājām latviešu valodas apmācību.

Šobrīd aktuāla ir maizes kombināta likvidācija. Bet, ja skatāmies no pilsētas viedokļa, Jelgavā bezdarba līmenis pagājušajā mēnesī bija tikai 3,7 procenti. Tas liecina, ka pilsētā ir darbaroku trūkums. Un cilvēkam vienkārši pašam jāgrib strādāt un jāpārvar psiholoģiskā problēma mainīt darbavietu. Jāiet uz pieaugušo izglītības centru, kas šobrīd piedāvā apmēram 110 dažādu programmu, kurās var iegūt zināšanas un pārkvalificēties.

- Kas ir šī optimistiskā bezdarba līmeņa rādītāja pamatā? Citviet Latvijā tas ir augstāks, piemēram, Rēzeknes pilsētā - vairāk nekā astoņi procenti.

- Uzņēmumi pēc skaita ir tik daudz attīstījušies, ka trūkst darbinieku. Pats svarīgākais šodien uzņēmumiem ir strādāt ar tādām tehnoloģijām, lai iespējami mazāk tiktu lietots cilvēku roku darbs. Un tādēļ arī savās koncepcijās un sarunās ar investoriem vairs nerunājam par uzņēmumiem, kam nepieciešams daudz darbinieku, bet par uzņēmumiem, kuriem ir arī augsta pievienotā vērtība. Lai gan, protams, ir vajadzīgi arī mazi uzņēmumi, kuros pārsvarā ir roku darbs.

Ja paskatāmies veco RAF teritoriju, kas tagad ir NB Biznesa parks - ienāk uzņēmumi ar pilnīgi jaunām tehnoloģijām, piemēram, bioloģiskās kosmētikas ražotājs "Madara", kas Jelgavā veido ražotni. Ir arī plastmasas pudeļu pārstrāde, lai ražotu tālāk izmantojamas izejvielas. Tāpēc šobrīd mēs nevaram īsti teikt, ka sajūtam ekonomisko krīzi - jā, tā ir, jo uzņēmējs ir palicis tramīgs un ļoti uzmanīgs, bet izteiktas problēmas vēl neesam jutuši.

 

Līdzvērtīgāka konkurente Rīgai

- Kā Jelgava izjūt Rīgas tuvumu? Statistika liecina, ka Rīgā strādā ap 15 000 jelgavnieku. Vai tam ir tikai negatīvās sekas?

- Tas ir pozitīvi, ka cilvēki var atrast sev piemērotu darbu un lietot savas prasmes. Negatīvi - aizbrauc ekonomiski aktīvais cilvēks, un līdz ar to viņš šeit neveido uzņēmumu, nerada jaunas darbavietas. Arī ikdienas maksājumi aizplūst uz Rīgu, jo cilvēks tur ēd pusdienas, maksā par citiem pakalpojumiem. Samierinoši, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis atnāk mums atpakaļ - līdz ar to mēs varam runāt par ielu rekonstrukciju, izglītības un medicīnas iestāžu attīstību, infrastruktūras veidošanu.

- Varbūt pilsētai ir izstrādāta īpaša politika iedzīvotāju noturēšanai?

- Jā, mēs esam mēģinājuši to darīt, un es negribētu teikt, ka ir tikai iedzīvotāji, kas brauc uz Rīgu. Ir virkne cilvēku, kas brauc strādāt uz Jelgavu. Līdz ar to šī mijiedarbība vairs nav tāda kā 90.gadu beigās - vienā virzienā. Šobrīd tā ir abos virzienos. Pilsētā jāveido un jāattīsta infrastruktūra - tas ir vienīgais ceļš, kā noturēt iedzīvotājus pilsētā. Ir jelgavnieki, kas strādā Rīgā valsts iestādēs, ministrijās, un viņiem mēs nevaram piedāvāt līdzvērtīgu darbu. Bet tas, ka šeit notiek ražošana, celtniecība un citas lietas, piesaista iedzīvotājus atpakaļ. Protams, liels pluss pilsētai ir Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU).

- Kā darba tirgus veidojas studentu pilsētā - vai iebraukušie studenti nekonkurē ar vietējiem iedzīvotājiem?

- Iedzīvotāji varbūt arī atzīst, ka studenti viņus izkonkurē, bet uzņēmēji ir priecīgi. Veselīga konkurence ir nepieciešama, jo tā veicina darbaspēka attīstību.

Mēs ļoti lepojamies, ka esam universitātes un studentu pilsēta. Esam piedalījušies Eiropas projektā un izveidojuši Zemgales tehnoloģisko parku, ar kuru ceram saistīt nākotnes pievienotās vērtības lietu.

Studenti kopā ar pasniedzējiem veidos reālus uzņēmumus, laboratorijas. Arī Biznesa inkubators to dara. Jāveido saikne starp zinātni - studentiem, pasniedzējiem, zinātniekiem - un uzņēmējiem. Mēs esam vienkārši ideālā situācijā, jo mums tas viss ir, tāpēc darbs jau ir uzsākts. Tas noteikti nesīs pozitīvus augļus nākotnē. Iepriekš gan universitāte, gan pilsēta veidoja katra savu biznesa inkubatoru, bet šobrīd mums būs viens apvienotais biznesa inkubators, lai mēs savā starpā nekonkurētu, bet viens otru papildinātu.

"Jāveido saikne starp zinātni - studentiem, pasniedzējiem, zinātniekiem - un uzņēmējiem. Mēs esam vienkārši ideālā situācijā, jo mums tas viss ir, tāpēc darbs jau ir uzsākts."

Pilsētas biznesa inkubatora galvenā ideja bija informācijas tehnoloģijas, bet universitāte vairāk vērsta uz biotehnoloģijām. Abas šīs jomas var veiksmīgi salikt kopā. Piemēram, drīzumā sāks darboties informāciju tehnoloģiju uzņēmums, kas piedāvās IT risinājumus arī pēc pilsētas pasūtījuma.

- Vai studenti pēc Latvijas Lauksaimniecības universitātes beigšanas savu dzīvi turpina saistīt ar Jelgavu?

- Arvien vairāk studentu interesējas par darba piedāvājumiem pašvaldības iestādēs. Protams, arī uzņēmumos var sastapt daudzus studentus un LLU absolventus, kuri šeit palikuši uz dzīvi. Tas ir mūsu interesēs, lai tā būtu, un plānojam to veicināt arī nākotnē. Piemēram, šobrīd dodam dzīvokļus skolotājiem un tādējādi no citurienes piesaistām labus speciālistus.

Mēs arī mēģināsim reformēt ne tikai pieaugušo, bet arī arodizglītību, akcentu liekot uz profesionālās izglītības kvalitāti, lai cilvēks, kas beidzis arodskolu, būtu savas jomas labs profesionālis.

 

Lielā nauda - caur Investīciju biroju

- Statistika liecina, ka Jelgavā 2006.gadā vidēji uz 1000 iedzīvotājiem bija 23 komersanti. Kā var vērtēt šo rādītāju?

- Kopumā pilsētā ir vairāk nekā 1000 uzņēmumu. Mēs, protams, esam par to, lai uzņēmumu skaits būtu lielāks. Sevišķi svarīgi ir attīstīt arī mazos un vidējos uzņēmumus, jo dzīve un pasaules ekonomika ir pierādījusi, ka tie ir pamata bāze, kas veido pilsētas budžetu, nodarbinātību un dod savu artavu inovatīvajiem produktiem.

- Jelgavas pašvaldība piesaistījusi 500 000 latu finansējumu komercdarbības attīstībai. Kādus komercdarbību atbalstošus pasākumus veicāt bez Biznesa inkubatora izveides?

- Viens no mūsu pamatmērķiem ir līdzfinansējums infrastruktūras sakārtošanā. Tā bija biznesa parka - rūpnieciskās zonas - izveide, kurā sakārtojām ceļus, ielas, apgaismojumu, ūdensapgādi un pārējās lietas, kas nepieciešamas uzņēmējam, lai viņš varētu brīvi sākt savu darbību. Turpinājām arī uzlabot ceļu līdz jau minētajai plastmasas rūpnīcai. Viņi ieguldīja naudu rūpnīcā, mēs - pievedceļā. Arī Zemgales tehnoloģiskā parka teritorijā ir tas pats princips - mēs sakārtojām ceļus, ūdens, gāzes piegādi, tāpēc domāju, ka tā summa, ko pašvaldība veltījusi komercdarbības attīstībai, varētu būt pat lielāka. Mēs ar uzņēmējiem sadarbojamies - ja būs nepieciešamība, mēs uzņemsimies ielu un infrastruktūras sakārtošanu.

- Kā Jelgavai ir izdevies piesaistīt tik lielus līdzekļus?

- Kad sākām strādāt pilsētā 2001.gadā, mūsu pamatprincips bija budžeta sadaļu palielināšana, un to varam izdarīt, tikai piesaistot blakus līdzekļus no projektiem. Tāpēc arī izveidojām Investīciju biroju, kura galvenais mērķis bija šo projektu atrašana un investīciju piesaiste. Birojs darbojas arī šobrīd un ir iekļauts Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldē. Kad mēs sākām nopietni runāt par pilsētas plānošanu, redzējām lielas problēmas, ka Investīciju birojs atrodas atstatus. Tāpēc pilsētas attīstības plānošanu un investīcijas sasaistījām kopā, un tas darbojas kā vienots organisms. Līdz ar to es domāju, ka tas bija galvenais iemesls, kas deva ne tikai iespējas, bet arī pārliecību darbiniekiem - sajust garšu, ko nozīmē, kad esi uzrakstījis projektu, izdodas piesaistīt līdzekļus un kaut ko attīstīt.

 

 


 
Par izdevēju / Kontakti / Grāmatas

© VSIA "Latvijas Vēstnesis" / info@lv.lv
žogspiepūšamās atrakcijas